Frakciju viedokļi

Pēc 2001. gada 29. marta sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

L.Muciņš (savienības "Latvijas ceļš" frakcija): Šodien Saeima strādāja diezgan ilgi, kaut gan sākotnēji likās, ka jautājumu skaits, kas jāizskata, nav liels un viedokļi nesadursies tik asi, kā tas notika ar vairākiem likumprojektiem.

Liela likumprojektu pakete, no kuras daļu bija sagatavojusi arī Juridiskā komisija, bija par Privatizācijas aģentūras likvidāciju. Visplašākās debates izvērsās par grozījumiem zemes likumdošanā — sadūrās dažādi viedokļi un dažāda pieeja zemes īpašumtiesībām. Es ceru, ka mani kolēģi par to pastāstīs tuvāk.

Man un Juridiskajai komisijai svarīgs bija "Latvijas ceļa" deputātu iesniegtais likumprojekts, kurā bija paredzēts grozīt Komerclikuma spēkā stāšanās termiņu, jo Saeima pagājušajā nedēļā nepieņēma likumprojektu par Komerclikuma spēkā stāšanās kārtību. Tādējādi, lai šīs problēmas savstarpēji saskaņotu, mēs piedāvājām likumprojektu, kurā Komerclikuma spēkā stāšanās tika atlikta uz 1.jūliju. Frakcijas piedāvāja savus datumus — gan 1. maiju, gan 1. septembri, gan nākamā gada 1. janvāri, taču šie piedāvājumi neguva atbalstu. Šodien Komerclikums tika pieņemts steidzamības kārtā divos lasījumos un stāsies spēkā 1. jūlijā. Kādēļ tas ir vajadzīgs? Mums vienreiz ir jāizšķiras par Komerclikumu, lai tas tik tiešām sāktu strādāt, jo uzņēmēji nevar atrasties neskaidrā situācijā. Arī mūsu mērķis un virzība uz Eiropas Savienību ir svarīga, jo ir laiks ieviest direktīvas, kuras mums prasa ES. Šis balsojums par Komerclikumu bija ļoti svarīgs. Es ceru, ka laiks, kas ir līdz 1. jūlijam, ļaus mums izdarīt nepieciešamās korekcijas un uzklausīt arī deputātu iesniegtos priekšlikumus. Tādā veidā šo likumu veiksmīgi pielietot dzīvē varēsim no 1. jūlija.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Es gribētu teikt, ka sociāldemokrātu frakcija partijas uzdevumā šodien silti sveica kardinālu Jāni Pujatu pirmajā dievkalpojumā. Novēlam viņam labu veselību, ilgu un rosīgu darbošanos Latvijas interesēs!

Gribētu piekrist Muciņa kungam, ka nevaram apstāties Komerclikuma tālākā virzībā. Ir jāuztur zināms kvalitatīvs temps, jo galu galā ir divu gadu laiks, kad Komerclikums stājas spēkā. Šajā laikā attiecīgās juridiskās formalitātes pamazām var sakārtot. Objektīvi tas ir vajadzīgs. Mēs ļoti gaidām arī arodnodarbinātības likumu, kas skars individuālos ražotājus, uzņēmējus, zemniekus, zvejniekus un pārējos.

Šodienas rezultatīvajā daļā gribētu atzīmēt Krājaizdevu sabiedrību likumu. Faktiski par to tika domāts jau pirms pieciem, sešiem gadiem, lai likumdevējs pieņemtu likumu par krājaizdevu sabiedrībām. Tas ir būtisks lielai iedzīvotāju daļai, jo, kā mēs zinām, kredītiestādes vienu vai otru filiāli, kas atrodas laukos, likvidē sakarā ar nerentabilitāti vai mazo apgrozījumu. Taču zināmā mērā baltos plankumus var aizvietot, veidojot krājaizdevu sabiedrības, kuras līdzētu biedriem ar nelieliem kredītiem savām vajadzībām, jo kredītus izdod tikai krājaizdevu sabiedrības biedriem. Pieņemot šo likumu, tām krājaizdevu sabiedrībām, kas Latvijā ir lauku apvidos, būs pavērts ceļš, lai šī institūcija būtu plašāka un iedzīvotājiem pieejami kredīti nelielos apmēros, jo kredītiestādes kredītus dod par lielākām summām, nekā krājaizdevu sabiedrības. Domāju, ka tas ir labs finišs. Gribētu piebilst, ka attiecīgus likumprojektus par zemes tirgus tālāku uzlabošanu mēs gaidām arī no Ministru kabineta un Saeimā šajā jautājumā vēl būs interesantas diskusijas.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija): Pirmkārt, es gribu apsveikt ar skaisto pavasara dienu. Otrkārt, gribu godīgi atzīties, ka pēc šīsdienas sēdes drūmi runāt — jūtos kā dubļos nomazgājies. Mēs — frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" deputāti — gribam tautas saskaņu un sabiedrības mieru. Saprotam, ka latviešiem ir jābūt saimniekiem savā zemītē, jādzīvo brīvi un turīgi un visur, bez šaubām, ir jābūt iespējai runāt savā dzimtajā valodā. Bet arī cittautiešiem ir jābūt tādām tiesībām, kādas ir cittautiešiem un nepilsoņiem civilizētajās valstīs. Mēs piedāvājam, lai arī nepilsoņi varētu iegūt zemīti. Diemžēl "Tēvzemei un Brīvībai" pārstāvji uzstājās kā komisāri. Es izsaku savu personīgo viedokli, ka es to saucu par boļševismu otrādi. Mūsu priekšlikumi netika pieņemti. Runāšu par ko citu.

