Ar domu par Eiropas nākotni

22.augustā Latviešu biedrības namā notika nacionālais konvents par Eiropas nākotni

Klātesošos uzrunā: Ministru prezidents Andris Bērziņš un Eiropas kustības Latvijā direktors Ainārs Dimants Foto: A.F.I.

“Mums ir nepieciešams jūsu visu viedoklis, un, manuprāt, tieši iespēja līdzdarboties un līdzdomāt ir labākais veids, kā kļūt par eirooptimistu,” teica Ministru prezidents Andris Bērziņš, ceturtdienas, 22. augusta pēcpusdienā, atklājot Latvijas nacionālo konventu par Eiropas Savienības nākotni.

Šī bija jau otrā nacionālā konventa darba sesija, un tajā kopā sanākušie politiķi, zinātnieki, dažādu sabiedrisko un nevalstisko organizāciju un inteliģences pārstāvji diskutēja par vairākiem ļoti konkrētiem Eiropas Savienības (ES) darbības aspektiem un Latvijas iespējamo nostāju šajos jautājumos.

Uzrunājot otrā nacionālā konventa dalībniekus, premjerministrs Andris Bērziņš atkārtoti izteica aicinājumu, kuru bija paudis jau konventa pirmajā sesijā, proti, referendumu par Latvija iestāšanos ES rīkot 2003. gada 23. augustā — dienā, kad nedaudz vairāk kā pirms piecdesmit gadiem varmācīgi tika sadalīta Eiropa. Molotova–Ribentropa pakts tika noslēgts slepus no Latvijas, un bija vajadzīgs pusgadsimts, lai vispār tiktu atzīts šī pakta noslēgšanas fakts, uzsvēra Ministru prezidents. “Toreiz neviens ar mums nekonsultējās, mums neko neprasīja. Tāpēc šodien aktuāls ir jautājums — vai mēs atkal riskēsim palikt vieni vai izšķirsimies būt kopā ar citām Eiropas valstīm pie sarunu galda, kur izlemj Eiropas nākotnei stratēģiski svarīgus jautājumus,” teica A. Bērziņš un vērsa uzmanību uz to, ka atšķirībā no PSRS uz ES Latviju neviens ar varu nevelk, tomēr mēs paši vēlamies spriest par savu un Eiropas nākotni.

Izdarot savu izvēli referendumā, mēs nedrīkstam pieņemt tādu lēmumu, kuru pēcteči mums nepiedos, norādīja Ministru prezidents.

Savukārt Eiropas kustības Latvijā (EKL) prezidents Ainārs Dimants savā uzrunā citēja EKL biedru Gundaru Ābolu. Viņš sacīja, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju, domājot par savu izvēli referendumā par iestāšanos ES, uzdod jautājumus — kāda būs piena iepirkuma cena, vai pensija saglabāsies tāda pati kā līdz šim un cik maksās litrs degvielas? Tomēr lai kādas arī būtu atbildes uz šiem jautājumiem, tās nav cienīgas izšķirt Latvijas nākotni. Tādēļ nacionālā konventa galvenais mērķis ir noskaidrot, kāda būs Latvijas nākotne Eiropā, un mēģināt to ietekmēt un veidot pēc iespējas izdevīgāku mūsu tautai, teica A. Dimants.

EKL prezidents aicināja valdību izstrādāt un realizēt aktīvāku informācijas kampaņu, jo līdz referendumam ir atlicis tikai gads. Viņš norādīja, ka ar informācijas kampaņu ir nepieciešams nonākt arī līdz Latvijas laukiem. A. Dimants aicināja valdību veidot finansiāla atbalsta programmu nevalstiskajām organizācijām, kas nodarbojas ar informēšanu par ES, jo šīs organizācijas vislabāk spēj sasniegt Latvijas laukus un lauku iedzīvotājus.

Nacionālā konventa pirmā darba sesija noritēja šī gada 9. maijā — Eiropas dienā —, un tajā tika diskutēts galvenokārt par trim tēmām: Latvijas suverenitāte nākotnes Eiropā, Latvijas identitāte nākotnes Eiropā un Latvijas loma nākotnes Eiropā. Darbs, gatavojoties otrajai nacionālā konventa darba sesijai, sākās jau vairāk nekā mēnesi pirms paša konventa sasaukšanas. Tika strādāts sešās darba grupās. Katrā no tām tika diskutēts par vienu konkrētu jautājumu ciešā saistībā ar ES iespējamo nākotnes attīstību:

— pilnvaru sadalījums starp

Eiropas Savienību un dalībvalstīm,

— pamattiesību harta,

— nacionālo parlamentu loma,

— ekonomiskā vadība,

— ārējā politika un aizsardzība,

— referenduma par Latvijas

iestāšanos Eiropas Savienībā

sagatavošana.

