Precizējot iepriekš publicēto

Atbilstoši 2002. gada 6. augusta Ministru kabineta sēdes protokollēmuma Nr.33 40.§ 2.2. apakšpunktam precizētās “Pirmspievienošanās ekonomiskās programmas” (akceptēta ar 2002. gada 14. augusta Ministru kabineta rīkojumu Nr.428, publicēta “Latvijas Vēstnesī” 16.08.2002., Nr.117) vides sadaļas pareizā redakcija ir šāda:

“4.6.5. Vide

Pašreizējā situācija un politika

Galvenā vides politikas izstrādes un realizācijas institūcija Latvijā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). VARAM strādā pie likumdošanas un politikas izstrādes vides un dabas aizsardzības, būvniecības un tūrisma jomās.

Minētās politikas realizāciju nodrošina VARAM pakļautībā, pārziņā un pārraudzībā esošās institūcijas. To galvenajās funkcijās ietilpst vides stāvokļa kontrole, datu ieguve un informācijas apmaiņa, dabas aizsardzība (tai skaitā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pārvalde), finansu koordinācija un investīciju piesaiste, projektu koordinācija un realizācija, būvniecība un tūrisms.

Vides politikas realizācija Latvijā notiek, balstoties uz apstiprināto Vides aizsardzības politikas plānu Latvijai un tam sekojošo Vides aizsardzības rīcības programmu. Balstoties uz šiem dokumentiem, ir izstrādātas stratēģijas un programmas dažādiem vides sektoriem (sadzīves atkritumu apsaimniekošana, ūdenssaimniecība, bīstamo atkritumu apsaimniekošana u. c.). Nacionālā likumdošana tiek saskaņota ar ES direktīvu prasībām.

2001. gada novembrī tika slēgta ES iestāšanās sarunu vides sadaļa, panākot 8 pārejas periodu piešķiršanu Latvijai ES prasībām atbilstošas likumdošanas ieviešanai.

Lai būtu iespējams sasniegt vēlamo un ES direktīvās noteikto vides infrastruktūras līmeni, vēl ir nepieciešamas lielas investīcijas no valsts un pašvaldību puses. Tās ir nepieciešamas gan ūdensapgādes un notekūdeņu attīrīšanas uzlabošanai, gan atkritumu saimniecības uzlabošanai.

Pilsētu notekūdeņu un dzeramā ūdens direktīvu ieviešanai, kas prasa vislielākos finansu ieguldījumus, pārejas periods ir paredzēts līdz 2015. gadam. Izmantojot Valsts investīciju programmas (VIP) atbalstu, dāvinājumus, kredītus, pašu līdzekļus, ES direktīvu prasībām atbilstoša notekūdeņu attīrīšanas kvalitāte nodrošināta 21 Latvijas pilsētā un dzeramā ūdens sagatavošanas kvalitāte 19 pilsētās. 2002. gada VIP iekļauti 2 Latvijas lielo pilsētu ūdenssaimniecības attīstības projekti un atbilstoši 1995.gadā izstrādātajai programmai 800+ — “Ūdensapgāde un notekūdeņu attīrīšana Latvijas mazajās un vidējās pilsētās” — 9 ūdenssaimniecības projekti pilsētās, kur cilvēku ekvivalents ir no 2000 līdz 100 000.

Būtisks atbalsts ūdenssaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas sakārtošanai ir ES ISPA fonda līdzekļi. ISPA fonda vadība, atzīstot projektu atbilstību ISPA stratēģijai, 2001.gadā apstiprinājusi līdzfinansējumu 5 projektiem, tai skaitā Austrumlatvijas upju baseina projektam, kas aptver 18 Latvijas mazpilsētas.

Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģija paredz Latvijā izveidot mūsdienīgu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, t.sk. 10-12 vides aizsardzības prasībām atbilstošas reģionālas atkritumu apstrādes iekārtas (atkritumu apglabāšanas poligonus). Jau tiek realizēti Rīgas, Ziemeļvidzemes, Liepājas un Ventspils reģionālo sadzīves atkritumu poligonu izveides projekti un tiek sagatavoti Malienas, Austrumlatgales un Dienvidlatgales projekti.

