Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Nr. 80

Rīgā 2002.gada 20.augustā (prot.Nr.46(76))

Par metodikas „Koģenerācijas stacijās saražotās siltumenerģijas un koģenerācijas stacijās ar jaudu virs 4 megavatiem saražotās elektroenerģijas tarifu aprēķinu metodika 2002.-2003.gada apkures sezonai” apstiprināšanu

Pamatojoties uz likuma „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 9.panta 1.daļas 2.punktu, padome nolemj:

1. Apstiprināt metodiku „Koģenerācijas stacijās saražotās siltumenerģijas un koģenerācijas stacijās ar jaudu virs 4 megavatiem saražotās elektroenerģijas tarifu aprēķinu metodika 2002.-2003.gada apkures sezonai”.

2. 2002.-2003.gada apkures sezonas laikā veikt metodikas aprobēšanu.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas

padomes priekšsēdētāja I.Šteinbuka

Koģenerācijas stacijās saražotās siltumenerģijas un koģenerācijas stacijās ar jaudu virs 4 megavatiem saražotās elektroenerģijas

tarifu aprēķinu metodika 2002.–2003.gada apkures sezonai

1. Metodikā lietotie termini

1.1. Enerģija – šās metodikas izpratnē: prece ar noteiktu vērtību – iegūtā elektroenerģija un siltumenerģija.

1.2. Enerģijas lietotājs – fiziskā vai juridiskā persona, kas no energoapgādes uzņēmumiem pērk un savām vajadzībām patērē konkrēta veida enerģiju vai lieto to energoapgādē vai cita veida uzņēmējdarbībā.

1.3. Enerģijas ražošana – energoapgādes veids, kas ietver energoresursu pārveidošanu lietošanai nepieciešamā enerģijā.

1.4. Enerģijas realizācija – energoapgādes veids, kas ietver kurināmā vai enerģijas pārdošanu lietotājiem un līdzdalību pastavīgas, drošas un stabilas energoapgādes nodrošināšanā.

1.5. Efektivitātes izmaiņu faktors – ražošanas efektivitātes, tehnoloģijas un citu paredzamo izmaiņu iespaids uz izmaksām relatīvi pret izmaiņām visā ekonomikā.

1.6. Jaunā koģenerācijas stacija – stacija, kuras ekspluatācija tarifa noteikšanas brīdī vēl nav uzsākta. Jaunā stacija kļūst par ekspluatācijā esošu pēc tarifu aprēķinā aplūkotā 10 gadu perioda beigām.

1.7. Esošā koģenerācijas stacija –stacija, kura tarifa noteikšanas brīdī jau atrodas ekspluatācijā.

1.8. Kurināmais – nafta un naftas produkti, dabasgāze, sašķidrinātā gāze, degakmens, degakmens gāze un eļļa, ogles, kūdra, kurināmā koksne un cita biomasa, kodoldegviela, ko izmanto enerģijas iegūšanai.

1.9. Koģenerācijas stacijas bruto jauda – kopējā jauda, ko attīsta koģenerācijas stacijas visu ģeneratoragregātu galvenie un pašpatēriņa ģeneratori.

1.10. Koģenerācijas stacijas neto jauda – koģenerācijas stacijas bruto jauda, no kuras atskaitīta šīs koģenerācijas stacijas pašpatēriņa iekārtu barošanai nepieciešamā jauda un jaudas zudumi transformatoros.

1.11. Koģenerācijas cikla ražotā elektroenerģija – elektroenerģija, kas saražota koģenerācijas stacijā proporcionāli tehnoloģiskam procesam raksturīgai elektro/siltuma jaudas attiecībai, turklāt siltumenerģija tiek ražota lietderīgai izmantošanai.

1.12. Kondensācijas režīms – siltuma (arī iekšdedzes dzinēja un gāzturbīnas) stacijas darba režīms, kurā tiek izstrādāta tikai elektroenerģija, vienlaicīgi neizstrādājot siltumenerģiju komercnolūkiem (realizācijai) vai elektroenerģijas ražošana siltuma elektrostacijās virs koģenerācijas režīmā saražotās elektroenerģijas.

1.13. Koģenerācijas siltums – siltumenerģija, kas saražota lietderīgai izmantošanai un uz kuras bāzes koģenerācijas iekārtā tiek izstrādāta elektroenerģija.

1.14. Nolietojums – vērtības samazināšanās, pamatlīdzekļu vērtības norakstīšana laika posmā, kurā tie tiek izmantoti (pamatlīdzekļa nolietojamās vērtības sadalīšana pa visu tā aprēķināto derīgo lietošanas laiku).

1.15. Kopkapitāla rentabilitāte – peļņas pirms procentu un nodokļu nomaksas attiecība pret gada vidējo kopkapitāla vērtību.

