• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par tautsaimniecības attīstību un kopbudžeta izpildes gaitu 2002. gada I ceturksnī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.08.2002., Nr. 119 https://www.vestnesis.lv/ta/id/65656

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Zemkopības ministrijas rīkojums Nr.204

Par grozījumiem Zemkopības ministrijas 2002.gada 21.janvāra rīkojumā Nr.26

Vēl šajā numurā

23.08.2002., Nr. 119

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par tautsaimniecības attīstību un kopbudžeta izpildes gaitu 2002. gada I ceturksnī

Ziņojumu sagatavojusi Finansu ministrija,

akceptēts ar Ministru kabineta 2002. gada 5. jūnija

rīkojumu Nr. 305 (“Latvijas Vēstnesis”, 11.06.2002., Nr. 87)

 

Kopsavilkums

Iekšzemes kopprodukts 2001. gadā salīdzinājumā ar 2000. gadu pieauga par 7,6 procentiem. IKP pieaugumu pamatā noteica apjomu kāpums tirdzniecībā, transporta, noliktavu un sakaru jomā, kā arī apstrādes jomā.

Inflācijas pieauguma tempi 2002.gada I ceturksnī saglabājās zemi. Šajā periodā patēriņa cenu indekss salīdzinājumā ar 2001. gada I ceturksni pieauga par 1,0 procentiem. Cenu pieaugumu pamatā noteica uztura produktu cenu kāpums.

2002. gada I ceturksnī mēneša vidējā darba samaksa tautsaimniecībā bija 161,83 lati, kas ir par 8,2% vairāk nekā 2001. gada I ceturksnī. Ņemot vērā zemos patēriņu cenu indeksa pieauguma tempus, strādājošo darba samaksas reālais pieaugums š.g. I ceturksnī attiecībā pret iepriekšējā gada I ceturksni pieauga par 4,6 procentiem.

2002. gada sākumā sekmīgi turpināja attīstīties arī banku sektors. 2002. gada I ceturksnī uzņēmumu un privātpersonu noguldījumi, salīdzinot ar 2001. gada attiecīgo periodu, palielinājās par 30,0 procentiem.

2002. gada I ceturksnī konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 437,0 milj. latu, bet izdevumi — 451,8 milj. latu, konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts bija 3,2 milj. latu. 2002. gada I ceturksnī zems saglabājās ar valsts konsolidētā budžeta fiskālais deficīts — 3,8 milj. latu, kā arī pašvaldību konsolidētā budžeta fiskālais deficīts — 1,1 milj. latu.

2002. gada I ceturksnī tika izpildīts Starptautiskā valūtas fonda kritērijs attiecībā uz konsolidētā kopbudžeta fiskālo deficītu.

Saturs

Kopsavilkums

1. Tautsaimniecības attīstība

1.1. Iekšzemes kopprodukts, ekonomiskā aktivitāte

1.2. Tautsaimniecības nozaru attīstība

1.3. Inflācija

1.4. Iedzīvotāju ienākumi

1.5. Nodarbinātība un bezdarbs

1.6. Ārējā tirdzniecība un maksājumu bilance

1.7. Monetārais sektors

1.8. Vērtspapīru tirgus

1.9. Valsts parāds

2. Kopbudžeta izpilde,

2.1. Valsts pamatbudžeta izpilde

2.2. Valsts speciālo budžetu izpilde

2.3. Pašvaldību budžeta izpilde

2.4. Valsts budžeta nodokļu maksājumu parādi

 

1. Tautsaimniecības attīstība1

1.1. Iekšzemes kopprodukts, ekonomiskā aktivitāte

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2001. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, sasniedza 7,6 procentus. IKP pieaugums pagājušajā gadā liecina par to, ka pasaules ekonomiskās attīstības tempu samazināšanās vēl nav būtiski skārusi Latvijas tautsaimniecības attīstību: gada I ceturksnī IKP palielinājās par 8,3%, II ceturksnī — par 9,3%, III ceturksnī — par 6,4%, bet pēdējā ceturksnī — par 6,3 procentiem.

Centrālās statistikas pārvalde precizējusi datus par 2000. gadu, palielinot IKP pieaugumu salīdzināmās cenās līdz 6,8 procentiem.

2001. gadā IKP pieaugumu visvairāk veicināja apjomu kāpums tirdzniecības nozarē (18,8% īpatsvars IKP struktūrā) — par 10,6%, transporta, noliktavu un sakaru jomā (15,4%) — par 9,5%, apstrādes rūpniecībā (14,9%) — par 9,5% un komercpakalpojumos (11,4%) — par 13,9 procentiem.

Īpaši veiksmīgi attīstījās pakalpojumu sektors, kura apjomi pērn pieauga par 8,1%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un tā īpatsvars IKP struktūrā sasniedza 70,6 procentus. Visvairāk pakalpojumu sektora izaugsmi sekmēja tirdzniecības nozares, transporta nozares un komercpakalpojumu sektora attīstība. Tirdzniecības sektora ietvaros mazumtirdzniecības apjomi pagājušajā gadā salīdzināmās cenās pieauga par 9%, bet vairumtirdzniecības — par 15% (faktiskajās cenās). Transporta nozare īpaši veiksmīgi attīstījās gada pirmajā pusē, bet gada beigās pieauguma tempi samazinājās: III ceturksnī transporta nozares apjomi palielinājās par 7,9%, bet pēdējā ceturksnī — par 2,1 procentu. Transporta sektora attīstības palēnināšanos gada otrajā pusē galvenokārt noteica kravu apgrozības autotransportā samazinājums — par 9,1%, salīdzinot ar 2000. gada otro pusi, kravu apgrozība dzelzceļa transportā samazinājās par 2,0 procentiem. Pārējo transporta veidu darbības apjomos, ieskaitot pa cauruļvadiem transportēto naftu un naftas produktus, pērnā gada otrajā pusē saglabājās pozitīvi pieaugumi.

Savukārt komercpakalpojumu sektorā augsti pieauguma tempi saglabājās visu gadu. Salīdzinot ar 2000. gadu, komercpakalpojumu īpatsvars IKP struktūrā palielinājās par 1,0 procentpunktu un sasniedza 11,4 procentus. Komercpakalpojumu sektora pieaugumu visvairāk veicināja darījumu kāpums ar nekustamo īpašumu (18% pieaugums, rēķinot faktiskajās cenās), nomas pakalpojumu pieaugums (par 35%), juridisko, grāmatvedības un konsultatīvo pakalpojumu (par 72%), arhitektūras un projektēšanas darbu (par 19%), reklāmas pakalpojumu (par 23%), kā arī apsardzes pakalpojumu palielinājums (par 15 procentiem).

Apstrādes rūpniecības ietvaros aizvadītajā gadā veiksmīgi attīstījās pārtikas produktu un dzērienu ražošana, kuras apjomi, salīdzinot ar 2000. gadu, pieauga par 6,7%, tai skaitā nozīmīgi palielinājās zivju un zivju produktu ražošanas apjomi — par 27 procentiem. Tik straujš pieaugums bija iespējams, galvenokārt pateicoties pārtikas produktu eksporta nozīmīgam kāpumam. Pārskata periodā palielinājās praktiski visu Latvijas apstrādes rūpniecības nozaru ražošanas apjomi, tai skaitā koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanas — par 8%, ķīmisko vielu un šķiedru ražošanas — par 35 procentiem.

Lauksaimniecības ražošanas apjomi 2001. gadā pieauga par 5,3%, ko nodrošināja gan augkopības, gan lopkopības produkcijas apjomu kāpums. Vienīgā tautsaimniecības nozare, kur aizvadītajā gadā bija novērojams liels apjomu kritums (par 14,3%), bija zvejniecība. Tam par iemeslu bija zivju nozvejas samazinājums Baltijas jūrā un tāljūras zvejā.

 

Makroekonomisko rādītāju saliktais indekss (MSI)2 2002. gada I ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, reālajā izteiksmē pieauga par 3,4 procentiem. Indeksa attīstība gada sākumā norādīja uz ekonomiskās aktivitātes samazināšanos salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kam pamatā bija ārējās ekonomiskās vides pasliktināšanās.

Lielākā negatīvā ietekme uz indeksa attīstību š. g. I ceturksnī bija transporta sektora darbībai. Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms š. g. janvārī–martā, salīdzinot ar atbilstošo periodu 2001. gadā, samazinājās par 1,5%, bet pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms samazinājās par 2,0 procentiem. Nedaudz saruka arī rūpnieciskās produkcijas izlaide. Turklāt I ceturksnī samazinājās pieauguma tempi ārējās tirdzniecības apgrozījumā.

Tajā pašā laikā saglabājās augsti pieauguma tempi iekšzemes naudas piedāvājumā un mazumtirdzniecības apgrozījumā, ko savukārt sekmēja algas fonda palielinājums.

 

01ATT305 COPY.GIF (41084 bytes)

1. att. MSI un IKP, % pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu

 

1.2. Tautsaimniecības nozaru attīstība

Rūpniecība

Šī gada I ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni, rūpnieciskās produkcijas izlaide salīdzināmās cenās samazinājās par 1,2 procentiem. Šis bija pirmais rūpnieciskās produkcijas izlaides kritums kopš 1999. gada ceturtā ceturkšņa. Ražošanas apjomu samazinājums skāris ieguves rūpniecību — par 22,7%, apstrādes rūpniecību — par 1,0%, elektroenerģijas, gāzes un ūdensapgādes nozari — par 1,0 procentu.

Š. g. janvārī izlaistās rūpnieciskās produkcijas apjoms, salīdzinot ar pērnā gada janvāri, palielinājās par 4,8%, februārī — par 0,2%, bet martā bija novērojams samazinājums par 5,5 procentiem.

 

02ATT305 COPY.GIF (33154 bytes)

2. att. Rūpniecības produkcijas izlaide, milj. latu

 

Apstrādes rūpniecības ietvaros nozīmīgākie ražošanas apjomu samazinājumi bija novērojami ādu apstrādes, apavu un ādas izstrādājumu ražošanā, izdevējdarbības un poligrāfijas nozarē. Samazinājās koksnes un koka produkcijas izlaide, kā arī pārējo transportlīdzekļu ražošana.

Dažās rūpniecības nozarēs š. g. I ceturksnī bija novērojami apjomu pieaugumi. Kā nozīmīgākos var atzīmēt saražotās produkcijas palielinājumus elektrisko mašīnu un aparātu ražošanā, ķīmiskās produkcijas un mēbeļu ražošanā.

Lauksaimniecība

Lauksaimniecības produkcijas ražošanā š. g. I ceturksnī, salīdzinot ar atbilstošo periodu 2001. gadā, bija novērojams palielinājums.

Gaļas ražošana visu veidu saimniecībās pieauga par 6,5%, saražotās produkcijas apjomam sasniedzot 19,8 tūkst. t. Saražotā piena daudzums palielinājās par 4,5% un š. g. I ceturksnī bija 158,3 tūkst. t. Īpaši strauji pieauga saražoto olu daudzums — salīdzinājumā ar 2001. gada pirmajiem trim mēnešiem tas palielinājās par 15,0%, un š. g. I ceturksnī visu veidu saimniecībās tika saražots 125,4 milj. olu.

Lopu un putnu vidējās iepirkuma cenas š. g. I ceturksnī, salīdzinājumā ar 2001. gada atbilstošo periodu samazinājās par 5,8 procentiem. No tā visvairāk kritās iepirkuma cenas cūkgaļai — par 15,0%, un š. g. I ceturksnī par vienu tonnu cūkgaļas maksāja vidēji 653 latus. Vidējās cenas putnu gaļai samazinājās par 4,6% un bija 694 lati par tonnu. Iepirkuma cenas liellopu gaļai praktiski neizmainījās (pieaugums par 0,8%), un š. g. janvārī–martā par vienu tonnu liellopu gaļas maksāja vidēji 479,7 latus. Piena vidējā iepirkuma cena palielinājās par 6,8% un bija 103,3 lati par tonnu.

Transports

Šī gada I ceturksnī pasliktinājās Latvijas transporta nozares darbības rādītāji. Latvijas ostās pārkrauto kravu kopējais apjoms š. g. janvārī–martā bija 14 301 tūkst. t, kas ir par 1,5% mazāk nekā 2001. gada attiecīgajā periodā. Jāatzīmē, ka šādu ceturkšņa rādītāju noteica zems kravu apgrozījums februārī, kad ostās tika pārkrauts 4 129 tūkst. t, kas bija par 15,0% mazāk nekā 2001. gada februārī. Kravu apgrozījums janvārī un martā, salīdzinot ar atbilstošajiem mēnešiem pagājušajā gadā, pieauga attiecīgi par 8,2% un 3,1 procentu.

Samazinājums ceturksnī saistās ar Ventspils ostas darbību, kur pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar 2001. gada I ceturksni, saruka par 7,7% jeb 759,3 tūkst. t, kas pamatā var tikt izskaidrots ar Primorskas naftas termināla darbības ietekmi. Tajā pašā laikā Rīgas un Liepājas ostā kravu apgrozījums palielinājās — attiecīgi par 14,4% un 10,4 procentiem.

03ATT305 COPY.GIF (37237 bytes)

3. att. Nosūtītās un saņemtās kravas ostās, tūkst. t

 

Pa cauruļvadiem transportētās naftas apjoms š. g. pirmajos trijos mēnešos bija 4 956,0 tūkst. t, par 24,3% mazāk nekā pērn atbilstošajā periodā. No tā uz Ventspili transportētās naftas apjoms saruka par 1,5% un bija 3 645,4 tūkst. t, bet uz Mažeiķiem transportētās naftas daudzums kritās par 53,9% un bija 1 310,6 tūkst. t.

Samazinājums bija novērojams arī pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjomā — š. g. I ceturksnī ar dzelzceļa transportu tika pārvadāts 9 457,8 tūkst. t kravu, kas ir par 2,0% mazāk nekā attiecīgajā periodā pagājušajā gadā. No tā īpaši straujš samazinājums bija novērojams eksporta pārvadājumos (par 51,9% jeb 145,4 tūkst. t). Tajā pašā laikā iekšzemes satiksmē pārvadāto kravu apjoms pat pieauga — par 19,5% jeb 53,5 tūkst. t, sasniedzot 328,0 tūkst. t.

 

1.3. Inflācija

2002. gada I ceturksnī patēriņa cenas pieauga par 1,0%, kas ir par 0,1 procenta punktu vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā.

Patēriņa cenas martā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, pieauga par 3,2%, tai skaitā par 3,6% precēm un par 2,1% pakalpojumiem.

Cenu izmaiņu visvairāk ietekmēja uztura produktu cenu kāpums un apģērbu un apavu cenu samazinājums.

Šī gada martā, salīdzinot ar 2001. gada attiecīgo periodu, pārtikas produktu cenas pieauga par 7,9%, tai skaitā kartupeļiem — par 170,5%, dārzeņiem — par 29,7%, zivju izstrādājumiem — par 11,9%, sieram — par 8,2 procentiem. Šajā periodā olu un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās attiecīgi — par 6,6% un 2,7 procentiem. Tabakas izstrādājumu cenas palielinājās par 10,8 procentiem.

2002. gada martā, salīdzinot ar iepriekšējā gada martu, apavu un apģērbu cenas samazinājās par 1,4 procentiem. Mājokļa patēriņa grupā nozīmīgi samazinājās gāzes cena — par 9,6 procentiem. Veselības patēriņa grupā visnozīmīgāk pieauga ambulatorās pacientu aprūpes cenas — par 6,4 procentiem. Būtiski palētinājās telefonu iekārtas — par 12,7 procentiem. Šajā periodā maksa par izglītību sadārdzinājās par 20,7 procentiem.

04ATT305 COPY.GIF (45117 bytes)

4. att. Patēriņa cenu indekss

 

 

Ražotāju cenas rūpniecībā 2002. gada I ceturksnī palielinājās, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, pieaugums bija 0,1%, bet, salīdzinot ar atbilstošo periodu pagājušajā gadā, tās pieauga par 1,8 procentiem. Attiecībā pret iepriekšējo periodu cenas elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes sektorā palielinājās par 0,1%, apstrādes rūpniecībā — par 0,1%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē — par 3,1 procentu.

 

1.4. Iedzīvotāju ienākumi

Šī gada I ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa tautsaimniecībā bija 161,83 lati. Salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, darba samaksa palielinājās par 8,2 procentiem. Vidējā neto darba samaksa tautsaimniecībā pieauga par 7,8% un š. g. I ceturksnī bija 116,82 lati. Tas fakts, ka patēriņa cenas pārskata periodā palielinājās tikai par 3,3%, norāda uz nodarbināto pirktspējas pieaugumu. Strādājošo darba samaksas reālais pieaugums š. g. I ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, bija 4,6 procenti.

Tautsaimniecības nozaru griezumā visaugstākā bruto mēneša darba samaksa, tāpat kā pērn, bija gaisa transporta nozarē — 557,53 lati. Gaisa transporta nozarē saglabājās arī ļoti augsti algu pieauguma tempi — salīdzinot ar pagājušā gada janvāri–martu, tās palielinājās vidēji par 23,4%, kas bija viens no augstākajiem rādītājiem starp nozarēm. Tradicionāli augstas algas ir finansu starpniecības sfērā — š. g. I ceturksnī šajā nozarē vidējā mēneša bruto darba samaksa bija 457,14 lati, par 14,9% vairāk nekā pērn atbilstošajā periodā.

Viszemākā bruto darba samaksa tautsaimniecībā bija lauksaimniecības un medniecības nozarē — 93,75 lati (pieaugums par 9,2%), darba samaksa zvejniecībā bija 95,02 lati, turklāt, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni, tā samazinājās par 4,5 procentiem. Samērā zemas paliek algas viesnīcu un restorānu nozarē — 100,73 lati (pieaugums par 7,8 procentiem). Vidējā mēneša darba samaksa izglītības sfērā palielinājās par 14,7%, sasniedzot 157,97 latu, bet veselības un sociālās aprūpes sfērā — par 11,4% un bija 135,34 lati.

 

1.5. Nodarbinātība un bezdarbs

Oficiāli reģistrētā bezdarba līmenis 2002. gada I ceturksnī nedaudz palielinājās: pērnā gada beigās valstī reģistrētais bezdarba līmenis bija 7,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, bet š. g. marta beigās tas bija 8,2 procenti. Šis pieaugums daļēji izskaidrojams ar sezonālo faktoru ietekmi, jo bezdarba līmeņa kāpums tradicionāli ir novērojams katra gada sākumā. Taču jāatzīmē, ka vidējais bezdarba līmenis š. g. I ceturksnī — 8,1% — bija nedaudz augstāks par attiecīgo rādītāju pagājušā gada I ceturksnī (8,0 procenti).

 

05ATT305 COPY.GIF (55791 bytes)

5. att. Bezdarbnieku skaits un bezdarba līmenis (% no ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem) perioda beigās.

 

Reģistrēto bezdarbnieku skaits š. g. I ceturkšņa beigās bija 97,6 tūkst. cilvēku, kas ir par 6,0 tūkst. vairāk nekā 2001. gada beigās un par 0,9 tūkst. vairāk nekā 2001. gada marta beigās. Palielinājās arī aktīvo darba meklētāju skaits: par 7,1 tūkst. cilvēku salīdzinājumā ar 2001. gada beigām, un š. g. marta beigās bija 99,9 tūkst. cilvēku. Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, š. g. I ceturkšņa beigās tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu bija 41,9 tūkst. cilvēku jeb 42,9% no bezdarbnieku kopskaita, bet pabalsta vidējais lielums bija 43,96 lati. Salīdzinājumam, 2001. gada martā bezdarbnieka pabalstu varēja saņemt 39,4% no bezdarbniekiem, bet pabalsta vidējais lielums bija 41,40 lati.

 

06ATT305 COPY.GIF (101845 bytes)

6. att. Ilgstošo bezdarbnieku skaits un īpatsvars no kopējā bezdarbnieku skaita, perioda beigās.

 

Pozitīvi vērtējams fakts, ka turpināja pakāpeniski samazināties ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku kopskaitā, kaut arī tas joprojām paliek ļoti augsts. Marta beigās ilgāk par gadu darbu nevarēja atrast 25,1 tūkst. cilvēku jeb 25,7% no bezdarbniekiem, bet 2001. gada martā ilgstošie bezdarbnieki veidoja 28,3% no bezdarbnieku kopskaita. Vissarežģītākā situācija saglabājās Latgales rajonos, kas raksturojami arī ar visaugstāko kopējo bezdarba līmeni. Balvu rajonā ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bija 54,5% (57,1% 2001. gada martā), Preiļu rajonā — 52,4% (58,1%), bet Ludzas rajonā — 51,0% (49,7 procenti).

Bezdarbs Latvijā ir raksturojams ar nozīmīgām reģionālām atšķirībām. Tā, viszemākais bezdarba līmenis valstī, līdzīgi kā pagājušā gada I ceturkšņa beigās, bija reģistrēts Rīgā — 4,0%, kam sekoja Saldus rajons — 6,4%, Rīgas un Ogres rajons — 7,1 procents. Savukārt visaugstākais bezdarba līmenis bija Rēzeknes rajonā — 27,6%, Balvu rajonā — 21,6%, Preiļu un Ludzas rajonā — 20,6 procenti. Šī gada I ceturksnī visstraujāk bezdarba līmenis palielinājās Jūrmalā — no 9,1% pagājušā gada decembrī līdz 11,8% š. g. marta beigās. Šis straujais pieaugums saistīts ar to, ka janvārī tika atlaisti uzņēmuma “Jūras līcis” darbinieki (1300 cilvēki). Nozīmīgi palielinājās bezdarba līmenis arī Kuldīgas rajonā — par 2,4 procentpunktiem, sasniedzot 10,9% š. g. marta beigās, kas bija saistīts ar kokapstrādes un mēbeļu ražošanas uzņēmuma “Vulkāns” nestabilo darbību. Ventspils rajonā, ostas uzņēmumiem samazinot štata vietas, bezdarba līmenis pieauga par 1,4 procentpunktiem un ceturkšņa beigās bija 10,1 procents.

2001. gadā tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju vidējais skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājās par 1 tūkst. un bija 1037 tūkst. cilvēku. Ņemot vērā augsto IKP pieaugumu pagājušajā gadā, tas norāda uz nozīmīgu darba ražīguma kāpumu. Sabiedriskajā sektorā nodarbināto skaits pērn bija 292 tūkst. cilvēku, kas ir par 1,7% mazāk nekā 2000. gadā, turpretī nodarbināto skaits privātajā sektorā pieauga par 0,5% un bija 745 tūkst. cilvēku. Tādējādi turpina pakāpeniski palielināties privātajā sektorā nodarbināto īpatsvars kopējā nodarbināto skaitā: salīdzinot ar 2000. gadu, 2001. gadā tas palielinājās par 0,4 procentpunktiem un sasniedza 71,8% (salīdzinājumam: 1997. gadā tas bija 65,6%, 1998. gadā — 68,3%, 1999. gadā — 70,0%, bet 2000. gadā — 71,4 procenti).

 

1.6. Ārējā tirdzniecība un maksājumu bilance

Šī gada sākumā bija novērojama pieauguma tempu samazināšanās Latvijas ārējā tirdzniecībā. Preču tirdzniecības apgrozījums I ceturksnī bija 829,9 milj. latu, kas ir par 5,1% vairāk nekā 2001. gada attiecīgajā periodā (2001. gada janvārī–martā attiecīgais pieaugums bija 14,4 procenti). Šis pieaugums pamatā balstījās uz importa kāpumu, par 6,8% jeb 32,9 milj. latu, savukārt eksports palielinājās tikai par 2,5% jeb 7,5 milj. latu. Šāda eksporta attīstība bija gaidāma, ņemot vērā ārējās ekonomiskās vides pasliktināšanos, un būtiska situācijas uzlabošanās tiek prognozēta tikai gada otrajā pusē, kad tiek gaidīts ārējā pieprasījuma pieaugums pēc Latvijas eksporta. Šī gada I ceturksnī ārējās tirdzniecības deficīts bija 205,7 milj. latu, kas ir par 14,1% jeb 25,4 milj. latu vairāk nekā 2001. gada attiecīgajā periodā.

Tirdzniecības apgrozījums ar galveno tirdzniecības partneri — Eiropas Savienību — š. g. I ceturksnī bija 470,1 milj. latu jeb 56,6% no kopējā apgrozījuma. Salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri — martu tas palielinājās par 4,8%, bet tā īpatsvars kopējā apgrozījumā nedaudz samazinājās — par 0,2 procentpunktiem. Salīdzinot ar 2001. gada I ceturksni, eksports uz ES samazinājās par 4,7% un bija 189,4 milj. latu (60,7% no kopējā eksporta). Šāda tendence eksportā uz ES iezīmējās jau 2001. gada vidū, kam pamatā bija salīdzinoši vājš pieprasījums. Eksporta samazinājumu uz ES visvairāk ietekmēja koksnes un tās izstrādājumu eksporta kritums — š. g. pirmajos divos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2001. gadā, tas samazinājās par 7,0% jeb 4,2 milj. latu, kas absolūtajā izteiksmē pat pārsniedza kopējo eksporta samazinājumuuz ES šajā periodā. Eksporta samazinājumu noteica arī metālu un to izstrādājumu eksporta sarukums. Savukārt ievērojami palielinājās mašīnu, mehānismu, elektrisko iekārtu, kā arī transportlīdzekļu eksports: š. g. pirmajos divos mēnešos šo preču eksports pieauga par 54,1% jeb 2,8 milj. latu, sasniedzot 7,9 milj. latu vērtību, bet to īpatsvars eksporta uz ES struktūrā palielinājās no 4,0% līdz 6,4 procentiem. Tādējādi preču ar augsto pievienoto vērtību īpatsvars eksportā uz ES pakāpeniski palielinās.

Imports no Eiropas Savienības valstīm š. g. I ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, pieauga par 12,3% un sasniedza 280,7 milj. latu (54,2% no kopējā importa). Imports no ES ir raksturojams ar ļoti augstu investīciju preču īpatsvaru, kas pozitīvi ietekmē Latvijas konkurētspēju, un sagaidāms, ka vidējā termiņā tas veicinās eksporta pieaugumu. Š. g. pirmajos divos mēnešos no ES tika ievestas mašīnas, mehānismi, elektriskās iekārtas un transportlīdzekļi 73,4 milj. latu vērtībā, kas ir par 22,1% vairāk nekā 2001. gada attiecīgajā periodā, bet šo preču īpatsvars struktūrā imports no ES palielinājās no 39,2% līdz 41,4 procentiem. Ievērojami pieauga arī ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijas imports — par 39,3% jeb 5,7 milj. latu, sasniedzot 20,1 milj. latu (11,3% no visa importa no ES).

Tajā pašā laikā saglabājās augsti eksporta pieauguma tempi eksportā uz NVS, ko galvenokārt veicināja stabila ekonomiskā situācija Krievijā un lata reālā maiņas kursa krišanās attiecībā pret rubli. Š. g. I ceturksnī uz NVS tika izvestas preces 31,3 milj. latu vērtībā (10,0% no kopējā eksporta), kas ir par 13,0% vairāk nekā pagājušā gada atbilstošajā periodā. Visnozīmīgāko vietu eksportā uz NVS ieņem pārtikas produkti, turklāt turpinājās šo produktu eksporta straujš pieaugums — tendence, kura iezīmējās tirgū tikai 2001. gada sākumā pēc Krievijas krīzes izraisītā krasā krituma. Š. g. pirmajos divos mēnešos, salīdzinot ar atbilstošo periodu 2001. gadā, pārtikas preču eksports pieauga vairāk nekā divas reizes un bija 4,9 milj. latu, bet to īpatsvars eksportā uz NVS palielinājās no 12,6% līdz 25,2 procentiem. Nozīmīgi palielinājās arī mašīnu, mehānismu un elektrisko iekārtu eksports — par 48,3%, sasniedzot 3,3 milj. latu, kas veidoja 16,9% no kopējā eksporta uz NVS (pagājušā gada attiecīgajā periodā — 12,7 procenti). Imports no NVS š. g. I ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, samazinājās par 13,1% jeb 9,7 milj. latu un bija 64,4 milj. latu (12,4% no kopējā importa). Importa samazinājumu galvenokārt ietekmēja importēto minerālo produktu kopvērtības kritums. Šādas eksporta un importa attīstības rezultātā būtiski saruka tirdzniecības deficīts ar NVS: š. g. I ceturksnī tas bija 33,1 milj. latu — par 28,7% jeb 13,3 milj. latu mazāks nekā pagājušā gada atbilstošajā periodā.

Kopumā Latvijas galvenie eksporta partneri š. g. I ceturksnī bija Vācija — 15,6% no kopējā eksporta (18,8% pērnā gada attiecīgajā periodā), Lielbritānija — 14,8% (14,2%), Zviedrija — 10,7% (11,3%), Lietuva — 8,8% (7,6%) un Dānija — 6,0% (6,4 procenti).

Importā nozīmīgāko vietu ieņēma Vācija — 16,7% (15,7%), Lietuva — 9,4% (7,8%), Somija — 8,7% (7,9%), Krievija — 8,4% (10,5%) un Zviedrija — 6,5% (6,5 procenti).

Saskaņā ar Latvijas Bankas provizoriskajiem datiem š. g. I ceturksnī maksājumu bilances tekošā konta deficīts bija 56,7 milj. latu, kas ir par 20,4% jeb 9,6 milj. latu vairāk nekā 2001. gada I ceturksnī. Tekošā konta deficīta kāpumu noteica preču tirdzniecības negatīvā saldo ievērojams palielinājums. Tajā pašā laikā tekošā konta deficītu ierobežoja pakalpojumu pozitīvā saldo kāpums — par 12,3% jeb 9,9 milj. latu. Š. g. janvārī–martā pakalpojumu eksports pārsniedza pakalpojumu importu par 90,4 milj. latu, kas sedza 52,3% no preču negatīvā saldo.

Ienākumu bilance š. g. I ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, nedaudz pasliktinājās: pozitīvais saldo saruka par 1,4 milj. latu un bija 5,3 milj. latu. Šo samazinājumu pamatā izraisīja rezidentu portfeļieguldījumu un citu ienākumu sarukums. Kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo palielinājās vairāk nekā divas reizes, ko noteica galvenokārt privātā sektora saņemto kārtējo pārvedumu apjoma kāpums, un š. g. I ceturksnī tas bija 20,6 milj. latu.

Finansu un kapitāla konta pozitīvais saldo palielinājās par 24,9 milj. latu jeb 59,6%, un š. g. janvārī–martā tas bija 66,7 milj. latu.

Tiešo investīciju neto ieplūde š. g. pirmajos trīs mēnešos sasniedza 81,8 milj. latu (pagājušā gada attiecīgajā periodā tā bija 10,0 milj. latu), un pilnībā sedza tekošā konta deficītu. Portfeļieguldījumu saldo pārskata periodā bija negatīvs (31,5 milj. latu), un, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2001. gadā, portfeļieguldījumu bilance pasliktinājās, negatīvajam saldo palielinoties par 10,8 milj. latu.

Apskatāmajā periodā valstī ieplūstošās ārvalstu valūtas apjoms bija pietiekams tekošā konta deficīta segšanai, un Latvijas Bankas rezerves aktīvi palielinājās par 10,0 milj. latu.

 

1.7. Monetārais sektors

2002. gada I ceturksnī Latvijā darbojās 23 komercbankas, tajā skaitā viena ārvalstu bankas nodaļa (Merita Bank Plc. (Somija) Rīgas filiāle) un viena ārvalstu bankas pārstāvniecība (Dresdener Bank AG (Vācija)). Komercbanku piesaistītie noguldījumi (ar tranzītfondiem) apskatāmajā periodā palielinājās par 9,6% un ceturkšņa beigās sasniedza 2,6 miljardus latu. Visvairāk noguldījumus I ceturksnī piesaistīja “Parekss banka”, “Hansabanka”, kā arī “Latvijas Unibanka”.

 

07ATT305 COPY.GIF (74588 bytes)

7. att. M2X struktūra un dinamika

 

2002. gada I ceturksnī, salīdzinot ar 2001. gada attiecīgo periodu, plašā nauda M2X palielinājās par 23,8%, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, tās pieaugums veidoja 6,8 procentus.

2002. gada I ceturksnī uzņēmumu un privātpersonu noguldījumi, salīdzinot ar 2001. gada attiecīgo periodu, palielinājās par 30,0 procentiem. Tajā skaitā pieprasījumu noguldījumu apjoms ir pieaudzis par 13,0%, termiņa un krājnoguldījumu apjoms — par 62,5% un rezidentu noguldījumi ārvalstu valūtā — par 29,9 procentiem. Noguldījumu ārzemju valūtā īpatsvars kopējos noguldījumos 2002. gada martā veidoja 46,4%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, tas ir pieaudzis par 1,4 procenta punktiem. 2002. gada I ceturksnī ir palielinājies uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu apjoms, salīdzinot ar 2001. gada attiecīgo periodu, tas ir pieaudzis par 45,3 procentiem. Tas ir nozīmīgs pieaugums, kas liecina par ekonomikas aktivitātes pieaugumu.

Skaidrā nauda (bez banku kasēm), salīdzinot ar 2001. gada I ceturksni, palielinājās par 10,7%, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, tā samazinājās par 2,8 procentiem.

Skaidras naudas — noguldījumu attiecība 2002. gada martā, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, samazinājās par 7,0 procenta punktiem un bija 40,2 procenti.

Latvijas bankas aktīvi 2002. gada I ceturksnī, salīdzinot ar 2001. gada attiecīgo periodu, palielinājās par 198,9 tūkst. latu jeb par 24,6%, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, tie pieauguši par 28,5 tūkst. latu jeb 2,9 procentiem. Aktīvu palielināšanos pārskata perioda laikā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, galvenokārt noteica ārzemju aktīvu pieaugums par 28,2%, valdības vērtspapīru pieaugums par 57,7%, kā arī kredītu samazināšanās par 58,3 procentiem kredītiestādēm. Palielinājumu pasīvos noteica vietējo saistību pieaugums par 87,6%, tai skaitā valdības noguldījumu pieaugums bija 121,7%, bet saistību pret kredītiestādēm latos — 81,3 procenti.

08ATT305 COPY.GIF (45788 bytes)

8. att. Komercbanku aktīvu dinamika

Uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto īstermiņa latu kredītu procentu likme 2002. gada I ceturksnī svārstījās 12,5% un 13,1% robežās. No uzņēmumiem un privātpersonām piesaistīto latu termiņdepozītu likme 2002. gada I ceturksnī samazinājās no 4,5% līdz 3,7 procentiem.

Starpbanku tirgus likme latu kredītiem 2002. gada I ceturksnī ir samazinājusies no 5,4% 2001. gada decembrī līdz 3,3% š. g. martā.

Eiro vērtība 2002. gada I ceturksnī ir bijusi diezgan stabila attiecībā pret ASV dolāru. 2002. gada marta beigās LVL/USD kurss bija 0,641, kas, salīdzinot ar 2001. gada attiecīgo periodu, norāda uz dolāra sadārdzināšanos attiecībā pret latu par 1,6 procentiem. Š. g. marta beigās LVL/EUR kurss bija 0,56, kas, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, norāda uz eiro sadārdzināšanos attiecībā pret latu par 0,4 procentiem.

 

1.8. Vērtspapīru tirgus

Rīgas fondu biržas Dow Jones indekss 2002. gada I ceturksnī svārstījās 156,86 — 201,48 punktu robežās, augstāko vērtību sasniedzot 17. janvārī. Ceturkšņa beigās indeksa vērtība bija 172,95 punkti, kas, salīdzinot ar janvāra sākumu, ir samazinājusies par 27,47 punktiem. 2002. gada 2. janvārī no indeksa groza tika izslēgta a/s “Balta”.

2002. gada janvārī—martā Fondu biržas cenu indeksa RICI vērtība svārstījās 161,23—188,74 punktu robežās, augstāko vērtību sasniedzot 28. martā. Š. g. 2. janvārī no indeksa groza tika izslēgtas a/s “Balta” un “Staburadze”, kā arī iekļauta a/s “Pirmā banka”.

09ATT305 COPY.GIF (42475 bytes)

9. att. Rīgas Fondu biržas Dow Jones indekss

Kopējais apgrozījums 2002. gada I ceturksnī bija 96,95 milj. latu, kas ir par 32,4% mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Kopējā apgrozījuma kritums galvenokārt ir izskaidrojams ar prasījuma vērtspapīru apgrozījuma samazināšanos, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, tas saruka par 32,5 procentiem. Šī gada I ceturksnī prasījumu vērtspapīru apgrozījums bija 89,43 milj. latu (92,2% no kopējā apgrozījuma) un akciju apgrozījums bija 4,81 milj. latu (5,0% no kopējā apgrozījuma).

Kopējā tirgus kapitalizācija š. g. I ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ir samazinājusies par 16,2 procentiem.

Apskatāmajā periodā biržas sarakstos bija iekļauti 62 vērtspapīri, no kuriem oficiālajā — 2, otrajā — 10, brīvajā — 50. Salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, oficiālajā sarakstā iekļauto vērtspapīru skaits ir sarucis par 3 vērtspapīriem, otrajā sarakstā samazinājies par 1, bet brīvajā pieaudzis par 3 vērtspapīriem.

 

1.9. Valsts parāds3

Šī gada I ceturksnī valsts parāds samazinājās par 9,2 milj. latu jeb 1,3% un marta beigās bija 703,5 milj. latu. Šo samazinājumu noteica gan ārējā, gan iekšēja parāda samazināšanās.

Valsts iekšējais parāds

Valsts iekšējais parāds š. g. I ceturksnī saruka par 7,6 milj. latu un perioda beigās bija 248,4 milj. latu. Atbilstoši valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru izsoļu grafikam 2002. gadam, pārskata periodā netika veiktas vērtspapīru izsoles. Martā tika dzēstas janvārī izlaistas trīs mēnešu parādzīmes, bet janvārī un februārī tika dzēsta daļa no sešu mēnešu un viena gada parādzīmēm. Tā rezultātā īstermiņa parāda īpatsvars valsts iekšējā parāda portfelī samazinājās no 11,1% pērnā gada beigās līdz 8,4% š. g. marta beigās, bet apgrozībā esošo vērtspapīru vidējais svērtais dienu skaits līdz dzēšanai samazinājās no 944 līdz 874 dienām.

10ATT305 COPY.GIF (63722 bytes)

10. att. Apgrozībā esošo valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru struktūra uz 2002. gada marta beigām, milj. latu

11ATT305 COPY.GIF (52452 bytes)

11. att. Valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru vidējās procentu likmes, %

 

1. tabula

Valsts iekšējā parāda struktūra (perioda beigās)

2001. gads

2002. gada

milj. latu

I cet.*

milj. latu

Īstermiņa parāds

28,4

20,8

Valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes

28,4

20,8

Īstermiņa banku aizņēmumi

0

0

Vidēja termiņa parāds

227,6

227,6

Valsts iekšējā aizņēmuma vidējā termiņa obligācijas

227,6

227,6

Ilgtermiņa parāds

0

0

Valsts iekšējā aizņēmuma ilgtermiņa obligācijas

0

0

Iekšējais parāds kopā

256,0

248,4

Pēc nomināla valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes

un vidējā termiņa obligācijas

257,8

249,8

 

 

Valsts ārējais parāds

Valsts ārējais parāds 2002. gada I ceturksnī samazinājās par 1,6 milj. latu jeb 0,4% un marta beigās bija 455,1 milj. latu. Pārskata periodā tika dzēsti kredīti 5,2 milj. latu apmērā. Tajā pašā laikā tika apgūti 2,7 milj. latu starptautisko finansu institūciju līdzekļu dažādu ilgtermiņa investīciju realizācijai, tai skaitā lielākais aizdevums (1,5 milj. latu) bija saņemts no Pasaules bankas Rīgas cieto atkritumu saimnieciskam projektam. Valūtas kursa svārstību rezultātā valsts ārējais parāds š. g. I ceturksnī palielinājās par 0,9 milj. latu.

 

2. tabula

Ārējā parāda struktūra (perioda beigās, milj. latu)

2001. gads

2002. gada I cet.

Ārējais valūtu parāds

456,7

455,1

vidēja/ ilgtermiņa parāds

456,7

455,1

— aizņēmumi

222,2

220,3

— eiroobligācijas

234,5

234,8

Ārējais latu parāds

0

0

Ārējais parāds kopā

456,7

455,1

Pēc nomināla eiroobligācijas

238,4

238,4

 

 

2. Kopbudžeta izpilde4,5

2002. gada I ceturkšņa valsts budžeta izpilde kopumā ir vērtējama kā veiksmīga. Valsts budžeta ieņēmumu sekmīga iekasēšana nodrošināja zemu valsts budžeta fiskālo deficītu, kas bija 3,8 milj. latu. Š. g. I ceturksnī zems saglabājās arī pašvaldību konsolidētā budžeta fiskālais deficīts — tikai 1,1 milj. latu. Tā rezultātā kopējais konsolidētā kopbudžeta deficīts bija 3,2 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2001. gada I ceturksni, kad deficīts bija 9,0 milj. latu, ir vērtējams kā ļoti labs uzlabojums.

2002. gada I ceturksnī konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 437,0 milj. latu, bet izdevumi bez tīrajiem aizdevumiem — 451,8 milj. latu. 2002. gadā I ceturksnī konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts bija 3,2 milj. latu.

 

3. tabula

Konsolidētais kopbudžets (neto) 2002. gada I ceturksnī (milj. latu)

Ieņēmumi

Izdevumi

Finansiālā

Tīrie

Fiskālā

bilance

aizdevumi

bilance

Konsolidētais

kopbudžets (1.+2.)*

437,0

451,8

–14,8

–11,7

–3,2

1. Valsts budžets

(1.1.+1.2.+1.3)

354,8

369,9

–15,0

–11,2

–3,8

1.1. Valsts

pamatbudžets

185,2

201,3

–16,1

–6,0

–10,0

– savstarpējie

maksājumi

–0,3

–21,3

6,1

1.2. Valsts speciālais

budžets

189,9

189,1

0,8

1,0

–0,1

– savstarpējie

maksājumi

–21,3

–0,3

1.3. Ziedojumi

un dāvinājumi**

1,3

1,1

0,2

0,0

0,2

2. Pašvaldību

budžets ***

117,1

116,9

0,2

1,3

–1,1

 

* — konsolidācijas pozīcija: maksājumi no valsts budžeta pašvaldību budžetiem 35,0 milj. latu;

** — ieskaitot pārējo ārvalstu finansu palīdzību;

*** — 1)  konsolidācijas pozīcija: pašvaldību savstarpējie norēķini un saņemtie maksājumi no Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda, ko iemaksā citas pašvaldības,

2)  ieskaitot ieņēmumos ārvalstu finansu palīdzību 54 tūkst. latu.

 

 

4. tabula

Nodokļu ieņēmumi (milj. latu)

2001. g.

2001. g.

2002. g.

2002. g.

I cet.

I cet.

I cet.

I cet.

plāna

plāna

izpilde, %

izpilde, %

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis*

64,5

22,7

73,2

23,7

Uzņēmumu ienākuma nodoklis

23,2

23,6

22,2

23,6

Sociālās apdrošināšanas iemaksas**

114,2

23,0

126,9

24,2

Nodokļi no īpašuma

12,4

32,8

12,0

28,9

Dabas resursu nodoklis

1,8

15,8

2,3

20,3

Pievienotās vērtības nodoklis

78,2

21,2

89,3

22,5

Akcīzes nodoklis

36,1

19,6

38,0

20,6

Muitas nodoklis

3,3

27,4

3,4

20,5

 

* neieskaitot nesadalīto atlikumu uz perioda beigām;

** 2002. gadā ieskaitot valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus 2,3 milj. latu apmērā;

*** ieskaitot īpašuma nodokļa parādu maksājumus un zemes nodokļa parādu maksājumus.

 

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi (ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus) 2002. gada I ceturksnī bija 354,8 milj. latu, bet izdevumi bez tīrajiem aizdevumiem — 369,9 milj. latu.

Valsts konsolidētā budžeta (ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus) fiskālais deficīts 2002. gada I ceturksnī bija 3,8 milj. latu. Fiskālā deficīta līmeni daļēji ietekmēja tas, ka aizdevumu atmaksas ievērojami pārsniedza aizdevumu apjomu.

 

5. tabula

Valsts konsolidētā budžeta fiskālie rādītāji (milj. latu)

2001. g.

2002. g.

2002. g.

2002. g.

I cet.

I cet.

plāns

izpilde/

gada plāns

Valsts pamatbudžets

Ieņēmumi

168,3

185,2

825,3

22,4%

mīnus transferts no valsts speciālā

budžeta

0,3

0,3

1,2

25,0%

Izdevumi

174,3

201,3

937,1

21,5%

mīnus transferts valsts speciālajam

budžetam

14,4

21,3

78,7

27,1%

Speciālais budžets*

Ieņēmumi

165,2

191,3

779,0

24,6%

mīnus transferts no valsts pamatbudžeta

14,4

21,3

78,7

27,1%

Izdevumi

173,1

190,2

807,5

23,6%

mīnus transferts valsts pamatbudžetam

0,3

0,3

1,2

25,0%

Kopējie valsts budžeta ieņēmumi

318,8

354,8

1 524,5

23,3%

Kopējie valsts budžeta izdevumi

332,7

369,9

1 664,7

22,2%

Valsts budžeta finansiālā bilance

–13,9

–15,0

–140,2

Valsts budžeta tīrie aizdevumi

0,8

–11,2

–0,2

Valsts budžeta fiskālā bilance

–14,6

–3,8

–140,1

 

* — ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus un pārējo ārvalstu finansu palīdzību.

