Mūsu valstī akreditējušies jauni ārvalstu vēstnieki

27.augustā Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai savu akreditācijas vēstuli iesniedza Igaunijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Tomass Luks

Otrdien, 27. augustā, savu akreditācijas vēstuli Latvijas Republikas Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai iesniedza Igaunijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Tomass Luks (Toomas Lukk). Savā akreditācijas runā, ko vēstnieks teica latviešu valodā, viņš uzsvēra igauņu un latviešu tautu vēsturisko kopību un akcentēja abu kaimiņvalstu kopīgos centienus iestāties Eiropas Savienībā (ES) un NATO. Atceroties latviešu vēsturnieka Ulda Ģērmaņa vārdus grāmatā “Latviešu tautas piedzīvojumi” par 1918. gada 18. novembri, dienu, kas bija vēsa un apmākusies, bet vēlāk ieguva spīdumu, Igaunijas vēstnieks uzsvēra, ka šī diena tiek atzīmēta arī viņa valstī. Atbildot Igaunijas vēstniekam, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga sacīja:

“Jūsu ekselence!

Man ir patiess prieks sveikt jūs kā Igaunijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā!

Igaunija ir zeme, kura gadsimtiem bijusi mūsu tuvākā līdzgaitniece, ar kuru kopā pārdzīvoti vēstures drūmākie un priecīgākie brīži. Šobrīd mūsu valstis plecu pie pleca darbojas, lai nodrošinātu neapdraudētu un pārtikušu tautas nākotni.

Vēl augusta sākumā man bija iespēja viesoties vienā no Igaunijas savdabīgākajiem nostūriem — Sāremā salā. Šī vizīte atstāja paliekošus iespaidus ar brīnišķīgajām ainavām, bagātīgo vēsturisko un kultūras mantojumu un sastaptajiem viesmīlīgajiem ļaudīm. No sarunas ar Igaunijas prezidentu Rītela kungu guvu vērtīgas atziņas par Latvijas un Igaunijas divpusējās sadarbības attīstību.

Lai gan mūsu sadarbība jau šobrīd ir ļoti plaša un aptver visas jomas, vienmēr ir iespējams atrast jaunus veidus, kā to papildināt un uzlabot.

Šis gads izceļas ar Baltijas valstu vadītāju tikšanos biežumu. Ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem esam kopīgi tikušies ar saviem Eiropas kolēģiem, piedalījušies starptautiskos forumos, pārrunājuši daudzus mūsu valstīm aktuālus jautājumus. Šī savstarpējo kontaktu intensitāte liecina, ka tuvojamies izšķirīgiem notikumiem mūsu valstu dzīvē. Esam sapratuši, ka, apvienojot spēkus, spēsim daudz labāk tiem sagatavoties.

Labs piemērs mūsu kopējo pūliņu rezultātam ir atziņas, kas radušās šajā vasarā Rīgā NATO kandidātvalstu vadītāju tikšanās laikā. Baltijas valstīm vairs nebija jāpārliecina par savu gatavību pievienoties aliansei, mūs jau uzskata par cienīgiem kandidātiem. Baltijas valstu sasniegtais progress reformu procesā un praktiskajā gatavībā militārajā jomā augsti novērtēts gan dalībvalstu galvaspilsētās, gan NATO struktūrās. Latvija un Igaunija ir pierādījušas, ka tās spēs sekmīgi iekļauties NATO darbā, jo sadarbības pieredze gūta jau daudzajos kopīgajos projektos. Ar mūsu palīdzību var rēķināties starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās.

Savukārt sarunās par iestāšanos Eiropas Savienībā grūtākie izaicinājumi vēl priekšā. Abu mūsu valstu mērķis ir noslēgt sarunas līdz šī gada beigām, lai 2004. gadā mūsu pilsoņi kopā ar pārējiem ES pilsoņiem varētu piedalīties Eiropas parlamenta vēlēšanās. Latvijas, tāpat kā Igaunijas, mērķis iestāšanās sarunās ir panākt godīgu konkurenci un vienādus nosacījumus visiem. Arī Eiropas Savienības dalībvalstis apzinās, ka šī vēsturiskā izdevība nolīdzināt gadu desmitiem ilgušo Eiropas dalījumu ir jāizmanto. Eiropas Savienības dalībvalstu un īpaši Dānijas prezidentūras apņemšanās dod cerības, ka līdz gada beigām visām pusēm pieņemams risinājums tiks atrasts.

Jūsu darbs kā Igaunijas vēstniekam Latvijā noritēs laikā, kad mūsu valstis būs īstenojušas pēdējo gadu galveno ārpolitisko mērķi — dalību Eiropas Savienībā un NATO. Šeit vēlos atzīmēt jūsu personīgo ieguldījumu EDSO misijas slēgšanā Igaunijā, kas bija būtisks faktors ceļā uz Eiropas Savienību un NATO.

Nešaubos, ka kopējās vērtības, uz kurām balstās Latvijas un Igaunijas līdzšinējā sadarbība, būs pamats savstarpējām attiecībām, arī esot lielāku institūciju dalībniekiem. Esmu pārliecināta, ka jūs, turpinot kolēģu darbu, dosiet savu ieguldījumu mūsu tautu sadarbības tālākā attīstībā.”

Pēc tam sarunā ar jauno Igaunijas vēstnieku Latvijas Valsts prezidente pauda prieku par vēstnieka sacīto akreditācijas runu latviešu valodā. Pārspriežot abu valstu integrāciju ES, tika uzsvērts, ka Latvijas un Igaunijas mērķis iestāšanās sarunās ir panākt godīgu konkurenci un vienādus nosacījumus visiem.

Tomass Luks dzimis 1962. gada 17. jūnijā Igaunijā. 1985. gadā beidzis Tartu universitātes Bioloģijas un ģeogrāfijas fakultāti. 1991. gadā beidzis arī Centrālās Eiropas universitātes vasaras apmācību kursu dabas zinātņu un politikas jomā. Kopš 199l. gada piedalījies daudzos starptautiskos semināros, konferencēs un apmācību programmās. No 1985. līdz 1993. gadam strādājis Igaunijas Zinātņu akadēmijā, 1992. un 1993. gadā arī Leidenes universitātē Nīderlandē. Kopš 1993. gada strādā Igaunijas Ārlietu ministrijā: līdz 1996. gadam — Politiskajā departamentā, kur viņa kompetencē bija darbs ar starptautiskajām organizācijām; no 1996. līdz 1999. gadam — Igaunijas pastāvīgajā pārstāvniecībā ANO Ņujorkā; kopš 1999. gada — Ārlietu ministrijas Pirmajā politiskajā departamentā, atbildot par drošības politikas un bruņojuma kontroles jautājumiem. Vēstnieks ir aptuveni divdesmit zinātnisku rakstu autors vai līdzautors. Pārvalda igauņu, angļu, krievu, somu un latviešu valodu. Precējies, divu dēlu tēvs. Tieši akreditācijas dienā bija Tomasa Luka un viņa kundzes laulību četrpadsmitā gadadiena.

Pie Ministru prezidenta

Vakar, 28.augustā, pie Ministru prezidenta Andra Bērziņa akreditācijas vizītē bija ieradies Igaunijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Tomass Luks.

Sarunā ar Tomasu Luku Ministru prezidents teica, ka Latvijas un Igaunijas attiecības ir teicamas, aktīvs politiskais dialogs notiek visos līmeņos un jomās. Ministru prezidents kā ļoti veiksmīgas raksturoja savas attiecības ar Igaunijas premjerministru Sīmu Kallasu. Īpaši veiksmīga sadarbība notiek aizsardzības, kultūras un izglītības, iekšlietu un tieslietu jomā. Abas amatpersonas bija vienisprātis par abu valstu kopējiem mērķiem — iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO, kā arī par to, ka abas valstis šo mērķu sasniegšanā ir guvušas labus panākumus. Vēstnieks atzīmēja, ka šā iemesla dēļ 2002.gads abu valstu vēsturē būs ļoti nozīmīgs gads.

Ministru prezidents izteica rūpes par situāciju lauksaimniecībā, ko izraisījis ilgstošais sausums Latvijā, un interesējās par situāciju Igaunijā. Amatpersonas pārrunāja lauksaimniecības jautājumu, kas gan Latvijā, gan Igaunijā ir ļoti sāpīgs, kā arī lauksaimniecības jautājumu izšķirošo nozīmi ceļā uz ES. Sarunā ar vēstnieku Ministru prezidents norādīja uz vēl neatrisināto Valkas–Valgas jautājumu.

“Latvijas Vēstneša” intervija ar Igaunijas vēstnieku — kādā no tuvākajiem “LV” laidieniem

27.augustā Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai savu akreditācijas vēstuli iesniedza Čehijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Jirži Kubīčeks

27. augustā savu akreditācijas vēstuli Latvijas Republikas Valsts prezidentei iesniedza Čehijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Jirži Kubīčeks (Jiri Kub’iček). Uzrunājot Vairu Vīķi–Freibergu, Jirži Kubīčeks nodeva viņai savas valsts prezidenta Vāclava Havela sveicienus un laba vēlējumus Latvijas tautai. Vēstnieks uzsvēra, ka Čehija jau no paša sākuma atbalstījusi domu par NATO paplašināšanu, uzņemot šajā organizācijā Latviju un pārējās Baltijas valstis. Vēstnieks pauda viedokli, ka Čehijas un Latvijas attiecības ir labas visās jomās.

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga atbildes runā teica:

“Jūsu ekselence! Sveicu jūs kā Čehijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā.

Mūsu tautu vēsturiskie likteņi daudzreiz ir attīstījušies paralēli. Gan latviešu, gan čehu tauta ir bijusi iekļauta svešu valstu impērijās, tās cīnījušās par savu brīvību un gandrīz vienlaikus to ieguvušas. Latvijā augstā godā tur Čehijas brīvības cīnītāju un pirmo prezidentu Tomāšu Garigu Masariku, kam divreiz tika piešķirts Latvijas augstākais apbalvojums — Triju Zvaigžņu ordenis.

Arī šodien mūsu valstis sadarbojas vienotas un brīvas Eiropas nākotnes vārdā. Latvija augstu vērtē Čehijas nemainīgo, stingro un neatslābstošo atbalstu Latvijas un Baltijas valstu uzņemšanai NATO. Jo īpaši nozīmīga ir jūsu prezidenta Vāclava Havela vēsturiskā runa pirms gada Bratislavā, kas pauda stingru atbalstu Eiropai bez sadalošām līnijām un piešķīra diskusijai par alianses paplašināšanos stingri motivētu dimensiju.

Ļoti ceram, ka nozīmīgajā NATO galotņu tikšanās laikā Čehijas Republikas galvaspilsētā Prāgā Latvija tiks uzaicināta kļūt par pilntiesīgu Ziemeļatlantijas alianses locekli.Šim gadam ir izšķiroša nozīme ne tikai NATO, bet arī Eiropas Savienības paplašināšanās procesā. Latvija un Čehijas Republika ir to desmit valstu vidū, kam ir visas iespējas pabeigt iestāšanās sarunas šogad. Iestājoties Eiropas Savienībā, mūsu sadarbībai pavērsies jaunas dimensijas.

Latvijas un Čehijas divpusējās attiecības ir lieliskas, plaši un vispusīgi attīstītas: sadarbojamies gan aizsardzības, iekšlietu un transporta jomā, gan izglītības un kultūras nozarē. Kārļa universitātē čehu studenti mācās latviešu valodu, bet Latvijas Universitātē tiek apgūta čehu valoda. Ir izveidota plaša un vispusīga līgumtiesiskā bāze, ar katru gadu pieaug tirdzniecības apgrozījums starp Latviju un Čehiju.

Jūsu ekselence! Esmu pārliecināta, ka jūsu nozīmēšana par Čehijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā būs nozīmīgs impulss mūsu tautu un valstu sadarbības tālākā padziļināšanā. Ļoti ceru, ka iepazīsiet Latviju kā iespējām bagātu, mūsdienīgu un dinamisku valsti, kas ar cerībām raugās nākotnē, vienlaikus dziļā cieņā turot savu nacionālo savdabību, vēsturi un tautas tradīcijas, kā atvērtu valsti un kā uzticamu sadarbības partneri.

Novēlu jums panākumus un veiksmi, pildot ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijā pienākumus!”

Pēc akreditācijas ceremonijas, sarunājoties ar jauno vēstnieku, Vaira Vīķe–Freiberga izteica dziļu līdzjūtību Čehijas cilvēkiem sakarā ar sarežģīto stāvokli valstī, ko izraisījuši plūdi. Čehijas vēstnieks izteica pārliecību par perspektīvām Latvijas un Čehijas kā jaunu NATO sabiedroto attiecībās. Runājot par ES paplašināšanu, abas puses atzīmēja, ka Latvija un Čehija ir to desmit valstu vidū, kam ir iespējas pabeigt iestāšanās sarunas šogad. Prezidente informēja par Latvijas nostāju ES lauksaimniecības politikas jautājumos, aizstāvot vienlīdzīguma principu kvotu un tiešo maksājumu jomā.

Jirži Kubīčeks dzimis 1959. gada 19. februārī Prāgā. 1983. gadā beidzis Kijevas Valsts universitātes Starptautisko tiesību un starptautisko attiecību fakultāti. 1984. gadā, pēc obligātā karadienesta, sācis strādāt Čehoslovākijas Ārlietu ministrijā: sākumā par Politiskās nodaļas atašeju; kopš 1985. gada strādājis Rietumeiropas valstu departamentā; kopš 1989. gada — trešais sekretārs Čehoslovākijas vēstniecībā Romā, atbildot par kultūras jautājumiem; 1990. gadā paaugstināts par pirmo sekretāru un kultūras atašeju; kopš 1994. gada — Čehijas Ārlietu ministrijas Kultūras un zinātnes sakaru departamenta direktors; kopš 1996. gada — Čehijas ģenerālkonsuls Milānā, veicot arī Čehijas konsulārā biroja vadītāja pienākumus Venēcijā; kopš 2001. gada — Diplomātiskā protokola departamenta direktors. Precējies, ģimenē ir divas meitas. Pārvalda čehu, franču, angļu, itāliešu un krievu valodu.

Pie Ministru prezidenta

Vakar, 28.augustā, pie Ministru prezidenta Andra Bērziņa akreditācijas vizītē bija ieradies Čehijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Jirži Kubīčeks.

Ministru prezidents izteica dziļu līdzjūtību Čehijas tautai saistībā ar sarežģīto stāvokli valstī, ko izraisījuši plūdi. Vēstnieks pauda savas valsts pateicību Latvijas valdībai par atbalstu un humāno palīdzību, kā arī atzīmēja, ka šābrīža vajadzības ir īpašas — žāvēšanas iekārtas, ūdenssūkņi un vakcīnas.

Vēstnieks atzīmēja, ka sagatavošanās darbi NATO sammitam Prāgā jau ir uzsākti. Lai arī šādi plūdi Čehijā nav piedzīvoti pēdējos 500 gados, vēstnieks izteica cerību, ka Prāga būs gatava uzņemt visas augstās amatpersonas šā gada novembrī un nodrošināt visus nepieciešamos tehniskos un drošības pasākumus.

Sarunā ar J.Kubīčeku Ministru prezidents abu valstu attiecības raksturoja kā ļoti labas. Starp abām valstīm parakstīti un veiksmīgi darbojas svarīgākie tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības veicināšanas līgumi, sekmīgi uzsākta un turpinās sadarbība starp dažādām ministrijām, arī sadarbība militārajā jomā. Abas amatpersonas izteica cerību, ka šī sadarbība un labie kontakti turpināsies nākotnē.

Sarunas noslēgumā vēstnieks atzinīgi raksturoja Rīgu kā draudzīgu, atvērtu pilsētu, ar jaukām vasaras kafejnīcām un restorāniem.

“Latvijas Vēstnesim”

— Vēstnieka kungs, kā jūs raksturotu nule notikušo sarunu ar Latvijas Valsts prezidenti tūlīt pēc jūsu akreditācijas ceremonijas?

— Tā bija ļoti saturīga un patīkama tikšanās. Es pārliecinājos, ka Viņas ekselence ļoti daudz zina par Čehiju. Protams, es jūsu prezidentei sniedzu arī pārskatu par situāciju Čehijas Republikā pēc traģiskajiem plūdiem. Viņa mani savukārt ļoti laipni informēja par Latvijas valdības spertajiem palīdzības soļiem. Arī par to, ka Latvija gatavojas nosūtīt Čehijai vakcīnu pret saslimšanu ar hepatītu. Mēs esam ļoti pateicīgi Latvijai par šo iniciatīvu.

Prezidente ļoti daudz uzmanības veltī arī Eiropas nākotnei. Protams, sarunā mēs skārām arī drīzo NATO dalībvalstu vadītāju apspriedi Prāgā. Mēs runājām arī par Eiropas Savienības (ES) paplašināšanu.

Es jūsu prezidentei izteicu cerību, ka Viņas ekselence pati varētu vadīt Latvijas delegāciju NATO dalībvalstu vadītāju apspriedē Prāgā. Jūsu prezidentei tā būtu arī laba iespēja vēlreiz apmeklēt mūsu valsti. Tā būtu arī laba iespēja atkal tikties ar mūsu prezidentu Vāclavu Havelu, kura prezidentūras laiks tuvojas beigām. Līdz ar to tā, iespējams, būtu pēdējā jūsu prezidentes tikšanās ar Havela kungu kā Čehijas prezidentu. Es domāju, šāda jūsu prezidentes vizīte Latvijai varētu būt nozīmīgs, pat vēsturisks solis, ja tieši Prāgā tiktu atvērta jauna, ļoti nozīmīga lappuse Latvijas vēsturē.

27.augustā Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai savu akreditācijas vēstuli iesniedza Uzbekistānas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Kobilžons Nazarovs

Otrdien Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga pieņēma arī Uzbekistānas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijā Kobilžona Nazarova (Kobilzhon Nazarov) akreditācijas vēstuli. Savā akreditācijas runā viņš Latvijas Valsts prezidentei nodeva Uzbekistānas prezidenta Islama Karimova sveicienus un uzsvēra, ka veltīs visas pūles abu valstu draudzīgo sakaru tālākai nostiprināšanai, jo labas attiecības ar Latviju ir viena no Uzbekistānas ārpolitikas prioritātēm. Vēstnieks atzīmēja, ka viņa valsts ir ieinteresēta palielināt Latvijas un Uzbekistānas kopuzņēmumu skaitu un atzīmēja tiešās aviolīnijas starp Rīgu un Taškentu organizēšanas aktualitāti.

Atbildot vēstniekam, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga sacīja:

“Jūsu ekselence!

Ar patiesu prieku sveicu jūs kā pirmo Uzbekistānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā!

Jūsu iecelšana šajā augstajā amatā ir vēl viens apliecinājums mūsu tautu vēlmei vērst plašumā Latvijas un Uzbekistānas sadarbību. Jūsu darbības laiks Latvijā sakrīt ar nozīmīgu jubileju starpvalstu attiecību vēsturē. Šā gada novembrī aprit desmit gadi mūsu valstu diplomātiskajām attiecībām.

Atskatoties uz aizvadīto periodu, varam būt gandarīti, ka starpvalstu dialogam ir raksturīgs dinamisms un savstarpējā sapratne kā divpusējā, tā arī starptautiskajā sadarbībā. Latvija uzskata Uzbekistānu par prioritāru partneri Centrālāzijas reģionā.

