Ar kopīgām pūlēm pret nelegālo migrāciju

19.augustā Latvijā uzturējās Krievijas iekšlietu ministra vietnieks

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” Krievijas iekšlietu ministra vietnieks, Federālā migrācijas dienesta priekšnieks Andrejs Čerņenko un Latvijas Valsts robežsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” Krievijas iekšlietu ministra vietnieks, Federālā migrācijas dienesta priekšnieks Andrejs Čerņenko un Latvijas Valsts robežsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš

No šā gada 19. līdz 20. augustam Latvijā darba vizītē uzturas Krievijas Federācijas iekšlietu ministra vietnieks, Federālā migrācijas dienesta priekšnieks Andrejs Čerņenko ar delegāciju. Vakar, 19. augustā, viesi apmeklēja Terehovas robežkontroles un Zilupes dzelzceļa robežkontroles punktus uz Latvijas un Krievijas robežas, kā arī Olaines nelegālo imigrantu pagaidu uzturēšanās nometni. Vizītes ietvaros vakar, 19. augustā, notika preses konference, kurā piedalījās Andrejs Čerņenko un Latvijas Valsts robežsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš.

G. Dāboliņš savos ievadvārdos teica, ka nu jau pusgadu Latvijas robežsardzes pienākumos ietilpst grūtais un atbildīgais uzdevums — cīnīties ar nelegālo migrāciju. Šis pirmais pusgads ir pierādījis, ka jaunajam uzdevumam ir jāpievērš liela uzmanība.

Latvijas Valsts robežsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš īpaši uzsvēra, ka bez sadarbības ar kaimiņvalstīm sekmīgi cīnīties ar nelegālo migrāciju nav iespējams. Nelegālā migrācija ir transnacionāla problēma, un, lai gan Latvija un Krievija šajā procesā ir tranzītvalstis, tomēr arī tām ir jācīnās ar problēmu. Tāpēc G. Dāboliņš ar prieku pateicās Čerņenko kungam par vizīti Latvijā. G. Dāboliņš tāpat izteica pārliecību, ka jautājumos, kas skar nelegālo migrāciju, ir gaidāms jauns pavērsiens. Nobeidzot G. Dāboliņš uzsvēra, ka Latvijā nav problēmas ar nelegālo migrāciju, jo Latvija veiksmīgi sadarbojas ar savām kaimiņvalstīm.

Savukārt A. Čerņenko uzsvēra, ka tikšanās ir bijusi ļoti nozīmīga un nekādu problēmu mūsu valstu sadarbībā viņš neredz. Nelegālā migrācija mūsu valstīs ir jāaplūko kontekstā ar Eiropu, kur tā ir daudz nopietnāka un bīstamāka. Viesis atzina, ka šobrīd vissvarīgākais ir nodrošināt sadarbību dienestu vidējā un zemākajā līmenī. Krievijā būtiski tiek reformēta likumdošana šajos jautājumos. Ir pieņemti vairāki jauni noteikumi, kas attiecas uz nelegālajiem imigrantiem. Pēdējo desmit gadu laikā Krievijas robežu ir šķērsojuši 26 līdz 28 miljoni cilvēku. Tomēr Krievijas valdība uzskata, ka migrācijas procesam ir jābūt valsts kontrolē, ir jānosaka darba migrācijas kvotas. Darba atļauja Krievijā maksā 100 dolārus, ko samaksā vai nu pats darbinieks, vai viņa darba devējs. Atbildot uz jautājumu, vai tiks veicināta ieceļotāju no Latvijas iebraukšana Krievijā, A. Čerņenko teica, ka lielā mērā to noteiks Krievijas darba devēji, kuri potenciālajiem ieceļotājiem piedāvās darba vakances.

Uz žurnālistu jautājumu, kādēļ Krievija vilcinās parakstīt Latvijas un Krievijas robežlīgumu, A. Čerņenko atbildēja, ka tas nav viņa kompetencē, jo tas ir politisks jautājums.

Preses konferences laikā A. Čerņenko un G. Dāboliņš parakstīja arī tikšanās protokolu.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore