Vakar, 19.augustā, Rīgā tikās astoņi Baltijas valstu un Ziemeļvalstu valdību vadītāji

Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbība laikā, kopš Latvija, Lietuva un Igaunija atguva neatkarību, ir attīstījusies fantastiski — par to vakar, 19.augustā, noslēdzot divas dienas ilgušo Baltijas un Ziemeļvalstu ministru prezidentu tikšanos bija vienisprātis astoņu valstu — Dānijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Somijas, Islandes, Lietuvas, Igaunijas un Latvijas — valdību vadītāji. Baltijas un Ziemeļvalstu ministru prezidentu gadskārtējās tikšanās laikā, kas šoreiz notika Rīgā no 18. līdz 19.augustam, galvenokārt tika apspriesti Eiropas Savienības (ES) un NATO paplašināšanās jautājumi, kā arī pārrunāta Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbība enerģētikas laukā.

Pēc valstu valdību vadītāju tikšanās, preses konferencē tiekoties ar masu mediju pārstāvjiem, Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš vispirms izteica pateicību Dānijai un Dānijas premjerministram par darbu, ko Dānija ir ieguldījusi ES prezidentūras laikā, lai ES paplašināšanās jautājumi varētu ritēt veiksmīgi, neskatoties uz daudziem un dažādajiem sarežģītajiem politiskajiem jautājumiem, kas ir un būs jārisina vēl Dānijas prezidentūras laikā.

A.Bērziņš atzīmēja, ka visi tikšanās dalībnieki ir atzinuši ES paplašināšanās procesa veiksmīgo norisi un Baltijas valstu veiksmīgos ieguldījumus tajā. Ministru prezidenti bijuši vienisprātis, ka līdz galam neatrisināti palikuši visgrūtākie jautājumi — par lauksaimniecību un budžetu. “Baltijas valstis norādīja, ka visas viņu pozīcijas vēl nav ņemtas vērā un ka savas nacionālās intereses vēl būs jāaizstāv. Baltijas valstu nostājai finansu jautājumos tūlīt pēc iestāšanās ES būs ļoti liela nozīme, tas būs ļoti svarīgi mūsu valstu attīstībai, tāpēc mēs piedāvājam savus praktiskus risinājumus tam, kā kārtot budžeta jautājumus tieši iestāšanās procesā,” norādīja Latvijas valdības vadītājs.

Foto: A.F.I. Pirms Latvijas Ministru prezidenta rīkotajām neoficiālajām vakariņām atpūtas centrā “Lido”: Igaunijas premjerministrs Sīms Kallass, Zviedrijas vicepremjerministre Lēna Jelma–Vallēna, Dānijas premjerministrs Anderss Fugs Rasmusens, Islandes premjerministrs Davids Odsons, Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš, Norvēģijas premjerministrs Kjells Magne Bondevīks, uzņēmējs Gunārs Ķirsons, Somijas premjerministrs Pāvo Liponens, Lietuvas premjerministrs Aļģirds Brazausks (augšējā attēlā); sarunā — Sīms Kallass, Andris Bērziņš un Lēna Jelma–Vallēna; Latvijas Ministru prezidents un Aļģirds Brazausks

Pārrunājot enerģētikas jautājumus, Baltijas valstu un Ziemeļvalstu ministru prezidenti nonākuši pie kopēja secinājuma, ka “visa Eiropa kopā un katra valsts atsevišķi ir ieinteresēta, lai enerģijas piegādes būtu diversificētas — lai būtu iespēja pirkt enerģiju no dažādām vietām”. Šādu viedokli, pēc Latvijas Ministru prezidenta teiktā, atbalsta gan pašlaik ES prezidējošā valsts Dānija un citas ES dalībvalstis, gan Norvēģija un Islande, kas ir īpašās attiecībās ar ES, gan kandidātvalstis Baltijā. “Es no savas puses piedāvāju izmantot ES tālākā enerģētikas tirgus attīstībā Latvijas dabas bagātības — iespējas veidot pazemes gāzes krātuves,” pastāstīja A.Bērziņš.