Projektu finansēšanā ir piesaistīti ISPA fonda līdzekļi. Bīstamo atkritumu pārstrāde, t. sk. sadedzināšana, kā arī galīgā apglabāšana, kas prasa papildus infrastruktūru izveidi un apsaimniekošanu, bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveide tiks finansēta no VIP un ISPA fonda līdzekļiem.

Politikas virzieni

Kā galvenās jomas, kas svarīgas vides kvalitātes saglabāšanai, ES integrācijas procesa un starptautisko saistību izvirzīto prasību nodrošināšanai minamas:

• gaisa piesārņojuma un tā pārrobežu pārneses samazināšana;

• virszemes un pazemes ūdeņu piesārņošanas, t. sk. peldvietu ūdeņu kvalitātes nodrošināšana, notekūdeņu attīrīšanas uzlabošana, jūras un ūdeņu eirotrifikācija un ūdens ekosistēmu degradāciju samazināšana;

• saimnieciskās darbības izraisīto risku (rūpnieciskais, avāriju, ķīmiskais, radiācijas, akumulētais piesārņojums un piesārņojuma pārrobežu pārnese, ģenētiski modificētie organismi u. c.) samazināšana;

• racionālas un vides aizsardzības prasībām atbilstošas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidošana;

• kvalitatīva dzeramā ūdens un efektīvas notekūdeņu attīrīšanas nodrošināšana, ūdenssaimniecības infrastruktūras un darbības kvalitātes uzlabošana un attīstība;

• dabas resursu un vides objektu pārvaldības un infrastruktūras optimizēšana, t. sk. reprezentatīva vides monitoringa un informācijas sistēmas izveidošana;

• piesārņoto vietu attīrīšana un racionāla izmantošana;

• rūpniecības radītā piesārņojuma samazināšana.

Latvija pieprasījusi pārejas periodus atsevišķu direktīvu prasību ieviešanā, kā arī atrunas saistībā ar atsevišķu ES dabas aizsardzības likumdošanas jomā minētu sugu un biotopu aizsardzību. Tā kā ES komisija nav akceptējusi minētās atrunas, tad nepieciešams sakārtot visu dabas aizsardzības likumdošanas sistēmu līdz Latvijas iestāšanās brīdim ES. 2002. gada maijā izveidotā Dabas pārvalde ir sākusi darbu.

Kopš 2001. gada Latvija piedalās arī LIFE programmā (Eiropas Savienības daļēji finansēta programma dabas aizsardzības un vides aizsardzības jomā). Eiropas Komisija pagājušogad akceptējusi 3 LIFE-dabas un 3 LIFE-vides projektus.

Latvija ieguva pārejas periodu līdz 2004. gada beigām attiecībā par bīstamo atkritumu pagaidu uzglabāšanu glabātuvēs, kas neatbilst ES prasībām attiecībā uz bīstamo atkritumu poligoniem. Vidējā termiņā plānots pilnībā sakārtot bīstamo atkritumu apsaimniekošanas saimniecību. Paredzams, ka līdz 2004. gadam Latvijā būs ieviesti galvenie bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas elementi — sadedzināšanas iekārta un poligons. Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ekonomiskās darbības pamatprincipi būs “Piesārņotājs maksā”, kas nodrošinās tās darbību no līdzekļiem, kuri tiktu iekasēti no atkritumu radītājiem par to pārstrādi, iznīcināšanu un galējo deponēšanu, un sekmēs konsekventu bīstamo atkritumu daudzuma samazināšanu attiecībā pret rūpnieciskās produkcijas vienību, jo stimulē tīrāku tehnoloģiju ieviešanu ražošanā. Paredzams, ka ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanu nākotnē nodarbosies privātā biznesa pārstāvji.”