Janvārī mēs izsludinājām konkursu skolu jaunatnei — kā jaunieši saprot sabiedrības integrāciju. Saņēmām 171 radošo darbu, apmēram 50% latviešu valodā un 50% krievu valodā. Bērni integrāciju saprot kā savstarpēju cieņu, kā soli pretī viens otram. Krievu bērni iestājas par latviešu valodu, par integrāciju, bet pret asimilāciju. Cik labi, ka mūsu bērni ir gudrāki par pieaugušajiem, tas nozīmē, ka Latvija obligāti izveseļosies. Es novēlu labas sekmes!

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija): Šajā nedēļā Saeimas darbu apēnojuši notikumi Rīgas domē. Tautas partijas frakcija savās sēdēs ir izvērtējusi situāciju, kāda radusies galvaspilsētā. Mēs uzskatām, ka tā ir ļoti bīstama latviešu tautai, jo pirmo reizi atjaunotās valsts vēsturē sociāldemokrāti ir apvienojuši Latvijas neatkarības pretiniekus — prokrieviskos spēkus — un mūsu galvaspilsētā varu pārņēmuši tie, no kuriem liela daļa aktīvi vērsusies pret Latvijas valsti. Kādas tam būs sekas? Tautas partija prognozē, ka pakāpeniski tiks nomainīti Latvijas valstij uzticamie darbinieki, kuri strādā dažādās pašvaldību iestādēs Rīgā, turklāt šī nomaiņa notiks, ņemot vērā nacionālo principu — latviešus nomainot ar nelatviešiem. Otrkārt, Rīgā tiks realizēta latviešiem nelabvēlīga skolu un izglītības politika. Treškārt, arvien lielāku varu saimnieciskajās struktūrās Rīgā iegūs nepilsoņi un nelatvieši. Tā rezultātā uz nākamajām Saeimas vēlēšanām Latvijai naidīgie politiskie spēki iegūs ļoti lielu finansējumu, lai varētu turpināt apmuļķot vēlētājus. 8. Saeimas vēlēšanās spēki, kas uzvarēja Rīgas pašvaldības vēlēšanās, iegūs daudz vairāk balsu.

Diemžēl jāsaka, ka, neskatoties uz Tautas partijas mēģinājumu noslēgt stingru koalīcijas līgumu ar "Latvijas ceļu" un "Tēvzemei un Brīvībai", daži "Tēvzemes un Brīvības" Rīgas domes deputāti, piemēram, Jānis Karpovičs un citi, tomēr ved sarunas par to, lai ieņemtu atbildīgus amatus domē un sadarbotos ar kreiso koalīciju. Tautas partija cer, ka labējie un Latvijai uzticīgie spēki spēs konsolidēties un nepakļaus mūsu valsts galvaspilsētu nelabvēlīgiem procesiem. Pašreizējā situācijā par savu galveno misiju Tautas partija uzskata visu labējo spēku konsolidēšanu, lai nākamajās Saeimas vēlēšanās nepieļautu kreiso un Latvijai naidīgo spēku uzvaru. Cerams, ka tas tā notiks.

I.Ūdre (Jaunā frakcija): Papildinot Lagzdiņa kunga sacīto, gribētu teikt dažus vārdus par pašvaldību vēlēšanām Rīgā.

