Valsts ieņēmumu dienesta rīkojums Nr. 1500

Rīgā 2002.gada 23.augustā

Grozījumi “Metodiskajos norādījumos par darba ņēmēju valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām”

1. Sakarā ar 2002.gada 6.jūnija likumu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” apstiprinu grozījumus “Metodiskajos norādījumos par darba ņēmēju valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām”.

2. Rīkojumu un ar šo rīkojumu apstiprinātos metodisko norādījumu grozījumus publicēt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

3. Ar šo rīkojumu apstiprināto grozījumu 2., 3., 4., 6., 7., 8., 9. un 10. punkts stājas spēkā ar 2002.gada 1.janvāri, grozījumu 5.punkts stājas spēkā ar 2002.gada 1.jūliju un grozījumu 1. un 11.punkts stājas spēkā ar 2002.gada 5.jūliju.

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors A.Sončiks

Grozījumi “Metodiskajos norādījumos par darba ņēmēju valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām”

1. Izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4. Kā to paredz Likums, darba ņēmējs ir persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā;

4.1. Darba likums paredz, ka darba devējam un darbiniekam jāslēdz rakstveida vienošanās – darba līgums. Ar to darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties iekšējai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs nodrošina darba samaksu un darbam nepieciešamos apstākļus;

4.2. darbinieki var būt gan Latvijas Republikas pilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji, gan arī ārvalstnieki. Darba likuma 37.panta 8.punktā ir paredzēts, ka ārvalstniekus un bezvalstniekus, kuriem nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, drīkst nodarbināt tikai tad, ja viņi ir saņēmuši darba atļauju normatīvajos aktos noteiktajā kartībā;

4.3. ja darba devējs – rezidents pieņem darbā ārvalstnieku, tad neatkarīgi no tā vai darba līgums ir noslēgts atbilstoši Latvijas, vai kādas citas valsts darba attiecības regulējošiem normatīvajiem aktiem, šis ārvalstnieks ir darba ņēmējs un sociālās iemaksas par to tiek veiktas ar darba devēja starpniecību vispārīgā kārtībā;

4.4. ja darba ņēmējs ir bezdarbnieks, kas nodarbināts algotā pagaidu sabiedriskajā darbā, tādā gadījumā ar viņu tiek noslēgts līgums un pašvaldība (pasūtītājs), izmaksājot darba līgumā paredzēto atlīdzību bezdarbniekam, veic par viņu sociālās iemaksas kā par darba ņēmēju;

4.5. citāda situācija ir ar mācību iestāžu audzēkņiem, kuri tiek nosūtīti praksē uz uzņēmumiem un tiek slēgts līgums starp mācību iestādi un uzņēmumu, nevis darba līgumi ar konkrētām personām. Tādā gadījumā mācību iestāžu audzēkņi nav darba ņēmēji un sociālās iemaksas par viņiem nav jākārto.”

2. Izteikt pirmās daļas 5.1.apakšpunktu šādā redakcijā:

“5.1. Tas attiecas uz fiziskām personām – gan rezidentiem, gan nerezidentiem –, kuras veic operatīvās vadības funkcijas sev piederošā uzņēmumā, kurš reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (Komercreģistrā). Tie ir individuālo uzņēmumu (I/U) īpašnieki un sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) īpašnieki, kuri nav pilnvarojuši citu personu vadīt sev piederošo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), bet paši veic izpildinstitūcijas funkcijas.”

3. Izteikt pirmās daļas 11.punktu šādā redakcijā:

“11. Ja persona, vienlaicīgi gūstot vairākus ienākumus, atbilst kādai no 12.punktā minētajām maksātāju kategorijām un darba ņēmēju kategorijai, tad sociālās iemaksas jāveic no visiem ienākumiem.

Piemērs.

Zvērināts advokāts nodarbojas ar advokāta praksi un atbilst pašnodarbinātās personas statusam, par ko attiecīgi veic sociālās iemaksas vismaz no Ministru kabineta noteiktā minimālā mēneša objekta. Turklāt advokāts strādā arī universitātē par lektoru – pilda pasniedzēja funkcijas un saņem atalgojumu 150 lati mēnesī. Sociālās iemaksas no viņa pasniedzēja – lektora algas ieturēs darba devējs – universitāte, jo advokāts ir darba ņēmējs.”

4. Izteikt pirmās daļas 12.punktu šādā redakcijā:

“12. Likumā, bez darba ņēmējiem, ir minētas vēl trīs iespējamās maksātāju kategorijas:

12.1. pašnodarbinātais (termins skaidrots Likuma 1.panta 3.punktā);

12.2. iekšzemes darba ņēmējs pie darba devēja – ārvalstnieka – persona, kuru Latvijas Republikas teritorijā nodarbina darba devējs – ārvalstu nodokļu maksātājs, ja šo personu pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā;

12.3. ārvalstu darba ņēmējs pie darba devēja – ārvalstnieka - persona, kuru nodarbina darba devējs – ārvalstu nodokļu maksātājs, ja šīs personas pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republikā un tā uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā.”

