Par Maskavas mēra vizīti

Ministru prezidents:

Daži preses izdevumi (“Neatkarīgā Rīta Avīze”, “Telegraf”, “Čas”, “Vesti”, “Panorama Latvii” u.c.) ir nopublicējuši Rīgas mēra Gundara Bojāra parakstīto paziņojumu sakarā ar Ministru prezidenta Andra Bērziņa interviju Latvijas TV raidījumā “Mūsu cilvēks” 20. augustā. Diemžēl Bojāra kunga paziņojums maldina lasītājus, jo satur nepatiesu apgalvojumu, it kā premjers būtu teicis, ka “tik zemu nenolaidīsies, lai tiktos ar Maskavas mēru Juriju Lužkovu — vienu no ietekmīgākajiem Krievijas politiķiem”. Šāds apgalvojums, uz kuru balstīti dažādi apvainojumi Ministru prezidentam, intervijā nav atrodams un to ir sacerējis paziņojuma autors. Runājot par iespējamo Lužkova kunga ciemošanos Rīgas domē, premjers uzsvēra, ka valdība nekādā veidā nestāsies ceļā divu pilsētu sadarbībai. Ministru prezidents izteica viedokli, ka Lužkova kungam, pretēji tam, ko no intervijas ir sapratis G.Bojārs, ir pat ir izdevīgi atbraukt uz Latviju. Tā būs iespēja pārliecināties, ka 1998.gadā sarunātais par Pola Pota režīmu Latvijā neatbilst patiesībai. Bojāra kungs pats nav skatījies pārraidi, bet ir parakstījis kāda mazkvalificēta darbinieka sagatavoto tekstu, tā nokļūdams nepatīkamā situācijā. Jācer, ka G.Bojārs nopietni izvērtēs šā cilvēka rīcību, kā arī atvainosies Ministru prezidentam, jo pretējā gadījumā viņa rīcība var tikt interpretēta kā provokācija. Lai nemaldinātu lasītājus, lūdzu laikrakstus, kas publicēja Bojāra kunga parakstīto paziņojumu un kas ievēro žurnālistu ētiku, publicēt šo paskaidrojumu.

Arnis Lapiņš, Ministru prezidenta preses sekretārs

22.08.2002.

Pielikumā: A.Bērziņa intervija

A.Bogustovs: — Vai jūs gribētu viņu (Lužkovu) šeit Rīgā satikt?

Andris Bērziņš: — Es gribētu teikt, ka valdība nekādā veidā nestāsies ceļā divu pilsētu sadarbībai, un tas, protams, vēl nopietnāk iezīmēs Bojāra, Rubika un Ždanokas, teiksim, lomu, un gan jau, ka vēlētāji to visu sapratīs. Taču es domāju, ka varbūt Lužkova kungam pat ir izdevīgi atbraukt uz šejieni un pārliecināties, ka tas, ko viņš sarunāja 1998.gadā par to, ka mums šeit ir Pola Pota režīms, nemaz nebūt neatbilst patiesībai. Var būt, ka tas pat ir svētīgi.

A.Bogustovs: — Vai jūs gribētu pats to viņam parādīt?

Andris Bērziņš: — Gan jau G.Bojārs to visu viņam parādīs. Katrā ziņā viņš brauc uz Rīgu pēc Rīgas domes priekšsēdētāja ielūguma, un Rīgas domes priekšsēdētājs būs tas, kas nodrošinās procedūru.

Rīgas domes priekšsēdētājs:

Latvijas Televīzijas 20. augusta raidījumā “Mūsu cilvēks” Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Bērziņš palepojās, ka tik zemu nenolaidīsies, lai tiktos ar Maskavas mēru Juriju Lužkovu — vienu no ietekmīgākajiem Krievijas politiķiem. Tas, raug, iezīmējot Bojāra, Rubika un Ždanokas “bloku”.

Varbūt premjeram laika gaitā piemirsies, ka, būdams Rīgas domes priekšsēdētājs, viņš tā paša Lužkova ielūgumu apmeklēt Maskavu ar pateicību arī izmantoja.

Valdības vadītājam pat tā kā velk uz krietni apvazāto saukli “Latvieti, nepadodies!”, kaut gan izolacionisms starptautiskajā politikā šodien vairs nav nekas tāds, ar ko progresīvas valsts vadītājs var lepoties. Par 21. gadsimta vērtībām, gluži pretēji, tiek atzīta starpvalstu integrācija un labas partnerattiecības.

Varbūt premjeram sen arī nav iznācis pārlasīt deklarāciju, pēc kuras viņš pats un viņa valdība sakās strādājam. Līdzās integrācijai Eiropas Savienībā un NATO tur kā Bērziņa vadītās valdības un viņa partijas kontrolētās ārpolitikas prioritāte minēta attiecību uzlabošana ar Krieviju. Būtu patiešām interesanti dzirdēt premjera atskaiti par valdības veikumu šī deklarācijas punkta izpildē.

Starptautiskā sabiedrība tieši un netieši daudzkārt norādījusi, ka labas kaimiņattiecības ar Krieviju ir nepieciešamas gan Latvijas virzībai uz Eiropas Savienību, gan NATO. Nemaz jau nerunājot par to, ka, desmit gadus nerisinot šo jautājumu, Latvijas ekonomika neizmanto milzīgu potenciālu, ko varētu sniegt savstarpēji izdevīga sadarbība. Taču premjeram acīmredzot šķiet, ka Latvijas pilsoņiem vairāk nepieciešams politisks provinciālisms nekā jaunas darbavietas un valsts ekonomiska augšupeja.

Rīgas dome ir uzaicinājusi Maskavas mēru viesoties Rīgā viņam izdevīgā laikā un darīs visu, lai vizīte noritētu sekmīgi, tādējādi attīstot sadarbību starp divām galvaspilsētām. Rīgas dome ievēros savas kompetences robežas starptautiskas sadarbības veicināšanā un Latvijas Republikas deklarētās ārpolitikas prioritātes. Pat ja Ministru prezidentam tas nez kāpēc nepatīk. Varbūt tā ir politiska nenovīdība, ka Rīgas domei pragmatisku attiecību veidošana ar Krieviju sekmējas labāk nekā valdībai?

Gribētos arī cerēt, ka Latvijas Televīzijas vadība neatstās bez ievērības faktu, ka raidījums, kurā žurnālists izjautāja Latvijas Republikas Ministru prezidentu, politiskās partijas “Latvijas ceļš” priekšsēdētāju un 8. Saeimas deputāta kandidātu Andri Bērziņu, izgāja ēterā bez norādes “Politiskā reklāma”. Ja abi sarunas dalībnieki, kā tika pieteikts, konsekventi runātu par Latvijas uzdevumiem ceļā uz Eiropas Savienību, to, protams, nevajadzētu vērtēt kā slēptu politisku reklāmu. Taču “Latvijas ceļa” saraksta lokomotīve sabiedriskās televīzijas ēterā paspēja gan izstāstīt par līdzšinējās darbības panākumiem, ieceļot saulītē zemniekus, skolotājus un mediķus, gan noskandēt savas partijas priekšvēlēšanu saukļus un norādīt, kā vēlētājiem pareizi jābalso 5. oktobrī, gan arī nomelnot politiskos oponentus.

Gundars Bojārs, Rīgas domes priekšsēdētājs

21.08.2002.