Pirmkārt, es domāju, ka nevajag biedēt cilvēkus. Šie ievēlētie deputāti pārstāv tos vēlētājus, kas par viņiem ir balsojuši, un neviens jau vēl nezina, cik labi vai cik slikti viņi ir strādājuši. Tas būs redzams pusgada, gada laikā. Ja jau kāds var apgalvot, ka nākamajās vēlēšanās, strādājot pašvaldībā, īpaši Rīgā, var iegūt līdzekļus, tad man ir jautājums — vai tās partijas, kas jau darbojās pašvaldībās, te es gribētu minēt "Tēvzemei un Brīvībai", kuras mērs pārstāvēja šo partiju, un "Latvijas ceļu", kurš arī tika pārstāvēts Rīgas domē ar mēru Andri Bērziņu, kas tagad ir Ministru prezidents, varētu izstāstīt, kā tad īsti, strādājot pašvaldībās, var iegūt līdzekļus partijai. Man liekas, ka tas būtu labums absolūti visiem un varbūt sabiedrība tad saprastu, kādā veidā ierobežot partiju darbību, lai neizšķiestu nodokļu maksātāju maksājumus, ko mēs katru mēnesi veicam valsts un pašvaldību budžetos.

Runājot par šodienas plenārsēdi, gribētu izteikt gandarījumu par to, ka Valsts prezidente ir uzklausījusi argumentus un atgriezusi otrreizējai caurlūkošanai likumu "Par zvērinātiem revidentiem". Man nezināmu iemeslu dēļ trešajā lasījumā lielākā daļa deputātu atbalstīja tādas likuma redakcijas, kas ierobežo cilvēku skaitu, kuri varētu pretendēt uz zvērināta revidenta sertifikāta iegūšanu. Pašreizējā likuma redakcija nosaka īpašuma tiesību gandrīz vai atsavināšanu, bet es vienmēr esmu domājusi, ka vismaz brīvā Latvijā privātīpašums ir aizsargāts ar likumu. Tādēļ es domāju, ka nākamajā caurskatīšanā, kas būs 26. aprīlī, deputāti lems saprātīgi, ievērojot gan citus likumus, gan arī revidentu nepieciešamību Latvijā.

Vēl gribētu pateikt savu viedokli par Privatizācijas aģentūras likvidāciju, jo šodien atkal tika pieņemti vairāki likumprojekti. Es nespēju piekrist tam, ka tiks likvidēta Privatizācijas aģentūra. Tā varētu sašaurināt savu darbību un samazināt cilvēku skaitu, kas strādā Privatizācijas aģentūrā.

Domāju, ka labāk taupīsim mūsu budžeta līdzekļus, sašaurināsim Privatizācijas aģentūras darbu, bet netērēsim vēl miljonu, lai likvidētu un radītu kādas jaunas organizācijas Privatizācijas aģentūras vietā.

A.Seile (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija): Visi runā par Rīgas domes vēlēšanām un to iznākumu, un ir pilnīgi saprotams, ka tas ir ļoti svarīgs jautājums, jo Rīga ir Latvijas galvaspilsēta. Man arī nav pieņemams tas, ka tie, kuri nepiedalījās balsojumā par Latvijas neatkarības atjaunošanu 1990.gada 4.maijā — Gavrilovs, Zaļetajevs, Kurdjumovs — tagad būs tie lēmēji, kas darbosies Rīgas domē. Tāpēc arī mūsu frakcija nevar pievienoties tādai koalīcijai, kurā tik aktīvi darbojas šie deputāti un viņu koalīcija.

Bet, ja runājam par šodienas darbu, kā vienmēr ārkārtīgi sarežģīts ir jautājums, ja tiek skarti zemes likumi. Tomēr Saeimas balsojumi, manuprāt, ir vērtējami pozitīvi, jo netika paplašināts zemes īpašumu pretendentu loks, un vēl pozitīvāks bija balsojums par priekšlikumu, ka bijušajiem zemes īpašniekiem, kuri ir nokavējuši prasības iesniegšanas termiņu, tomēr var tikt dotas iespējas vismaz tiesā pārsūdzēt šos lēmumus, ja zeme nav reģistrēta zemesgrāmatā uz citas personas vārda.

Būtiskākie šodien bija likumprojekti par Privatizācijas aģentūras likvidāciju, bet vissvarīgākais bija likumprojekts "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju", kurā precīzi nav ieskicēta Privatizācijas aģentūras likvidēšanas kārtība un PA turpmākā atbildība, ja sāktos tiesas procesi.

Mani priecē tas, ka šodien visas Saeimas frakcijas vienprātīgi atbalstīja grozījumus Civildienesta likumā. Ar šiem likuma grozījumiem, kas tika pieņemti jau abos lasījumos un stāsies spēkā pēc izsludināšanas, ir noteikts, ka līdz 2010. gada 1. janvārim Valsts meža dienesta ierēdņa amatu var ieņemt arī tās personas, kurām ir amata prasībām atbilstoša profesionālā izglītība. Tas tikai pierāda to, ka Saeima šādos lietišķos jautājumos var darboties ļoti konstruktīvi. Paldies par to deputātiem.

Saeimas preses dienests