Ministru kabineta noteikumi Nr. 177

Rīgā 2000.gada 16.maijā (prot. Nr. 23, 2.§)

Valsts akciju sabiedrības "Latvijas Hipotēku un zemes banka" statūti

Izdoti saskaņā ar likuma "Par likuma "Par Latvijas Hipotēku un zemes banku"
atzīšanu par spēku zaudējušu" 2.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Hipotēku un zemes banka" (turpmāk — banka) ir akciju sabiedrība, kurā visas balsis pieder valstij.

2. Bankas pilnais nosaukums — valsts akciju sabiedrība "Latvijas Hipotēku un zemes banka", saīsinātais nosaukums — Hipotēku banka.

3. Bankas pilnais nosaukums angļu valodā — State Owned Joint Stock Company "Mortgage and Land Bank of Latvia", saīsinātais nosaukums — Mortgage Bank.

4. Bankas dibinātājs ir valsts. Banka nodibināta ar Ministru Padomes 1993.gada 19.marta lēmumu Nr.140 "Par Latvijas hipotēku un zemes banku".

5. Bankas vienīgais akcionārs ir valsts. Valstij piederošo akciju turētāja bankā ir Finansu ministrija (turpmāk — valsts kapitāla daļu turētājs).

6. Bankas darbības galvenais mērķis ir atbalstīt Latvijas ekonomisko attīstību atbilstoši bankas galvenajiem darbības virzieniem. Bankai no savas darbības jāgūst tās attīstībai nepieciešamā peļņa.

7. Bankas galvenie darbības virzieni:

7.1. mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšana;

7.2. hipotekārā kreditēšana un hipotekāro ķīlu zīmju emisija.

8. Bankas pamatfunkcijas atbilstoši NACE klasifikatoram ir šādas:

8.1. finansu starpniecība, izņemot apdrošināšanu un pensiju finansēšanu (65), t.sk.:

8.1.1. naudas starpniecība (65.1), izņemot centrālo banku darbību;

8.1.2. pārējā finansu starpniecība (65.2);

8.2. finansu starpniecību papildinoša darbība, izņemot apdrošināšanu un pensiju finansēšanu (67.1);

8.3. operācijas ar nekustamo īpašumu (70).

9. Banka ir tiesīga veikt citus darījumus Kredītiestāžu likumā un citos likumos noteiktajā kārtībā, t.sk. skaidras naudas inkasāciju.

10. Banka ir juridiska persona. Tā var savā vārdā iegūt mantiskas un nemantiskas tiesības un uzņemties pienākumus, var būt par prasītāju un atbildētāju tiesā vai šķīrējtiesā.

11. Visas ķermeniskās lietas (kustamā un nekustamā manta), vērtspapīri un apgrozāmie līdzekļi, ko valsts ieguldīja bankā, to dibinot, un ko ieguldīja turpmāk, kas piederēja tām uzņēmējsabiedrībām, kuras pievienoja bankai, kā arī tās ķermeniskās lietas (kustamā un nekustamā manta), vērtspapīri un apgrozāmie līdzekļi, kurus banka ieguvusi savas darbības laikā, ir bankas īpašums. Banka patstāvīgi pārvalda, lieto un rīkojas ar visu tai piederošo īpašumu.

12. Banka ir atbildīga par savām saistībām ar visu tai piederošo īpašumu, uz kuru saskaņā ar likumiem var vērst piedziņu. Banka nav atbildīga par valsts saistībām, bet valsts nav atbildīga par bankas saistībām, izņemot likumos paredzētos gadījumus.

13. Bankai ir zīmogs ar bankas nosaukumu un simboliku.

14. Bankas juridiskā adrese: Doma laukums 4, Rīga, LV-1977, Latvijas Republika.

II. Bankas pamatkapitāls

15. Bankas dibināšanas pamatkapitāls ir 100000 latu.

16. Bankas reģistrētais pamatkapitāls ir 7000000 latu.

17. Bankas pamatkapitālu veido 4745500 akciju, no tām 25000 akciju ir bankas valdes (turpmāk — valde) rezerves akcijas. 4720500 akciju ir parastās akcijas ar balsstiesībām, un 25000 akciju ir parastās akcijas bez balsstiesībām. Katras akcijas nominālvērtība ir viens lats.

18. Visas parastās akcijas ar balsstiesībām pieder valstij. Parastās akcijas bez balsstiesībām veido valdes rezervi.

19. Valstij piederošās parastās akcijas ar balsstiesībām var pāriet citu personu īpašumā tikai tad, ja Ministru kabinets pieņem lēmumu par bankas privatizāciju.

20. Parastās akcijas bez balsstiesībām jāiegādājas valdes locekļiem šo noteikumu 73.punktā noteiktajā termiņā un apjomā. Šīs akcijas valdes locekļi iegādājas atbilstoši to nominālvērtībai.

21. Valdes rezerves akcijām tāpat kā valstij piederošajām akcijām aprēķina un izmaksā dividendes.

22. Valdes rezerves akcijas bankai jāatpērk no valdes locekļiem pēc tam, kad viņi ir atstājuši amatu un bankas akcionāru pilnsapulce (turpmāk — akcionāru pilnsapulce) viņus atbrīvojusi no atbildības.

23. Ja akcionāru pilnsapulce neatbrīvo valdes locekļus no atbildības, valdes rezerves akcijas paliek bankai.

24. Banka valdes rezerves akcijas atpērk pēc bankas gada pārskata apstiprināšanas kalendāra mēneša laikā. Banka akcijas no valdes locekļiem atpērk atbilstoši to nominālvērtībai.

25. Ar valdes rezerves akcijām nevar veikt nekādas civiltiesiskas darbības, izņemot šo noteikumu 20., 21., 22., 23. un 24.punktā paredzētos gadījumus.

26. Bankas pamatkapitālu var palielināt vai samazināt likumā "Par akciju sabiedrībām" paredzētajos gadījumos, ievērojot likumu "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās", kā arī Kredītiestāžu likuma un šo noteikumu nosacījumus.

27. Lēmumu par bankas pamatkapitāla palielināšanu un samazināšanu pieņem un attiecīgos grozījumus šajos noteikumos izdara Ministru kabinets.

III. Bankas pārvalde

28. Banku pārvalda akcionāru pilnsapulce, bankas padome (turpmāk — padome) un valde.

29. Akcionāru pilnsapulces funkcijas veic valsts pilnvarnieki (turpmāk — pilnvarnieki).

30. Pilnvarnieki veic arī padomes locekļu funkcijas.

31. Bankas izpildinstitūcija ir valde.

IV. Pilnvarnieki

32. Bankā ir septiņi pilnvarnieki.

33. Pilnvarniekus uz trim gadiem ieceļ valsts kapitāla daļu turētājs.

34. Pilnvarnieki darbojas saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās", likumu "Par akciju sabiedrībām", likumu "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās" un šiem noteikumiem.

35. Pilnvarojuma līgumu ar pilnvarniekiem slēdz valsts kapitāla daļu turētājs. Pilnvarojuma līgumus paraksta finansu ministrs.

36. Par pilnvarniekiem nedrīkst būt citu kredītiestāžu darbinieki vai pārvaldes institūciju locekļi. Pilnvarnieki var būt par citu kredītiestāžu akcionāriem, ja tam piekrīt valsts kapitāla daļu turētājs. Pilnvarniekiem aizliegts piedalīties vai iestāties personiski, ar pilnvarnieka vai trešās personas starpniecību uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās, kuru intereses saskaras ar bankas interesēm. Uz pilnvarniekiem attiecas arī padomes locekļiem noteiktie ierobežojumi.