Atskatoties uz pārrunātajiem jautājumiem saistībā ar Baltijas valstu iespējamo dalību NATO, A.Bērziņš norādīja, ka tikšanās dalībnieki bijuši vienisprātis par Baltijas valstu labajām izredzēm saņemt uzaicinājumu iestāties NATO šī gada novembrī Prāgas sanāksmes laikā.

Dānijas premjerministrs Anderss Rasmusens, vispirms pateicoties Latvijas premjerministram par viesmīlību un labo tikšanās organizāciju, norādīja, ka ir patiesi priecīgs atzīt ES paplašināšanās sarunu progresu, un uzsvēra, ka ES ir gatava runāt arī par jutīgajiem paplašināšanās jautājumiem. “Baltijas valstīm ir visas izredzes noslēgt iestāšanās sarunas jau šī gada decembrī,” norādīja Dānijas premjers un atzīmēja, ka tādējādi noslēgsies savdabīgs loks, kas 1993.gadā, izvirzot Kopenhāgenas kritērijus, sācies Dānijā.

A.Rasmusens, akcentējot premjeru tikšanās laikā pārrunātos jautājumus, kas saistās ar integrāciju NATO, atzīmēja, ka NATO paplašināšana ir paredzēta līdz septiņām jaunām dalībvalstīm un ka Baltijas valstīm ir labas izredzes būt to vidū. Vienlaikus Dānijas Ministru prezidents atgādināja, ka ir vienlīdz svarīgi iesaistīt NATO paplašināšanās procesā Krieviju, galveno uzmanību vēršot uz pārrunām par starptautiskā terorisma apkarošanu un masu iznīcināšanas ieroču likvidāciju.

Izdarot kopsavilkumu par divu dienu laikā pārrunāto, A.Rasmusens atkārtoti norādīja, ka jau šogad var tikt pieņemti divi vēsturiski lēmumi — par ES un NATO paplašināšanos, kas noslēgtu vienu no tumšākajiem posmiem Eiropas vēsturē un bruģētu ceļu uz drošu un mierīgu nākotnes Eiropu. “Tie ir svarīgākie mūsu paaudzes lēmumi, mūsu vēsturiskā iespēja apvienot Eiropu,” pauda pārliecību Dānijas premjers.

Islandes valdības vadītājs Davids Odsons, rezumējot divu dienu darbu tikšanās laikā, norādīja uz optimismu, kas valdījis sarunās, arī spriežot par problēmām. “Optimisms bija savienots ar reālismu, un domāju, ka mēs svarīgāko problēmu risinājumam esam tuvāk nekā jebkad,” bija pārliecināts Islandes premjers.

Savukārt Somijas Ministru prezidents Pāvo Liponens norādīja, ka premjeru tikšanās laikā Rīgā ir pārrunāta viena no svarīgākajām iestāšanās sarunu sadaļām, kuras būtiski jautājumi ir enerģijas ieguves un piegādes drošības aspekti un videi draudzīga dabas resursu izmantošana. Viņš izteica cerību, ka līdz šīs desmitgades beigām tiks īstenota iecere par kopēju gāzes un elektrības tirgu Baltijas jūras reģionā.

Lietuvas premjerministrs Aļģirds Brazausks pieskārās jautājumam par Kaļiņingradas īpašo vietu ES paplašināšanās procesā un norādīja, ka Lietuva ir gatava diskusijām par šo sarežģīto problēmu un centīsies izvairīties no jebkādiem konfliktiem un pārpratumiem. Tāpat A.Brazausks norādīja, ka ir svarīgi nepieļaut nekādu konfrontāciju šajā lietā ar Krieviju, un pauda cerību, ka visu izdosies atrisināt bez pārpratumiem. Savukārt Dānijas premjers, atbildot uz žurnālistu jautājumu, kā tieši iecerēts risināt Kaļiņingradas problēmu, norādīja, ka plānotais vīzu režīms, iespējams, tiks balstīts uz Šengenas līguma pamatprincipiem un būs pietiekami efektīvs un elastīgs, lai būtu ērts tā izmantotājiem.

