Par Baltijas asamblejas prezidija rīkoto diskusiju

Šā gada 22. un 23. augustā Rīgā notika Baltijas asamblejas prezidija rīkotā apaļā galda diskusija par Baltijas asamblejas nākotnes struktūru un stratēģiju.

Diskusijā piedalījās Baltijas asamblejas prezidija un komiteju vadītāji.

22. augustā Baltijas asamblejas prezidija sēdē tika uzsvērts, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sadarbība veiksmīgi attīstās jau vairāk nekā desmit gadus. Baltijas valstu straujā virzība uz iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO radījusi situāciju, kurā nepieciešams intensificēt Baltijas valstu sadarbības modeli, nodrošinot tā veiksmīgu integrāciju jau esošajā Eiropas modelī.

Uzrunājot sēdes dalībniekus, Baltijas asamblejas prezidija priekšsēdētājs un Latvijas delegācijas vadītājs R.Ražuks atgādināja, ka jau šī gada pavasarī Lietuvā, tiekoties ar Baltijas Ministru padomes pārstāvjiem, bija panākta vienošanās par sarunu uzsākšanu turpmākās Baltijas valstu sadarbības aktivizēšanai un attiecīgas darba grupas izveidi.

23. augustā apaļā galda diskusijā dalībnieki sprieda par nepieciešamajām izmaiņām Baltijas asamblejas struktūrā.

Kā jau informējām, Baltijas asamblejas 20. sesijā, kas maija beigās notika Viļņā, tās dalībnieki pieņēma lēmumu par organizācijas jauno struktūru un stratēģiju. Tagad Baltijas asamblejas prezidijs un komiteju pārstāvji nolēma ieteikt no 2003. gada 1. janvāra ieviest Baltijas asamblejas viena gada prezidentūru. Līdz šā gada 20. septembrim organizācijas nacionālajām delegācijām jāizvērtē šis priekšlikums un jāpaziņo savs lēmums par gatavību to īstenot.

Strukturālās izmaiņas Baltijas asamblejas darbībā paredz, ka:

— vienu reizi gadā tiks sasaukta organizācijas prezidija, komiteju priekšsēdētāju un viņu vietnieku un Baltijas Ministru padomes kopīga sēde, kura novērtēs līdzšinējās prezidentūras darbību un noteiks nākamā prezidentūras gada prioritātes;

— Baltijas asamblejas prezidentūra ilgs vienu gadu — no janvāra līdz janvārim; bet galīgais lēmums par pārejas kārtību tiks pieņemts BA prezidija sēdē pēc saskaņošanas ar Baltijas Ministru padomi;

— Baltijas asamblejas sesijas tiks rīkotas vienu reizi gadā vienlaikus ar Baltijas Ministru padomi;

— vienu reizi gadā tiks organizēta tematiska konference par Baltijas valstīm īpaši svarīgu tematu;

— BA prezidija sēdes tiks sasauktas ne retāk kā četras reizes gadā, komiteju sēdes — ne retāk kā trīs reizes gadā, bet partiju grupu sēdes — ne retāk kā divas reizes gadā.

Pēcpusdienā notika Baltijas asamblejas medaļu pasniegšanas ceremonija. Par ieguldījumu Baltijas valstu sadarbības veicināšanā tika apbalvoti Baltijas asamblejas nacionālo delegāciju pārstāvji.