Par rītdienu domājot, vakardienu nezaudēt

Vakar Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments rīkoja preses konferenci, kurā informēja par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāna sagatavošanas rezultātiem. Šā gada 30. aprīlī Rīgas dome izdarīja grozījumus pieņemtajā lēmumā “Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāna izstrādes uzsākšanu”. Ņemot vērā faktu, ka Rīgas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā, tika apstiprināti Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāna izstrādes darba uzdevumi. Kopš šī lēmuma pieņemšanas ir izveidota plāna izstrādes un koordinācijas grupa. Ir piesaistīti konsultanti un koordinators, kā arī apzinātas plāna izstrādes jomas, kurās nepieciešama padziļināta izpēte. Saskaņā ar projektu Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma izstrāde skar teritoriju, ko ietver Daugavas krastmala, Turgeņeva, Dzirnavu, E.Birznieka–Upīša, Lāčplēša, Avotu, Matīsa, A.Čaka, Tallinas, A.Briāna, Palīdzības, K.Valdemāra, E. Melngaiļa, Hanzas un Eksporta ielas.

Preses konferencē piedalījās Rīgas domes izpilddirektors Māris Tralmaks, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktors Vilnis Štrams, plāna izstrādes darba un koordinācijas grupas vadītājs Aigars Kušķis, kā arī arhitekts un plāna izstrādes padomnieks kultūras mantojuma saglabāšanas un attīstības jautājumos Pēteris Blūms.

Arhitekts Pēteris Blūms klātesošos iepazīstināja ar paša izveidoto Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāna logo un īsumā raksturoja tajā ietverto ideju: “Šajā simbolā ir ietverts gan filozofiskais, gan vēsturiskais, gan būtiskais, gan cilvēciskais. Daļēji tajā ir redzamas arī mūsu latviešu tautasdziesmas rindas: “Visapkārt smilšu kalni, pati Rīga ūdenī.” Es ceru, ka ikviens šajā simbolā Rīgu varēs atpazīt.”

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktors Vilnis Štrams norādīja, ka viens no būtiskākajiem darba aspektiem ir izstrādājamā Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāna saskaņotība un integrācija kopējā Rīgas pilsētas attīstības plānā. “Patlaban notiek divu veidu pārrunas. Vienas ir par abu plānu savietojamību. Otras ir pārrunas ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju. Jāatzīmē, ka šajās sarunās ir panākts ievērojams progress, kas ļaus strādāt, savstarpēji sadarbojoties. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas izstrādātās detalizācijas vīzija būs viena no plāna sastāvdaļām,” paskaidroja V.Štrams.

Savukārt plāna izstrādes darba un koordinācijas grupas vadītājs Aigars Kušķis norādīja, ka nebija viegli izveidot komandu darba procesa nodrošināšanai. Jo īpaši to apgrūtināja labu speciālistu — teritorijas attīstības plānotāju — trūkums, kā arī daudzo institūciju iesaiste.

Tomēr darba grupa ir veiksmīgi izveidota, un tā ir noteikusi padziļinātās izpētes jomas, kam jāpievērš īpaša uzmanība plāna izstrādē. Šīs jomas ir: transporta un ekonomiskā attīstība, dabas pamatnes saglabāšana, mājokļu un publiskās telpas jautājums un kultūrvēsturiskais mantojums. Šobrīd jau ir sagatavoti plāna apakšprojektu darba uzdevumi, mērķi un izstrādes nosacījumi par katru izpētes virzienu. A.Kušķis pastāstīja, ka pirmo reizi šāda plāna izstrādē īpaša nozīme tiek pievērsta darbam ar sabiedrību. Ar sabiedrības informēšanas jautājumiem nodarbojas atsevišķs speciālists, iecerētas arī dažādas kampaņas cilvēku iesaistei un viedokļu noskaidrošanai. “Neskatoties uz to, ka šobrīd vēl neesam saņēmuši nekādas rakstiskas atsauksmes par padarīto — pirmās redakcijas variantu, jūtam, ka sabiedrībai šie jautājumi ir nozīmīgi,” paskaidroja A.Kušķis.

Ir izsludināts konkurss par viena apakšprojekta izpēti, un pavisam drīz tiks noteikts uzvarētājs un slēgts līgums par darbu izpildi. Paredzēts, ka līdz septembra beigām tiks izraudzīti vēl piecu apakšprojektu veicēji, un ar to arī noslēgsies plāna sagatavošanas posms.

Saskaņā ar darba uzdevumu Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plānu paredzēts izstrādāt 18 mēnešos — līdz 2003.gada vidum. Tomēr runātāji atgādināja, ka tās ir optimistiskas prognozes, kuras centīsies īstenot. Līdzīgu plānu izstrādāšana un apstiprināšana Eiropas pilsētās notiek vairāku pašvaldības pārvaldes orgānu sasaukumu garumā.

Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāna izstrādes mērķis ir radīt vienotu dokumentu, kas saglabātu esošās Rīgas kultūrvēsturiskā centra vērtības, kā arī plānotu un virzītu noteiktu šīs teritorijas attīstību turpmāko gadu laikā. “Šī plāna dziļākā būtība ir saprast, ko arhitektoniski nozīmē Rīgas nami, kādās krāsās tie krāsojami, kādiem ir jābūt pagalmu dārziem, kādiem — logiem. Šajā plānā vērtībām, deformācijām, mērķiem un uzdevumiem jābūt saskaņotiem, pieņemamiem un izpildāmiem. Lai tādu plānu radītu, jāsadarbojas sabiedrībai, pašvaldībai un valstij. Nav nozīmes radīt nevajadzīgu un neizmantojamu materiālu,” piebilda P.Blūms.

Rīgas dome noteikusi, ka Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāns būs juridiski saistošs teritorijas plānojums un līdz konkrētu kvartālu detālo plānojumu izstrādāšanai kalpos par pamatu attīstības priekšlikumu izskatīšanai un būvatļauju izsniegšanai.

Zaida Kalniņa,  “LV” pašvaldību lietu redaktore