Norvēģijas premjers Kjells Bondevīks savukārt norādīja uz Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbību, uzsverot savstarpējo atbalstu un līdzvērtību. “Somija un Zviedrija nav NATO dalībvalstis, bet atbalsta Baltijas valstu integrāciju šajā organizācijā, tāpat Norvēģija un Islande, kas nav ES dalībvalstis, atbalsta Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iestāšanos ES,” raksturojot labo sadarbību starp valstīm, uzsvēra Norvēģijas Ministru prezidents.

Premjerministru preses konferencē: Baltijas valstu un Ziemeļvalstu valdību vadītāji un Ministru kabineta preses sekretārs Aivis Freidenfelds (augšējā attēlā); Zviedrijas vicepremjerministre Lēna Jelma–Vallēna un Lietuvas premjerministrs Aļģirds Brazausks; Somijas premjerministrs Pāvo Liponens un Dānijas premjerministrs Anderss Fugs Rasmusens (vidējā attēlu rindā); Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš un Igaunijas premjerministrs Sīms Kallass; Islandes premjerministrs Davids Odsons un Norvēģijas premjerministrs Kjells Magne Bondevīks (apakšējā attēlu rindā) Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Viens no jautājumiem, kas visvairāk interesēja žurnālistus, bija ES dalībvalstu un arī visu triju Baltijas kandidātvalstu nostāja pret ASV piedāvājumu parakstīt divpusējus līgumus, kas attiektos uz Starptautiskās krimināltiesas statūtu 98.pantu un garantētu imunitāti ASV pilsoņiem. ES prezidējošās valsts Dānijas premjers A.Rasmusens norādīja, ka, pirmkārt, katrai valstij pašai ir tiesības izlemt, ko darīt attiecībā uz ASV piedāvājumu. Otrkārt, kā norādīja A.Rasmusens, “ES centīsies rast kopēju nostāju šajā jautājumā, lai varētu atbildēt uz ASV valdības piedāvājumu”.

Savu viedokli par šo jautājumu tika lūgti izteikt arī visu trīs Baltijas valstu valdību vadītāji. Igaunijas premjerministrs Sīms Kallass noraidīja jebkādus presē izskanējušos paziņojumus par to, ka uz Igauniju šajā sakarā tiekot izdarīts kāds spiediens. Viņš teica, ka konkrētais jautājums vēl tikai tiek apspriests valsts atbildīgajās institūcijās un tas nav pat iekļauts darba kārtībā Igaunijas valdības vadītāja drīzajā vizītē ASV. S.Kallass pieļāva, ka sarunas ASV par šo jautājumu var raisīties, bet ka oficiālas nostājas Igaunijai vēl nav. Lietuvas un Latvijas valdības vadītāji bija vienās domās, ka abas valstis respektēs ES izstrādāto viedokli šajā jautājumā un ka to nostāja nebūs radikāli atšķirīga. Preses konferences dalībnieki noliedza apgalvojumus, ka līgumu neparakstīšana ar ASV varētu kaut kā ietekmēt valstu integrāciju NATO.

Runājot par Baltijas un Ziemeļvalstu reģiona valstu sadarbību pēc Baltijas valstu iestāšanās ES, valstu premjeri bija vienisprātis, ka Baltijas Ministru padomei un Ziemeļvalstu ministru padomei būs jāmeklē jaunas sadarbības formas, jo to vienkārša apvienošana, kā norādīja Zviedrijas premjerministra vietniece Lēna Jelma-Vallēna, tehniski ir grūti iespējama.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore