Lai attīstāmies vienkop ar citām tautām

31.augustā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs dosies uz Johannesburgu, lai piedalītos ANO Pasaules sammitā

Vakar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā notika preses konference, kurā ministrs Vladimirs Makarovs informēja par Latvijas delegācijas dalības mērķiem pasaules valstu pārstāvju sanāksmē Dienvidāfrikā, Johannesburgā. Sanāksme sākusies šonedēļ un turpināsies līdz 4. septembrim. Tikšanās “Rio+10” ir veltīta 1992.gadā Riodežaneiro notikušajai Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) konferencei, kurā tika pieņemta pasaules ilgtspējīgas attīstības deklarācija. Tajā secināts, ka dabas resursu pārmērīga izsmelšana apdraud vidi un cilvēku ekonomiskās aktivitātes radītais piesārņojums atstāj nozīmīgas un nenovēršamas sekas, kas apdraud cilvēces pastāvēšanu. Toreiz konferences vadītāji aicināja nopietni izvērtēt draudus un sākt aktīvu rīcību. Tika pieņemti daudzi svarīgi dokumenti, kas kļuva par vadmotīvu ilgtspējīgas attīstības izvēlei. Viens no Johannesburgas šī gada saieta mērķiem ir izvērtēt desmit gados sasniegto deklarācijas īstenošanā. No Latvijas šajā sanāksmē piedalīsies 11 pārstāvji: VARAM speciālisti, Saeimas deputāti, Rīgas domes un arī nevalstisko organizāciju pārstāvji. Dalībai sanāksmē un uzturēšanās izdevumiem, pēc ministra teiktā, atvēlēti seši tūkstoši latu.

Gatavojoties šai sanāksmei, VARAM izstrādājusi Latvijas priekšlikumus ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnēm, kā arī informāciju par Latvijas iesaistīšanos ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā. Uzsverot, ka Latvija nedrīkst norobežoties no šiem nozīmīgajiem pasaules turpmākās attīstības procesiem, V.Makarovs sacīja: “ Mūsu valstī kopš neatkarības atgūšanas ir realizēta veiksmīga vides aizsardzības politika.

Esam pārvarējuši to bezdibeni, kad Latvija daudzu gadu desmitu garumā nepiedalījās pasaulē notiekošajās aktivitātēs vides aizsardzības jomā. Un tas ir gan pamanīts, gan novērtēts. Mūsu speciālisti no šādām sanāksmēm atgriežas ar jaunām idejām, jauniem priekšlikumiem, pat ja netiek panāktas vienošanās globālā līmenī. Tā ir iespēja tikties ar visu ANO konvenciju reģionālajiem pārstāvjiem un apspriest problēmas, kas saistās ar kādas konvencijas ieviešanu.” Kā piemēru ministrs minēja Latvijas valdības apstiprināto līdzdalību konvencijā par pārtuksnešošanos, kas sākotnēji sabiedrībā un plašsaziņas līdzekļos ierobežotās informācijas dēļ izraisīja smaidu. Minētās konvencijas 5.protokola nosaukums ir “Par zemes degradāciju”. Ministrs vērsa uz to uzmanību, liekot atcerēties situāciju, kādā atrodas Latvijas lauki. Cits piemērs — Latvijā pēc speciālistu atgriešanās no līdzīgas sanāksmes ir īstenota iniciatīva, kas nostiprināta arī likumdošanas līmenī, proti, aizliegums Latvijā sadedzināšanai ievest atkritumus no ārvalstīm.

V.Makarovs teica, ka piedalīšanās starptautiskos pasākumos tiek rūpīgi izvērtēta. Līdzšinējā pieredze liecina, ka šādu apmeklējumu atdeve ir novērtējama ar Latvijai vēlāk piesaistītajiem starptautiskajiem finansu resursiem. Līdz šim valsts no ārvalstu fondiem vides projektu realizācijai saņēmusi pāri par 500 miljoniem eiro, un tas ir viens no labākajiem rādītājiem finansu piesaistē.

Ministrs atgādināja, ka pasaulē arvien aktīvāk iezīmējas reģionālās attīstības ideoloģija un ievērību gūst tādas programmas kā “Baltijas jūra”, “Baltic Agenda 21”, “Karpatu kalni”, “Melnās jūras reģions”, “Viktorijas ezers”. “Šobrīd tieši Latvijas pārstāvji ir “Helkom” un “Baltic Agenda 21” vadošajos posteņos, un arī šī atbildība uzliek par pienākumu Latvijai piedalīties šādas ievirzes pasākumos,” uzsvēra Makarovs.

Preses konferencē piedalījās arī VARAM Vides aizsardzības departamenta direktors Rolands Bebris. Viņš norādīja, ka, neraugoties uz ANO vērtējumu, kurā Latvija ir atzīta par salīdzinoši bagātu un attīstītu valsti, šobrīd Latvijas galvenā bagātība ir tās mentalitāte, izglītība un aktivitāte. Tāpēc Latvijas pienākums ir nodot savas zināšanas tālāk. “Latvija ir nonākusi donorvalstu sarakstā ne tik daudz finansu, cik pieredzes ziņā. Taču mēs vēl daudzus gadus būsim to vidū, kas lūdz palīdzību Globālajam vides fondam. Piemēram, ir ekspertīzes, kuras var veikt tikai ārvalstīs, un konsultanta vienas dienas piesaiste maksā ļoti dārgi,” paskaidroja R.Bebris. Latvijai ir laba pieredze reģionālā līmenī programmā “Baltic Agenda 21”, kur mūsu speciālisti izteikuši vairākus nozīmīgus priekšlikumus Baltijas jūras tīrības un piekrastes attīstības veicināšanā. Latviju uzskata par priekšzīmīgu valsti klimata konvencijas izpratnē un bioloģiskās daudzveidības konvencijas īstenošanā. Piemēram, Ukrainas delegācija ir izrādījusi lielu interesi par Latvijas pieredzi vides aizsardzības infrastruktūras izveidošanā, uzsvēra R.Bebris.

Pēc atgriešanās no Johannesburgas sanāksmes VARAM plāno sākt nopietnu dialogu ar Latvijas nevalstisko organizāciju sektoru jautājumos par Latvijas rīcības plāna izstrādi vides aizsardzības jomā.

Jau 12. septembrī iecerēta VARAM un divdesmit nozīmīgu NVO pārstāvju tikšanās, kurā pārrunās arī Johannesburgas sanāksmes rezultātus un pieņemto lēmumu īstenošanas iespējas Latvijā. V.Makarovs sarunā ar žurnālistiem uzsvēra, ka ir jāveido kopīga un spēcīga konsultatīvā padome, kas Latvijā koordinētu un realizētu nozīmīgus ar vides aizsardzību saistītus jautājumus. “Es vēlētos panākt, lai, izveidojoties šādai konsultatīvajai padomei, kas būtu nostiprināta arī valsts likumdošanā, Latvijā NVO būtu efektīvas iespējas piedalīties stratēģisku lēmumu izvērtēšanā un varbūt arī akceptēšanā. Tas nav noslēpums, ka bieži vien tieši nevalstiskās organizācijas ir tās, kas pamana atsevišķas nebūšanas. Tās pārvarēt var tikai tad, ja sabiedrībai tiek dotas iespējas ietekmēt valsts pārvaldes procesu,” teica Makarovs.

V.Makarovs plāno doties uz Johannesburgu 31.augustā. Tomēr daļa no Latvijas delegācijas jau ir devusies uz Dienvidāfriku, lai, analizējot piedāvātās darba kārtības, izvērtētu nepieciešamo dalību konkrētās sanāksmēs. Ministrs izteica cerību, ka ārpus plānotajiem pasākumiem izdosies organizēt arī divpusējas tikšanās. Viņš paskaidroja, ka īpaši vēlas organizēt šādu tikšanos ar Kanādas delegāciju un darba grupu, kurā piedalītos Eiropas valstu ministri.

Dodoties uz Johannesburgu, V.Makarovs izteica cerību, ka tikšanās “Rio+10” noslēgumā tiks pieņemta konkrēta deklarācija un rīcības plāns turpmākajiem desmit gadiem. Viņš uzsvēra: “Mums ir jāiemācās no šiem globalizācijas procesiem gūt savu labumu un no katra šāda pasākuma atgriezties kā savas valsts interešu aizstāvjiem. Ir jāmācās izmantot ārvalstu nauda Latvijas attīstībai, mūsu cilvēku reitinga pieaugumam.”

Zaida Kalniņa, “LV” nozares redaktore