Nometnē

Jumtu labošana

Sagatavotie balsti ogļraktuvēm

Meža darbs latvietim nav svešs

Top jaunā skola

Vidusskolas meitenēm patīk sportot

Jau rakstījām ("LV", Nr.53, 2001. gada 3. aprīlī ), ka Latvijas Valsts arhīva krātuvi papildinājušas unikālas nozīmes vēstures liecības - Altgarges bēgļu nometnes (Vācijā) komandantam britu armijas majoram Vorvikam P. Grenfelam 1946. gada 2. aprīlī pasniegtie septiņi fotoalbumi. Tagad radusies iespēja mazliet pamatīgāk ielūkoties šajos albumos un iepazīties ar dāvinājumu tuvāk.

Vispirms jau saviļņo rūpība un mīlestība, ar kādu ir iekārtoti (un arī vairāk nekā pusi gadsimta glabāti) šie albumi. Saista plašais, lielākoties atzīstamā līmenī uzņemto fotoattēlu klāsts, kas iepazīstina ar kara bēgļu nometnes daudzveidību. Fotogrāfijās aplūkojamo papildina ar roku angliski rakstīts apraksts, kura ievaddaļa stāsta par Latvijas vietu pasaulē un mūsu valsts vēsturi līdz brīdim, kad arī Daugavas krastus sasniedza Otrā pasaules kara kauju nenovēršamība.

"LV" lasītāju ieskatam — turpmākais albumu teksts un daļa fotoattēlu, kuros redzamie cilvēki vai viņu pazinēji varētu atsaukties un uzrādīt, kurš ir kurš, lai tie saglabātos vēsturē ne tikai kā emocionāli, bet arī faktuāli dokumenti.

Vēl šodien (

Latviešu nometnē Altgargē dzīvoja apmēram 900 latviešu. Nometnes iemītniekus bija savedis kopā vienāds liktenis, un tie nāca no dažādām sociālām grupām — te bija parasti strādnieki, augstākie ierēdņi, skolotāji, inženieri, ārsti un mākslinieki. Nometnes iemītnieki brīvās vēlēšanās bija ievēlējuši nometnes vadību, ko nosauca par Nacionālo komiteju.

Nometnes Nacionālās komitejas sastāvā bija prezidents, kas bija arī nometnes vadītājs, un četri locekļi, kas vadīja pārvaldes, ekonomisko, kultūras un labklājības nodaļu.

Nacionālā komiteja vadīja nometnes dzīvi saskaņā ar britu komandanta rīkojumiem, kas regulē sadarbību starp atsevišķām latviešu, lietuviešu un igauņu nometnēm. Komandants neiejaucās nometnes iekšējā dzīvē. Nacionālās komitejas pieņemtie lēmumi bija likumīgi. Revīzijas komisija varēja kontrolēt Nacionālās komitejas un tās nodaļu darbību. Ja revīzijas komisija nebija apmierināta ar Nacionālās komitejas darbību un lēmumiem, tai bija tiesības sasaukt sapulci un izdarīt paziņojumus.

Kārtību trīs nometnēs uzturēja policija. Amatpersonas tika komplektētas no visām trim Baltijas valstu nacionalitātēm. Policija darbojās komandanta un atsevišķo nometņu vadītāju kontrolē.

Pirmie latvieši nometnē tika ievietoti 1945. gada 7. jūnijā. Nometnē tajā laikā valdīja haoss — nebija inventāra, logi un durvis bija izlauztas. Ar pirmo nometnē pavadīto dienu sākās nenogurstošs darbs.

Remontdarbu veikšanai tiek izveidotas galdnieku, kalēju un atslēdznieku darbnīcas. Elektriķi uztur kārtībā elektriskās ierīces.

Apavu un apģērba labošanu veic kurpnieku un drēbnieku darbnīcās. Nometnē ir noliktava materiālu glabāšanai. Ir arī noliktavas apģērbu un apavu šķirošanai. Tie vispirms tiek izdalīti trūcīgākajiem. Sieviešu čaklās rokas katru dienu darina apģērbu bērniem.

Ēdienu gatavo trīs reizes dienā — brokastis, pusdienas un vakariņas apmēram 700 cilvēkiem. Cilvēki pusdieno ēdamtelpā.

Vēl viens svarīgs jautājums ir kurināmā sagatavošana. Tā transportēšanu veic ar sešu zirgu palīdzību. Nometnes kurināmā sagatavošanai izmanto elektrisko ripzāģi.

Labklājības nodaļas uzdevums ir rūpēties par tīrību nometnē un tās iemītnieku veselību.

Par tīrību istabās rūpējas to iemītnieki. Pārbauda sanitārā kontrole. Nometnē ir vairākas dušas un veļas mazgātavas.

Par iemītnieku veselību visās trīs nometnēs rūpējas trīs latviešu ārsti un viens igauņu ārsts. Ir arī bērnu ārsts, kas vienreiz nedēļā pārbauda bērnu veselību. Slimnieki tiek ievietoti slimnīcā. Ārsti ir vakcinējuši visus cilvēkus pret tīfu un bērnus pret difteriju.

Nometnē ir arī aptieka ar nepieciešamajām zālēm.

Īpaša uzmanība tiek veltīta bērnu veselībai. Bērniem līdz 7 gadu vecumam ir īpaša virtuve.

No šīs pašas virtuves ēdienu saņem arī igauņu bērni. Šajā virtuvē gatavo ēdienu arī gastrīta slimniekiem. Katru dienu no šīs virtuves izsniedz 250 porcijas.

Bērniem ir trīs ēdienreizes dienā, un starplaikos starp ēdienreizēm viņi saņem pienu un sviestmaizes.

No šī apraksta ir skaidrs, ka visu saimniecisko un kultūras darbu veikšanai ir nepieciešams daudz roku.

Taču šī iemesla dēļ netiek pārtraukts darbs mežā. Jau no paša sākuma 60 cilvēku grupa strādāja mežā, lai sagatavotu kurināmo un šahtu balstus ogļraktuvēm.

Mūsu vīru sagatavotie šahtu augšējie balsti pirmoreiz tika transportēti uz Rūras rajonu 1945. gada 19. oktobrī. Pusotras dienas laikā vīri sakrāva apmēram 1700 kubikmetrus 44 vagonos. Tagad apmēram 50 vīri strādā mežā, cērt kokus un gatavo šahtu balstus, un katrs no viņiem sagatavo 3–4 kubikmetrus dienā.

Lēneburgas kara komandants priecājas par čaklo darbu un ir izteicis pateicību Altgarges nometnei.

Nometnes iemītniekiem ir cieša griba strādāt, tāpēc ka viņi apzinās, ka tikai ar darbu var radīt vērtības.

Ar savu darbu mēs gribam saglabāt savu fizisko un garīgo spēku. Mēs dzīvosim ar pārliecību, ka kādreiz varēsim tos likt lietā, lai atjaunotu mūsu daudz cietušo dzimto Latviju, kamēr varēsim to atkal redzēt visā tās spožumā. Tagad mēs varam tikai ilgoties pēc dzimtenes un redzēt to tikai gara acīm.

Svešatne nespēja izdzēst latviešos alkas pēc izglītības un sabiedriskās dzīves. Tās kļuva pat vēl stiprākas. Latviešu nometnē Altgargē norit aktīva kultūras un sabiedriskā dzīve.

Balstoties uz neatkarīgās Latvijas skolu mācību programmām, nometnē darbojas pamatskola un ģimnāzija.

Pamatskolā ir 8 klases, un skolēniem ir šādi mācību priekšmeti: latviešu valoda, angļu valoda, vācu valoda, matemātika, ģeogrāfija, vēsture, dabas zinātnes, anatomija, zīmēšana un dziedāšana.

Vidusskolā ir 5 klases ar šādiem mācību priekšmetiem: latviešu valoda, angļu valoda (4 reizes nedēļā), algebra, ģeometrija, trigonometrija, fizika, ķīmija, tehnoloģija, botānika, zooloģija, ģeogrāfija, vēsture, mākslas izpratne, zīmēšana, vingrošana, dziedāšana.