5. Papildināt pirmo daļu ar jaunu 13. un 14.punktu šādā redakcijā:

“13. Ja persona, gūstot vienu un to pašu ienākumu, vienlaikus atbilst pašnodarbinātās personas un darba ņēmēja kategorijai, tad sociālās iemaksas jāveic atbilstoši darba ņēmējam noteiktajai likmei un kārtībai.

Piemērs.

N.Zālītis nodibina SIA “Zālīša aptieka”, kurā, saņemot ienākumus tikai no prakses farmaceita darbības, veic farmaceita un uzņēmuma vadītāja funkcijas. Saskaņā ar Likuma 1.panta 3.punkta “g” apakšpunktu N.Zālītis ir uzskatāms par pašnodarbināto personu kā prakses farmaceits un vienlaicīgi – atbilstoši Likuma 1.panta 2.punkta “b” apakšpunktam – par darba ņēmēju kā uzņēmuma īpašnieks, kurš veic šā uzņēmuma operatīvās vadības funkcijas. Piemērojot Likuma 6.panta piecpadsmito daļu, N.Zālītim par aptiekā gūto ienākumu ir jāveic sociālās iemaksas atbilstoši darba ņēmējam noteiktajai likmei un kārtībai.

14. Ja persona, gūstot vienu un to pašu ienākumu, vienlaikus atbilst ārvalstu darba ņēmēja pie darba devēja – ārvalstnieka un darba ņēmēja kategorijām, tad sociālās iemaksas jāveic atbilstoši ārvalstu darba ņēmējam pie darba devēja – ārvalstnieka noteiktajai likmei un kārtībai.

Piemērs.

O.Kamušeks ir Krievijas iedzīvotājs, kas uzturas Latvijā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā. Viņš ir kāda Krievijas uzņēmuma Latvijas filiāles direktors. Direktora pienākumi un funkcijas ir atrunātas Latvijas uzņēmuma (filiāles) statūtos, savukārt atalgojumu par paveikto darbu O.Kamušeks saņem no Krievijas uzņēmuma, atbilstoši ar Krievijas uzņēmumu noslēgtajam darba līgumam. Saskaņā ar Likuma 1.panta 2.punkta “g” apakšpunktu O.Kamušeks ir uzskatāms par darba ņēmēju, kā arī saskaņā ar Likuma 1.panta 5.punktu – par ārvalstu darba ņēmēju pie darba devēja – ārvalstnieka. Piemērojot Likuma 6.panta sešpadsmito daļu O.Kamušekam sociālās iemaksas ir jāveic atbilstoši ārvalstu darba ņēmējam pie darba devēja – ārvalstnieka noteiktajai likmei un kārtībai.”

6. Izteikt trešās daļas 2.9.apakšpunktu šādā redakcijā:

“2.9. komandējumi un darba braucieni.

Darbiniekiem izmaksātā dienas nauda, darba brauciena gadījumā – papildus izdevumi, kas darba specifikas dēļ rodas ceļā, kompensācija un izdevumi par viesnīcu, kas pārsniedz Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumos Nr.219 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi”, noteiktās normas;”

7. Izteikt trešās daļas 2.15.apakšpunktu šādā redakcijā:

“2.15. ēdināšanas izdevumi.

No darba devēja līdzekļiem segtie darbinieku ēdināšanas izdevumi, izņemot darba devēja izdevumus par darbinieku ēdināšanu Darba aizsardzības likumā noteiktajos gadījumos;”

8. Izteikt trešās daļas 2.18.apakšpunktu šādā redakcijā:

“2.18. tālruņu abonēšanas un sarunu maksa.

No darba devēja līdzekļiem segtā darbinieka tālruņa abonēšanas, telefona sarunu, faksa, telekartes pakalpojumu maksa, ja šie izdevumi nav tieši saistīti ar darba devēja saimniecisko darbību;”

9. Izteikt trešās daļas 3.1.apakšpunktu šādā redakcijā:

“3.1. iemaksas privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētajiem pensiju plāniem, apdrošināšanas prēmijas, ja ir izpildīti Likumā izvirzītie nosacījumi;”

10. Izteikt trešās daļas 3.7.apakšpunktu šādā redakcijā:

“3.7. darba devēja izdevumi par garantijām un atvieglojumiem, kas noteikti Darba aizsardzības likumā;”

11. Papildināt piekto daļu ar jaunu 8.punktu šādā redakcijā:

“8. Ja darba devējs ir aprēķinājis obligātās iemaksas darbiniekam no algas, kas ir mazāka par Ministru kabineta noteikto minimālo darba algu un dokumentāri to nevar pierādīt, tad Valsts ieņēmumu dienests piedzen no darba devēja līdzekļiem gan obligātās iemaksas, gan soda naudu obligāto iemaksu apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās darba algas.”