Konventa darbu uzsākot, premjerministrs izteica iespējamību, ka lielai daļai sabiedrības, arī atsevišķiem konventa dalībniekiem, šīs tēmas varētu būt svešas, bet ir jautājumi, par kuriem tiek runāts Eiropas konventā un kuri tieši ietekmēs arī Latviju, tai kļūstot par ES dalībvalsti. A. Bērziņš vērsa īpašu uzmanību uz to, ka visas nacionālā konventa darba grupu sēdes ir atklātas un tajās var pieteikt savu dalību un līdzdarboties ikviens sabiedrības loceklis. Diskusijas darba grupās norisināsies arī turpmāk.

Kā zināms, “lielā konventa” jeb Eiropas konventa izveides pamatmērķis bija diskusijās par ES nākotnes attīstību iesaistīt pēc iespējas plašāku Eiropas iedzīvotāju daļu, uz pārrunām bez politiķiem aicinot arī dažādu sabiedrisko un nevalstisko organizāciju pārstāvjus un dažādas sabiedrības grupas. Kā “Latvijas Vēstnesis” jau vairākkārt informējis, pildot šo mērķi, šī gada jūlija sākumā tika sasaukts Eiropas jauniešu konvents, kurā līdzīgi kā Eiropas konventā piedalījās pārstāvji no visām ES dalībvalstīm un kandidātvalstīm, to skaitā arī seši jaunieši no Latvijas. Pulcējoties Briselē vairākas dienas ilgās diskusijās, Eiropas jaunieši centās formulēt savu viedokli par ES nākotnes attīstības svarīgākajiem jautājumiem.

Arī Latvijas nacionālajā konventā par Eiropas nākotni uzstājās viena no Latvijas pārstāvēm Eiropas jauniešu konventā Debora Pāvila. Eiropas jauniešu konvents strādāja trijās darba grupās, un katrā no šīm grupām tika sagatavots ziņojums par vienu no trijiem tematiem, kas tika apspriesti konventā: ES nākotnes vīzijas un misija, demokrātija un līdzdalība Eiropas Savienībā un Eiropa globalizētajā pasaulē. Šie ziņojumi tika apspriesti jauniešu konventa plenārsēdē. Savus darba rezultātus jauniešu konvents apkopoja kopīgā ziņojumā, kuru iesniedza un prezentēja lielajā Eiropas konventā.

D. Pāvila norādīja, ka Eiropas jauniešus nevar raksturot kā savā politiskajā pārliecībā vienotu paaudzi. Sevišķi krasi šī šķelšanās izpaudusies jautājumā par to, vai Eiropas nākotne būtu jāveido, balstoties uz federālas valsts modeli, vai jāstiprina nacionālu valstu savienība. Galvenokārt tieši kandidātvalstu jaunieši bijuši tie, kas pauduši pārliecību, ka ES būtu jāattīsta pašreizējās dalībvalstu sadarbības modelis, demonstrējot, cik dārga viņiem ir savas valsts suverenitāte. Tomēr federālisma idejas atbalstītāji bijuši vienotāki. Par to liecina arī jaunatnes konventa gala dokumentā ietvertais aicinājums izveidot federālu parlamentāro sistēmu un pieņemt federāla rakstura konstitūciju, kurā tiktu ietverta arī ES pamattiesību harta. Jaunieši aicinājuši ES nākotnē būt vairāk vienotai — ne tikai iekšēji, bet arī ārēji veidojot ciešāku kopējo ārējo un drošības politiku. Pieņemts arī aicinājums izveidot Eiropas kopējo armiju, tomēr atstājot dalībvalstīm brīvu izvēli, vai iesaistīties šajās aizsardzības struktūrās. Savās diskusijās jaunieši pauduši pilnīgu vienprātību attiecībā uz nepieciešamību paplašināt ES un iesaistīt tajā pašreizējās kandidātvalstis.

Arī Latvijas pārstāvis Eiropas konventā Saeimas deputāts Māris Sprindžuks, kas vada vienu no sešām darba grupām un nacionālajā konventā runāja par pilnvaru sadalījumu starp dalībvalstīm un ES, norādīja, ka Eiropas konventā viens no smagākajiem un sarežģītākajiem jautājumiem ir jautājums par nākotnes līdzsvaru starp Eiropas federālo struktūru un unitāru valstu savienību. Galvenais pamats ES nākotnes modelim būs tieši diskusijas par pilnvaru sadalījumu starp dalībvalstīm un dažādām ES struktūrām. (M.Sprindžuka ziņojumu “LV” publicē pilnībā.)

Arī Latvijas pārstāvis Eiropas jauniešu konventā Uģis Zeltiņš pauda pārliecību, ka attiecībā uz pilnvaru sadalījumu un subsidiaritātes kontroles mehānismu Latvijai būtu jāatbalsta uz stingriem noteikumiem balstīta sistēma, jo gadījumā, ja lēmumu pieņemšana tiks atstāta kādas politiskas struktūras rokās, Latvija nevar būt droša par savu interešu sekmīgu aizstāvēšanu iepretim politiski daudz spēcīgākajām lielajām ES dalībvalstīm.

(Turpinājums par Latvijas nacionālā konventa otrās sesijas darbu — nākamajā “LV” — red.)

Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors