Valsts ieņēmumu dienesta rīkojums Nr.1482

Rīgā 2002. gada 20. augustā

Grozījumi “Metodiskajos norādījumos par pašnodarbināto, iekšzemes darba ņēmēju pie darba devēja — ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmēju pie darba devēja — ārvalstnieka valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu aprēķināšanu un uzskaiti”

1. Sakarā ar 2002. gada 6. jūnija likumu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” apstiprinu grozījumus “Metodiskajos norādījumos par pašnodarbināto, iekšzemes darba ņēmēju pie darba devēja — ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmēju pie darba devēja — ārvalstnieka valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu aprēķināšanu un uzskaiti”.

2. Rīkojumu un ar šo rīkojumu apstiprinātos metodisko norādījumu grozījumus publicēt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

3. Ar šo rīkojumu apstiprinātie grozījumi metodiskajos norādījumos stājas spēkā ar 2002. gada 1. janvāri. Grozījumu 4. un 5. punkts stājas spēkā ar 2002. gada 1. jūliju.

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors A.Sončiks

Grozījumi “Metodiskajos norādījumos par pašnodarbināto, iekšzemes darba ņēmēju pie darba devēja — ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmēju pie darba devēja — ārvalstnieka valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu aprēķināšanu un uzskaiti”

1. Papildināt pirmās daļas 2. punktu ar jaunu 11. apakšpunktu šādā redakcijā:

“11) individuālais komersants.”

2. Izteikt pirmās daļas 7. punktu šādā redakcijā:

“7. Personai, kura ir darba ņēmējs saskaņā ar Likuma 1. panta 2. punktu un vienlaikus saņem arī autoratlīdzību, ir tiesības neveikt obligātās iemaksas no tā ienākuma, kuru tā guvusi autoratlīdzības veidā. Gadījumā, ja šī persona izvēlas neveikt obligātās iemaksas no minētā ienākuma, tad pirmās daļas 12. punktā norādītie ziņojumi tai nav jāiesniedz.”

3. Izteikt pirmās daļas 101. punktu šādā redakcijā:

“101. Ja persona, kura ir darba ņēmējs saskaņā ar Likuma 1. panta 2. punktu un kura vienlaikus saņem arī autoratlīdzību, izvēlas vienlaikus veikt arī obligātās iemaksas no tā ienākuma, kas gūts autoratlīdzības veidā, šīs obligātās iemaksas tiek veiktas atbilstoši pašnodarbinātajam noteiktajai obligāto iemaksu likmei un pašnodarbinātajam noteiktajā kārtībā un termiņos.”

4. Papildināt otro daļu ar jaunu 321. punktu šādā redakcijā:

“321. Ja ārvalstu darba ņēmējs pie darba devēja ārvalstnieka, gūstot vienu un to pašu ienākumu, vienlaikus atbilst vairākiem sociāli apdrošināmās personas statusiem, tad valsts sociālajai apdrošināšanai tas ir pakļauts kā ārvalstu darba ņēmējs pie darba devēja — ārvalstnieka. Attiecīgi arī sociālās iemaksas tas veic atbilstoši likmei un kārtībai, kāda noteikta ārvalstu darba ņēmējam pie darba devēja — ārvalstnieka.

Piemērs.

Latvijas uzņēmumā, kurš ir meitasuzņēmums ārvalstu kompānijai, direktora amatu pilda ārvalstu pilsonis, kas uzturas Latvijā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā. Atlīdzību par direktora amata pienākumu veikšanu viņš saņem no ārvalstu kompānijas uz līguma pamata.

Šajā gadījumā uzņēmuma direktors saskaņā ar Likuma 1. panta 2. punkta “g” apakšpunktu ir uzskatāms par darba ņēmēju, bet vienlaikus ar Likuma 1. panta 5. punktu — par ārvalstu darba ņēmēju pie darba devēja ārvalstnieka. Piemērojot Likuma 6. panta sešpadsmito daļu, uzņēmuma direktoram sociālās iemaksas ir jāveic atbilstoši likmei un kārtībai, kāda noteikta ārvalstu darba ņēmējam pie darba devēja — ārvalstnieka.”

5. Papildināt trešo daļu ar jaunu 481. punktu šādā redakcijā:

“481. Ja persona, gūstot vienu un to pašu ienākumu, vienlaikus atbilst pašnodarbinātās personas un iekšzemes darba ņēmēja pie darba devēja — ārvalstnieka statusam, tad sociālajai apdrošināšanai tā ir pakļauta kā iekšzemes darba ņēmējs pie darba devēja — ārvalstnieka. Attiecīgi sociālās iemaksas persona veic atbilstoši iekšzemes darba ņēmējam pie darba devēja — ārvalstnieka noteiktajai likmei un kārtībai.

Piemērs.

Fiziska persona, kura ir reģistrējusies kā individuālā darba veicēja, nodarbojas ar guvernantes pienākumu veikšanu. Tiek noslēgts līgums ar ārvalstu pilsoni — Latvijas nerezidentu par viņa bērnu audzināšanu Latvijā īrētā savrupmājā. Šajā gadījumā guvernante saskaņā ar Likuma 1. panta 3. punkta “a” apakšpunktu ir uzskatāma par pašnodarbināto personu, bet saskaņā ar Likuma 1. panta 4. punktu — par iekšzemes darba ņēmēju pie darba devēja — ārvalstnieka. Piemērojot Likuma 6. panta piecpadsmito daļu, guvernantei sociālās iemaksas ir jāveic atbilstoši likmei un kārtībai, kāda noteikta iekšzemes darba ņēmējam pie darba devēja — ārvalstnieka.”