ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latvijas tautsaimniecības attīstību. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.08.2002., Nr. 121 https://www.vestnesis.lv/ta/id/65851
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Par Latvijas tautsaimniecības attīstību
Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija. Ziņojums. Rīga, 2002. gada jūnijs
Turpinājums. Sākums — “LV” nr. 113, 6.08.2002.; nr. 118. 20.08.2002.; nr.120, 27.08.2002.
2001. gadā izdevumi kopējā pamatkapitāla veidošanai pieauga par 11,6% un to īpatsvars IKP bija 25,7%, – tas ir gandrīz sestā daļa no kopējā pieprasījuma (skat. 3.13. tabulu).
3.13. tabula
Kopējā kapitāla veidošana
|
1996-2001(vidēji gadā) |
1999 |
2000 |
2001 |
|
| Reālais pieaugums (%) | ||||
|
IKP |
5,2 |
1,1 |
6,6 |
7,6 |
|
Kopējā kapitāla veidošana |
12,0 |
-8,7 |
0,8 |
29,8 |
|
– kopējā pamatkapitāla veidošana |
18,2 |
-4,0 |
20,0 |
11,6 |
| Procentos pret IKP | ||||
|
Kopējā kapitāla veidošana |
25,3 |
27,0 |
26,7 |
29,0 |
|
– kopējā pamatkapitāla veidošana |
23,6 |
25,1 |
26,6 |
25,7 |
|
– krājumu izmaiņas |
1,7 |
1,9 |
0,2 |
3,2 |
Investīciju dinamika pa īpašuma formām laikā no 1995. gada līdz 2001. gadam liecina, ka straujo investīciju kāpumu galvenokārt nodrošināja investīcijas privātajā sektorā (skat. 3.21. zīmējumu). Vidēji gadā tās pieauga par 49%, tas ir gandrīz četras reizes straujāk nekā sabiedriskajā sektorā7. 2001. gadā investīcijas sabiedriskajā sektorā nedaudz samazinājās – par 6% un veidoja 37% no visām nefinansu investīcijām. Savukārt privātajā sektorā tika investēts par 18% vairāk nekā iepriekšējā gadā, tai skaitā investīcijas rezidentu īpašumā pieauga par 25% un nerezidentu īpašumā – par 24%. Investīciju apjoms privātajā sektorā 2001. gadā veidoja 63% no kopējā investīciju apjoma.
3.21. zīmējums
Nefinansu investīciju dinamika un struktūra
(1995=100%)
Kā liecina uzņēmējdarbības bilanču rādītāji, 2001. gada 1. oktobrī 57,3% akciju vai daļu kapitāla pieder privātīpašniekiem, no tiem 38% pamatkapitāla ir nerezidentu īpašumā. Kopš 1998. gada nerezidentu daļa kopumā ir palielinājusies gandrīz par 5,5 procentpunktiem. Latvijas uzņēmumu kapitāla īpašuma struktūrā privātajā sektorā nozīmīgākās pozīcijas ir rezidentiem. Tomēr dažās nozarēs nerezidentu kapitāla daļa ir lielāka par pusi. Tās ir “Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde” (58%) un “Elektroenerģija, gāze un ūdens apgāde” (65%).
3.14. tabula
Akciju vai daļu kapitāla (pamatkapitāla)
īpašuma struktūra 2001. gada 1. oktobrī
(procentos)
|
Nozares |
Kopā |
Rezidentu īpašums |
Nerezidentu īpašums |
|
|
sabiedriskais sektors |
privātais sektors |
|||
|
Kopā |
100 |
38,7 |
35,4 |
25,9 |
|
tai skaitā: |
||||
|
Lauksaimniecība un zvejniecība |
100 |
19,3 |
67,3 |
13,4 |
|
Ieguves un apstrādājošā rūpniecība |
100 |
5,0 |
65,6 |
29,4 |
|
Elektroenerģija |
100 |
84,8 |
5,4 |
9,8 |
|
Būvniecība |
100 |
5,8 |
82,9 |
11,3 |
|
Tirdzniecība |
100 |
0,3 |
53,0 |
46,6 |
|
Transports un sakari |
100 |
49,6 |
20,7 |
29,7 |
|
Pārējie pakalpojumi |
100 |
52,3 |
28,9 |
18,8 |
Investīciju nozaru struktūra. 2001. gadā, salīdzinot ar 2000. gadu, investīciju tempi preču ražošanas sfērā bija trīsreiz lielāki nekā pakalpojumu sfērā (pēc nefinansu investīciju statistikas datiem, skatīt 3.14. tabulu).
Augsti investīciju pieauguma tempi bija enerģētikas, gāzes un ūdens apgādes nozarē (16,8%), apstrādes rūpniecībā (21,8%), ieguves rūpniecībā (22,2%). 2001. gadā rūpniecībā ieguldīti 25% no kopējā nefinansu investīciju apjoma.
Investīcijas pakalpojumu sfērā 2001. gadā pieauga par 5,4% un veidoja 70,2% no kopējā nefinansu investīciju apjoma. Pozitīva investīciju dinamika bija gandrīz visās pakalpojumu nozarēs, izņemot sabiedrisko pakalpojumu nozares (valsts pārvalde, izglītība, veselības aizsardzība). Kopumā šajās nozarēs investīciju līmenis 2001. gadā bija par 17% zemāks nekā 2000. gadā.
Investīcijas transporta un sakaru, kā arī tirdzniecības nozarēs pieauga par 8%. Pozitīvā investīciju dinamika saglabājās finansu starpniecības nozarē (pieaugums par 4%).
3.15. tabula
Nefinansu investīciju nozaru struktūra un dinamika
(procentos)
|
Struktūra |
||||
|
Nozares |
1995 |
2001 |
Reālais pieaugums 1996-2000 Vidēji gadā |
Reālais pieaugums 2001.g. pret 2000.g. |
|
Kopā |
100 |
100 |
23,1 |
8,1 |
|
tajā skaitā: |
||||
|
Lauksaimniecība un zvejniecība |
1,8 |
1,9 |
23,6 |
-14,5 |
|
Ieguves un apstrādājošā rūpniecība |
18,3 |
16,2 |
20,5 |
21,8 |
|
Elektroenerģija, gāze un ūdens apgāde |
10,6 |
9,0 |
19,5 |
16,8 |
|
Būvniecība |
2,7 |
2,7 |
25,8 |
-0,9 |
|
Tirdzniecība |
7,8 |
14,3 |
36,1 |
8,0 |
|
Transports un sakari |
33,8 |
23,3 |
15,6 |
7,8 |
|
Pārējie pakalpojumi |
24,9 |
32,6 |
28,6 |
2,7 |
2001. gadā īpaši strauji palielinājās ieguldījumi nozarē “Operācijas ar nekustamo īpašumu, noma un cita komercdarbība”. Nefinansu investīcijas tajā vairāk nekā divas reizes pārsniedza 2000. gada līmeni. To īpatsvars sasniedza 13,3% no investīcijām pakalpojumu sfērā un 9% no investīcijām visā tautsaimniecībā.
Kopumā no 1995. gada līdz 2001. gadam nefinansu investīcijas Latvijas tautsaimniecībā pieauga vairāk nekā 3,5 reizes, turklāt gada vidējie pieauguma tempi preču ražošanas nozarēs bija tikai par 3 procentpunktiem mazāki nekā pakalpojumu nozarēs. Gada vidējie investīciju pieauguma tempi apstrādes rūpniecībā sasniedza 20% (skat. 3.16. tabulu un 3.4. ielikumu).