 

2002. gada I ceturksnī valsts konsolidētā budžeta ieņēmumu izpilde (ieskaitot budžeta iestāžu saņemtos ziedojumus un dāvinājumus) bija 23,3% no likumā apstiprinātā gada plāna, bet valsts konsolidētā budžeta izdevumi (ieskaitot izdevumus no saņemtajiem ziedojumiem un dāvinājumiem) veido 22,2% no likumā apstiprinātā budžeta plāna.

2002. gada pirmajos trīs mēnešos valsts pamatbudžeta fiskālais deficīts bija 10,0 milj. latu. Valsts speciālajā budžetā, neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, fiskālais deficīts bija 0,1 milj. latu.

 

2.1. Valsts pamatbudžeta izpilde

2001. gada I ceturksnī valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 168,3 milj. latu, bet izdevumi bez tīrajiem aizdevumiem — 174,3 milj. latu. 2002. gada I ceturksnī valsts pamatbudžeta fiskālais deficīts bija 10,0 milj. latu, un, salīdzinot ar 2001. gada I ceturksni, tas ir par 8,6 milj. latu mazāks.

2002. gada I ceturksnī valsts pamatbudžetā tika iekasēti 22,4% no likumā apstiprinātās gada ieņēmumu kopsummas, bet izdevumi tika izlietoti 21,5% apmērā no gadam paredzētā izdevumu apjoma. Salīdzinājumā ar 2001. gada I ceturksni valsts pamatbudžeta ieņēmumi ir pieauguši par 10,0%, un izdevumi palielinājušies par 15,5 procentiem.

 

6. tabula

Valsts pamatbudžeta fiskālie rādītāji (milj. latu)

2001. g.

2002. g.

2002. g.

2002. g.

I cet.

I cet.

plāns

izpilde/

gada plāns

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi

168,3

185,2

825,3

22,4%

Nodokļu ieņēmumi

131,1

139,7

629,2

22,2%

Citiem budžetiem sadalāmie nodokļi

3,4

0,4

Nenodokļu ieņēmumi

15,6

21,7

76,6

28,4%

Pašu ieņēmumi

15,3

17,1

69,0

24,9%

Ārvalstu finansu palīdzība

3,0

6,3

50,6

12,4%

Valsts pamatbudžeta izdevumi

174,3

201,3

937,1

21,5%

Uzturēšanas izdevumi

165,5

191,5

838,9

22,8%

Kārtējie izdevumi

82,5

88,8

409,0

21,7%

Atalgojumi

37,6

42,3

191,6

22,1%

Darba devēja sociālās

apdrošināšanas iemaksas

9,8

10,8

Pārējie kārtējie izdevumi

35,1

35,7

Maksājumi par aizņēmumiem

un kredītiem

8,1

9,9

54,3

18,2%

Subsīdijas un dotācijas

74,9

92,8

375,5

24,7%

Izdevumi kapitālieguldījumiem

8,8

9,8

98,2

10,0%

Investīcijas

5,9

7,4

76,8

9,6%

Finansiālā bilance

–6,0

–16,1

–111,8

Tīrie aizdevumi

12,6

–6,0

19,5

Fiskālā bilance

–18,6

–10,0

–131,3

12ATT305 COPY.GIF (108860 bytes)

12. att. Valsts pamatbudžeta fiskālie rādītāji, milj. latu

 

2002. gada I ceturksnī pamatbudžeta aizdevumu atmaksas par 6,0 milj. latu pārsniedza aizdevumu apjomu. Savukārt 2001. gada I ceturksnī aizdevumu atmaksas bija par 12,6 milj. latu mazākas par aizdevumu apjomu.

2002. gada I ceturksnī nodokļu ieņēmumi (neieskaitot citiem budžetiem sadalāmos nodokļus) veidoja 75,4% no valsts pamatbudžeta kopējiem ieņēmumiem. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi veidoja 63,9% no pamatbudžeta nodokļu ieņēmumiem. 2002. gada I ceturksnī pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu apjoms valsts pamatbudžetā bija 89,3 milj. latu jeb 22,5% no gada plāna. Salīdzinājumā ar 2001. gada I ceturksni pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi ir pieauguši par 11,1 milj. latu jeb 14,3 procentiem. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu pieaugumu noteica ekonomiskās aktivitātes pieaugums.

 

Uz robežas iekasētā pievienotās vērtības nodokļa summa 2002. gada I ceturksnī bija 80,6 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2001. gada I ceturkšņa ieņēmumiem ir par 5,3 milj. latu jeb 7,0% vairāk. Uz robežas iekasētā pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu pieaugumu ietekmēja importa apjoma pieaugums salīdzinājumā ar 2001. gadu — importa apjoms 2002. gada pirmajos trīs mēnešos salīdzinājumā ar 2001. gada attiecīgo periodu pieauga par 32,9 milj. latu jeb 6,8 procentiem.

Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus 2002. gada I ceturksnī ietekmēja grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”, kas stājās spēkā 2002. gada 1. janvārī. Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 12. panta 10.1 daļa nosaka, ka pārmaksāto nodokli (starpību starp aprēķināto nodokli un atskaitāmo priekšnodokli) pēc apliekamās personas pieprasījuma var novirzīt citu nodokļu, nodevu vai obligāto maksājumu veikšanai, izņemot muitas maksājumus, akcīzes nodokli naftas produktiem un akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem. Tādējādi priekšnodoklī tiek ieskaitītas gan samaksātās, gan nesamaksātās summas un priekšnodokli ir iespējams saņemt atpakaļ, pat ja nodoklis reāli vēl nav samaksāts.

Savukārt likuma 12. panta 11. daļa paredz, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības aizkavēt pārmaksātās nodokļa summas atmaksāšanu par tiem darījumiem, kuru pārbaudei nepieciešama papildu informācija, līdz dienai, kad nodokļu administrācija ir izvērtējusi darījumu un pieņēmusi lēmumu par pieprasījuma pamatotību. Tātad pieaug starpība starp pievienotās vērtības nodokļa atmaksām, ko pieprasa nodokļu maksātāji, un Valsts ieņēmumu dienesta apstiprinātajām pievienotās vērtības nodokļa atmaksām.

 

Iekšzemē iekasētais pievienotās vērtības nodokļa apjoms 2002. gada I ceturksnī bija 8,7 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2001. gada atbilstošo periodu ir par 5,9 milj. latu vairāk.

Pievienotās vērtības nodokļa atmaksas 2002. gada I ceturksnī bija 39,6 milj. latu, un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pievienotās vērtības nodokļa atmaksas ir pieaugušas par 7,1 milj. latu jeb 21,8 procentiem. Pievienotās vērtības nodokļa atmaksai un citu nodokļu maksājumu parādu dzēšanai 2002. gada I ceturksnī tika novirzīti 22,5 milj. latu, bet uz nodokļu maksātāju kontiem tika pārskaitīti 17,1 milj. latu.

13ATT305 COPY.GIF (24878 bytes)

13. att. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi, milj. latu

 

Kopējie akcīzes nodokļa ieņēmumi 2002. gada I ceturksnī bija 38,0 milj. latu jeb 20,6% no gada plāna. Salīdzinot ar 2001. gada I ceturkšņa ieņēmumiem, akcīzes nodokļa ieņēmumi ir pieauguši par 1,8 milj. latu jeb 5,1 procentu. 2002. gada I ceturksnī akcīzes nodoklis no valsts budžeta tika atmaksāts 0,9 milj. latu apmērā, kas ir par 0,7 milj. latu vairāk nekā 2001. gada atbilstošajā periodā.

 

7. tabula

Akcīzes nodokļa ieņēmumu struktūra, %

2001. g. I cet.

2002. g. I cet.

Alkoholiskie dzērieni

28,4

26,2

Alus

1,5

1,8

Naftas produkti

51,1

56,2

Tabakas izstrādājumi

13,4

10,6

Pārējās akcīzes preces

5,6

5,3

 

 

Akcīzes nodoklis par naftas produktiem

2002. gada I ceturksnī kopējos akcīzes nodokļa ieņēmumos vislielākais īpatsvars bija ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem — 56,2 procenti. Ieņēmumi no akcīzes nodokļa par naftas produktiem 2002. gada I ceturksnī bija 21,3 milj. latu, kas ir par 2,9 milj. latu jeb 15,6% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Ieņēmumu no akcīzes nodokļa par naftas produktiem pieaugumu ietekmēja ieņēmumu no akcīzes nodokļa par benzīnu, dīzeļdegvielu un naftas gāzēm pieaugums. Ieņēmumi no akcīzes nodokļa par benzīnu 2002. gada I ceturksnī bija 13,8 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2001. gada I ceturksni ir par 2,1 milj. latu jeb 17,9% vairāk. Savukārt ieņēmumi no akcīzes nodokļa par dīzeļdegvielu š. g. I ceturksnī bija 6,9 milj. latu, kas ir par 0,8 milj. latu jeb 12,5% vairāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā. Ieņēmumi no akcīzes nodokļa par naftas gāzēm salīdzinājumā ar 2001. gada I ceturksni pieauga par 0,1 milj. latu jeb 54,1% un 2002. gada I ceturksnī veidoja 0,3 milj. latu.

Savukārt ieņēmumi no akcīzes nodokļa par petroleju, degvieleļļu un dīzeļdegvielu, ko izmanto kā kurināmo, salīdzinājumā ar 2001. gada I ceturksni ir samazinājušies. Ieņēmumi no akcīzes nodokļa par petroleju 2002. gada I ceturksnī bija 45,9 tūkst. latu, kas ir par 16,7 tūkst. latu jeb 26,7% mazāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā. 2002. gada I ceturksnī ieņēmumi no akcīzes nodokļa par degvieleļļu bija 0,1 milj. latu, kas ir par 50,8 tūkst. latu jeb 26,0% mazāk nekā 2001. gada I ceturksnī. Savukārt ieņēmumi no akcīzes nodokļa par dīzeļdegvielu un petroleju, ko izmanto kā kurināmo, 2002. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada I ceturksni samazinājās par 13,4 tūkst. latu jeb 9,7% un bija 0,1 milj. latu.

Sākot ar 2002. gada 1. janvāri, no 5 uz 6 latiem par 1000 kilogramiem ir paaugstināta likme akcīzes nodoklim par degvieleļļu, tās aizstājējproduktiem un komponentiem, kuru kolorimetriskais indekss ir vienāds ar 2,0 vai lielāks vai kinemātiskā viskozitāte 50° C ir vienāda ar 25 cSt vai lielāka. Akcīzes nodokļa likmes palielinājums minētajai degvieleļļas grupai daļēji ietekmēja kopējo ieņēmumu no akcīzes nodokļa par degvieleļļu samazinājumu.

2002. gada 1. janvārī spēkā stājās 2000. gada 26. septembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 332 “Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu”. Šie noteikumi nosaka kvalitātes prasības Latvijas tirgū piedāvātajam benzīnam un dīzeļdegvielai, tādējādi paaugstinot naftas produktu kvalitātes kontroli.

Ieņēmumus no akcīzes nodokļa par naftas produktiem ietekmē arī akcīzes nodokļa maksājuma parādi. Kopējie akcīzes nodokļa parādi 2002. gada 1. aprīlī bija 37,8 milj. latu, kas ir par 2,7 milj. latu jeb 7,7% vairāk nekā 2002. gada 1. janvārī. Akcīzes nodokļa parādu pieauguma pamatā ir nodokļa maksājumu savlaicīga neveikšana un jau esošo parādsaistību nekārtošana.

Akcīzes nodoklis par alkoholiskajiem dzērieniem

2002. gada I ceturksnī ieņēmumi no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem bija 9,9 milj. latu jeb 26,2% no kopējiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Salīdzinājumā ar 2001. gada I ceturksni akcīzes nodokļa ieņēmumi par alkoholiskajiem dzērieniem ir samazinājušies par 0,3 milj. latu jeb 3,2 procentiem.

Ir vērojama stabila tendence samazināties ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem — degvīns, viskijs, konjaks, brendijs u. c., un spirtu, mainoties alkoholisko dzērienu patēriņa struktūrai. 2002. gada I ceturksnī ieņēmumi no akcīzes nodokļa par pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem bija 8,7 milj. latu, kas ir par 0,3 milj. latu jeb 3,2% mazāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā. Savukārt ieņēmumi no akcīzes nodokļa par spirtu š. g. I ceturksnī salīdzinājumā ar 2001. gada I ceturksni ir samazinājušies par 73,5 tūkst. latu jeb 76,5% un veidoja 22,6 tūkst. latu.

Savukārt ieņēmumi no akcīzes nodokļa par vājajiem alkoholiskajiem dzērieniem — šampanieti, vīniem, raudzētajiem dzērieniem un starpproduktiem (pamatā negāzēti vai dzirkstošie alkoholiski dzērieni, izņemot vīnu un pārējos raudzētos dzērienus, kuru pamatizejviela ir vīns vai raudzētie dzērieni) — salīdzinājumā ar 2001. gada I ceturksni ir pieauguši. Ieņēmumi no akcīzes nodokļa par šampanieti, visu veidu vīniem un raudzētajiem dzērieniem 2002. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 25,8 tūkst. latu jeb 2,9% un bija 0,9 milj. latu. Savukārt ieņēmumi no akcīzes nodokļa par starpproduktiem 2002. gada I ceturksnī bija 0,3 milj. latu, kas ir par 8,8 tūkst. latu jeb 2,9% vairāk nekā 2001. gada attiecīgajā periodā.

Akcīzes nodoklis par alu

Ieņēmumi no akcīzes nodokļa par alu 2002. gada I ceturksnī bija 0,7 milj. latu, kas ir par 0,1 milj. latu jeb 23,9% vairāk nekā 2001. gada I ceturksnī. Ieņēmumu no akcīzes nodokļa par alu pieaugumu pamatā noteica ieņēmumu no akcīzes nodokļa par alu ar stiprumu no 5,5% līdz 7% pieaugums.

Akcīzes nodoklis par tabakas izstrādājumiem

2002. gada I ceturksnī ieņēmumi no akcīzes nodokļa par tabakas izstrādājumiem bija 4,0 milj. latu un veidoja 10,6% no kopējiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Salīdzinājumā ar 2001. gada I ceturksni ieņēmumi no akcīzes nodokļa par tabakas izstrādājumiem ir samazinājušies par 0,84 milj. latu jeb 17,3 procentiem. Salīdzinājumā ar 2001. gada I ceturksni ir samazinājušies ieņēmumi visās akcīzes nodokļa par tabakas izstrādājumiem ieņēmumu pozīcijās. 2002. gada I ceturksnī būtiskākais ieņēmumu samazinājums ir ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par cigaretēm ar filtru — par 0,8 milj. latu jeb 17,0% salīdzinājumā ar pagājušā gada I ceturksni. Ieņēmumi no akcīzes nodokļa par cigaretēm ar filtru veido 97,3% no kopējiem ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par tabakas izstrādājumiem.

Akcīzes nodoklis pārējām precēm

2002. gada I ceturksnī ieņēmumi no akcīzes nodokļa par pārējām akcīzes precēm veidoja 2,0 milj. latu jeb 5,3% no kopējiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Salīdzinājumā ar 2001. gada I ceturksni ieņēmumi no akcīzes nodokļa par pārējām akcīzes precēm ir pieauguši par 3,2 tūkst. latu jeb 0,2 procentiem. Lielākais ieņēmumu īpatsvars pārējo akcīzes nodokļu ieņēmumos ir vieglajiem automobiļiem — 55,1%, kafijai — 30,2% un bezalkoholiskajiem dzērieniem — 14,3 procenti.

2002. gada I ceturksnī ieņēmumi no akcīzes nodokļa par vieglajiem automobiļiem bija 1,1 milj. latu, kas ir par 31,3 tūkst. latu jeb 2,9% vairāk nekā 2001. gada attiecīgajā periodā. Savukārt ieņēmumi no akcīzes nodokļa par kafiju palielinājās par 18,0 tūkst. latu jeb 3,1% un bija 0,6 milj. latu. Ieņēmumi no akcīzes nodokļa par bezalkoholiskajiem dzērieniem salīdzinājumā ar 2001. gada I ceturksni pieauga par 7,8 tūkst. latu jeb 2,8% un bija 0,3 milj. latu. 2002. gada I ceturksnī ieņēmumi no akcīzes nodokļa par motocikliem veidoja 3,3 tūkst. latu, kas ir par 1,7 tūkst. latu jeb 34,3% mazāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā.

Valsts pamatbudžeta akcīzes nodokļa ieņēmumi 2002. gada I ceturksnī bija 24,8 milj. latu, valsts speciālā budžeta ieņēmumi — 13,2 milj. latu.

14ATT305 COPY.GIF (26828 bytes)

14. att. Akcīzes nodokļa ieņēmumi, milj. latu

 

 

Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi valsts pamatbudžetā 2002. gada I ceturksnī bija 22,2 milj. latu jeb 23,6% no gada plāna. Salīdzinot ar 2001. gada I ceturksni, ieņēmumi ir samazinājušies par 0,9 milj. latu jeb 4,0 procentiem.

2002. gada 1. janvārī spēkā stājās grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, kas 2002. gadā samazina uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi no 25% uz 22% uzņēmumiem, kuriem nepiemēro uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides par atbalstāmo investīciju projekta ietvaros veiktajiem ieguldījumiem un augstas tehnoloģijas produktu un programmproduktu ražošanu, vai citos likumos noteiktos nodokļu atvieglojumus. Atbilstoši grozījumiem pazemināto uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi piemēro, aprēķinot nodokli par taksācijas periodu, kas sākas 2002. gadā. Nodokļa maksātāji avansa maksājumiem, kuri aprēķināti par minēto taksācijas periodu, piemēro koeficentu 0,9.

Lai gan avansa maksājumiem tiek lietots koeficients 0,9, uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi 2002. gada I ceturksnī nav strauji samazinājušies. Daļa uzņēmumu jau ir iesnieguši uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas un veic nodokļa maksājumus saskaņā ar aprēķinātajiem veiksmīgajiem 2001. gada finansiālajiem rezultātiem. Turklāt daļa uzņēmumu prognozē pozitīvus 2001. gada saimnieciskās darbības rezultātus un avansa maksājumus līdz gada pārskata iesniegšanai veic pilnā apjomā, nevis piemērojot koeficientu 0,9, kā tas ir noteikts iepriekš minētajos likuma grozījumos.

2002. gada I ceturksnī uzņēmumu ienākuma nodoklis tika atmaksāts 1,9 milj. latu apmērā, kas ir par 0,9 milj. latu vairāk nekā 2001. gada I ceturksnī, tostarp, uz nodokļu maksātāju kontiem tika novirzīti 0,3 milj. latu no pārmaksātā uzņēmumu ienākuma nodokļa.

15ATT305 COPY.GIF (29644 bytes)

15. att. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi, milj. latu

 

2002. gada I ceturksnī lielo nodokļu maksātāju veiktie uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumi veidoja 12,4 milj. latu, bet pārējo nodokļu maksātāju veiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa iemaksas bija 9,8 milj. latu. Salīdzinājumā ar 2001. gada I ceturksni lielo nodokļu maksātāju iemaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis ir samazinājies par 1,7 milj. latu jeb 12,3 procentiem. Pārējo nodokļu maksātāju veiktās nodokļa iemaksas ir pieaugušas par 0,8 milj. latu jeb 9,0 procentiem. 2001. gada I ceturksnī lielo nodokļu maksātāju uzņēmuma ienākuma nodokļa iemaksas bija 61,3% no kopējiem uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumiem, bet 2002. gada I ceturksnī šis īpatsvars ir samazinājies līdz 56,0 procentiem. Savukārt pārējo nodokļu maksātāju uzņēmumu ienākumu nodokļa maksājumu īpatsvars kopējos nodokļa ieņēmumos 2001. gada I ceturksnī bija 38,7%, bet 2002. gada I ceturksnī tas pieauga līdz 44,0 procentiem.

16ATT305 COPY.GIF (38116 bytes)

16. att. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi (sezonāli izlīdzināti), milj. latu

 

2002. gada I ceturksnī muitas nodokļa ieņēmumi bija 3,4 milj. latu jeb 20,5% no gada plāna. Salīdzinājumā ar 2001. gada I ceturksni muitas nodokļa ieņēmumi ir palielinājušies par 0,1 milj. latu jeb 2,8 procentiem. Muitas nodokļa ieņēmumu pieaugumu pamatā noteica importa apjoma pieaugums. 2002. gada I ceturksnī ievedmuitas nodokļa ieņēmumi veidoja 3,4 milj. latu, kas ir par 0,1 milj. latu jeb 2,9% vairāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā. Savukārt izvedmuitas nodokļa ieņēmumi 2002. gada I ceturksnī bija 0,5 tūkst. latu, kas ir par 2,4 tūkst. latu jeb 81,8% mazāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā.

17ATT305 COPY.GIF (32588 bytes)

17. att. Muitas nodokļa ieņēmumi, milj. latu

 

Valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumi 2002. gada I ceturksnī bija 21,7 milj. latu jeb 28,4% no apstiprinātā gada plāna. Salīdzinājumā 2001. gada I ceturksnī nenodokļu ieņēmumi bija 15,6 milj. latu jeb 23,4% no apstiprinātā gada plāna. Nenodokļu ieņēmumi 2002. gada janvārī–martā bija 11,7% no kopējiem pamatbudžeta ieņēmumiem. Vislielākais īpatsvars valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumos bija ieņēmumiem no procentu maksājumiem par kredītiem — 6,4 milj. latu jeb 29,6 procenti. To izpilde pret gada plānu bija 31,4 procenti. Valsts budžeta nenodokļu ieņēmumu pieaugumu noteica arī Latvijas Bankas veiktais peļņas daļas pārskaitījums 5,5 milj. latu apjomā un maksājums par valsts kapitāla izmantošanu 3,3 milj. latu. Tā rezultātā 2002. gada I ceturksnī ieņēmumi no maksājumiem par valsts kapitāla izmantošanu bija 3,5 milj. latu jeb 47,7% no gada plāna.

2002. gadā pirmajos trijos mēnešos VAS “Latvijas meži” ir iemaksājusi fiksēto maksājumu 2,0 milj. latu apmērā, un izpilde pret gada plānu bija 25 procenti.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi no maksājumiem par valsts budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem 2002. gada I ceturksnī bija 17,1 milj. latu jeb 24,9% no apstiprinātā gada plāna.

