Varam būt lepni, ka ir tādi līdzcilvēki
20.augustā Izraēlas vēstnieks pasniedza medaļu “Taisnīgie starp tautām” Tautaviču ģimenei, kura 2. pasaules kara laikā izglāba ebreju meitenīti
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” Ebreju tautas apbalvujumu no Izraēlas vētnieka Abrahama Bendžamina rokām saņem lietuviešu izcelsmes Latvijas pilsonis Stasis Tautavičs |
Šīs nedēļas sākumā, 20. augustā, Rīgā notika svinīgs pasākums, kura laikā Izraēlas valsts augstāko pateicību — medaļu “Taisnīgais starp tautām” — saņēma vēl kāds Latvijas pilsonis. Izraēlas vēstnieks Latvijā Abrahams Bendžamins šo balvu pasniedza Stasim Tautavičam, kura ģimene — lietuviešu izcelsmes Latvijas pilsoņi Zenons un Staņislava Tautaviči — kara gados no nāves paglāba kādu ebreju meiteni.
“Taisnīgais starp tautām” ir augstākā atzinības zīme, ko Izraēla piešķir ārvalstu pilsoņiem, un tās nosaukums cēlies no Talmuda, kur ar šādiem vārdiem apzīmētas mītiskas personas, kas briesmu brīžos glābušas ebreju tautu. Ar šo medaļu mūsdienās tiek apbalvotas tādas personas, kas pret ebrejiem vērstā holokausta laikā ir glābušas šīs tautas pārstāvjus.
Ja paši atzinību pelnījušie jau ir miruši, to saņem viņu pēcnācēji, kā tas bija arī šonedēļ Rīgā, kad tika godināta Zenona un Staņislavas Tautaviču piemiņa, bet medaļu un diplomu saņēma viņu jau astoņdesmitgadīgais dēls.
Tautaviču ģimenes drosme un cēlsirdīgums izpaudās Otrā pasaules kara gados Lietuvas pilsētā Telšos, kur viņi, paglābjot no nāves, savas mājas pagrabā slēpa ebreju meiteni Mariju Rotmani Rozenblatu. Pašlaik viņa dzīvo Austrālijā.
Visā pasaulē šādu ebreju tautas atzinību kopš 20. gadsimta piecdesmitajiem gadiem ir saņēmuši jau vairāk nekā 1500 cilvēku, un viņu vārdi ir iemūžināti uz Izraēlas holokausta piemiņas organizācijas “Yad Vashem” muzeja “Taisnīgo dārza” Goda sienas Jeruzālemē. Tur pirms Tautaviču ģimenes savu vietu jau atraduši arī vairāku citu Latvijas iedzīvotāju vārdi: Rīgas ostas strādnieks Žanis Lipke, kas no bojāejas izglāba aptuveni pussimtu Rīgas geto ieslodzīto ebreju; Antons un Anna Juneli, kas Otrā pasaules kara laikā Medumu ciemā audzināja kādu ebreju zēnu, apgalvojot, ka tas ir viņu radinieks; Staņislavs Šakels, kas izglābis vismaz astoņus ebrejus un palīdzējis tiem nokļūt drošībā — pie padomju partizāniem; māsas Sofija un Anna Konahovičas, kas kara gados Polijā glābušas divas ebreju — Silvermanu un Šmuškeviču — ģimenes, kurām bija izdevies izbēgt no masveida slaktiņa kādā mazpilsētā.
Svinīgajā brīdī 20.augustā: ebreju glābēju Zenona un Staņislavas Tautaviču astoņdesmitgadīgais dēls Stasis ar kundzi un Rīgas un Latvijas virsrabīns Nātans Barkans Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Kā otrdien, pasniedzot piemiņas balvu Stasim Tautavičam, atzina Izraēlas vēstnieks Latvijā Abrahams Bendžamins, pat tik ilgi pēc Otrā pasaules kara beigām ir iespējams atrast cilvēkus, kas, riskēdami paši ar savu dzīvību, glāba ebrejus no nāves. Vēstnieks uzsvēra — šobrīd ir grūti iedomāties, ko holokausta apstākļos nozīmēja glābt ebrejus. Līdz ar to glābējs pakļāva nāves briesmām gan sevi, gan savas ģimenes locekļus. Turklāt, kā uzsvēra vēstnieks, daudzi no glābējiem bija trūcīgi un tomēr dalījās mazumiņā ar saviem izglābtajiem.
Savukārt Stasis Tautavičs atzina — tolaik nedz viņš, nedz viņa vecāki nav domājuši par balvām, bet gan par to, kā glābt ebreju meitenes dzīvību.
Viņš arī izteica pateicību visiem cilvēkiem, kas nav viņu un viņa vecākus aizmirsuši. Svinīgajā pasākumā Izraēlas vēstnieka rezidencē Rīgā piedalījās arī Lietuvas vēstnieka Latvijā padomnieks Ernests Grabažis, kas pauda lepnumu par savu tautiešu drosmi kara gados. Klāt bija arī Latvijas ebreju kopienas pārstāvji.
Piemiņas medaļa un goda apliecība Stasim Tautavičam tika pasniegta, vienlaikus atzīmējot arī viņa 80 gadu jubileju.
Dina Gailīte, “LV” nozaru virsredaktore