1.16. Tarifu (cenu) griesti – maksimālais atļautais koģenerācijas stacijās ražotās siltumenerģijas un elektroenerģijas tarifu līmenis noteiktā laika periodā.

1.17. Tarifu pārskata cikls – laika posms, kādam tiek noteikti tarifi.

1.18. Tīrā naudas plūsma – naudas plūsma, kas paliek īpašnieku rīcībā pēc visu ražošanas izdevumu segšanas, nodokļu, kredītprocentu un aizņēmuma pamatdaļas nomaksas.

1.19. Iekšējā peļņas norma jeb iekšējā ienesīguma norma (IRR) – ir diskonta likme ar kuru diskontējot projekta ieņēmumu daļu, kura pēc visu izdevumu segšanas atliek kapitālieguldījumu atmaksai, tā kļūst vienāda ar sākotnējiem kapitālieguldījumiem.

1.20. Diskontēšana – nākotnē sagaidāmo ieņēmumu šodienas vērtības noteikšana.

1.21. Regulators – valsts iestāde, kas regulē sabiedriskos pakalpojumus valsts regulējamās nozarēs.

2. Vispārīgie nosacījumi

2.1. Metodika ir izstrādāta saskaņā ar Enerģētikas likumu, likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, Ministru kabineta 08.01.2002. noteikumiem Nr.9 “Prasības koģenerācijas stacijām un kārtība, kādā nosakāma saražotās elektroenerģijas pārpalikuma iepirkšanas cena” un Ministru kabineta 03.07.2001. noteikumiem Nr.297 “Noteikumi par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem”.

2.2. Metodika nosaka jebkuras siltuma jaudas koģenerācijas stacijā (arī tām, kurām elektroenerģijas tarifi tiek noteikti saskaņā ar Ministru kabineta 08.02.2002. noteikumiem Nr.9) saražotās siltumenerģijas tarifa aprēķina kārtību un elektroenerģijas tarifa aprēķina kārtību koģenerācijas stacijām ar uzstādīto elektrisko jaudu, kas lielāka par četriem megavatiem.

2.3. Koģenerācija ir tehnoloģiski nedalāms process, līdz ar to iespējama tikai vienlaicīga siltumenerģijas un elektroenerģijas tarifu noteikšana. Metodika nosaka kārtību, kādā koģenerācijas stacijā sadala visas izmaksas un neto peļņu, attiecinot uz siltumenerģijas, koģenerācijas cikla elektroenerģijas un kondensācijas režīma elektroenerģijas ražošanu.

2.4. Koģenerācijas stacijas siltumenerģijas un koģenerācijas ciklā saražotās elektroenerģijas tarifu noteikšanai tiek izmantota tarifu (cenu) griestu metode.

2.5. Tarifu griesti tiek noteikti tarifu pārskata ciklam, kura ilgums ir trīs gadi.

2.6. Tarifu noteikšanas pamatā ir divas savstarpēji saistītas darbības, ko ietver šī metodika:

2.6.1. ekonomiski pamatotu bāzes tarifu noteikšana tarifu regulēšanas ciklam sākoties,

2.6.2. tarifu griestu noteikšana tarifu pārskata ciklam.

2.7. Koģenerācijas stacija iesniedz Regulatoram siltumenerģijas un elektroenerģijas tarifa aprēķinu, kas veikts saskaņā ar metodikā norādītajām aprēķina tabulām.

2.8. Jaunajai koģenerācijas stacijai tarifus aprēķina, nosakot kopējo kapitālieguldījumu, kas ietver procentus celtniecības laikā, iekšējo peļņas normu 10 gadiem vienādu ar 9%, izmantojot tīro naudas plūsmu, kurā ieskaitīti kredītprocenti un aizņēmuma pamatdaļas maksājumi.

2.9. Ekspluatācijā esošajai koģenerācijas stacijai tarifus aprēķina, nosakot vidējo kopkapitāla rentabilitāti 10 gadu periodam vienādu ar 12%.

2.10. Lai koģenerācijas staciju ieviešanā ieviestu konkurences elementus un nodrošinātu valsts noteiktā atbalsta iegūšanu iespējami efektīvākām stacijām, metodikā iekļauts elektroenerģijas cenas etalona aprēķina mehānisms, kas tiek pielietots elektroenerģijas cenu griestu noteikšanai, ja iesniegtā tarifu aprēķinā iegūtais rezultāts pārsniedz minēto cenas etalonu.

2.11. Koģenerācijas stacijas izmaksas starp siltumenerģiju, koģenerācijas ciklā un kondensācijas režīmā ražoto elektroenerģiju tiek sadalītas pēc sekojoša algoritma:

• tiek pieņemts, ka koģenerācijas iekārtās ražotās siltumenerģijas kurināmā izmaksas ir tādas pašas, kādas būtu katlu mājā ar lietderības koeficientu 92%, ja kā kurināmo izmanto gāzi vai šķidro kurināmo un 85%, ja izmanto cieto kurināmo.

• ūdenssildāmo katlu kurināmā izmaksas nosaka, izmantojot faktiskos katlu lietderības koeficientus;

• kopējās kurināmā izmaksas siltumenerģijas ražošanai, kuras nosaka kā koģenerācijas iekārtu un ūdenssildāmo katlu kurināmā izmaksu summu izdala ar kopējo koģenerācijas stacijas realizēto siltumenerģijas daudzumu, iegūstot koģenerācijas stacijas ražotās siltumenerģijas kurināmā izmaksas;

• pārējās kurināmā izmaksas attiecina uz elektroenerģiju. Ja koģenerācijas stacijā ir iespējams strādāt vienlaicīgi koģenerācijas un kondensācijas režīmā, tad koģenerācijas ciklā ražotās elektroenerģijas kurināmā izmaksas aprēķina, izmantojot kurināmā patēriņu uz koģenerācijas ciklā ražotās elektroenerģijas vienību režīmā ar maksimāli iespējamo koģenerācijas elektroenerģijas izstrādi. Minētajā režīmā tiek izstrādāta minimāli iespējamā kondensācijas režīma elektroenerģija, kādu prasa iekārtu drošas ekspluatācijas noteikumi, un šī elektroenerģija arī tiek uzskatīta par koģenerācijas režīmā ražoto elektroenerģiju;

• elektroenerģijas, ūdens un ķimikāliju izmaksas sadala starp siltumenerģiju, koģenerācijas ciklā un kondensācijas režīmā ražoto elektroenerģiju proporcionāli minēto enerģijas daudzumu īpatsvaram;

• pastāvīgās izmaksas, kuras ir visas atlikušās izmaksas un nekustamā īpašuma nodoklis, starp siltumenerģiju un elektroenerģiju tiek sadalītas proporcionāli siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai nepieciešamo kapitālieguldījumu lielumam. Uz siltumenerģiju attiecināmās pastāvīgās izmaksas aprēķina, nosakot kapitālieguldījumus, kas būtu nepieciešami, ja siltumenerģijas ražošanai tiktu būvēta katlu māja, un nosakot pastāvīgo izmaksu daļu, proporcionāli šo kapitālieguldījumu īpatsvaram kopējos kapitālieguldījumos. Ja nav datu par kopējiem kapitālieguldījumiem koģenerācijas stacijas celtniecībā, tad izmanto metodikā iekļauto attiecību, kas noteikta novērtējot kapitālieguldījumus realizētos katlu māju un koģenerācijas stacijas būvniecības projektos. Pārējās pastāvīgās izmaksas attiecina uz elektroenerģiju, tās sadalot starp koģenerācijas un kondensācijas režīmā ražoto elektroenerģiju proporcionāli saražotajai elektroenerģijai;

• lai siltumenerģijas un koģenerācijas ciklā ražotās elektroenerģijas tarifa aprēķins nebūtu atkarīgs no kondensācijas režīmā ražotās elektroenerģijas realizācijas cenas, koģenerācijas stacijām, kurās paredzēts strādāt arī kondensācijas režīmā, peļņas vai zaudējumu un naudas plūsmas aprēķinu veic atsevišķi siltumenerģijas un koģenerācijas ciklā ražotajai elektroenerģijai;

• uz siltumenerģiju attiecināmo uzņēmuma ienākuma nodokli un neto peļņu aprēķina atbilstoši siltuma ražošanai nepieciešamo kapitālieguldījumu īpatsvaram, pārējo attiecinot uz koģenerācijas ciklā ražoto elektroenerģiju;

• aprēķinot iekšējo peļņas normu, naudas plūsmā iekļauj kapitālieguldījumu daļu, kas attiecināma uz siltumenerģiju un koģenerācijas ciklā ražoto elektroenerģiju, atbilstoši siltumenerģijas ražošanai nepieciešamo kapitālieguldījumu īpatsvaram kopējos kapitālieguldījumos un koģenerācijas ciklā ražotās elektroenerģijas īpatsvaram kopējā elektroenerģijas daudzumā, tāpat kā tas tiek darīts izmaksu pārdalē. Tāpat rīkojas, nosakot kopkapitāla rentabilitāti, kuru aprēķina, izmantojot uz siltumenerģiju un koģenerācijas ciklā ražoto elektroenerģiju attiecināmo gada vidējo kopkapitāla vērtību;

• siltumenerģijas un koģenerācijas ciklā ražotās elektroenerģijas tarifu nosaka, kopējās izmaksas, nodokļus un nepieciešamo neto peļņu dalot ar attiecīgo realizēto enerģijas daudzumu. Aprēķinu veic iterācijas ceļā, sākumā pieņemtās cenu vērtības ievadot peļņas vai zaudējumu aprēķina tabulā.