37. Banka nevar pirkt pilnvarnieku vekseļus un citas parādzīmes, kā arī jebkuru to mantu.

V. Akcionāru pilnsapulce

38. Akcionāru pilnsapulce ir augstākā bankas pārvaldes institūcija.

39. Tiek sasauktas kārtējās un ārkārtas akcionāru pilnsapulces.

40. Ja valde likumā paredzētajā laikā nav sasaukusi kārtējo akcionāru pilnsapulci, to sasauc paši pilnvarnieki pēc viena vai vairāku pilnvarnieku rakstiska pieprasījuma. Ja pilnvarnieki nav sasaukuši kārtējo akcionāru pilnsapulci, to sasauc valsts kapitāla daļu turētājs.

41. Ārkārtas akcionāru pilnsapulci valde sasauc pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to rakstiski pieprasa padome, bankas iekšējā audita dienesta (turpmāk — iekšējā audita dienests) vadītājs vai kāds no pilnvarniekiem, kā arī valsts kapitāla daļu turētājs. Pieprasījumā jānorāda pilnsapulces sasaukšanas iemesli un vēlamā darba kārtība. Ja ir īpaša nepieciešamība, ārkārtas akcionāru pilnsapulci var sasaukt pats valsts kapitāla daļu turētājs, paziņojot par to valdei un iekšējā audita dienesta vadītājam.

42. Vienīgi akcionāru pilnsapulce ir tiesīga:

42.1. apstiprināt bankas gada pārskatu;

42.2. apstiprināt bankas kārtējā gada darbības plānu un budžetu;

42.3. apstiprināt bankas iekšējā audita dienesta darbības plānu, izdevumu tāmi un personāla sarakstu;

42.4. sadalīt iepriekšējā darbības gada peļņu;

42.5. apstiprināt pamatkapitāla palielināšanas un samazināšanas noteikumus, ja Ministru kabinets pieņēmis lēmumu par bankas pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu;

42.6. lemt par bankas ķīlu zīmju, akciju, obligāciju un citu likumos paredzētu vērtspapīru emisiju un konversiju, ievērojot bankas tiesības un darbības virzienus;

42.7. ievēlēt amatā un atcelt no amata valdes priekšsēdētāju (prezidentu);

42.8. pēc valdes priekšsēdētāja (prezidenta) priekšlikuma ievēlēt amatā un atcelt no amata bankas valdes priekšsēdētāja pirmo vietnieku (pirmo viceprezidentu), bankas valdes priekšsēdētāja vietnieku (viceprezidentu) un pārējos valdes locekļus;

42.9. ievēlēt amatā un atcelt no amata iekšējā audita dienesta vadītāju;

42.10. izlemt jautājumus par valdes priekšsēdētāja (prezidenta), valdes priekšsēdētāja pirmā vietnieka (pirmā viceprezidenta), valdes priekšsēdētāja vietnieka (viceprezidenta) un pārējo valdes locekļu atbrīvošanu no atbildības vai ierosināt saukt viņus pie atbildības par iepriekšējo darbības gadu;

42.11. lemt par prasību vai sūdzību celšanu vai izbeigšanu pret valdes priekšsēdētāju (prezidentu), valdes priekšsēdētāja pirmo vietnieku (pirmo viceprezidentu), valdes priekšsēdētāja vietnieku (viceprezidentu), pārējiem valdes locekļiem un iekšējā audita dienesta vadītāju;

42.12. pēc valdes priekšlikuma izveidot pastāvīgu mantas vērtēšanas komisiju, kā arī apstiprināt tās doto novērtējumu;

42.13. noteikt valdes locekļu un iekšējā audita dienesta vadītāja atalgojumu un citus darba līguma nosacījumus;

42.14. apstiprināt bankas iekšējās kontroles sistēmu;

42.15. apstiprināt bankas iekšējās kontroles gada pārskatu;