3.16. tabula
Nefinansu investīcijas apstrādes rūpniecības nozarēs
(procentos)
|
Nozares |
Struktūra | Reālais pieaugums | Jaudas izmantošana | ||
|
1996 |
2001 |
2001.g. pret 1996.g. |
2001.g. pret 2000.g. |
||
|
Apstrādes rūpniecība – kopā |
100 |
100 |
120,7 |
21,8 |
70 |
|
Pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana |
45,0 |
27,2 |
33,3 |
9,8 |
65 |
|
Tekstilizstrādājumu ražošana |
4,9 |
11,6 |
418,3 |
151,4 |
74-80 |
|
Ādas un ādas izstrādājumu ražošana |
0,3 |
0,1 |
-10,7 |
-90,5 |
41 |
|
Koka izstrādājumu ražošana |
15,8 |
23,3 |
224,9 |
-15,5 |
... |
|
Celulozes, papīra un papīra izstrādājumu ražošana |
13,3 |
7,3 |
20,3 |
2,9 |
78 |
|
Ķīmisko vielu, to izstrādājumu un ķīmisko šķiedru ražošana |
6,2 |
4,5 |
58,3 |
207,5 |
65 |
|
Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana |
1,5 |
3,1 |
359,7 |
42,0 |
57 |
|
Pārējo nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana |
3,1 |
5,0 |
257,2 |
63,7 |
64 |
|
Metālu un metāla izstrādājumu ražošana |
2,2 |
7,9 |
679,7 |
134,2 |
56-81 |
|
Citur neklasificētu mašīnu un iekārtu ražošana |
2,9 |
2,2 |
72,0 |
23,0 |
63 |
|
Elektronisko un optisko iekārtu ražošana |
2,0 |
2,1 |
123,1 |
63,2 |
45-65 |
|
Transportlīdzekļu ražošana |
1,2 |
2,2 |
302,1 |
104,0 |
55-70 |
|
Citur neklasificēta ražošana |
1,5 |
3,6 |
433,9 |
41,2 |
39-76 |
3.4. ielikums
Investīcijas augstu tehnoloģiju nozarēs.
Latvijai raksturīgs zems apstrādes rūpniecības īpatsvars IKP struktūrā. Latvijas rūpniecība pirmajos pārejas perioda gados piedzīvoja vislielāko lejupslīdi starp ES kandidātvalstīm. Visstraujāk ražošanas apjomi samazinājās tehnoloģiski ietilpīgajās nozarēs (mašīnu un iekārtu ražošana, elektronisko un optisko iekārtu ražošana). Jāatzīmē, ka šādas attīstības tendences bija vērojamas visās pārejas ekonomikas valstīs. Kopš 1993. gada vairākām ES kandidātvalstīm izdevās pārvarēt negatīvās tendences apstrādes rūpniecības attīstībā, tas ir, atjaunojās rūpniecības izaugsme, un būtiski ir tas, ka straujāka izaugsme bija tehnoloģiju ietilpīgajās nozarēs. Diemžēl Latvijā arī pēc ekonomikas stabilizācijas apstrādes rūpniecībā turpināja samazināties tehnoloģiju un zinātņu ietilpīgo nozaru īpatsvars kopējā rūpniecības ražošanas izlaidē.
Attīstības tempi augstu tehnoloģiju nozarēs lielā mērā ietekmē valsts konkurētspēju, tāpēc īpaši nozīmīgas ir investīcijas tajās. Kaut gan 2001. gadā investīciju līmenis augsto tehnoloģiju nozarēs palielinājās par 96%, to īpatsvars kopējās investīcijās apstrādes rūpniecībā ir ļoti zems – tikai 11%. Apstrādes rūpniecības investīciju struktūrā dominē zemo tehnoloģiju nozares – 70%. Protams, šāda investīciju struktūra nevar nodrošināt apstrādes rūpniecības augstus pieauguma tempus un strauji uzlabot valsts konkurētspēju. Tāpēc ir jārada papildu stimuli augsto tehnoloģiju nozaru attīstībai, kaut gan to ietekme uz investīciju pieaugumu pirmajos gados var būt neliela sakarā ar augstu ražošanas jaudu nenoslogotības līmeni, kas galvenokārt ir saistīts ar zemo iekšējo un ārējo pieprasījumu. Pēc konjunktūras apsekojuma rezultātiem, 2002. gada aprīlī lielākā ražošanas jaudu dīkstāve bija kapitālpreču ražošanas uzņēmumos, kuros izmantoja tikai 62% no esošām ražošanas jaudām. Ražošanas jaudu augsts dīkstāves līmenis daļēji ir saistīts ar tehnoloģisko mašīnu un iekārtu kvalitāti un atbilstību mūsdienu modernās un kvalitatīvās produkcijas ražošanas prasībām.
Nefinansu investīciju tehnoloģiskās struktūras analīze liecina par to, ka kopš 1997. gada tajā dominē tehnoloģiskās mašīnas un iekārtas, tomēr ar katru gadu to daļa samazinās. 2001. gadā tehnoloģiskajās mašīnās un iekārtās tika ieguldīts 34% no visām nefinansu investīcijām, tas ir par 1 procentpunktu mazāk nekā iepriekšējā gadā un par 4 procentpunktiem mazāk nekā 1997. gadā.
3.4.2. Valsts investīcijas
Valsts investīcijas ir tā kopējā pamatkapitāla veidošanās daļa, kas tiek finansēta no valsts, pašvaldību un speciālo budžetu līdzekļiem. Tie ir galvenokārt ieguldījumi bāzes infrastruktūras veidošanā un modernizācijā un sociālās sfēras producēto aktīvu veidošanā.
Pēc nacionālo kontu datiem, valsts investīcijas Latvijā no 1996. gada līdz 2000. gadam vidēji sastādīja 3,9% no iekšzemes kopprodukta un 16,3% no kopējā pamatkapitāla veidošanās valstī, kas atpaliek no tā līmeņa, kas attiecīgajā periodā bija vairumā Austrumeiropas pārejas ekonomikas valstīm. Pēdējos gados valsts investīciju līmenis Latvijā ir palielinājies un 2001. gadā tās veidoja gandrīz 4% no IKP.
Lai konsolidētu budžeta līdzekļu izmantošanu kapitālieguldījumiem, kā arī palielinātu to efektivitāti, kopš 1995. gada Latvijā tiek izstrādāta Valsts investīciju programma (VIP), bet tā neaptver visas valsts investīcijas – vidēji tikai 55% (skatīt 3.17. tabulu).
3.17. tabula
Valsts investīcijas Latvijā
|
1996 |
1997 |
1998 |
1999 |
2000 |
2001 n |
Vidēji gadā 1996-2001 |
|
|
Valsts investīcijas* (milj. latu) |
72,1 |
96,9 |
152,3 |
182,9 |
182,9 |
188,4 |
146,5 |
|
tai skaitā: |
|||||||
|
VIP** |
33,2 |
67,6 |
80,3 |
107,7 |
98,0 |
89,0 |
79,3 |
|
Valsts investīcijas (% no IKP) |
2,5 |
3,0 |
4,2 |
4,7 |
4,2 |
4,0 |
3,9 |
|
tai skaitā: |
|||||||
|
VIP** |
1,2 |
2,1 |
2,2 |
2,7 |
2,3 |
2,0 |
2,1 |
n – Ekonomikas ministrijas novērtējums.
* Kopējā pamatkapitāla veidošana sektorā (S.13) valsts pārvalde. Avots: Latvijas nacionālie konti.
** VIP budžeta finansējuma daļa.
Pārējās valsts investīcijas tiek finansētas no valsts speciālo budžetu fondiem. Speciālie budžeti veidojas no likumos īpaši iezīmētiem ieņēmumiem. Ir izveidota virkne speciālo fondu, tai skaitā Valsts autoceļu fonds, Dzelzceļa infrastruktūras fonds, Ostu attīstības fonds, Vides aizsardzības fonds, Veselības fonds, Sociālās apdrošināšanas fonds, Reģionālās attīstības fonds u.c. Ārpus VIP paliek arī tie pašvaldību investīciju projekti, kuriem nav valsts pamatbudžeta līdzfinansējuma vai valsts kredītu garantijas.
Kopējā VIP finansējuma summa ietver arī ārpusbudžeta līdzekļus, tādus kā uzņēmumu pašu līdzekļi, valsts budžeta aizdevumi, citi kredīti utt.
Valsts investīciju programmas dinamika. Sākot ar 1995. gadu, VIP kopējie apjomi no valsts pamatbudžeta, speciālā budžeta, kredītiem ar un bez valsts galvojuma un citiem avotiem (dāvinājumi, projektu realizētāju pašu līdzekļi) ir pieauguši no 1,2% līdz 3,3% no IKP 2000. gadā. 2001. gadā, ņemot vērā faktiski ieguldīto, summa no minētajiem finansējuma avotiem ir samazinājusies līdz 2,4% no IKP.
3.18. tabula
Valsts investīciju programma 1995.-2002. gadā
|
1995 |
1996 |
1997 |
1998 |
1999 |
2000 |
2001 |
2002 plāns* |
|
|
VIP (milj. latu) |
28,5 |
47,4 |
88,3 |
108,4 |
137,7 |
141,1 |
114,7 |
138,5 |
|
tai skaitā: |
||||||||
|
valsts pamatbudžets** |
13,8 |
14,3 |
23,3 |
42,3 |
46,3 |
39,7 |
44,4 |
74,9 |
|
valsts speciālais |
||||||||
|
budžets |
4,4 |
3,4 |
3,6 |
2,7 |
6,8 |
8,7 |
6,5 |
6,4 |
|
kredīts |
10,3 |
12,3 |
36,7 |
31,5 |
49,8 |
42,9 |
32,4 |
38,9 |
|
citi resursi |
0,0 |
17,4 |
24,6 |
31,9 |
34,8 |
49,8 |
31,4 |
18,3 |
|
VIP (% no IKP) |
1,2 |
1,7 |
2,7 |
3,0 |
3,5 |
3,3 |
2,4 |
2,7 |
|
tai skaitā: |
||||||||
|
valsts pamatbudžets** |
0,6 |
0,5 |
0,7 |
1,2 |
1,2 |
0,9 |
0,9 |
1,4 |
|
valsts speciālais budžets |
0,2 |
0,1 |
0,1 |
0,1 |
0,2 |
0,2 |
0,1 |
0,1 |
|
kredīts |
0,4 |
0,4 |
1,1 |
0,9 |
1,3 |
1,0 |
0,7 |
0,8 |
|
citi resursi |
0,0 |
0,6 |
0,8 |
0,9 |
0,9 |
1,2 |
0,7 |
0,4 |
* Finansu ministrijas prognoze
** sākot ar 2000. gadu, valsts pamatbudžeta izdevumos tiek atspoguļota arī ārvalstu finansu palīdzība pamatbudžetam un iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
Straujais plānoto pamatbudžeta investīciju apjoma kāpums 2002. gadā ir saistīts ar to, ka transporta un vides aizsardzības nozarēm papildus valsts pamatbudžeta dotācijai projekta finansēšanai tiek plānota ārvalstu finansu palīdzība pamatbudžetam no ES pirmsiestāšanās finansu instrumenta ISPA 18,2 milj. latu apjomā. Finansējums no ISPA fonda Valsts investīciju programmā reāli tiek atspoguļots tikai no 2001. gada, jo 2000. gadā piešķirtie līdzekļi no ISPA fonda tika izmantoti investīciju projektu sagatavošanas un administrēšanas pasākumiem. 2003. gadam plānotais finansējuma apjoms no ISPA fonda ir jau 25,6 milj. latu.
Turpmāk — vēl