2002. gada I ceturksnī valsts pamatbudžetā ieskaitītā ārvalstu finansu palīdzība bija 6,3 milj. latu, kas ir 12,4% no apstiprinātā gada plāna.

2002. gada I ceturksnī, salīdzinot ar 2001. gada atbilstošo periodu, valsts pamatbudžeta faktiskie izdevumi ir palielinājušies par 27,0 milj. latu jeb 15,5 procentiem.

 

8. tabula

Valsts pamatbudžeta izdevumi pēc ekonomiskās klasifikācijas,

(tūkst. latu)

Rādītāji

2001.g.

2002.g.

Likumā

2002.g.

I cet.

I cet.

apstipri-

I cet.

izpilde

izpilde

nātais

izpilde no

2002.g.

gada plāna

plāns

%

1. Izdevumi — kopā (1.1.+1.2.)

174 285

201 258

937 115

21,5%

1.1. Uzturēšanas izdevumi

165 471

191 456

838 877

22,8%

Kārtējie izdevumi

82 473

88 809

409 042

21,7%

atalgojumi

37 601

42 253

191 570

22,1%

valsts sociālās apdrošināšanas

obligātās iemaksas

9 801

10 834

pārējie kārtējie izdevumi

35 071

35 722

Maksājumi par aizņēmumiem

un kredītiem

8 139

9 894

54 302

18,2%

procentu nomaksa par

iekšējiem aizņēmumiem

4 799

7 580

procentu nomaksa ārvalstu

institūcijām

3 274

2 314

Finansu ministrijas maksājumi

par valsts parāda apkalpošanu

66

Subsīdijas un dotācijas

74 859

92 753

375 533

24,7%

subsīdijas

5 975

3 385

mērķdotācijas pašvaldību budžetiem

24 587

27 587

dotācijas pašvaldību budžetiem

1 931

1 969

dotācijas iestādēm un organizācijām

6 327

16 777

42 315

dotācijas iedzīvotājiem

19 350

20 163

81 335

t.sk. pensijas

416

522

pabalsti

14 234

14 228

stipendijas

1 812

1 844

pārējie

2 889

3 569

iemaksas starptautiskajās

organizācijās

2 513

1 658

7 057

23,5%

pārējās subsīdijas un dotācijas

14 176

21 214

t.sk. ieguldīto finansu resursu

ISPA un SAPARD projektos atmaksai

1

transferts speciālajam budžetam

14 176

21 213

1.2. Izdevumi kapitālieguldījumiem

8 814

9 802

98 238

10,0%

Kapitālie izdevumi

2 960

2 422

21 454

11,3%

t.sk. transferts speciālajam budžetam

24

Investīcijas

5 854

7 380

76 784

9,6%

t.sk. transferts speciālajam budžetam

247

83

x

t.sk. transferts pašvaldību budžetiem

890

423

x

 

 

Valsts pamatbudžeta izdevumu ekonomiskās klasifikācijas sadalījumā, salīdzinot ar 2001. gada attiecīgo periodu, vislielākais pieaugums 17,9 milj. latu jeb 23,9% ir subsīdijām un dotācijām, no kuriem 10,5 milj. latu jeb 165,2% dotācijas iestādēm un organizācijām un 7,0 milj. latu jeb 49,6% pārējās subsīdijas un dotācijas (transferts speciālajam budžetam). Dotācijas iedzīvotājiem palielinājušās par 0,8 milj. latu jeb 4,2%. Savukārt iemaksas starptautiskajās organizācijās samazinājušās par 0,9 milj. latu jeb 34,0 procentiem. Par 6,3 milj. latu jeb 7,7% palielinājušies kārtējie izdevumi, no kuriem par 4,7 milj. latu jeb 12,4% pieauguši izdevumi atalgojumiem. Par 1,8 milj. latu jeb 21,6% palielinājušies maksājumi par aizņēmumiem un kredītiem. Izdevumi investīcijām palielinājušies par 1,5 milj. latu jeb 26,1%, no kuriem 0,5 milj. latu novirzīts pašvaldību budžetiem un 0,2 milj. latu speciālajam budžetam, bet kapitālie izdevumi samazinājušies par 0,5 milj. latu jeb 18,2 procentiem.

2002. gada I ceturksnī ir apgūti 202,3 milj. latu. Kārtējiem izdevumiem izlietots 88,8 milj. latu, tajā skaitā atalgojumiem 42,3 milj. latu. Maksājumiem par aizņēmumiem un kredītiem izlietots 9,9 milj. latu. Subsīdijām un dotācijām izlietots 92,8 milj. latu, tajā skaitā subsīdijām — 3,4 milj. latu, mērķdotācijām pašvaldību budžetiem — 27,6 milj. latu, dotācijām iestādēm un organizācijām — 16,8 milj. latu, dotācijām iedzīvotājiem — 20,2 milj. latu, tajā skaitā pabalstiem — 14,2 milj. latu. Izdevumiem kapitālieguldījumiem izlietots — 9,8 milj. latu, tajā skaitā kapitālajiem izdevumiem — 2,4 milj. latu un investīcijām — 7,4 milj. latu.

 

18ATT305 COPY.GIF (43920 bytes)

18. att. Valsts pamatbudžeta faktiskie izdevumi 2002. gada I ceturksnī pēc ekonomiskās klasifikācijas

 

Tālāk tiek analizēti valsts pamatbudžeta izdevumi pa ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm.

 

Valsts prezidenta kancelejas faktiskie izdevumi 2002. gada I ceturksnī ir 0,3 milj. latu, un, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, tie ir pieauguši par 24 procentiem. Pamatā tas ir saistīts ar papildu izdevumu piešķiršanu, lai nodrošinātu ar Valsts prezidentes darbību saistītās iekšpolitiskās un ārpolitiskās aktivitātes, Valsts prezidentes un ārvalstu pārstāvju valsts un darba vizīšu norisi, kā arī nostiprinātu Valsts prezidentes padomnieku sastāvu, nodrošinot kadru nemainību un augsti kvalificētu speciālistu piesaisti.

2002. gada I ceturksnī piešķirtais finansējums nodrošināja Valsts prezidenta kancelejas un Vēsturnieku komisijas plānotos izdevumus. Faktisko izdevumu ietvaros tika nodrošinātas vienpadsmit ārvalstu (Igaunijas, ASV, Čehijas, Slovēnijas, Lielbritānijas, Dānijas, Francijas un Zviedrijas) oficiālo pārstāvju darba vizītes, trīs starptautisko organizāciju (NATO un EDSO) pārstāvju tikšanās ar Valsts prezidenti, Valsts prezidentes valsts vizīte Grieķijā, darba vizītes ASV un Somijā, kā arī Baltijas valstu prezidentu un Polijas prezidenta tikšanās Viļņā.

 

Saeimas darbība ir vērsta uz parlamentārās demokrātijas Latvijas valsts neatkarības nostiprināšanu ceļā uz Eiropas Savienību un NATO.

Valsts pamatbudžeta faktiskie izdevumi 2002. gada I ceturksnī ir 1,5 milj. latu, kuru apjoms salīdzinājumā ar 2001. gada atbilstošo periodu nav būtiski mainījies. Uzturēšanas izdevumi palielinājušies par 0,2 milj. latu, vienlaikus samazinoties kapitāliem izdevumiem. Ekspluatācijā nodota ēka Torņu ielā 3/5, kā rezultātā pieauguši pakalpojumu (apkure, sakari, elektroenerģija), materiālu iegādes izdevumi un izdevumi atalgojumiem, kuru apjomu ietekmē Saeimas Prezidija izstrādātā jaunā kārtība, pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 12. pantu. Faktiskie izdevumi kapitālieguldījumiem 2002. gada I. ceturksnī ir 0,06 milj. latu — veikta ēkas Torņu ielā 3/5 sienu un griestu gleznojuma restaurācija un kapitālo remontu projektēšanas darbi.

 

Ministru kabineta faktiskie izdevumi 2002. gada I ceturksnī ir 0,7 milj. latu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, to apjoms būtiski nav mainījies. Veiktie izdevumi nodrošināja Ministru prezidenta, viņa vadītā Ministru kabineta, Valsts kancelejas, Krīzes kontroles centra un Ministru prezidenta padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu darbību. Tiek turpināti pasākumi e–pārvaldes izveides jomā, kas nodrošinās iesniegtās dokumentācijas operatīvu virzību un automatizētu informācijas apmaiņu starp Valsts kanceleju un citām valsts varas un pārvaldes institūcijām.

2002. gadā papildus tika paredzēts 0,1 milj. latu ES tiesību aktu un Latvijas Republikas tiesību aktu tulkojumiem integrācijas ES procesa vajadzībām. Līdz ar to apakšprogrammas “Tulkošanas un terminoloģijas centrs” faktiskie izdevumi, salīdzinot ar 2001. gada attiecīgo periodu, ir palielinājušies par 25 procentiem. Šī gada I ceturksnī piešķirtais finansējums nodrošināja 5,6 tūkst. standartlapu tulkojumu, 1,5 tūkst. terminu iesniegšanu Terminoloģijas komisijai apstiprināšanai, kā arī tika organizētas 14 terminoloģijas apspriedes.

 

Aizsardzības ministrijas faktiskie izdevumi 2002. gada I ceturksnī ir 12,8 milj. latu. Salīdzinot ar 2001. gada atbilstošo periodu, faktiskie izdevumi palielinājušies par 1,8 milj. latu jeb 14,1 procentu. Uzturēšanas izdevumi palielinājušies par 1,1 milj. latu. Izdevumi palielinājušies sakarā ar ieplānotajiem jaunajiem pasākumiem 2002. gadā — jaunu atašeju darbības nodrošināšanai, Rekrutēšanas un atlases centra izveidošanai un nodrošināšanai, kā arī glābšanas un meklēšanas funkciju pārņemšanai no Jūras administrācijas. Izdevumi kapitālieguldījumiem palielinājušies par 0,7 milj. latu sakarā ar jaunu investīciju projektu “Tālas darbības 3D radara iegāde”, kā arī kapitālo iegāžu palielināšanos.

 

Ārlietu ministrijas faktiskie izdevumi 2002. gada I ceturksnī ir 3,0 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2001. gada attiecīgo laika posmu ir palielinājušies par 0,2 milj. latu jeb 7,2 procentiem. Turpinoties aktivitātēm, kas saistīti ar NATO rīcības plāna izpildi, šiem mērķiem paredzēto līdzekļu 0,1 milj. latu apmērā ietvaros veikti pasākumi, lai izveidotu priekšnoteikumus un ASV labvēlīgu nostāju sekmīgai sammita norisei Prāgā. Vēstniecību efektīvākas darbības nodrošinājumam Latvijas ANO pārstāvniecībās Ņujorkā un Ženēvā, vēstniecībās Čehijā, Lietuvā, Grieķijā, Nīderlandē ir pieņemti līgumdarbinieki saimniecisko funkciju veikšanai. Latvijas valsts pārstāvēšanas starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās ietvaros ir sagatavoti seši Latvijas nacionālie ziņojumi par starptautisko daudzpusējo līgumu cilvēktiesību jomā izpildi un seši komentāri par Eiropas Cilvēktiesību tiesā un ANO iesniegtajām sūdzībām par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijā.

 

Ekonomikas ministrijas valsts pamatbudžeta izdevumi 2002. gada I ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada I ceturksnī, nav būtiski mainījušies un ir 1,4 milj. latu. Ekonomikas ministrijas budžeta programmās un apakšprogrammās veiktas strukturālas izmaiņas: izslēgts finansējums programmai “Īpaši atbalstāmo reģionu attīstība” un apakšprogrammai “Pašvaldību kreditēšanas fonds” 0,2 milj. latu apmērā. Vienlaikus pamatbudžeta izdevumi palielinājušies, jo ietverta jauna programma “Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija”, kuras finansējums (pašu ieņēmumi, kas saņemti kā valsts nodeva par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu) 2002. gada I ceturksnī ir 0,2 milj. latu. Notikušas 19 Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes sēdes, izsniegtas 5 licences sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem. Izstrādāta Komisijas Stratēģija un Rīcības plāns, kā arī sagatavoti vairāki normatīvo dokumentu projekti: “Noteikumi par strīdu iepriekšēju ārpus tiesas izskatīšanu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā”, “Kārtība, kādā sabiedrisko pakalpojumu lietotāji var iepazīties ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iesniegtajiem tarifu projektiem un iesniegt savus priekšlikumus un ieteikumus”, “Licencēšanas kārtība sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā”.

Jaunizveidotajai programmai “Nacionālais metroloģijas centrs” faktiskie izdevumi ir 0,1 milj. latu. Par šiem līdzekļiem nodrošināta Radiācijas un testēšanas centra funkcionēšana, kā arī nacionālās etalonu bāzes attīstība un modernizācija, kā arī radiācijas uzraudzība un kontrole. Veikta nacionālo etalonu kalibrēšana ārzemēs (7 etaloni), iegādāta ūdens skaitītāju verificēšanas iekārta, datori un datoru programmas laboratoriju iekārtām.

2002. gada I ceturksnī faktiskie izdevumi ir bijuši par 0,6 milj. latu jeb 31% mazāki nekā plānots un neviens no pieciem ārvalstu finansu palīdzības projektiem nav apgūts plānotā apjomā.

 

Finansu ministrijas 2002. gada I ceturksnī faktiskie izdevumi ir 31,1 milj. latu, kas ir par 62% jeb 11,8 milj. latu vairāk nekā 2001. gada I ceturksnī. Lai nodrošinātu Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmu un Mājokļu attīstības kreditēšanas programmu, 2002. gadā papildus bija piešķirta dotācija 10,1 milj. latu Latvijas Hipotēku un zemes bankas pamatkapitāla palielināšanai. Dotācijas pārskaitīšana Latvijas Hipotēku un zemes bankai tika paredzēta un veikta šī gada I ceturksnī. 2002. gadā valsts iekšējā un ārējā parāda apkalpošanai papildus bija piešķirti 10,5 milj. latu, no kuriem atbilstoši saistībām veiktas lielākas izmaksas no apakšprogrammas “Valsts parāda apkalpošana” par 1,5 milj. latu. Ārvalstu finansu palīdzība 2002. gada I ceturksnī izlietota 0,5 milj. latu apmērā.

Programmas “Finansiālās un fiskālās politikas izstrāde un valsts budžeta pārvalde” ietvaros no ministrijas centrālajam aparātam un Valsts kasei plānotajām papildu izmaksām sakarā ar funkciju paplašināšanos un administratīvās kapacitātes nodrošināšanai, PHARE Kohēzijas projektu, ISPA un SAPARD procedūrām, faktiski izlietoti 0,2 milj. latu.

Programmas “Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana” šī gada pirmajos trīs mēnešos faktiskie izdevumi ir 8,3 milj. latu, kas ir par 7% mazāk nekā iepriekšējā gada šajā laika posmā. Galvenokārt tas saistīts ar apakšprogrammas “Valsts ieņēmumu un muitas politikas informātikas sistēma” plānoto izdevumu apjoma samazinājumu šajā gadā, kas ietekmēja arī I ceturkšņa izdevumu apjomu un apakšprogrammā “Akcīzes nodokļa par dīzeļdegvielu atmaksa zemniekiem” veiktās izmaksas, kuru apjomu ietekmēja pieprasījums. Apakšprogrammas “Valsts nodokļu administrēšanas un muitas politikas nodrošināšana” faktiskie izdevumi ir palielinājušies par 0,6 milj. latu, jo no apakšprogrammas “VID modernizācijas projekts” pārceltas izmaksas telpu nomai, komunālajiem maksājumiem un uzturēšanas izdevumiem, kuri kļūst par regulāriem izdevumiem pēc nodokļu maksātāju apkalpošanas zāļu un lietu bibliotēku izveidošanas VID nodaļās. Izdevumi palielinājušies, arī palielinot štata vietu skaitu, lai nodrošinātu operatīvās ziņu grupas darbību, kā arī paredzot finansējumu VID darbinieku materiālajai stimulēšanai un materiāli tehniskās bāzes atjaunošanai. Apakšprogrammas “Muitas kontroles punktu būvniecība” izdevumi 2002. gada I ceturksnī ir 0,2 milj. latu jeb 4 reizes vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Investīciju projekta ietvaros tiek veikta Terehovas RKP sanitārās robežinspekcijas ēku projekta korekcija, sakarā ar jaunās ES direktīvas stāšanos spēkā pēc sarunu procedūras veikšanas tiek saskaņots līgums. 2002. gada I ceturksnī tika sagatavotas muitas punktu Rīgas, Ventspils, Liepājas ostās un uz dzelzceļa Daugavpilī, Rēzeknē, Šķirotavas preču stacijas pirmsprojekta izpētes atskaites, tiek precizētas prasības un apjomi, uzsākta dokumentācijas sagatavošana projektēšanas konkursam. Apakšprogrammas “Valsts ieņēmumu dienesta modernizācija” faktiskie izdevumi veikti 0,7 milj. latu apmērā.

Programmas “Uzraudzība un kontrole” 2002. gada I ceturksnī faktiskie izdevumi ir 0,4 milj. latu, kas ir par 0,2 milj latu mazāk nekā 2001. gada I ceturksnī, jo no Finansu ministrijas budžeta tika izslēgtas apakšprogrammas “Vērtspapīru tirgus komisija”, “Apdrošināšanas uzraudzība” un “Finansu un kapitāla tirgus komisijas izveide”. Funkcijas nodotas Finansu un tirgus kapitāla uzraudzības komisijai, kas izveidota 2001. gadā. Programmas ietvaros paredzēti izdevumi jaunas iestādes “Iepirkumu uzraudzības birojs” izveidošanai, kuras uzdevums ir nodrošināt iepirkuma procedūru atbilstību normatīvajiem aktiem, kā arī sniegt metodisku palīdzību un veikt konsultācijas ar ārvalstu institūcijām. 2002. gada I ceturksnī izdevumi veikti 0,07 milj. latu apjomā, kas nodrošināja iestādes darbības uzsākšanu.

Programmā “Iemaksas starptautiskajās organizācijās” šī gada I ceturksnī veikts maksājums Eiropas nodokļu administrācijas organizācijai IOTA.

Programmai “Kompensācijas reabilitētajiem pilsoņiem” 2002. gadā papildus tika piešķirti 0,4 milj. latu kompensāciju izmaksām. Faktiskie izdevumi 2002. gada I ceturksnī ir 0,3 milj. latu jeb par 55% vairāk nekā 2001. gada I ceturksnī.

Programmas “Īpaši atbalstāmo reģionu attīstība” faktiskie izdevumi ir 0,26 milj. latu. Veiktie izdevumi nodrošināja līdzfinansējumu iepriekšējos gados programmas ietvaros akceptētiem īpaši atbalstāmo reģionu uzņēmējdarbības attīstības projektiem.

 

Iekšlietu ministrijas faktiskie izdevumi 2002. gada I ceturksnī ir 23,1 milj. latu. Salīdzinot ar 2001. gada I ceturksni, faktiskie izdevumi palielinājušies par 3,9 milj. latu jeb par 20%, jo par 1,2 milj. latu palielinājās izdevumi atalgojumiem un piemaksām un programmā “Valsts robežas izbūve” palielinājās izdevumi investīcijām par 2,1 milj. latu un izdevumi no ārvalstu finansu palīdzības līdzekļiem par 0,6 milj. latu. Uzturēšanās izdevumi palielinājušies par 1,2 milj. latu. Izdevumi kapitālieguldījumiem palielinājušies par 2,7 milj. latu.

 

Izglītības un zinātnes ministrijas galvenais uzdevums ir izstrādāt un sadarbībā ar citām valsts iestādēm īstenot vienotu valsts politiku un attīstības stratēģiju izglītībā, zinātnē, bērna tiesību aizsardzībā, sportā un jaunatnes lietās. Izglītības un zinātnes ministrijas pamatbudžeta faktiskie izdevumi 2002. gada I ceturksnī ir 17,4 milj. latu, kas ir par 0,2 milj. latu jeb 0,9% vairāk nekā 2001. gada I ceturksnī.

Izdevumu pieaugumu, galvenokārt veido:

• ,6 milj. latu apmērā pieauga ieņēmumi no iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem: pieaugums bija, galvenokārt, apakšprogrammā “Augstskolas” sakarā ar studiju maksas un studentu skaita, kuri studē par maksu, palielinājumu, kā arī apakšprogrammā “Profesionālas izglītības mācību iestādes un pasākumi” sakarā ar studiju maksas un ieņēmumu pieaugumu, kas gūti no telpu nomas;

• 0,2 milj. latu dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem palielinājums: pedagogu darba samaksas reformas turpināšanai; apakšprogrammā “Dotācija speciālajam budžetam — studiju un studējošo kredītu no valsts budžeta līdzekļiem un kredītu ar valsts galvojumu procentu starpības segšanai un kredītu dzēšanai” sakarā ar kredītu ar valsts galvojumu procentu starpības segšanas apjoma un kredītu dzēšanai nepieciešamo līdzekļu palielinājumu; programmas “Zinātne” apakšprogrammā “Dalība Eiropas Savienības 5. ietvara programmā”, jo tika palielināts ārvalstu finansu palīdzības apjoms, līdz ar to bija jāpalielina arī Latvijas valsts līdzfinansējuma daļa veiktajos projektos;

• 0,1 milj. latu dotācijas īpašiem mērķiem palielinājums programmā “Investīcijas izglītības infrastruktūras attīstībai”.

Vienlaikus 2002. gada I ceturksnī, salīdzinot ar 2001. gada I ceturksni, notika arī strukturālas izmaiņas, lai sakārtotu ministrijas valsts budžeta struktūru, vienkopus atspoguļojot pasākumus un to administrēšanu.

Izglītības un zinātnes ministrija nodrošina izglītības, zinātnes un sporta finansēšanu. Izglītībai vislielākie izdevumi paredzēti programmā “Profesionālā izglītība” un “Augstākā izglītība”, kuru ietvaros tika nodrošināta audzēkņu un studentu apmācība.

Apakšprogrammā “Profesionālās izglītības mācību iestādes un pasākumi” 2002. gada I ceturksnī faktiskie izdevumi ir 3,9 milj. latu. Centralizētās grāmatvedības reorganizācijas rezultātā profesionālās izglītības iestādēm tika nodotas grāmatvedības funkcijas.

Programmas “Augstākā izglītība” izdevumi ir 7,9 milj. latu. Apakšprogrammā “Augstskolas” 2002. gada I ceturksnī faktiskie izdevumi ir 7,4 milj. latu.

Programmas “Zinātne” faktiskie izdevumi ir 2,3 milj. latu. Apakšprogrammā “Zinātniskās darbības nodrošināšana” 2002. gada I ceturksnī faktiskie izdevumi ir 1,6 milj. latu. Apakšprogrammā “Dalība ES 5. ietvara programmā” 2002. gada I ceturksnī faktiskie izdevumi ir 0,6 milj. latu. Apakšprogrammas finansu līdzekļi tika izmantoti Eiropas Savienības projektu līdzfinansējumu nodrošināšanai, Latvijas Republikas zinātnieku dalības nodrošināšanai dažādās starptautiskajās komitejās.