42.16. pieņemt lēmumus jautājumos, kas saistīti ar bankas reorganizāciju, ja Ministru kabinets pieņēmis lēmumu par bankas reorganizāciju;

42.17. ievēlēt amatā bankas likvidatorus pēc tam, kad Ministru kabinets pieņēmis lēmumu par bankas likvidāciju, un atcelt no amata likvidatorus, lemt par prasību vai sūdzību celšanu vai izbeigšanu pret tiem;

42.18. apstiprināt un grozīt instrukcijas valdei un likvidatoriem;

42.19. iepriekš izskatīt šo noteikumu 44.punktā minētos jautājumus, kuros lēmumu pieņem Ministru kabinets.

43. Citus šajos noteikumos neparedzētus saimnieciskās darbības un pārvaldes jautājumus akcionāru pilnsapulce var izlemt tikai tad, ja to pieprasa valde, padome un valsts kapitāla daļu turētājs vai ja to izskatīšanu akcionāru pilnsapulcē paredz normatīvie akti.

44. Pēc valsts kapitāla daļu turētāja priekšlikuma Ministru kabinets pieņem lēmumu par:

44.1. bankas pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu;

44.2. bankas reorganizāciju vai likvidāciju.

45. Ministru kabinets pieņem arī lēmumu par nepieciešamajiem grozījumiem šajos noteikumos.

46. Akcionāru pilnsapulce jāizsludina termiņā, kas nodrošina, ka laikus tiek saņemts paziņojums par akcionāru pilnsapulces sasaukšanu. Šis termiņš nedrīkst būt īsāks par nedēļu.

47. Pilnvarniekus uz akcionāru pilnsapulci uzaicina, nosūtot paziņojumu ierakstītā vēstulē vai izmantojot telesakaru līdzekļus. Paziņojumā norāda akcionāru pilnsapulces vietu, laiku un darba kārtību, kā arī informē par lēmumu projektiem.

48. Akcionāru pilnsapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no pilnvarniekiem.

49. Akcionāru pilnsapulce var apspriest un pieņemt lēmumus tikai tajos darba kārtības jautājumos, kas norādīti paziņojumā par pilnsapulces sasaukšanu, izņemot šo noteikumu 50.punktā paredzēto gadījumu.

50. Ja akcionāru pilnsapulcē piedalās visi pilnvarnieki, tā uzskatāma par likumīgu neatkarīgi no sasaukšanas laika un veida. Šī akcionāru pilnsapulce var apspriest arī darba kārtībā neiekļautus jautājumus, ja tam vienbalsīgi piekrīt visi pilnvarnieki.

51. Akcionāru pilnsapulcē bez balsstiesībām drīkst piedalīties valdes locekļi un iekšējā audita dienesta vadītājs.

52. Akcionāru pilnsapulcē katram pilnvarniekam ir viena balss.

53. Akcionāru pilnsapulces vadītāju ievēlē likumā noteiktajā kārtībā, bet pēc viņa priekšlikuma pilnsapulce ievēlē sekretāru, kas organizē akcionāru pilnsapulces norises protokolēšanu.

54. Akcionāru pilnsapulcē balso atklāti, izņemot gadījumu, ja aizklātu balsošanu pieprasa ne mazāk kā divi pilnvarnieki.

55. Pilnsapulces lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem pilnvarniekiem.

56. Akcionāru pilnsapulces protokolu paraksta visi pilnsapulcē klātesošie pilnvarnieki.

VI. Padome

57. Padome pārstāv akcionāra intereses akcionāru pilnsapulču starplaikā un kontrolē valdes darbību likumā "Par akciju sabiedrībām", likumā "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās" un šajos noteikumos noteiktajos ietvaros.

