• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par valsts budžeta izpildi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.08.2002., Nr. 118 https://www.vestnesis.lv/ta/id/65596

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ar kopīgām pūlēm pret nelegālo migrāciju

Vēl šajā numurā

20.08.2002., Nr. 118

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Par valsts budžeta izpildi

Šā gada septiņos mēnešos valsts konsolidētā kopbudžeta (valsts pamatbudžets + speciālie budžeti + pašvaldību budžeti) kopējie ieņēmumi ir 1,18 miljardi latu, kas ir par 114 miljoniem latu jeb 9,6% vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā laika posmā. Kopbudžeta izdevumi janvārī–jūlijā bijuši 1,21 miljards latu, valsts kopbudžeta fiskālais deficīts — tikai 16,47 miljoni latu, liecina Valsts kases oficiālais budžeta izpildes pārskats.

Jūlijā valsts konsolidētā kopbudžeta kopējie ieņēmumi bija 174,4 miljoni latu, kas ir par 18 miljoniem latu vairāk nekā pērn. Izdevumi jūlijā bijuši 187 miljoni latu, un veidojies fiskālais deficīts 12,6 miljonu latu apmērā.

Valsts budžeta fiskālais deficīts septiņos mēnešos ir bijis 11,1 miljons latu. Diemžēl pašvaldību budžeti, galvenokārt galvaspilsētas Rīgas budžeta deficīts, ir palielinājis valsts kopbudžeta fiskālo deficītu vairāk nekā valsts kopumā, tas ir, par 13,1 miljonu latu.

Finansu ministrs Gundars Bērziņš ir gandarīts par budžeta izpildi jūlijā:

“Septiņu mēnešu budžeta rādītāji ir ļoti labi, tas apliecina nodokļu ieņēmumu pieauguma tendenci un līdz ar to arī ekonomikas pieauguma tempus. Mani kā finansu ministru priecē abi šie rādītāji — gan valsts attīstības apliecinājums, kas ir pamats mūsu labklājības pieaugumam, gan Valsts ieņēmumu dienesta veiksmīgais darbs nodokļu iekasēšanā un kontrabandas samazināšanā.

Taču negatīva lieta ir jau pērn aizsākusies tendence budžetā, kas diemžēl turpinās arī šogad — viena Latvijas pilsēta, Rīga, veido lielāku budžeta deficītu nekā visa pārējā valsts kopā, tādējādi gan samazinot pārējo pašvaldību iespējas aizņemties līdzekļus attīstībai, gan arī pasliktinot kopējos budžeta rādītājus.”

Lielākus līdzekļus, nekā plānots, gada septiņos mēnešos saņēmuši vairāki nozīmīgi valsts speciālie budžeti. Tā veselības speciālajā budžetā ieskaitīti 92,76 miljoni latu, kas ir par 1,06 miljoniem latu vairāk, nekā bija plānot, un par 10,5 miljoniem latu vairāk nekā pērnā gada pirmajos septiņos mēnešos.

Sociālās apdrošināšanas budžets janvārī–jūlijā šogad saņēmis 305,53 miljonus latu, kas ir par 9,6 miljoniem latu vairāk, nekā bija plānots, un par 25 miljoniem latu vairāk nekā pērn. Turklāt sociālajā budžetā pirmajos septiņos mēnešos veidojies tikai 4,7 miljonu latu liels fiskālais deficīts, kas liecina, ka veiksmīgi ieņēmumi tuvina sabalansētu sociālo budžetu (likumā plānotais gada sociālā budžeta fiskālais deficīts ir 24,4 miljoni latu).

Autoceļu fonds šogad jau saņēmis 41,35 miljonus latu, kas ir par nepilnu miljonu vairāk, nekā plānots, un par 11,5 miljoniem latu vairāk nekā pērn.

Kā zināms, pirmajā pusgadā kopbudžeta deficīts bija tikai 3,82 miljoni latu, kas bija divpadsmit reižu mazāk, nekā bija noteikts Latvijas valdības memorandā ar SVF (tajā noteiktais maksimālais deficīta līmenis pusgadam bija 46 miljoni latu).

Finansu ministrijas preses dienests

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!