Programmas “Sports” plānotie izdevumi apgūti 1,2 milj. latu apmērā. Programmā iedalīto līdzekļu ietvaros tika nodrošinātas sporta nodarbības: sportistu sagatavošanas centru audzēkņiem, Nacionālās sporta skolas audzēkņiem, Murjāņu sporta ģimnāzijas audzēkņiem. Programmas ietvaros tika nodrošināta arī sporta pasākumu norise: lauku sporta spēles Cēsīs, televīzijas spēle “Lielā balva”, vieglatlētikas treniņnometne Debrecenā, Baltijas sacensības vieglatlētikā Tallinā, pasaules čempionāts hokejā, florbola sacensības. Programmā iedalīto līdzekļu ietvaros tika nodrošināti arī remontdarbi mācību treniņu centrā “Sigulda” (bobsleja—kamaniņu trase), Latvijas Nacionālajā valsts sporta centrā “Mežaparks”, sporta centrā “Daugavas stadions”, valsts tenisa centrā “Lielupe”, Rīgas Tehniskās universitātes Ķīpsalas peldbaseinā, Olimpiskajā centrā “Limbaži”.

Programmas “Sadarbības nodrošināšana ar ārvalstu un starptautiskajām organizācijām” apakšprogrammā “Līdzdalība ES programmās “Leonardo da Vinci”, “Socrates”, “Youth for Europe”” 2002. gada I ceturksnī faktiskie izdevumi ir 0,5 milj. latu.

Programmā “Atbalsts latviešu valodas apguves valsts programmai” 2002. gada I ceturksnī faktiskie izdevumi ir 0,1 milj. latu. Programmas ietvaros tika izdoti informatīvā žurnāla “Tagad” četri numuri.

Programmā “Izglītības sistēmas informatizācija” 2002. gada I ceturksnī faktiskie izdevumi ir 0,2 milj. latu. Programmas ietvaros tika turpināts “Latvijas izglītības informatizācijas projekts”: datoru iegāde mācību iestādēm, interneta pieslēguma izveidošana mācību iestādēm, mācību priekšmetu informatizācija, skolotāju apmācība, izglītības sistēmas valsts pārvaldes informatizācija.

 

Zemkopības ministrijas faktiskie izdevumi 2002. gada I ceturksnī ir 12,2 milj. latu, kas ir par 1,5 milj. latu jeb 11,2% mazāk nekā 2001. gada attiecīgajā periodā, tajā skaitā par 1,2 milj. latu jeb 9,6% samazinājušies uzturēšanas izdevumi un par 0,3 milj. latu jeb 37,3% izdevumi kapitālieguldījumiem. Mazākā apjomā (1,9 milj. latu) bija veikti subsīdiju maksājumi zemniekiem programmas “Valsts atbalsts Eiropas Savienības kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanai” ietvaros, ko ietekmēja iepriekšējā gada beigās saņemtais un neapmaksātais subsīdiju pieteikumu skaits. Vienlaikus programmā “Izglītība” par 0,2 milj. latu ir veiktas lielākas izmaksas sakarā ar pedagogu darba samaksas reformas īstenošanas turpināšanu, kas uzsākta 2000. gadā, un papildu apmācības pasākumu veikšanu lauksaimnieku sagatavošanai integrācijai ES, un par 0,1 milj. latu izdevumi palielinājās, paaugstinot ar 2002. gada 1. janvāri darbiniekiem minimālo darba algu. 2002. gada I ceturksnī faktisko izdevumu ietvaros tika veikts:

• programmas “Valsts atbalsts ES kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanai” ietvaros izdevumi veikti 2,5 milj. latu apjomā;

• apakšprogrammā “Integrētā administratīvā kontroles sistēma” veikti izdevumi 0,1 milj. latu apjomā. Veikto izmaksu ietvaros uzsākts darbs pie IAKS normatīvo un tehnisko dokumentu izstrādes Lauku reģistra izveidošanai un IAKS sasaistes ar dzīvnieku reģistru izveidošanu, tika apzināti ES likumdošanas akti attiecībā uz IAKS;

• ar 1. janvāri ir uzsācis darbu Vienotais pārtikas un veterinārais dienests, kas programmas “Pārtikas un veterinārā valsts uzraudzība un kontrole” ietvaros organizē un nodrošina vienotu, reglamentētu valsts uzraudzību un kontroli, pamatojoties uz valsts uzraudzības programmām un normatīvo aktu prasībām. I ceturksnī izmaksas 1,6 milj. latu apjomā nodrošināja uzraudzību un kontroli valsts noteiktās kārtības un prasību ievērošanai uzraudzības objektos. Salīdzinājumā ar 2001. gada I ceturksni palielinājies ar pārtikas ražošanu saistīto apsekoto uzņēmumu skaits un dzīvnieku infekcijas slimību valsts obligātās uzraudzības pasākumu skaits, tai skaitā palielinājušies dzīvnieku diagnostiskie izmeklējumi uz infekcijas slimībām, palielinājusies dzīvnieku vakcinācija, un pieaugusi veterināro objektu apsekošana;

• zemes, kā galvenā lauksaimniecības ražošanas pamatlīdzekļa, racionāls izmantošanas un ražotspējas saglabāšanas nolūkos apakšprogrammā “Augsnes auglības uzlabošana” par 0,3 milj latu veikta Kreiču poldera sūkņu stacijas un ūdensnoteku (2,6 km) rekonstrukcija, kā arī nodrošināts optimālais mitruma režīms 35,8 tūkst. ha polderētajā platībā, darbinot 44 polderu sūkņu stacijas. Veikti līmeņu un caurplūdumu mērījumi 83 hidrometriskajos posteņos. Izgatavotas un izsniegtas zemes īpašniekiem (lietotājiem) 1150 zemes īpašumu meliorācijas pases;

• apakšprogrammas “Kontroles, uzraudzības un sertifikācijas dienesti” veikto izdevumu 0,9 milj. latu ietvaros no 259 iesniegtiem SAPARD projektiem uz 2002. gada 21. martu bija izvērtēti 105 un apstiprināti 73 projekti, izskatīti zemnieku subsīdiju pieteikumi un 4394 zemnieku saimniecībām nodrošināta subsīdiju pārskaitīšana, izsniegti 20 165 eksporta produkcijas sertifikāti, tirdzniecības vietās pārbaudei noņemtas 110 sēklas kontroles paraugi, kā arī 45 lauksaimniecības un kokapstrādes mašīnas ir sertificētas un pakļautas atbilstības novērtēšanai;

• apakšprogrammā “Nozarē strādājošo kvalifikācijas celšana un mācību iestāžu metodiskā darba nodrošināšana” izmaksas 0,2 milj. latu apjomā saistītas ar semināru organizēšanu (40 331 klausītājstundas) un 15 130 konsultāciju veikšanu;

• VMD savu funkciju ietvaros I ceturksnī 1,7 milj. latu apjomā veicis meža apsaimniekošanu regulējošo normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību, saistībā ar saimniecisko darbību izsniedzis ciršanas apliecinājumus un sanitāros atzinumus, veicis termiņu sasniegušu izcirtumu un atjaunoto mežaudžu inventarizāciju. Vides aizsardzības jomā veikta medņu riestu inventarizācija un mikroliegumu veidošana atbilstoši noteiktajai kārtībai. Veikta mednieku eksaminācija un uzskaite, sagatavoti priekšlikumi vairāku normatīvo aktu grozījumiem, veiksmīgi organizēts pasākums “Meža dienas 2002”. Meža valsts reģistra uzturēšanai ieviesta programmas MERSIS 1.kārta visās virsmežniecībās, izstrādāta programmatūra 2.kārtas uzdevumiem, tiek gatavots kompaktdisks ar datiem par meža resursiem pēc stāvokļa uz 2002. gada 1. janvāri.

 

Satiksmes ministrijas valsts pamatbudžeta faktiskie izdevumi 2002. gada I ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada I ceturksni, nav būtiski mainījušies un ir 1,7 milj. latu. Šajā gadā dotācijas ar invalīdu bezmaksas pārvadāšanu saistīto izdevumu kompensācijām un politiski represēto personu pārvadāšanai tika paredzētas 5,1 milj. latu, kas ir par 1,9 milj. latu vairāk nekā pērn. Līdz ar to šī gada I ceturksnī tika nodrošinātas dotācijas iepriekš minētajam mērķim 1,3 milj. latu, kas ir par 0,5 milj. latu vairāk nekā pagājušajā gadā šajā laika periodā. Valsts pasūtījumam dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem izlietoja 0,1 milj. latu. Lai nodrošinātu kapacitāti un gatavību ES finansu Pirmsiestāšanās strukturālās politikas instrumenta ISPA izmantošanai, tika ieviestas jaunas piecas štata vienības, kas nodarbojas ar projektu pieteikumu sagatavošanu un izvērtēšanu, naudas plūsmas plānošanu, grāmatvedības uzskaiti, valsts budžeta līdzfinansējuma uzskaiti, kontroli un projektu auditēšanu. Šogad Latvijas Jūras administrācijas valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai nav paredzēta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem. Kapitālo izdevumu apjoms ir samazinājies par 0,1 milj. latu.

Dzelzceļa nozares projektu uzsākšanai “Austrumu—Rietumu dzelzceļa koridora rekonstrukcija: Rēzekne II pieņemšanas parka būvniecība” (ISPA) un “Austrumu—Rietumu koridora rekonstrukcija: pārmiju pārvadu nomaiņa” (ISPA) ar valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” līdzfinansējumu tiek skaņota konkursa dokumentācija ar Eiropas Komisijas delegāciju.

 

Labklājības ministrijas pamatbudžeta faktiskie izdevumi 2002. gada I ceturksnī ir 44,9 milj. latu. Salīdzinājumā ar 2001. gada I ceturksni izdevumi palielinājušies par 7,2 milj. latu jeb 15,9 procentiem. Būtiskākie pasākumi, kas 2002. gadā ir ietekmējuši izdevumu palielinājumu, ir saistīti ar veselības aprūpes izdevumu palielinājumu apakšprogrammā “Dotācija speciālajam veselības aprūpes budžetam”, kurā dotācija no vispārējiem ieņēmumiem ir plānota veselības aprūpes speciālā budžeta programmu finansēšanai, ar minimālās darba algas un pedagoģisko darbinieku darba samaksas palielinājumu. Ārvalstu finansu palīdzības līdzekļi 2002. gada I ceturksnī apgūti 0,33 milj. latu apmērā, salīdzinot ar 2001. gada I ceturksni, par 0,32 milj. latu jeb 97,3% vairāk.

Labklājības ministrijai izvirzītie mērķi un uzdevumi 2002. gadā tiek nodrošināti, realizējot 16 pamatbudžeta programmas, no kurām resursu ziņā nozīmīgākās ir:

• programma “Veselības aprūpe”, kurā apgūti līdzekļi 21,1 milj. latu apmērā. Visapjomīgākā programmas ietvaros ir apakšprogramma “Dotācija speciālajam veselības aprūpes budžetam”, kurā dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 18,8 milj. latu apmērā ir apgūta un pārskaitīta veselības aprūpes speciālā budžeta programmu finansēšanai;

• programma “Sociālā palīdzība“, kurā apgūti līdzekļi 19,5 milj. latu apmērā, lai nodrošinātu šādus pasākumus:

– valsts sociālo pabalstu izmaksas 15,5 milj. latu apjomā valsts sociālo garantiju nodrošināšanai ģimenēm ar bērniem, invalīdiem, personām vecuma vai apgādnieka zaudējuma gadījumā u. c.;

– 33 sociālās aprūpes iestāžu un uzņēmumu sniegto pakalpojumu apmaksu 2,6 milj. latu apmērā;

– sociālās palīdzības administrēšanas pasākumus 0,6 milj. latu apmērā;

– sociālās un profesionālās rehabilitācijas pasākumus 0,8 milj. latu apmērā;

– vardarbībā cietušo bērnu sociālo rehabilitāciju 0,02 milj. latu apmērā.

• programma “Izglītība”, kurā apgūti līdzekļi 1,3 milj. latu apmērā, lai nodrošinātu Latvijas Medicīnas akadēmijas un profesionālās izglītības medicīnas māsu skolu uzturēšanas izdevumus;

• programma “Darba tirgus administrēšana”, kurā līdzekļi apgūti 1,0 milj. latu apmērā, lai nodrošinātu šādus pasākumus:

– Valsts darba inspekcijas un Nodarbinātības valsts dienesta uzturēšanas izdevumus 0,6 milj. latu apmērā;

– algotos pagaidu sabiedriskos darbus 0,4 milj. latu apmērā;

• programma “Sociālā apdrošināšana”, kurā apgūti līdzekļi 0,9 milj. latu apmērā, lai nodrošinātu valsts iemaksas pensiju un bezdarba apdrošināšanai par personām, kuras kopj bērnu līdz 1,5 gadu vecumam.

Jaunā pasākuma — gatavošanās darbam ar Eiropas sociālo fondu— ietvaros ir izveidotas 2 štata vietas Labklājības ministrijā un 4 štata vietas Nodarbinātības valsts dienestā un izlietoti līdzekļi 0,005 milj. latu apmērā.

 

Tieslietu ministrijas faktiskie izdevumi 2002. gada I ceturksnī ir 7,1 milj. latu. Salīdzinot ar 2001. gada I ceturksni, faktiskie izdevumi palielinājušies par 0,8 milj. latu, tajā skaitā uzturēšanas izdevumi par 0,9 milj. latu. Izdevumi kapitālieguldījumiem samazinājušies par 0,1 milj. latu. Izdevumu palielinājums saistīts ar to, ka palielināti izdevumi departamenta izveidei, kas nodrošinās metodisko vadību bāriņtiesām un pagasttiesām, tiesu ēkas Rīgā, Abrenes ielā 3, labiekārtošanai un telpu nomas maksai, tiesu ēku uzturēšanai un telpu nomas maksai Rīgā, Aiviekstes ielā 5, un Jūrmalā, Pilsoņu ielā 12, Matīsa cietuma jaunā korpusa personāla uzturēšanai, nekustamā īpašuma lietu sakārtošanai un zemes gabalu izpirkšanai no īpašniekiem, Personu datu aizsardzības inspekcijas darbības nodrošināšanai, tiesnešu dzīvības un veselības apdrošināšanai un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbības uzsākšanai. Izdevumu samazinājums galvenokārt saistīts ar vienreizējo izdevumu samazinājumu, kuri 2001. gadā tika paredzēti Komerclikuma spēkā stāšanās nodrošināšanai.

 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pamatbudžeta faktiskie izdevumi 2002. gada I ceturksnī ir 1,9 milj. latu. Salīdzinājumā ar 2001. gada atbilstošā perioda faktiskajiem izdevumiem tie samazinājušies par 0,5 milj. latu jeb 20,8%, tajā skaitā uzturēšanas izdevumi par 0,2 milj. latu jeb 13,3% vairāk, bet izdevumi kapitālieguldījumiem samazinājušies par 0,6 milj. latu jeb 75 procentiem. Faktisko izdevumu apjomu galvenokārt ietekmēja vides aizsardzības projektu īstenošanas norise, tajā skaitā projektu, kuru finansēšanai paredzēti ārvalstu finansu palīdzības līdzekļi. Programmas “Eiropas Savienības un starptautiskā finansējuma koordinācija” ietvaros faktiskie izdevumi, kas segti no PHARE līdzekļiem, izlietoti, lai pabeigtu projektu “Ūdensapgādes attīstība Jaunjelgavā (JASP)”.

Valsts investīcijas projektu īstenošanai izdevumi no valsts budžeta vispārējiem ieņēmumiem 0,1 milj. latu apmērā izlietoti iepriekšējā gadā uzsākto valsts investīcijas projektu turpināšanai:

• programmā “Hidrometeoroloģiskais nodrošinājums“ projektam “Automatizēto meteoroloģisko staciju uzstādīšana” un projektam “Ūdens caurteces un līmeņa hidroakustisko mērītāju uzstādīšana”;

• programmā “Vides aizsardzības informatīvais nodrošinājums” projektam “Latvijas vides kontroles laboratoriju sistēmas izveide un nodrošinājums” un projektam “Vides datu informatīvas sistēmas izveide”;

• apakšprogrammā “Tūrisma politikas izstrāde” projektam “Vienotās tūrisma informācijas centru tīkla izveide”;

• apakšprogrammā “Bīstamo atkritumu apsaimniekošana” projektam “Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēma — apglabāšanas poligona izveide”.

 

Kultūras ministrijas pamatbudžeta faktiskie izdevumi 2002. gada I ceturksnī ir 4,7 milj. latu, kas ir par 0,1 milj. latu jeb 1,5% vairāk nekā 2001. gada I ceturksnī. Izdevumu palielinājums galvenokārt ir programmā “Izglītība” — pedagogu darba samaksas reformas turpināšanai, minimālās algas palielinājumam, Jelgavas un Ventspils mūzikas koledžai kompensācijai ēku īpašniekiem par īpašuma atsavināšanu par labu valstij. Programmā “Kultūra” — izdevumi uzsākto investīciju projektu turpināšanai — Turaidas muzejrezervātam, Mākslas muzeja “Arsenāls” rekonstrukcijai un restaurācijai, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja kolonnu zāles rekonstrukcijai, Valmieras Drāmas teātra rekonstrukcijai.

Programmā “Kultūra” 2002. gadai I ceturksnī faktiskie izdevumi ir 2,4 milj. latu. Izdevumi nodrošina kultūras darbības pamatfunkciju veikšanu. Būtiskākie izdevumi ir šādām apakšprogrammām:

• “Latvijas Nacionālā opera“ — izdevumi 0,7 milj. latu 0peras darbības nodrošināšanai. Nacionālajā operā iestudētas 2 pirmizrādes. Tika plānotas 63 izrādes un koncerti, bet faktiski notikušas 65 izrādes un koncerti;

• “Muzeju valsts pārvalde un muzeji” — izdevumi 0,6 milj. latu;

• “Latvijas Nacionālā bibliotēka” — izdevumi 0,3 milj. latu;

• “Teātru darbība” — izdevumi 0,3 milj. latu;

• “Kultūras pasākumi un programmas” — izdevumi 0,1 milj. latu nodrošināja 37 dažādu pasākumu veikšanu, no kuriem resursu ziņā nozīmīgākie:

– atbalsts Valsts Tautas mākslas centram pasākumu organizēšanai;

– Lielā Mūzikas balva;

– Baltijas valstu bibliotēku, muzeju, arhīvu e–MAB konference;

– Tautas jaunrades deju konkursa norise;

– Konference “ES paplašināšanās ietekme kultūras jautājumos” Ungārijā;

– Latviešu orģināldramaturģijas “Skate 2001” .

Piešķirtais finansējums valsts investīciju projektiem apgūts pilnībā — Valmieras Drāmas teātra rekonstrukcijai, Mākslas muzeja “Arsenāls” rekonstrukcijai, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja kolonnu zāles rekonstrukcijai.

Programmā “Izglītība” 2002. gada I ceturksnī faktiskie izdevumi ir 1,5 milj. latu. Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros atbilstoši valdībā akceptētajam tiek turpināta pedagoģisko darbinieku darba samaksas reforma. Programmā “Valsts arhīvu sistēma” 2002. gada I ceturksnī faktiskie izdevumi ir 0,5 milj. latu. Izdevumi nodrošina arhīvos nodoto dokumentu saglabāšanu un izmantošanu.

 

Valsts zemes dienesta pamatbudžeta faktiskie izdevumi 2002. gada I ceturksnī ir 2,8 milj. latu, kas, salīdzinot ar 2001. gada atbilstošo periodu, ir par 0,2 milj. latu jeb 6,4% mazāk. Mainoties darbu saturam, samazinājās izmaksāto atalgojumu (uzturēšanas izdevumi) apjoms par 0,15 milj. latu un, beidzoties investīciju projektam “Valsts adrešu reģistra izveidošana”, samazinājās kapitālie izdevumi par 0,05 milj. latu.

Veikto izdevumu ietvaros 2002. gada I ceturksnī sasniegti šādi rezultāti:

• ierīkoti un uzturēti 154 valsts ģeodēziskā atbalsta tīkla punkti (pavisam kopējais nepieciešamais I,II,III klases tīkla punktu skaits ir 5200, no kuriem jau ierīkoti 4096 punkti jeb 78,8%. Vēl jāierīko 1104 punkti);

• turpināta topogrāfiskās kartes M 1:50 000 izgatavošana atbilstoši NATO standartiem: sagatavotas 7, bet iespiestas 5 karšu lapas (visu Latvijas teritoriju šajā mērogā noklāj 156 karšu lapas, sagatavotas 50 jeb 32%, vēl jāsagatavo 106 karšu lapas);

• veikti zemes robežu ierādīšanas un uzmērīšanas darbi par pasūtītāju līdzekļiem 1058 īpašumiem un lietojumiem (zemes reformas gaitā kopā noformētas 314 058 robežas jeb 74,8% no nepieciešamā, vēl par pasūtītāju līdzekļiem jāuzmēra un jāierāda robežas aptuveni 106 tūkst. īpašumiem un lietojumiem);

• veikta gravimetriskā tīkla veidošana 50 punktiem (pavisam kopā gravimetriskā tīkla veidošana jāveic 3000 — 5000 punktiem, no kuriem jau izveidoti 1250 punkti);

• turpināta kadastrālās kartēšanas pamatmateriāla (ortofotoplānu) izgatavošana M 1 : 2000 republikas pilsētām un rajoniem — izgatavotas 86 lapas;

• veikta nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra objektu uzturēšana, aktualizācija un reģistrācija 5 914 772 objektiem;

• veikta adrešu datu reģistrācija, aktualizācija un uzturēšana 943 845 adrešu vietām;

• veikta arhīva dokumentu uzturēšana un aprite 946 143 glabājamām vienībām.

 

Augstākās tiesas faktiskie izdevumi 2002. gada I ceturksnī ir 0,17 milj. latu. Salīdzinot ar 2001. gada I ceturksni, faktiskie izdevumi palielinājušies par 0,009 milj. latu, ko veido izdevumu palielinājums ikgadējo atvaļinājumu pabalstu izmaksām un tiesnešu dzīvības un veselības apdrošināšanai.

 

Satversmes tiesas faktiskie izdevumi 2002. gada I ceturksnī ir 0,07 milj. latu. Salīdzinot ar 2001. gada I ceturksni, faktiskie izdevumi palielinājušies par 0,001 milj. latu, ko veido izdevumu palielinājums piemaksām par tiesnešu kvalifikācijas klasēm un tiesnešu veselības un dzīvības apdrošināšanai.

 

Prokuratūras valsts pamatbudžeta faktiskie izdevumi 2002. gada I ceturksnī ir 1,54 milj. latu. Salīdzinājumā ar 2001. gada atbilstošo periodu faktiskie izdevumi palielinājušies par 0,07 milj. latu jeb 5%, ko veido palielinājums uzturēšanas izdevumos un izdevumos kapitālieguldījumiem.

 

Centrālās vēlēšanu komisijas valsts budžeta piešķirtais finansējums 2002. gada. I ceturksnī nodrošināja Centrālās vēlēšanu komisijas darbību saskaņā ar likumiem “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”, “Par pilsētu, rajonu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām” un “Saeimas vēlēšanu likumu”. Faktiskie izdevumi veikti 0,024 milj. latu apjomā, kas, salīdzinot ar 2001. gada attiecīgo periodu, kad martā notika pašvaldību vēlēšanas, ir par 0,08 milj. latu jeb 4,5 reizes mazāk. Izveidotas 2 jaunas štata vietas — grāmatvedis un inženiertehniskais speciālists, palielinātas algas atsevišķiem darbiniekiem un palielinājušās izmaksas, kas saistītas ar dienesta automašīnas apdrošināšanu un ekspluatāciju. Izstrādāts 8. Saeimas vēlēšanu organizatoriskās vadības plāns, darbu sācis Centrālās vēlēšanu komisijas sekretariāts, izstrādāti divi no trim paredzētiem valsts pasūtījuma konkursu nolikumiem.

 

Centrālā zemes komisija, veicot likumā “Par zemes komisijām” uzdotās funkcijas, koordinē un tiesiski nodrošina zemes reformas darbus Latvijas Republikā. 2002. gada I ceturksnī Centrālās zemes komisijas faktiskie izdevumi ir 0,01 milj. latu un, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, būtiski nav mainījušies. Pieņemti 3 lēmumi un atzinumi, kas regulē zemes reformu, sagatavotas 238 rakstiskas atbildes uz fizisko un juridisko personu iesniegumiem, 72 gadījumos izšķirti zemes strīdi un atjaunotas īpašuma tiesības.

 

Satversmes aizsardzības biroja valsts pamatbudžeta faktiskie izdevumi 2002. gada I ceturksnī ir 0,42 milj. latu. Salīdzinot ar 2001. gada atbilstošo periodu, izdevumi palielinājušies par 0,15 milj. latu, ko veido uzturēšanas izdevumu palielinājums.

 

Radio un Televīzijas pamatbudžeta faktiskie izdevumi 2002. gada I ceturksnī ir 1,67 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2001. gada pirmo ceturksni palielinājušies par 0,07 milj. latu jeb 11,2 procentiem. Galvenie izdevumu palielinājumi:

• palielinājies raidlaika apjoms;

• 2002. gadā palielināti izdevumi Olimpisko spēļu raidtiesību priekšapmaksai: sporta notikumu atspoguļošanai, tehnisko izmaksu segšanai, žurnālistu akreditācijai.

Faktisko izdevumu ietvaros nodrošināta:

• raidījumu veidošana Latvijas Televīzijas divās programmās un Latvijas Radio četrās programmās;

• Olimpisko spēļu translācija Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio;

• lai Latvijas Radio un Televīzijas Padome varētu veikt likumā noteiktās funkcijas.

 

Valsts cilvēktiesību biroja valsts pamatbudžeta faktiskie izdevumi 2002. gada I ceturksnī ir 0,026 milj. latu. Salīdzinot ar 2001. gada atbilstošo periodu, faktiskie izdevumi palielinājušies par 0,002 milj. latu, ko veido uzturēšanas izdevumu palielinājums.

 

Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāta faktiskie izdevumi 2002. gada I ceturksnī ir 0,3 milj. latu un ir vienādi ar 2001. gada I ceturkšņa faktiskiem izdevumiem. Piešķirtā finansējuma sabiedrības informēšanas programmas ietvaros notika divi raidījumi — TV sarunas, kas saistīti ar Administratīvi teritoriālās reformas gaitu. Šajā laika posmā ārvalstu finansu palīdzības PHARE projekta ietvaros notikušas 5 īstermiņa ekspertu vizītes kuru laikā notika apmācības Sekretariātam un projekta dalībniekiem par valsts aģentūru vadības struktūru, pārvaldes līgumu saturu un struktūru un atalgojuma pārskatu valsts aģentūru darbiniekiem. Galvenais konsultanta uzdevums bijis izvērtēt iestāžu atbilstību aģentūras statusam. Tika organizēts seminārs ministriju un BOVSIA pārstāvjiem par aģentūru izveidošanas procesu. Turpinās darbs pie Eiropas komisijas ACCESS II programmas ieviešanas shēmas izstrādes un saskaņošanas ar attiecīgajām valsts institūcijām un Eiropas Komisijas delegāciju Latvijā saskaņā ar PHARE decentralizētas ieviešanas sistēmu (PHARE DIS), tajā skaitā atbilstošas ieviešanas institūcijas identifikācijas un nominēšanas programmas ietvaros paredzētās grantu shēmas realizācijai nevalstisko organizāciju atbalstam.

 

Mērķdotācijas pašvaldībām faktiskie izdevumi 2002. gada I ceturksnī ir 27,9 milj. latu un, salīdzinot ar 2001. gada I ceturksni, palielinājušies par 2,5 milj. latu jeb 9,9%, ko galvenokārt veido paredzētie izdevumi pedagogu darba samaksas reformas īstenošanai.

Programmas “Mērķdotācijas izglītības pasākumiem — rajonu un republikas pilsētu pašvaldībām pašvaldību speciālajām pirmsskolas iestādēm, internātskolām un sanatorijas tipa internātskolām, speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem” faktiskie izdevumi 2002. gada I ceturksnī ir 5,1 milj. latu un, salīdzinot ar 2001. gada I ceturksni, palielinājušies par 0,3 milj. latu jeb 5,7 procentiem. Tas ir saistīts ar pedagogu darba samaksas reformas īstenošanu.

Programmas “Mērķdotācijas pašvaldību tautas mākslas pašdarbības kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” faktiskie izdevumi 2002. gada I ceturksnī ir 0,09 milj. latu un, salīdzinot ar 2001. gada I ceturksni, palielinājušies par 0,04 milj. latu jeb 90,4 procentiem. Tas ir saistīts ar no valsts budžeta apmaksāto pašdarbības kolektīvu vadītāju skaita un mēneša amatalgas palielinājumu.

Programmas “Mērķdotācijas investīcijām pašvaldībām” faktiskie izdevumi 2002. gada I ceturksnī ir 0,4 milj. latu, un, salīdzinot ar 2001. gada I ceturksni, tie samazinājušies par 0,5 milj. latu jeb 52,5 procentiem.

Programmas “Mērķdotācijas pašvaldību administratīvo teritoriju attīstības plānu izstrādāšanai” faktiskie izdevumi 2002. gada I ceturksnī ir 0,08 milj. latu un, salīdzinot ar 2001. gada I ceturksni, palielinājušies par 0,05 milj. latu jeb 188,5 procentiem.

Programmas “Mērķdotācijas rajonu un republikas pilsētu pašvaldībām — pašvaldību pamata, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās izglītības, speciālās izglītības iestāžu, profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu un daļējai interešu izglītības programmu, mūzikas un mākslas skolu profesionālās ievirzes izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” faktiskie izdevumi 2002. gada I ceturksnī ir 22,2 milj. latu, salīdzinot ar 2001. gada I ceturksni, lielāki par 2,6 milj. latu jeb 13,1 procentu. Tas ir saistīts ar pedagogu darba samaksas reformas īstenošanu. 2002. gadā ir izveidotas jaunas programmas mērķdotācijām pašvaldībām:

• “Mērķdotācijas republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām — pašvaldību izglītības iestādēs piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”. Mērķdotācija ir paredzēta no 2002. gada 1. septembra;

• “Mērķdotācija Jūrmalas pilsētas domei interešu izglītības programmu papildu finansējumam” faktiskie izdevumi 2002. gada I ceturksnī ir 0,02 milj. latu;

• “Mērķdotācijas pašvaldībām vienreizējiem pasākumiem” faktiskie izdevumi 2002. gada I ceturksnī ir 0,03 milj. latu.

 

Dotāciju pašvaldībām faktiskie izdevumi 2002. gada I ceturksnī ir 2,02 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2001. gada I ceturksni ir palielinājušies par 0,062 milj. latu jeb 3,2 procentiem.

Programmas “Dotācijas pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam” faktiskie izdevumi 2002. gada I ceturksnī ir 1,96 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2001. gada I ceturksni ir palielinājušies par 0,3 milj. latu jeb 1,6 procentiem.

Programmas “Dotācijas Administratīvi teritoriālās reformas likuma izpildei” faktiskie izdevumi 2002. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar 2001. gada I ceturksni ir palielinājušies par 0,007 milj. latu jeb 100 procentiem. Dotācija tiek noteikta visam saimnieciskajam gadam. Ja pašvaldības noslēdz sadarbības līgumu kopēju uzdevumu veikšanai, īpašu uzdevumu ministrs valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās, pamatojoties uz Administratīvi teritoriālās reformas padomes lēmumu un Finansu ministrijas atzinumu, sagatavo Ministra kabineta rīkojuma projektu par dotācijas piešķiršanu pašvaldībām. Pašvaldībām, kuras apvienojas, arī nosaka dotāciju, kuru piešķir, pamatojoties uz Ministra kabineta rīkojumu.

Programmas “Dotācijas pašvaldībām reģionālo attīstības aģentūru kapacitātes veicināšanai” faktiskie izdevumi 2002. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar 2001. gada I ceturksni ir palielinājušies par 0,024 milj. latu jeb par 93,5 procentiem.

 

2.2. Valsts speciālo budžetu izpilde

2002. gada I ceturksnī valsts speciālā budžeta ieņēmumi, neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, bija 189,9 milj. latu, bet izdevumi bez tīrajiem aizdevumiem, neieskaitot no dāvinājumiem un ziedojumiem finansētos izdevumus, bija 189,1 milj. latu. Salīdzinot ar 2001. gada I ceturksni, ieņēmumi ir palielinājušies par 25,7 milj. latu jeb 15,7%, izdevumi šajā pašā laika posmā ir palielinājušies par 16,9 milj. latu jeb 9,8 procentiem.

2002. gada I ceturksnī valsts speciālā budžeta fiskālais deficīts bija 0,1 milj. latu.

2002. gada I ceturksnī valsts speciālajā budžetā tika iekasēti 24,4% no likumā apstiprinātās gada ieņēmumu kopsummas (neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus), un izdevumi tika izlietoti 23,4% apmērā no gadam paredzētā izdevumu apjoma.

 

9. tabula

Atsevišķu speciālo budžetu ieņēmumi un izdevumi

2002. gada I ceturksnī*, (milj. latu)

Ieņēmumi

Izdevumi

Finansiālā

Tīrie

Fiskālā

bilance

aizde-

bilance

vumi

Sociālā apdrošināšana

127,1

129,6

–2,5

–2,5

2002. g. I ceturkšņa plāns

120,6

134,4

% no 2001. g. plāna

105%

96%

2001. g. I ceturksnis

116,1

122,0

pieaugums pret 2000. gadu

9%

6%

Speciālais veselības aprūpes budžets

40,1

39,1

1,0

1,0

2002. g. I ceturkšņa plāns

38,9

40,5

% no 2001. g. plāna

103%

97%

2001. g. I ceturksnis

30,6

32,1

pieaugums pret 2000. gadu

31%

22%

Vides aizsardzības fonds

2,0

0,9

1,0

1,0

2002. g. I ceturkšņa plāns

2,0

2,2

% no 2001. g. plāna

98%

42%

2001. g. I ceturksnis

1,6

0,5

pieaugums pret 2000. gadu

19%

82%

Valsts autoceļu fonds

15,6

15,6

0,0

0,0

2002. g. I ceturkšņa plāns

15,2

20,5

% no 2001. g. plāna

103%

76%

2001. g. I ceturksnis

11,9

15,4

pieaugums pret 2000. gadu

32%

2%

Pārējie speciālie budžeti*

5,1

3,8

1,3

1,0

0,4

2002. g. I ceturkšņa plāns

4,5

4,4

% no 2001. g. plāna

113%

86%

2001. g. I ceturksnis

4,0

2,3

pieaugums pret 2000. gadu

29%

69%

Kopā valsts speciālie budžeti

189,9

189,1

0,8

1,0

–0,1

2002. g. I ceturkšņa plāns

181,2

202,0

% no 2001. g. plāna

105%

94%

2001. g. I ceturksnis

164,2

172,2

pieaugums pret 2000. gadu

16%

10%

 

* neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus

 

09ATT305 COPY.GIF (42475 bytes)

9. att. Valsts speciālā budžeta (neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus) fiskālie rādītāji, milj. latu

Sociālās apdrošināšanas budžets ir lielākais no valsts speciālajiem budžetiem. 2002. gada I ceturksnī ieņēmumi sociālās apdrošināšanas budžetā bija 127,1 milj. latu jeb 66,4% no kopējiem valsts speciālā budžeta ieņēmumiem (ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus). Šī budžeta galvenais ieņēmumu avots ir sociālās apdrošināšanas iemaksas. Sociālās apdrošināšanas iemaksas, neieskaitot valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus, veidoja 65,1% no valsts speciālā budžeta ieņēmumiem (ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus), bet no valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumiem — 98,0 procentus. 2002. gada I ceturksnī sociālās apdrošināšanas iemaksas, ieskaitot valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus 2,3 milj. latu apmērā un brīvprātīgās sociālās apdrošināšanas iemaksas 6,2 tūkst. latu apmērā, bija 126,9 milj. latu. Salīdzinot ar 2001. gada I ceturksni, sociālās apdrošināšanas iemaksas ir pieaugušas par 12,6 milj. latu jeb 11,1 procentu. Sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumus pozitīvi ietekmē darba samaksas pieaugums — tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējā bruto darba samaksa 2002. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar 2001. gada atbilstošo periodu pieauga par 8,5 procentiem.

20ATT305 COPY.GIF (30244 bytes)

20. att. Sociālās apdrošināšanas iemaksas (ieskaitot valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus), milj. latu

 

Sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumus pazeminoši ietekmēja sociālās apdrošināšanas iemaksu apjoms, kas tika iekasēts pamatojoties uz likmju atvieglojumiem. 2002. gada pirmajos divos mēnešos sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas tika maksātas par pazeminātām likmēm, veidoja 4,6 milj. latu. Sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumus negatīvi ietekmēja arī atmaksas. 2002. gada I ceturksnī sociālās apdrošināšanas iemaksu atmaksas veidoja 0,5 milj. latu, kas ir par 0,3 milj. latu vairāk nekā 2001. gada atbilstošajā periodā.

2002. gada I ceturksnī valsts fondēto pensiju shēmā tika ieskaitīti 2,3 milj. latu jeb 18,3% no gada plāna. 2002. gada I ceturkšņa beigās valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieku skaits bija 281,3 tūkst. cilvēku, t.sk. obligāto dalībnieku skaits — 254,9 tūkst. cilvēku, bet brīvprātīgo dalībnieku skaits — 26,4 tūkst. cilvēku.

 

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, kas tiek ieskaitīti valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā, 2002. gada I ceturksnī bija 21,0 milj. latu, kas ir par 2,8 milj. latu jeb 15,6% vairāk nekā 2001. gada I ceturksnī. Kopējie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi valsts speciālajā budžetā un pašvaldību budžetos, neieskaitot nesadalīto atlikumu uz perioda beigām, bija 73,2 milj. latu jeb 23,7% no gada plāna.

 

Akcīzes nodokļa ieņēmumi valsts speciālajā budžetā 2002. gada I ceturksnī bija 13,2 milj. latu, t.sk. Valsts autoceļu fonda ieņēmumi — 12,6 milj. latu, Kultūrkapitāla fonda ieņēmumi — 0,4 milj. latu, Vides aizsardzības fonda ieņēmumi — 0,1 milj. latu.

Vides aizsardzības fondā tiek ieskaitīti ieņēmumi no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, ko izmanto kā kurināmo. 2002. gada I ceturksnī Vides aizsardzības fonda ieņēmumi no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, ko izmanto kā kurināmo, veidoja 35,4% no gada plāna jeb 6,4% no kopējiem Vides aizsardzības fonda ieņēmumiem. Pārējos Vides aizsardzības fonda ieņēmumus veidojadabas resursu nodokļa pārskaitījumi, maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi. Kopumā 2002. gada I ceturksnī Vides aizsardzības fondā tika pārskaitīti dabas resursu nodokļa ieņēmumi 1,8 milj. latu apmērā, kas bija 91,6% no kopējiem fonda ieņēmumiem.

2002. gada I ceturksnī dabas resursu nodokļa pārskaitījumi valsts speciālajā un pašvaldību speciālajos budžetos bija 2,3 milj. latu, kas ir par 0,4 milj. latu jeb 24,0% vairāk nekā 2001. gada I ceturksnī.

2002. gada I ceturksnī valsts vides aizsardzības speciālajam budžetam dabas resursu nodokļa ieņēmumi tika pārskaitīti 1,8 milj. latu apmērā, bet pašvaldību speciālajiem budžetiem — 0,5 milj. latu apmērā.

 

21ATT305 COPY.GIF (28803 bytes)

21. att. Dabas resursu nodokļa pārskaitījumi, milj. latu

 

Valsts speciālā budžeta nenodokļu ieņēmumi (ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus) 2002. gada I ceturksnī bija 5,8 milj. latu. Valsts speciālā budžeta nenodokļu ieņēmumos 2002. gada I ceturksnī lielākais īpatsvars bija ieņēmumiem no transportlīdzekļu ikgadējās nodevas — 3,0 milj. latu un to izpilde bija 27,7% no apstiprinātā gada plāna. Saņemtie ziedojumi un dāvinājumi valsts speciālajā budžetā 2002. gada I ceturksnī bija 1,3 milj. latu.

Valsts speciālā budžeta ieņēmumi no maksājumiem par budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem 2002. gada I ceturksnī bija 0,4 milj. latu jeb 12,2% no apstiprinātā gada plāna. Valsts speciālās veselības aprūpes budžetā ieskaitītie ieņēmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem 2002. gada I ceturksnī bija 0,4 milj. latu, un tie veidoja 80,6% no kopējiem valsts speciālā budžeta pašu ieņēmumiem.

2002. gada I ceturksnī valsts speciālajā budžetā ārvalstu finansu palīdzība netika ieskaitīta. Tās apstiprinātais gada plāns ir 0,4 milj. latu.

Valsts speciālā budžeta izdevumi 2002. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2001. gada atbilstošo periodu, palielinājušies par 16,9 milj. latu jeb 9,8%, ko veido subsīdijas un dotācijas 16,2 milj. latu jeb 10,3%, tajā skaitā dotācijas iestādēm un organizācijām 9,7 milj. latu jeb 28,4%, dotācijas iedzīvotājiem 4,1 milj. latu jeb 3,5% (pensijas — par 2,4 milj. latu jeb 2,2%, pabalsti — par 1,7 milj. latu jeb 18,3%). Kārtējie izdevumi palielinājušies par 0,7 milj. latu jeb 8,2%, maksājumi par aizņēmumiem un kredītiem — par 3,0 milj. latu jeb 160,0 procentiem. Izdevumi kapitālieguldījumiem samazinājušies par 3,0 milj. latu jeb 62,8%, tajā skaitā kapitālie izdevumi — par 2,8 milj. latu jeb 74,3 procentiem.

 

10. tabula

Valsts speciālā budžeta izdevumi

pēc ekonomiskās klasifikācijas (tūkst. latu)

Rādītāji

2001.g.

2002.g.

Likumā

2002.g.

I cet.

I cet.

apstipri-

I cet.

izpilde

izpilde

nātais

izpilde

2002.g.

% no

plāns

gada plāna

1. Izdevumi — kopā (1.1.+1.2.)

172 170

189 102

807 462

23,4%

1.1. Uzturēšanas izdevumi

167 405

187 330

775 051

24,2%

Kārtējie izdevumi

7 920

8 573

31 236

27,4%

atalgojumi

304

282

1 525

18,5%

valsts sociālās apdrošināšanas

obligātās iemaksas

75

71

pārējie kārtējie izdevumi

6 740

7 398

aizņēmumu atmaksa

801

822

7 605

10,8%

Maksājumi par aizņēmumiem

un kredītiem

1 904

4 951

16 399

30,2%

procentu nomaksa par iekšējiem

aizņēmumiem

1 181

4 506

procentu nomaksa par ārvalstu

aizņēmumiem

723

445

Subsīdijas un dotācijas

157 581

173 806

727 416

23,9%

subsīdijas

1 127

1 475

t.sk. dzelzceļam

845

mērķdotācijas pašvaldību budžetiem

3 822

5 689

t.sk. autoceļu (ielu) fondam

4 072

      pasažieru regulārajiem

pārvadātājiem ar autobusiem

1 616

no tiem: pašvaldībām

910

     pārējiem pārvadātājiem

706

dotācijas pašvaldību budžetiem

66

dotācijas iestādēm un organizācijām

34 203

43 905

184 387

23,8%

dotācijas iedzīvotājiem

118 124

122 262

515 138

23,9%

t.sk. pensijas

108 796

111 190

pabalsti

9 020

10 671

stipendijas

216

156

pārējie

92

245

iemaksas starptautiskajās

organizācijās

5

34

dotācija valsts pamatbudžetam

sociālās apdrošināšanas iemaksu

administrēšanai

300

300

1 201

25,0%

pārējās subsīdijas un dotācijas

109

1.2. Izdevumi kapitālieguldījumiem

4 765

1 772

32 411

5,5%

Kapitālie izdevumi

3 825

983

19 412

5,1%

Investīcijas

940

789

12 999

6,1%

22ATT305 COPY.GIF (23507 bytes)

22. att. Valsts speciālā budžeta izdevumi 2002.g. I ceturksnī pēc ekonomiskās klasifikācijas

 

Tālāk tiek analizēti valsts speciālā budžeta izdevumi pa ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm.

 

Ekonomikas ministrijas speciālā budžeta Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisijas ieņēmumi no valsts dzīvojamo māju, dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un nedzīvojamo telpu privatizācijas un attiecīgi arī izdevumi 2001. gada I ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada I ceturksni, ir samazinājušies par 0,2 milj. latu. Pildot likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” noteiktos uzdevumus, Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija kopumā privatizācijai piedāvājusi 96% no privatizējamiem dzīvokļiem, bet privātīpašumā nonākuši 73,2% no tiem. Paredzams, ka, pabeidzot privatizāciju, būs privatizēti aptuveni 83% dzīvokļu.

 

Finansu ministrijas speciālā budžeta faktiskie izdevumi 2002. gada I ceturksnī ir 0,23 milj. latu, kas ir par 0,13 milj. latu vairāk nekā 2002. gada atbilstošajā periodā. Programmas “Transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas sistēma” faktiskie izdevumi 2002. gada I ceturksnī ir 0,2 milj. latu. Saskaņā ar Civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu Transportlīdzekļu īpašnieku iekšzemes apdrošināšanas garantijas (rezerves) fondā, Transportlīdzekļu īpašnieku apdrošināšanas apdrošinājuma ņēmēju interešu aizsardzības fondā un Transportlīdzekļu īpašnieku Zaļo karšu apdrošināšanas garantijas fondā ieskaitītie līdzekļi tiek uzkrāti, nepieciešamības gadījumā veicot no fonda apdrošināšanas atlīdzību atbilstoši fonda mērķiem. Uzkrājumi uz 2002. gada 1. aprīli ir 11,1 milj. latu. Programma “Tehniskā vienība” 2001. gada I ceturksnī neietilpa Finansu ministrijas speciālajā budžetā. Faktiskie izdevumi 2002. gada I ceturksnī ir 0,02 milj. latu. Programmas “Tehniskā vienība” svarīgākie uzdevumi ir uzņēmumu un finansu sektora restrukturizācija Pasaules bankas projekta ietvaros, izmaksāto kredītu administrēšana un uzraudzība, Pasaules bankas Lauku attīstības projekta pabeigšana, Latvijas mājokļu sektora attīstības veicināšana.

 

Izglītības un zinātnes ministrijas speciālā budžeta faktiskie izdevumi 2002. gada I ceturksnī ir 1,6 milj. latu, kas ir par 74,7% jeb 0,7 milj. latu vairāk nekā 2001. gada atbilstošajā periodā. Izdevumu pieaugumu ietekmēja programmas “Augstas klases sasniegumu sports” izdevumu palielinājums par 0,6 milj. latu Latvijas Olimpiskajai komitejai ziemas Olimpisko spēļu Soltleiksitijā nodrošināšanai, olimpisko centru izveidei un attīstībai, kā arī programmas “Studiju un studējošo kreditēšana” izdevumu palielinājums par 0,1 milj. latu sakarā ar studiju un studējošo kredītu atmaksas apjoma pieaugumu.

Programmā “Augstas klases sasniegumu sports” 2002. gada I ceturksnī faktiskie izdevumi ir 1,2 milj. latu. Programmas ietvaros tika nodrošināts Latvijas olimpisko vienību darbs, ziemas Olimpisko spēļu Soltleiksitijā nodrošināšana, olimpisko centru izveide un attīstība. Programmas “Studējošo un studiju kreditēšana” izdevumi kopumā ir 0,4 milj. latu. Valsts budžeta aizdevumi izlietoti 1,1 milj. latu apmērā. 2001. gada 1. augustā tika sākta studējošo un studiju kreditēšana no kredītiestādēm ar valsts galvojumu, un saskaņā ar Ministru kabineta 2001. gada 29. maija noteikumiem Nr. 220 “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu” kredītus izsniedz un administrē kredītiestādes. Apakšprogrammā “Studējošo un studiju kreditēšanas no valsts budžeta līdzekļiem un kreditēšanas ar valsts galvojumu administrēšana” 2002. gada I ceturksnī faktiskie izdevumi apgūti 0,3 milj. latu apmērā. Apakšprogrammas ietvaros tika nodrošināts kreditēšanas un kredītu atmaksas process.

 

Zemkopības ministrijas speciālā budžeta Zivju fonda faktiskie izdevumi 2002. gada I ceturksnī ir 0,1 milj. latu, kas, salīdzinot ar 2001. gada I ceturksni, nav būtiski izmainījušies. 2002. gada I ceturksnī tika akceptēti un uzsākti 15 projekti un programmas: zivju audzētavu attīstības, reģionālās zivsaimniecības attīstības, zivju resursu aizsardzības projekti, zivsaimniecības zinātniskās pētniecības programmas un starpvalstu sadarbības programmas un projekti. Tika iespiestas 100 000 makšķerēšanas kartes.

 

Satiksmes ministrijas Valsts autoceļu fonda izdevumi 2002. gada I ceturksnī ir 15,6 milj. latu, kas ir 101,3% no 2001. gada I ceturkšņa izdevumiem (15,4 milj. latu). Uzturēšanas izdevumi šajā laika periodā ir par 3,0 milj. latu jeb 26% lielāki nekā pērn. Sākot ar 2002. gadu, saskaņā ar likumu “Par akcīzes nodokli naftas produktiem” Valsts autoceļu fondā tiek paredzēti 60% ieņēmumu no akcīzes nodokļa naftas produktiem. I ceturksnī tika ieskaitīti 12,6 milj. latu, kas ir par 3,6 milj. latu vairāk nekā 2001. gada atbilstošajā periodā. Atbilstoši likumam “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu” no šī gada tika palielinātas nodevas likmes. Transportlīdzekļu ikgadējās nodevas ieņēmumi Valsts autoceļu fondā bija 3 milj. latu, kas ir par 0,7 milj. latu vairāk nekā pagājušā gada šajā laika periodā.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikto Valsts autoceļu fonda pārvaldīšanas un izlietošanas kārtību pašvaldību autoceļu (ielu) finansēšanai tika pārskaitīti 4,1 milj. latu, kas ir par 1,4 milj. latu vairāk nekā 2001. gada I ceturksnī, dotācijām pasažieru autopārvadātājiem — 1,6 milj. latu, kas ir par 0,5 milj. latu vairāk nekā pērn, bet Dzelzceļa infrastruktūras fondā tika ieskaitīti atskaitījumi no akcīzes nodokļa naftas produktiem 0,8 milj. latu, kas ir par 0,2 milj. latu vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Izdevumiem kapitālieguldījumiem — valsts autoceļu kapitālajam remontam un investīcijām saskaņā ar notikušajām izsolēm un noslēgtiem līgumiem tika izlietots par 2,7 milj. latu jeb 72,9% mazāk līdzekļu nekā 2001. gada atbilstošajā periodā, jo nebija tik lieli parādi būvuzņēmējiem par iepriekšējā gadā veiktajiem darbiem. Tiek turpināta pagājušajā gadā uzsākto ceļu posmu rekonstrukcija — P111 Ventspils—Leči—Grobiņa no 35,5 km līdz 53,03 km, V130 Igate—Intes stacija—Ozoliņi no 0,0 km līdz 6,0 kilometram.

 

Latvijas ostu attīstības fonda izdevumi 2002. gada I ceturksnī ir 0,1 milj. latu, kas būtiski neatšķiras no 2002. gada izdevumiem šajā laika periodā. Saskaņā ar Latvijas Ostu padomes lēmumu līdzekļi mazo ostu attīstībai tika izlietoti šādi: Rojas ostas pārvaldei 0,02 milj. latu, Mērsraga ostas pārvaldei 0,04 milj. latu, Skultas ostas pārvaldei 0,03 milj. latu, Pāvilostas ostas pārvaldei 0,02 milj. latu.

 

Lidostas “Rīga infrastruktūras attīstībai tiek izmantoti pasažieru izlidošanas nodevas ieņēmumi. Izdevumi no šīs nodevas 2002. gada I ceturksnī būtiski neatšķiras no pagājušā gada I ceturkšņa izdevumiem, un tie ir 0,1 milj. latu, kuri tika izmantoti finansiālo saistību segšanai (procentu maksājumiem un aizņēmumu pamatsummu atmaksai) par lidostas “Rīga” aizņēmumiem no kredītiestādēm pasažieru termināla paplašināšanai.

 

Labklājības ministrijas Valsts speciālā veselības aprūpes budžeta faktiskie izdevumi 2002. gada I ceturksnī ir 39,1 milj. latu, kas ir par 7,0 milj. latu jeb 21,9% vairāk nekā 2001. gada I ceturksnī. Faktisko izdevumu pieaugums galvenokārt saistīts ar šādu nozīmīgu pasākumu, kuriem 2002. gadā piešķirts papildu finansējums, īstenošanu:

• kompensējamo medikamentu apmaksa ar finansējuma pieaugumu 1,5 milj. latu apmērā (2002. gadā papildu piešķirts finansējums 6,2 milj. latu),

• veselības aprūpes pakalpojumu apmaksa ar finansējuma pieaugumu 6,3 milj. latu apmērā (2002. gada valsts finansējuma pieaugums 13,0 milj. latu, ieskaitot strukturālās izmaiņas pakalpojumu apmaksas kārtībā), tajā skaitā:

— saistībā ar Ministru kabineta 1999. gada 12. janvāra noteikumos Nr. 13 “Veselības aprūpes finansēšanas noteikumi” noteikto veselības aprūpes pakalpojumu cenas formulas daļēju ieviešanu,

— saistībā ar minimālās darba algas paaugstināšanu medicīnas darbiniekiem no 2001. gada 1. jūlija,

— saistībā ar strukturālām izmaiņām apakšprogrammā “Pakalpojumu apmaksa”, palielinot slimokasēm novirzāmo veselības aprūpes pakalpojumu apjomu un vienlaikus samazinot līdzekļu apjomu terciārās aprūpes medicīnas pakalpojumu apmaksai un centralizēto medikamentu iegādei, tādējādi turpinot 2002. gadā realizēt pakāpenisku pāreju uz vienas plūsmas finansu sistēmu.

Speciālā veselības aprūpes budžeta izdevumi 2002. gada I ceturksnī veikti šādiem pasākumiem:

• 31,1 milj. latu apmērā veikti norēķini ar slimokasēm par ārstniecības iestāžu sniegtajiem neatliekamās, ambulatorās un stacionārās medicīniskās palīdzības pakalpojumiem saskaņā ar VOVAA un slimokasu noslēgtajiem līgumiem. Izdevumi minētajiem pasākumiem veido 80% no kopējiem speciālā veselības aprūpes budžeta izdevumiem;

• 4,4 milj. latu apmērā nodrošināta medikamentu iegādes kompensācija saskaņā ar Ministru kabineta 1998. gada 4. novembra noteikumiem Nr. 428 “Ambulatorai ārstniecībai paredzēto zāļu, medicīnisko ierīču un preču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība”;

• 1,7 milj. latu apmērā nodrošināta stacionārās un ambulatorās ārstniecības specifisku medikamentu centralizēta iegāde, no kuriem vislielāko apjomu veido onkohematoloģiskie preparāti — 0,7 milj. latu, HIV/AIDS slimniekiem ambulatori izsniegtie medikamenti — 0,5 milj. latu, hemodialīzes aprīkojums un medikamenti — 0,2 milj. latu;

• 0,3 milj. latu apmērā nodrošināta ārstniecības iestāžu specializētas stacionārās un ambulatorās palīdzības terciārās aprūpes pakalpojumu sniegšana saskaņā ar VOVAA un ārstniecības iestāžu noslēgtajiem līgumiem. Minētais finansējums ir nodrošinājis stacionāro palīdzību 29 slimniekiem un ambulatoro palīdzību 30 841 apmeklējumiem (analīzēm), kā arī pārējos ar terciāro aprūpi saistītus pasākumus. Līdz ar to vidējās viena pacienta izmaksas specializētajos stacionāros (ieskaitot izdevumus par manipulācijām) ir Ls 1229, vidējās viena ambulatorā apmeklējuma izmaksas (ieskaitot izdevumus par manipulācijām) — Ls 6,84;

• 0,7 milj. latu apmērā nodrošināta investīciju projekta “Veselības reformas projekts” īstenošana no Pasaules bankas aizdevuma un valsts speciālā budžeta līdzekļiem. Aizdevums izlietots 0,5 milj. latu apmērā, speciālā budžeta līdzekļi — 0,2 milj. latu apmērā. Minētais finansējuma apjoms izlietots galvenokārt projekta B komponentes “Veselības aprūpes pakalpojumu pārstrukturēšana” īstenošanai, tajā skaitā primārās veselības aprūpes reformas pasākumu realizācijai 0,3 milj. latu, slimnīcu pārstrukturēšanas programmas realizācijai 0,1 milj. latu un sabiedrības veselības reformas īstenošanai 0,1 milj. latu;

• nepilnu 0,1 milj. latu apmērā izlietoti rezerves fonda līdzekļi, kas ir 39,5% no kopējā plānotā ceturkšņa finansējuma un kas izlietoti galvenokārt veselības aprūpes reformas nodrošināšanai un pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizācijai (P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardioloģiskā profila dienas stacionāra izveidošanai);

• 0,1 milj. latu apmērā nodrošināti izdevumi valsts ārstniecības iestādēs (“Valsts ģimenes veselības centrs”, “Medicīnas aprūpes un darbspējas ekspertīzes inspekcija”, “Latvijas Medicīnas akadēmijas Stomatoloģijas institūts”), kuru finansējums ir maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi programmā “Maksas pakalpojumi”;

• 0,1 milj. latu apmērā izlietoti līdzekļi rezidentu apmācībai saskaņā ar Ministru kabineta 2001. gada 13. marta noteikumiem Nr. 120 “Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi”, kas ir nodrošinājis finansējumu vidēji 220 rezidentiem, ņemot vērā viena rezidenta plānotās izmaksas mēnesī 210 latu apmērā.

Labklājības ministrijas Valsts obligātās sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta mērķis ir sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējam daļēji kompensēt līdzšinējos ienākumus, ja viņš tos zaudējis, aiziedams pensijā, zaudēdams darbu, iegūdams invaliditāti, zaudēdams apgādnieku, saslimdams, ejot pirmsdzemdību un pēcdzemdību atvaļinājumā, kā arī ciezdams nelaimes gadījumā vai iegūdams arodslimību.

 

Valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta faktiskie izdevumi 2002. gada I ceturksnī, salīdzinot ar 2001. gada I ceturksni, palielinājušies par 7,7 milj. latu jeb 6,3 procentiem. Izdevumu apjoma pieaugumu 2002. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar 2001. gada I ceturksni galvenokārt ietekmējuši:

• maksājumu par aizdevumiem un kredītiem pieaugums valsts pensiju speciālajā budžetā un invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā, kas izskaidrojams ar kopējā aizdevuma apjoma palielināšanos;

• pensiju un pabalstu vidējā apmēra palielinājums saistībā ar 2001. gada oktobra indeksāciju;

• grozījumi likumā “Par valsts pensijām” attiecībā uz strādājošajiem pensionāriem un attiecībā uz minimālās pensijas apmēru pensionāriem, kuriem ir liels apdrošināšanas stāžs, kā arī saistībā ar Satversmes tiesas 2001. gada 13. marta spriedumu — piešķirot sociālās garantijas, tiek ņemtas vērā ne tikai faktiski veiktās, bet arī deklarētās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta faktiskie izdevumi 2002. gada I ceturksnī ir 129,6 milj. latu.

Atbilstoši Valsts pensiju speciālā budžeta mērķim — nodrošināt ienākumu kompensāciju vecuma un apgādnieka zaudējuma gadījumā, apbedīšanas izdevumu kompensāciju pensionāra nāves gadījumā, kā arī nodrošināt izdienas pensijas — ir veiktas izmaksas un galvenie izdevumi 2002. gada I ceturksnī ir bijuši vecuma pensiju izmaksām — 88,2% no kopējiem budžeta izdevumiem un izdevumi pensijām apgādnieka zaudējuma gadījumā — 3,9 procenti.

Valsts pensiju speciālā budžeta faktiskie izdevumi 2002. gada I ceturksnī, salīdzinot ar 2001. gada I ceturksni, palielinājušies par 3,6 milj. latu jeb 3,7 procentiem.

Palielinājums galvenokārt saistīts ar:

• maksājumu par aizdevumiem un kredītiem pieaugumu par 2,7 milj. latu;

• izdevumu apjoma pieaugumu valsts pensiju izmaksām par 2,6 milj. latu, ko galvenokārt ietekmējuši:

— grozījumi likumā “Par valsts pensijām” attiecībā uz strādājošajiem pensionāriem, t. i., palielināts strādājošo pensionāru saņemamās pensijas apmērs par 30 latiem — strādājošo pensionāru pensijas apmērs nevar pārsniegt 90 latu (pirms tam 60 latu), kā arī palielināts minimālās pensijas apmērs pensionāriem, kuriem ir liels apdrošināšanas stāžs;

— pensiju un pabalstu vidējā apmēra palielinājums saistībā ar 2001. gada oktobra indeksāciju;

• izdevumu palielinājums apbedīšanas pabalstu izmaksām 0,3 milj. latu apmērā.

Vienlaikus ir noticis arī izdevumu samazinājums, kas galvenokārt saistīts ar aizdevuma atmaksāšanu Nodarbinātības speciālajam budžetam 2001. gada I ceturksnī 2,0 milj. latu apmērā.

Valsts pensiju speciālā budžeta faktiskie izdevumi 2002. gada I ceturksnī ir 103,4 milj. latu. Aizņēmums no pamatbudžeta tika izmantots 1,8 milj. latu apmērā.

Atbilstoši Nodarbinātības speciālā budžeta mērķim — nodrošināt ienākumu kompensāciju darba zaudējuma gadījumā, nodrošināt papildu izdevumu segšanu saistībā ar bezdarbnieka nāvi, materiāli atbalstīt bezdarbniekus pārkvalificēšanās vai kvalifikācijas celšanas laikā, nodrošināt bezdarbnieku pārkvalifikāciju un kvalifikācijas celšanu, veicināt bezdarbnieku atgriešanos darba tirgū — ir veiktas izmaksas un galvenie izdevumi 2002. gada I ceturknī ir bijuši bezdarbnieku pabalstu izmaksām — 73,4% no kopējiem budžeta izdevumiem, iemaksām valsts pensiju apdrošināšanai — 10,4% un izdevumi bezdarbnieku apmācībai un pārkvalifikācijai — 10,5 procenti.

Nodarbinātības speciālā budžeta izdevumi 2002. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar 2001. gada I ceturksni palielinājušies par 0,2 milj. latu jeb 3,4 procentiem.

Izdevumu apjoma palielinājumu galvenokārt ietekmējis:

• bezdarbnieku pabalstu izmaksām 0,4 milj. latu apmērā saistībā ar bezdarbnieku pabalsta saņēmēju skaita un piešķirtā vidējā pabalsta apmēra palielināšanos;

• 0,2 milj. latu apmērā bezdarbnieku apmācībai un pārkvalificēšanai.

Vienlaikus ir noticis arī izdevumu samazinājums, kas galvenokārt saistīts ar to, ka 0,4 milj. latu apmērā samazinājušies izdevumi iemaksām valsts pensiju apdrošināšanai.

Nodarbinātības speciālā budžeta izdevumi 2002. gada I ceturksnī ir 6,9 milj. latu.

Atbilstoši Darba negadījumu speciālā budžeta mērķim — kompensēt ienākumu zaudējumu, iestājoties nelaimes gadījumam darbā vai arodslimībai — ir veiktas izmaksas un galvenie izdevumi 2002. gada I ceturksnī ir bijuši atlīdzībai par darbspēju zaudējumu — 65,6% un iemaksām valsts pensiju apdrošināšanai — 6,7 procenti.

Darba negadījumu speciālā budžeta izdevumi 2002. gada I ceturksnī, salīdzinot ar 2001. gada I ceturksni, pieauguši par 0,1 milj. latu jeb 46,5 procentiem. Kopējais izdevumu pieaugums galvenokārt saistīts ar izdevumu pieaugumu atlīdzības par darbspēju zaudējumu izmaksām. Darba negadījumu speciālā budžeta izdevumi 2002. gada I ceturksnī ir 0,3 milj. latu.

Atbilstoši Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta mērķim — nodrošināt ienākumu kompensāciju invaliditātes, slimības, maternitātes gadījumā un pabalstu apdrošinātās personas vai tās apgādībā bijuša ģimenes locekļa nāves gadījumā — ir veiktas izmaksas un galvenie izdevumi 2002. gada I ceturksnī ir bijuši invaliditātes pensiju izmaksai — 57,0% no kopējiem budžeta izdevumiem, iemaksām valsts pensiju apdrošināšanai — 15,6% un slimības pabalstu izmaksai — 13,3 procenti.

Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta izdevumi 2002. gada I ceturksnī, salīdzinot ar 2001. gada I ceturksni, palielinājušies par 1,0 milj. latu jeb 4,5 procentiem.

Palielinājums galvenokārt saistīts ar:

• izdevumu pieaugumu par 0,6 milj. latu slimības pabalstu un par 0,2 milj. latu maternitātes pabalstu izmaksu nodrošināšanai;

• maksājumu par aizdevumiem un kredītiem pieaugumu par 0,4 milj. latu.

Vienlaikus ir noticis arī izdevumu samazinājums, kas galvenokārt saistīts ar to, ka samazinājušies izdevumi invaliditātes pensiju izmaksām 0,2 milj. latu apmērā.

Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta izdevumi 2002. gada I ceturksnī ir 22,8 milj. latu. Aizņēmums no pamatbudžeta tika izmantots 1,5 milj. latu apmērā.

Atbilstoši Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālā budžeta mērķim — īstenot valsts pārvaldes funkciju administrēšanu sociālās apdrošināšanas un valsts sociālo pakalpojumu jomā — ir sniegti pakalpojumi un galvenie izdevumi 2002. gada I ceturksnī ir bijuši saimnieciskās darbības izdevumi — 95,6% no kopējiem budžeta izdevumiem, savukārt izdevumi kapitālieguldījumiem — 4,4 procenti.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālā budžeta faktiskie izdevumi 2002. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar 2001. gada I ceturksni palielinājušies par 0,2 milj. latu jeb 9,6 procentiem. Izdevumu palielinājums saistīts ar to, ka 2002. gada I ceturksnī aģentūrai ir bijuši par 0,2 milj. latu lielāki uzturēšanas izdevumi, kas galvenokārt saistīti ar saimnieciskās darbības izdevumiem.

Faktiskie izdevumi 2002. gada I ceturksnī ir 2,2 milj. latu.

 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas speciālā budžeta Vides aizsardzības fonda faktiskie izdevumi 2002. gada I ceturksnī ir 0,9 milj. latu. Salīdzinājumā ar 2001. gada atbilstošā perioda faktiskiem izdevumiem tie ir par 0,4 milj. latu jeb 82% lielāki. Fonda līdzekļi 0,7 milj. latu apjomā tika izlietoti vides aizsardzības projektu finansēšanai: 0,1 milj. latu — ISPA projektu sagatavošanai; 0,1 milj. latu — citu no fonda līdzekļiem finansēto pasākumi veikšanai (Vides aizsardzības fonda un Dabas muzeja darbības nodrošinājumam, zivju aizsardzības pasākumu izpildei).