58. Padomes locekļu skaits ir vienāds ar pilnvarnieku skaitu.

59. Padomes locekļi no sava vidus ievēlē padomes priekšsēdētāju un padomes priekšsēdētāja vietnieku. Padomes priekšsēdētāja vietnieks pilda padomes priekšsēdētāja pienākumus tikai padomes priekšsēdētāja ilgstošas prombūtnes laikā (slimība, komandējums, atvaļinājums) vai padomes priekšsēdētāja uzdevumā.

60. Padome bankas darbības jautājumos:

60.1. pastāvīgi kontrolē valdes darbību saskaņā ar likumiem, šiem noteikumiem un akcionāru pilnsapulces lēmumiem;

60.2. pārbauda valdes iesniegto izdevumu budžetu un kopā ar savu atsauksmi iesniedz to akcionāru pilnsapulcei apstiprināšanai;

60.3. pārbauda bankas gada pārskatu un valdes priekšlikumus par peļņas sadalīšanu;

60.4. iepriekš izskata visus jautājumus, kas ir akcionāru pilnsapulces kompetencē vai kas pēc valdes vai padomes locekļu ierosinājuma ir ieteikti apspriešanai pilnsapulcē, un dod atzinumu par tiem;

60.5. apstiprina un groza bankas politikas pamatprincipus, ievērojot bankas darbības mērķi un galvenos darbības virzienus;

60.6. ierosina valdes priekšsēdētājam (prezidentam) izskatīt valdes un bankas struktūrvienību vadītāju lēmumu un rīkojumu atbilstību likumiem, šiem noteikumiem un akcionāru pilnsapulces lēmumiem, kā arī ierosina atcelt valdes un bankas struktūrvienību vadītāju lēmumus un rīkojumus;

60.7. lemj par bankas nekustamā īpašuma iegādi, ieķīlāšanu un atsavināšanu, izņemot nekustamo īpašumu, kas bankas īpašumā iegūts parādu piedziņas rezultātā;

60.8. lemj par bankas nodaļu un norēķinu grupu atvēršanu un slēgšanu;

60.9. lemj par bankas meitas uzņēmumu dibināšanu un bankas līdzdalību uzņēmējsabiedrībās;

60.10. apstiprina kredītkomiteju sastāvu;

60.11. pastāvīgi uzrauga bankas iekšējās kontroles sistēmas darbību;

60.12. pārstāv banku tiesā visās bankas celtajās prasībās pret valdes locekļiem, kā arī valdes celtajās prasībās pret banku.

61. Padomei nav tiesību izlemt jautājumus, kas ir valdes kompetencē.

62. Padomes priekšsēdētājs padomes sēdes sasauc pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi ceturksnī. Padomes sēde jāizsludina termiņā, kas nodrošina, ka laikus tiek saņemts paziņojums par padomes sēdes sasaukšanu. Šis termiņš nedrīkst būt īsāks par nedēļu.

63. Katram padomes loceklim, kā arī valdei un iekšējā audita dienesta vadītājam ir tiesības pieprasīt padomes sēdes sasaukšanu, rakstiski motivējot sēdes sasaukšanas vajadzību un nolūku.

64. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no padomes locekļiem.

65. Katram padomes loceklim ir viena balss. Padome lēmumus pieņem ar vienkāršu klātesošo padomes locekļu balsu vairākumu. Ja padomes loceklis nepiekrīt padomes lēmumam un balso pret to, viņš nav atbildīgs par pieņemto lēmumu. Padomes locekļa atšķirīgo viedokli pēc viņa pieprasījuma ieraksta padomes sēdes protokolā.

66. Padomes sēdes protokolu paraksta visi sēdē klātesošie padomes locekļi. Padomes sēdes protokolā norāda, kā par attiecīgo jautājumu ir balsojis katrs padomes loceklis.

67. Padomes un tās locekļu citas tiesības un pienākumi noteikti likumā "Par akciju sabiedrībām" un likumā "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās".

VII. Valde

68. Bankas darbību vada valde. Valde pārzina visas bankas lietas likumos, citos normatīvajos aktos un šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

69. Valde pārvalda bankas mantu un rīkojas ar tās aktīviem atbilstoši likumiem, šiem noteikumiem un akcionāru pilnsapulces lēmumiem.

70. Valde lemj visus ar bankas darbību saistītos jautājumus, izņemot tos, kas ietilpst akcionāru pilnsapulces un padomes kompetencē.

71. Valdes sastāvā ir pieci valdes locekļi. Valdes priekšsēdētājs (prezidents), valdes priekšsēdētāja pirmais vietnieks (pirmais viceprezidents) un valdes priekšsēdētāja vietnieks (viceprezidents) ir valdes locekļi, un uz viņiem attiecas visi noteikumi, kas attiecas uz valdes locekļiem.

72. Valdes locekli amatā ievēlē uz trim gadiem. Pēc ievēlēšanas termiņa beigām valdes locekli var ievēlēt uz jaunu termiņu. Valdes locekļa atkārtotas ievēlēšanas reižu skaits nav ierobežots.

73. Valdes locekļiem mēneša laikā no ievēlēšanas dienas jāiegādājas valdes rezerves akcijas. Valdes rezerves akciju daudzumu, kas jāiegādājas katram valdes loceklim, pēc valdes priekšlikuma, ievērojot proporcionalitātes principu, nosaka akcionāru pilnsapulce.

74. Valdes locekļiem mēneša laikā no ievēlēšanas dienas jāpaziņo padomes priekšsēdētājam likumā "Par akciju sabiedrībām" noteiktā informācija.

75. Pilnvaras, līgumus un citus dokumentus bankas vārdā paraksta valdes priekšsēdētājs (prezidents) vai citas bankas amatpersonas, ko pilnvaro valde. Galvojumus paraksta valdes priekšsēdētājs (prezidents). Valdes priekšsēdētāja (prezidenta) ilgstošas prombūtnes laikā (slimība, atvaļinājums, komandējums) galvojumus paraksta valdes priekšsēdētāja pirmais vietnieks (pirmais viceprezidents) un vēl viens valdes loceklis. Ja valdes priekšsēdētājs (prezidents) un valdes priekšsēdētāja pirmais vietnieks (pirmais viceprezidents) vienlaikus atrodas ilgstošā prombūtnē, galvojumus paraksta valdes priekšsēdētāja vietnieks (viceprezidents) un vēl viens valdes loceklis. Ja valdes priekšsēdētājs (prezidents), valdes priekšsēdētāja pirmais vietnieks (pirmais viceprezidents) un valdes priekšsēdētāja vietnieks (viceprezidents) vienlaikus atrodas ilgstošā prombūtnē, galvojumus paraksta valdes pilnvarots valdes loceklis un vēl viens valdes loceklis.

76. Valdes sēdes sasauc pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi divās nedēļās.

77. Valdes sēdi sasauc un vada valdes priekšsēdētājs (prezidents). Valdes priekšsēdētāja (prezidenta) ilgstošas prombūtnes laikā vai valdes priekšsēdētāja (prezidenta) uzdevumā valdes sēdi sasauc un vada valdes priekšsēdētāja pirmais vietnieks (pirmais viceprezidents). Ja valdes priekšsēdētājs (prezidents) un valdes priekšsēdētāja pirmais vietnieks (pirmais viceprezidents) vienlaikus atrodas ilgstošā prombūtnē, valdes sēdi sasauc un vada valdes priekšsēdētāja vietnieks (viceprezidents). Valdes sēdes jāsasauc arī, ja to rakstiski pieprasa iekšējā audita dienesta vadītājs vai kāds no valdes locekļiem, norādot sēdes sasaukšanas iemeslu.

78. Valdes sēde ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no valdes locekļiem.

79. Valdes sēdēs ar padomdevēja tiesībām var piedalīties pilnvarnieki un iekšējā audita dienesta vadītājs.

80. Katram valdes loceklim sēdē ir viena balss. Valde pieņem lēmumus ar klātesošo valdes locekļu balsu vairākumu.

81. Ja valdes loceklis nepiekrīt valdes lēmumam un balso pret to, viņš nav atbildīgs par pieņemto lēmumu. Valdes locekļa atšķirīgo viedokli pēc viņa pieprasījuma ieraksta valdes sēdes protokolā.

82. Valdes sēdes protokolā jānorāda, kā par attiecīgo jautājumu ir balsojis katrs valdes loceklis. Valdes sēdes protokolu paraksta visi sēdē klātesošie valdes locekļi.

83. Valdes darbību vada valdes priekšsēdētājs (prezidents), kas nosaka valdes locekļu pienākumus.

84. Bankas operatīvo vadību veic valdes priekšsēdētājs (prezidents). Valdes priekšsēdētāja (prezidenta) ilgstošas prombūtnes laikā bankas operatīvo vadību veic valdes priekšsēdētāja pirmais vietnieks (pirmais viceprezidents). Ja valdes priekšsēdētājs (prezidents) un valdes priekšsēdētāja pirmais vietnieks (pirmais viceprezidents) vienlaikus atrodas ilgstošā prombūtnē, bankas operatīvo vadību veic valdes priekšsēdētāja vietnieks (viceprezidents). Ja valdes priekšsēdētājs (prezidents), valdes priekšsēdētāja pirmais vietnieks (pirmais viceprezidents) un valdes priekšsēdētāja vietnieks (viceprezidents) vienlaikus atrodas ilgstošā prombūtnē, bankas operatīvo vadību veic valdes pilnvarots valdes loceklis.

85. Valdes priekšsēdētājs (prezidents) atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kompetencei bez īpaša pilnvarojuma pārstāv banku un valdi.

VIII. Bankas darbības iekšējā uzraudzība

86. Bankas darbības iekšējai uzraudzībai akcionāru pilnsapulce izveido iekšējā audita dienestu, un tas ir pakļauts akcionāru pilnsapulcei.

87. Iekšējā audita dienesta pamatuzdevums ir veikt neatkarīgu iekšējās kontroles sistēmas uzraudzību un novērtēt, cik pietiekama un efektīva ir šī sistēma.

88. Iekšējā audita dienests darbojas saskaņā ar akcionāru pilnsapulces apstiprināto darba plānu un izdevumu tāmi. Iekšējā audita dienesta izdevumu tāme ir bankas budžeta sastāvdaļa.

89. Iekšējā audita dienesta vadītājs dienesta darbiniekus izvēlas saskaņā ar akcionāru pilnsapulces apstiprināto iekšējā audita dienesta izdevumu tāmi un personāla sarakstu.

90. Iekšējā audita dienesta darbinieki darbojas saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem. Iekšējā audita dienesta darbinieki ir atbildīgi bankai un akcionāram par zaudējumiem, kas radušies, ja viņi apzināti vai nolaidības dēļ nav izpildījuši viņiem uzliktos pienākumus.

IX. Bankas personāls

91. Bankas darbinieku darba tiesiskās attiecības tiek kārtotas saskaņā ar likumiem un šiem noteikumiem.

92. Darba līgumus ar bankas amatpersonām un darbiniekiem paraksta:

92.1. ar valdes priekšsēdētāju (prezidentu) un iekšējā audita dienesta vadītāju — padomes priekšsēdētājs, ievērojot akcionāru pilnsapulces lēmumus;

92.2. ar valdes priekšsēdētāja pirmo vietnieku (pirmo viceprezidentu), valdes priekšsēdētāja vietnieku (viceprezidentu) un pārējiem valdes locekļiem, kā arī ar iekšējā audita dienesta darbiniekiem pēc iekšējā audita dienesta vadītāja rakstiska ieteikuma — valdes priekšsēdētājs (prezidents), ievērojot akcionāru pilnsapulces lēmumus;

92.3. ar bankas darbiniekiem — valdes priekšsēdētājs (prezidents).