 

Kultūras ministrijas valsts speciālā budžeta programmas “Kultūrkapitāla fonds” Kultūrkapitāla fonds 2002. gadā plāno līdzekļus izlietot finansiāla atbalsta sniegšanai visu kultūras un mākslas nozaru jaunrades attīstībai un kultūras mantojuma saglabāšanai. 2002. gada I ceturksnī faktiskie izdevumi ir 1,1 milj. latu. Salīdzinot ar 2001. gada I ceturkšņa izpildi, izdevumi palielinājušies par 0,7 milj. latu jeb 160,8 procentiem.

Izdevumu palielinājums veidojās saskaņā ar 2001. gada 20. jūnijā Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par izlozēm un azartspēlēm” un likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”, kurā noteikts, ka, sākot ar 2002. gada 1. janvāri, 50 procenti no ieņēmumiem no izložu un azartspēļu nodokļa un nodevas tiek ieskaitīti Kultūras ministrijas speciālajā budžetā Kultūrkapitāla fondam — tā atbalstīto projektu finansēšanai. 2002. gada I ceturksnī valsts speciālā budžetā izlietoti 1,2 milj. latu. 2002. gada I ceturksnī ir noslēdzies pirmais šī gada projektu konkurss, un Kultūrkapitāla fonds izskatījis 963 iesniegtos kultūras un mākslas projektu pieteikumus un atbalstījis 499 projektus.

 

2.3. Pašvaldību budžeta izpilde

2002. gada I ceturksnī konsolidētā pašvaldību budžeta ieņēmumi (ieskaitot ieņēmumus no ziedojumiem un dāvinājumiem) bija 117,1 milj. latu, bet izdevumi bez tīrajiem aizdevumiem — 116,9 milj. latu.

Pašvaldību konsolidētā budžeta fiskālais deficīts 2002. gada I ceturksnī bija 1,1 milj. latu. Pašvaldību pamatbudžeta fiskālais deficīts bija 1,6 milj. latu, bet pašvaldību speciālā budžeta fiskālais pārpalikums bija 2,5 milj. latu. Ieņēmumi no ziedojumiem un dāvinājumiem pašvaldību budžetos bija par 0,2 milj. latu mazāki nekā no ziedojumiem un dāvinājumiem finansētie izdevumi.

 

11. tabula

Pašvaldību konsolidētā budžeta izpilde

2002. gada I ceturksnī* , (milj. latu)

2001. g.

2002. g.

% izmaiņas

I cet.

I cet.

02/01

Ieņēmumi

108,5

117,1

7,9

Pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi

61,3

66,2

8,1

Pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumi

4,6

4,5

–2,4

Pamatbudžeta pašu ieņēmumi

6,6

6,9

4,7

Pamatbudžeta saņemtie maksājumi

36,7

39,8

8,3

— savstarpējie norēķini

8,3

9,1

10,3

Speciālā budžeta ieņēmumi

9,4

12,0

28,3

— privatizācijas fonda ieņēmumi

2,7

2,0

–26,3

— transfertu pārskaitījumi

0,0

1,8

Ziedojumi un dāvinājumi

0,9

0,6

–35,4

Izdevumi

104,0

116,9

12,4

Pamatbudžets

104,2

117,6

12,8

— savstarpējie norēķini

8,4

9,1

8,9

Speciālais budžets

7,1

9,5

33,0

— pašvaldību budžeta transferti

1,8

Ziedojumi un dāvinājumi

1,0

0,8

–21,9

Finansiālā bilance

4,5

0,2

Tīrie aizdevumi

–1,7

1,3

Fiskālā bilance

6,3

–1,1

 

* neieskaitot ieņēmumus no pašvaldību īpašuma privatizācijas.

 

2002. gada I ceturksnī pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi bija 117,4 milj. latu, bet izdevumi, neieskaitot tīros aizdevumus, — 117,6 milj. latu. Pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi salīdzinājumā ar 2001. gada I ceturksni ir palielinājušies par 7,5%, bet izdevumi — par 12,8 procentiem.

 

12. tabula

Pašvaldību pamatbudžeta fiskālie rādītāji,

(milj. latu)

2001. g.

2002. g.

% izmaiņas

I cet.

I cet.

02/01

Pamatbudžeta ieņēmumi

109,2

117,4

7,5

Nodokļu ieņēmumi

61,3

66,2

8,0

Nenodokļu ieņēmumi

4,6

4,5

–2,2

Pašu ieņēmumi

6,6

6,9

4,5

Saņemtie maksājumi

36,7

39,8

8,4

Pamatbudžeta izdevumi

104,2

117,6

12,8

Uzturēšanas izdevumi

93,5

102,9

10,1

Kārtējie izdevumi

73,1

82,1

12,3

Atalgojumi

37,2

43,3

16,4

Darba devēja sociālās

apdrošināšanas iemaksas

9,4

11,1

17,8

Maksājumi par precēm un pakalpojumiem

25,8

27,1

5,0

Pārējie kārtējie izdevumi

0,7

0,6

— 7,6

Maksājumi par aizņēmumiem un kredītiem

0,9

1,2

27,4

Subsīdijas un dotācijas

19,4

19,6

1,0

Izdevumi kapitālieguldījumiem

10,7

14,7

36,4

Investīcijas

7,5

10,3

37,4

Finansiālā bilance

5,0

— 0,2

Tīrie aizdevumi

— 0,1

1,4

Fiskālā bilance

5,0

— 1,6

 

 

Pašvaldību pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi 2002. gada I ceturksnī bija 66,2 milj. latu, kas ir par 4,9 milj. latu jeb 8,1% vairāk nekā 2001. gada I ceturksnī.

 

23ATT305 COPY.GIF (20607 bytes)

23. att. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, milj. latu

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldību budžetā 2002. gada I ceturksnī bija 52,2 milj. latu (neieskaitot nesadalīto atlikumu uz perioda beigām 1,6 milj. latu apmērā), kas ir par 4,8 milj. latu jeb 10,2% vairāk salīdzinājumā ar 2001. gada I ceturksni. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugumu pamatā ietekmēja darba samaksas pieaugums.

 

Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi, kuros ietilpst arī īpašuma nodokļa parādu maksājumi un zemes nodokļa parādu maksājumi, 2002. gada I ceturksnī bija 12,0 milj. latu, t.sk., īpašuma nodokļa parādu maksājumi — 57,0 tūkst. latu un zemes nodokļa parādu maksājumi — 83,0 tūkst. latu. 2002. gada I ceturksnī ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa bija par 0,4 milj. latu jeb 3,6% mazāk nekā 2001. gada I ceturksnī.

24ATT305 COPY.GIF (23162 bytes)

24. att. Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi (faktiskajās cenās), milj. latu

Pašvaldību pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumi 2002. gada I ceturksnī bija 4,5 milj. latu, kas ir par 2,2% mazāk nekā 2001. gada I ceturksnī. Ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma 2002. gada I ceturksnī bija 0,1 milj. latu. Ieņēmumi no valsts (pašvaldību) nodevām un maksājumiem šajā pašā laika periodā bija 0,7 milj. latu.

Pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi no maksājumiem par budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem 2002. gada I ceturksnī bija 6,9 milj. latu. 2002. gada I ceturksnī, salīdzinot ar 2001. gada I ceturksni, pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi no maksājumiem par budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem ir pieauguši par 4,5 procentiem.

Pašvaldību pamatbudžeta uzturēšanas izdevumi 2002. gada I ceturksnī bija 102,9 milj. latu, kas ir par 9,4 milj. latu jeb 10,1% vairāk nekā 2001. gada I ceturksnī. Lielāko izdevumu daļu uzturēšanas izdevumos veido izdevumi atalgojumiem, kas 2002. gada I ceturksnī bija 43,3 milj. latu jeb 52,7% no kārtējiem izdevumiem. Izdevumi kapitālieguldījumiem 2002. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar 2001. gada I ceturksni ir palielinājušies par 36,4% un bija 14,7 milj. latu.

2002. gada I ceturksnī ieņēmumi pašvaldību speciālajā budžetā, salīdzinot ar 2001. gada I ceturksni, ir palielinājušies par 2,3 milj. latu jeb 22,6 procentiem.

2002. gada I ceturksnī pašvaldību speciālā budžeta izdevumi salīdzinājumā ar 2001. gada I ceturksni palielinājušies par 2,2 milj. latu jeb 26,1 procentu. Izdevumu palielinājums bija vērojams gan uzturēšanas izdevumiem par 1,3 milj. latu, gan izdevumiem kapitālieguldījumiem — par 1,0 milj. latu.

 

13. tabula

Pašvaldību speciālā budžeta (ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus)

fiskālie rādītāji, (milj. latu)

2001. g.

2002. g.

% izmaiņas

I cet.

I cet.

02/01

Speciālā budžeta ieņēmumi

10,3

12,6

22,6

Privatizācijas fonds

2,7

2,0

— 26,3

Dabas resursu nodoklis

0,4

0,5

35,6

Autoceļu (ielu) fonds

2,8

4,0

41,6

Mērķdotācijas pasažieru pārvadājumiem

0,5

0,9

71,5

Pārējie ieņēmumi

2,9

2,8

— 4,5

Saņemtie transfertu pārskaitījumi

0,0

1,8

Ziedojumi un dāvinājumi

0,9

0,6

— 35,4

Speciālā budžeta izdevumi

8,1

10,3

26,1

Uzturēšanas izdevumi

5,4

6,7

24,4

Kārtējie izdevumi

3,4

4,1

19,3

Atalgojumi

0,5

0,6

10,3

Darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas

0,1

0,1

3,1

Maksājumi par precēm un pakalpojumiem

2,7

3,3

21,7

Pārējie kārtējie izdevumi

0,0

0,0

33,3

Maksājumi par aizņēmumiem un kredītiem

0,0

0,0

— 72,7

Subsīdijas un dotācijas

2,0

2,7

34,1

Izdevumi kapitālieguldījumiem

1,7

2,7

60,1

Investīcijas

0,5

0,2

— 65,1

Ziedojumi un dāvinājumi

1,0

0,8

Finansiālā bilance

2,1

2,3

Tīrie aizdevumi

— 0,9

— 0,1

Fiskālā bilance

3,0

2,5

 

 

2.4. Valsts budžeta nodokļu maksājumu parādi

2002. gada 1. aprīlī kopējā nodokļu maksājumu parāda summa konsolidētajam kopbudžetam bija 397,9 milj. latu, t.sk., valsts pamatbudžetam — 225,3 milj. latu jeb 56,6% no kopējā parāda, valsts speciālajam budžetam — 108,5 milj. latu jeb 27,3%, pašvaldību budžetam — 64,1 milj. latu jeb 16,1% no kopējā parāda. Kopējā nodokļu maksājumu parādu summa salīdzinājumā ar 2002. gada 1. janvāri ir samazinājusies par 11,0 milj. latu jeb 2,7%, ko pamatā noteica parādu dzēšana. Saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” 2002. gada I ceturksnī Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir dzēsti valsts budžeta parādi 17,8 milj. latu apmērā.

 

Kopējais valsts pamatbudžeta parāds 2002. gada 1. aprīlī bija 225,3 milj. latu, t.sk. pievienotās vērtības, akcīzes un uzņēmumu ienākuma nodokļa parādi attiecīgi 133,0 milj. latu, 37,8 milj. latu un 54,0 milj. latu apmērā, kā arī maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu parādi 0,4 milj. latu apmērā. Salīdzinājumā ar 2002. gada 1. janvāri parāda summa valsts pamatbudžetam ir samazinājusies par 0,8 milj. latu jeb 0,4 procentiem. Kopējie pievienotās vērtības nodokļa parādi salīdzinājumā ar 2002. gada sākumu ir samazinājušies par 0,6 milj. latu jeb 0,5 procentiem. Akcīzes nodokļa parādi salīdzinājumā ar 2002. gada sākumu ir pieauguši par 2,7 milj. latu jeb 7,7 procentiem. Uzņēmumu ienākuma nodokļa parāds salīdzinājumā ar 2002. gada 1. janvāri ir samazinājies par 2,9 milj. latu jeb 5,1 procentu.

 

14. tabula

Valsts budžeta nodokļu parādi, (milj. latu)

2002. g.

2002. g.

izmaiņas (2002. g. 1.apr.

/2002. g. 1.janv.) .

 

1. janvārī

1. aprīlī milj. latu %

Valsts pamatbudžetam

226,1

225,3

– 0,8

– 0,4

t.sk. aktuālais parāds

140,7

144,1

3,4

2,4

Pievienotās vērtības nodoklis

133,7

133,0

– 0,6

– 0,5

Akcīzes nodoklis

35,1

37,8

2,7

7,7

Uzņēmumu ienākuma nodoklis

56,9

54,0

– 2,9

– 5,1

Valsts speciālajam budžetam

116,5

108,5

– 7,9

– 6,8

t.sk. aktuālais parāds

39,6

38,1

– 1,6

– 4,0

Pašvaldību budžetam

66,3

64,1

– 2,3

– 3,4

t.sk. aktuālais parāds

29,5

28,1

– 1,4

– 4,7

Kopā valsts budžetam

408,9

397,9

– 11,0

– 2,7

t.sk. aktuālais parāds

209,8

210,3

0,5

0,2

 

 

Aplūkojot parādu struktūru, redzams, ka 2002. gada 1. aprīlī valsts pamatbudžeta parādu veidoja aktuālie parādi 6 144,1 milj. latu apmērā, apturētie parādi 7— 80,2 milj. latu, kā arī parādu maksājumi, kuriem nomaksas termiņi tika pagarināti — 1,0 milj. latu.

Valsts pamatbudžeta parādu samazinājumu 2002. gada 1. aprīlī salīdzinājumā ar 2002. gada 1. janvāri galvenokārt noteica apturēto parādu samazinājums par 4,3 milj. latu. Savukārt valsts pamatbudžeta aktuālie parādi salīdzinājumā ar gada sākumu ir pieauguši par 3,4 milj. latu jeb 2,4%, pieaugot to uzņēmumu parādiem, kam nav naudas līdzekļu un mantas, uz ko vērst piedziņu. Uz 2002. gada 1. aprīli bija iespējams piedzīt 36,8 milj. latu jeb 16,4% no kopējā parāda valsts pamatbudžetam, kas ir par 3,6 milj. latu mazāk nekā 2002. gada 1. janvārī.

2002. gada 1. aprīlī valsts pamatbudžeta nodokļu parāda summas, neieskaitot termiņa pagarinājumus, pa nodokļu veidiem ir šādas (milj. latu):

01.01.02

01.04.02

izmaiņas, %

Apgrozījuma un pievienotās vērtības nodoklis

133,2

132,3

– 0,7%

Akcīzes nodoklis

35,0

37,7

7,8%

Peļņas un uzņēmumu ienākuma nodoklis

56,5

53,8

– 4,8%

 

 

2002. gada 1. aprīlī nodokļu parāda summu (neieskaitot termiņa pagarinājumus) veidoja: pamatparāds — 147,5 milj. latu, pamatparāda palielinājums — 19,7 milj. latu un nokavējuma nauda — 56,7 milj. latu.

Saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” nodokļu maksātājiem tiek piešķirti nodokļu (nodevu) maksāšanas termiņa pagarinājumi. Valsts pamatbudžetā nodokļu parādu, kuru nomaksas termiņi ir pagarināti, apjoms 2002. gada 1. aprīlī bija 1,0 milj. latu, kas ir par 0,1 milj. latu jeb 7,9% vairāk, salīdzinot ar 2002. gada sākumu.

Valsts pamatbudžeta nodokļu summas, par kurām likumā paredzētajā kārtībā saskaņots nomaksas termiņa pagarinājums (milj. latu):

01.01.02

01.04.02

izmaiņas, %

Apgrozījuma un pievienotās vērtības nodoklis

0,5

0,8

59,8%

Akcīzes nodoklis

0,1

0,1

– 24,2%

Peļņas un uzņēmumu ienākuma nodoklis

0,3

0,2

– 56,3%

25ATT305 COPY.GIF (59263 bytes)

25. att. Parādu summa valsts pamatbudžetam, milj. latu

Parādu summa valsts speciālajam budžetam 2002. gada 1. aprīlī bija 108,5 milj. latu, t.sk. sociālā nodokļa parādi 70,2 milj. latu un sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi 38,3 milj. latu. Salīdzinājumā ar 2002. gada 1. janvāri parādu summa speciālajam budžetam ir samazinājusies par 7,9 milj. latu jeb 6,8 procentiem. Sociālā nodokļa parādi 2002. gada 1. aprīlī salīdzinājumā ar š. g. sākumu ir samazinājušies par 8,2 milj. latu jeb 10,5%, ko noteica parādu dzēšana. Savukārt sociālās apdrošināšanas parādu apjoms, salīdzinot ar 2002. gada 1. janvāri, ir pieaudzis par 0,3 milj. latu jeb 0,8 procentiem.

2002. gada 1. aprīlī valsts speciālā budžeta parādu sadalījums pēc to struktūras bija šāds: aktuālais parāds 38,1 milj. latu, apturētais parāds 68,0 milj. latu apmērā un termiņa pagarinājumi 2,4 milj. latu apmērā. Valsts speciālā budžeta parādu samazinājumu salīdzinājumā ar 2002. gada sākumu noteica aktuālo un apturēto parādu samazinājums. Valsts speciālā budžeta aktuālie parādi salīdzinājumā ar 2002. gada 1. janvāri samazinājās par 1,6 milj. latu, samazinoties gan piedzenamajiem, gan nepiedzenamajiem parādiem. Uz 2002. gada 1. aprīli bija iespējams piedzīt 20,9 milj. latu jeb 19,2% no kopējā parāda valsts speciālajam budžetam, kas ir par 0,1 milj. latu mazāk nekā 2002. gada 1. janvārī. 2002. gada 1. aprīlī salīdzinājumā ar 2002. gada sākumu valsts speciālā budžeta apturēto parādu apjoms ir samazinājies par 6,5 milj. latu.

2002. gada 1. aprīlī valsts speciālā budžeta nodokļu parāda summas, neieskaitot termiņa pagarinājumus, pa nodokļu veidiem ir šādas (milj. latu):

01.01.02

01.04.02

izmaiņas, %

Sociālās apdrošināšanas iemaksas

35,8

35,9

0,4%

Sociālais nodoklis

78,4

70,2

–10,5%

 

 

2002. gada 1. aprīlī valsts speciālā budžeta parādu, kuru nomaksas termiņš ir pagarināts, apjoms bija 2,4 milj. latu, kas ir par 0,2 milj. latu jeb 7,3 vairāk nekā 2002. gada 1. janvārī.

Valsts speciālā budžeta nodokļu summas, par kurām likumā paredzētajā kārtībā saskaņots nomaksas termiņa pagarinājums (milj. latu):

01.01.02

01.04.02

izmaiņas, %

Sociālās apdrošināšanas iemaksas

2,3

2,4

7,4%

Sociālais nodoklis

0,01

0,01

–24,6%

 

Kopējais parāds pašvaldību budžetam 2002. gada 1. aprīlī bija 64,1 milj. latu. Šo parādu veidoja īpašuma nodokļa parāds un iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāds attiecīgi 8,2 milj. latu un 55,8 milj. latu apmērā. Salīdzinot ar 2002. gada 1. janvāri, parādu summa pašvaldību budžetam ir samazinājusies par 2,3 milj. latu jeb 3,4 procentiem. Pašvaldību budžeta iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāds salīdzinājumā ar 2002. gada 1. janvāri ir samazinājies par 2,3 milj. latu jeb 3,9 procentiem. Bet īpašuma nodokļa parāds salīdzinājumā ar š. g. sākumu ir pieaudzis nebūtiski.

2002. gada 1. aprīlī pašvaldību budžeta parādu pēc struktūras veidoja aktuālais parāds 28,1 milj. latu apmērā, apturētais parāds 33,2 milj. latu apmērā un termiņa pagarinājumi 2,7 milj. latu apmērā. Salīdzinājumā ar 2002. gada sākumu par 1,4 milj. latu ir samazinājušies aktuālie parādi, samazinoties nepiedzenamajiem un piedzenamajiem parādiem. 2002. gada 1. aprīlī reāli bija iespējams piedzīt 14,6 milj. latu jeb 22,7% no kopējā parāda pašvaldību budžetam. Salīdzinājumā ar 2002. gada sākumu reāli piedzenamo parādu apjoms ir pieaudzis par 0,5 milj. latu. Ir samazinājušies arī pašvaldību budžeta apturētie parādi, kas 2002. gada 1. aprīlī bija par 0,7 milj. latu mazāk nekā š. g. sākumā.

2002. gada 1. aprīlī pašvaldību budžeta nodokļu parāda summas, neieskaitot termiņa pagarinājumus, pa nodokļu veidiem ir šādas (milj. latu):

01.01.02

01.04.02

izmaiņas, %

Īpašuma nodoklis

8,2

8,2

0,2%

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

55,2

53,1

–3,8%

 

 

2002. gada 1. aprīlī pašvaldību budžeta parādu, kuru nomaksas termiņš ir pagarināts, apjoms bija 2,7 milj. latu, kas ir par 0,2 milj. latu jeb 6,4% mazāk nekā 2002. gada 1. janvārī.

Pašvaldību budžeta nodokļu summas, par kurām likumā paredzētajā kārtībā saskaņots nomaksas termiņa pagarinājums (milj. latu):

01.01.02

01.04.02

izmaiņas, %

Īpašuma nodoklis

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

2,9

2,7

–6,4%

 

1 Šajā sadaļā tiek aplūkota tautsaimniecības attīstība 2002. gada I ceturksnī, bet daži rādītāji ziņojuma izstrādes laikā ir pieejami tikai par 2001. gadu vai 2002. gada pirmajiem diviem mēnešiem.

2 Indeksu veido šādi makroekonomiskie rādītāji: rūpniecības produkcijas izlaide, darba algas fonds, mazumtirdzniecības apgrozījums, iekšzemes naudas piedāvājums (M2D), preču eksports, preču imports, nosūtītās un saņemtās kravas ostās un kravu pārvadājumi dzelzceļa transportā. Katrs rādītājs tiek deflēts ar atbilstošu cenu indeksu un sezonāli izlīdzināts, vadoties pēc tā attīstības tendences. Indekss balstās uz vēsturiskajiem datiem no 1995. gada. Katram rādītājam ir noteikts īpatsvars indeksā. Indeksā tiek izmantots mērogošanas koeficients, lai tuvinātu šo indeksu iekšzemes kopprodukta dinamikas rindai.

3 Izmantots Valsts kases operatīvais pārskats par valsts parādu (2002. gada I cet).

4 Izmantots Valsts kases oficiālais mēneša pārskats par valsts kopbudžeta izpildi (2001. gada janvāris–marts un 2002. gada janvāris–marts).

5 Gada plāns atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2002. gadam”.

6 Parādi, kam saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 29. pantu tiek aprēķināta pamatparāda palielinājuma un nokavējuma nauda.

7 Parādi, kam saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 29. pantu tiek pārtraukta pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas aprēķināšana.

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!