93. Darba līgumu noslēgšanai un izbeigšanai ar valdes priekšsēdētāju (prezidentu), valdes priekšsēdētāja pirmo vietnieku (pirmo viceprezidentu), valdes priekšsēdētāja vietnieku (viceprezidentu), pārējiem valdes locekļiem un iekšējā audita dienesta vadītāju ir nepieciešama akcionāru pilnsapulces piekrišana.

94. Akcionāru pilnsapulce var noteikt to bankas vadošo darbinieku kategorijas, kuru pieņemšanai darbā bankā nepieciešama padomes vai padomes priekšsēdētāja iepriekšēja piekrišana.

95. Pārējos ar bankas darbinieku darba tiesiskajām attiecībām saistītos jautājumus lemj valdes priekšsēdētājs (prezidents).

96. Valdes locekļiem ir aizliegts ieņemt citu algotu amatu vai veikt kādu citu darbu, izņemot zinātnisko un pedagoģisko darbu. Amatu savienošanu bankas darbiniekiem var rakstiski atļaut tikai valdes priekšsēdētājs (prezidents). Par valdes locekļiem nedrīkst būt citu kredītiestāžu darbinieki vai pārvaldes institūciju locekļi.

97. Valdes locekļi var būt par citu kredītiestāžu akcionāriem vai kapitāla daļu turētājiem, ja tam piekrīt akcionāru pilnsapulce, kā arī būt par bankas pārstāvjiem saistītajos uzņēmumos vai arī uzņēmumos, kuros bankai ir būtiska līdzdalība.

98. Banka nevar pirkt valdes locekļu vekseļus un citas parādzīmes, kā arī jebkuru tiem piederošu mantu. Valdes locekļiem un bankas nodaļu vadītājiem ir aizliegts piedalīties vai iestāties personiski, ar pilnvarnieka vai trešās personas starpniecību uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās, kuru intereses saskaras ar bankas interesēm.

X. Grāmatvedība, gada pārskats un peļņas sadale

99. Banka organizē grāmatvedību saskaņā ar likumiem un Latvijas Bankas norādījumiem.

100. Bankas saimnieciskās darbības gads sakrīt ar kalendāra gadu.

101. Banka par katru saimnieciskās darbības gadu sagatavo gada pārskatu atbilstoši likumiem un Latvijas Bankas norādījumiem. Bankas gada pārskatu pārbauda un pieņem saskaņā ar likuma "Par akciju sabiedrībām", Kredītiestāžu likuma un Latvijas Bankas norādījumiem. Banka gada pārskatu un citus bankas dokumentus publicē Kredītiestāžu likumā noteiktajā kārtībā.

102. Pēc uzņēmumu ienākuma nodokļa samaksas bankas rīcībā paliekošās peļņas sadalei piemērojami šādi normatīvi:

102.1. ne mazāk kā 50 procentu ieskaita bankas rezerves kapitālā;

102.2. dividendes izmaksā tādā apmērā un kārtībā, kādu paredz likumi un citi normatīvie akti;

102.3. pārējo peļņas daļu izmanto citiem ar bankas darbību saistītiem mērķiem saskaņā ar akcionāru pilnsapulces lēmumu.

XI. Bankas reorganizācija un likvidācija

103. Lēmumu par bankas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets.

104. Bankas reorganizācija un likvidācija notiek saskaņā ar likumu "Par akciju sabiedrībām", Kredītiestāžu likumu un citiem likumiem.

XII. Noslēguma jautājums

105. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1996.gada 29.oktobra noteikumus Nr.420 "Valsts akciju sabiedrības "Latvijas Hipotēku un zemes banka" statūti" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 186.nr.).  

Ministru prezidents A.Bērziņš

Finansu ministrs G.Bērziņš