Latvijas un Uzbekistānas aktīvais politiskais dialogs dažādos līmeņos, regulāra vizīšu apmaiņa, tai skaitā abu valstu prezidentu līmenī, kā arī saimniecisko kontaktu attīstīšana, ir radījusi noturīgu bāzi tālāko attiecību attīstīšanai un pilnveidošanai. Abu valstu starpā ir noslēgti vairāk nekā divdesmit līgumi. Ir izveidota Starpvaldību komisija, abu valstu parlamentos darbojas draudzības grupas. Arī Latvijas ārlietu ministra Induļa Bērziņa nesenā oficiālā vizīte Uzbekistānā deva jaunu impulsu starpvalstu sadarbībai.

20. gadsimts gan Latvijai, gan arī Uzbekistānai ir bijis lielu pārbaudījumu un pārmaiņu laiks. Mūsu tautas ir īstenojušas savas pašnoteikšanās tiesības un neatlaidīgi aizstāvējušas tās. Par vienu no svarīgākajiem Latvijas un Uzbekistānas sadarbības priekšnoteikumiem Latvija uzskata valstu izpratni un tuvās pozīcijas jautājumā par savas nacionālās drošības garantēšanu, veltot lielu uzmanību stabilitātes un miera nodrošināšanai ne tikai reģionālajā, bet arī globālajā mērogā. Latvija ir gandarīta, ka Uzbekistāna atbalsta Latvijas centienus integrēties Eiropas Savienības un transatlantiskajās struktūrās, un ir gatava dalīties ar Uzbekistānu savā eirointegrācijas pieredzē.

Latvijas puse uzskata, ka abu valstu ģeogrāfiskais izvietojums un saimnieciskais potenciāls īpašu uzmanību ļauj pievērst ekonomiskās sadarbības paplašināšanai, tādējādi vairojot abu tautu labklājību. Ņemot vērā abu valstu ekonomiskās intereses, Latvija un Uzbekistāna nav ekonomiskie konkurenti pasaules tirgū. Latvija var kalpot par tiltu Uzbekistānai tās tirdznieciskajos kontaktos ar Rietumeiropas, kā arī citām valstīm.

Situācija pasaulē izvirza par prioritāti visām valstīm kopīgiem spēkiem cīnīties pret starptautisko terorismu un citiem organizētas noziedzības veidiem. Latvija augstu vērtē Uzbekistānas ieguldījumu starptautiskajā pretterorisma koalīcijā un ir gatava izvērst divpusējo sadarbību cīņā pret šo globālo ļaunumu.

Jūsu ekselence,

Latvija ir atvērta draugiem un sadarbībai! Novēlu sekmes, pildot jums uzticētos Uzbekistānas Republikas vēstnieka Latvijā pienākumus!”

Valsts prezidentes un vēstnieka sarunā pēc akreditācijas ceremonijas abas puses pauda valstu savstarpēju interesi izvērst sadarbību politiskajā, ekonomiskajā, izglītības un citās jomās.

Prezidente pateicās Uzbekistānai par tās atbalstu Latvijas ārpolitiskajiem centieniem un pauda Latvijas gatavību dalīties ar Uzbekistānu savā eirointegrācijas pieredzē.

Kobilžons Nazarovs dzimis 1953. gada 29. janvārī Samarkandā. No septiņpadsmit gadu vecuma strādājis Samarkandas rūpnīcā “Helions” par atslēdznieku. 1978. gadā beidzis Samarkandas Valsts universitāti. Pēc obligātā karadienesta strādājis Samarkandas Valsts universitātes problēmu laboratorijā par laborantu. No 1976. līdz 1979. gadam bijis Uzbekistānas Zinātniski tehniskās informācijas zinātniski pētnieciskā institūta Zinātniski tehniskās informācijas centra inženieris, vēlāk vecākais zinātniskais līdzstrādnieks. No 1980. līdz 1983. gadam bijis šīs institūcijas direktora vietnieks Karši pilsētā, pēc tam, līdz pat 1995. gadam, — šīs iestādes vecākais zinātniskais līdzstrādnieks un analītiskās nodaļas vadītājs. Kopš 1996. gada strādā Uzbekistānas Ārlietu ministrijā. Līdz 2000. gadam bijis Personāla un mācību iestāžu pārvaldes vadītājs, pēc tam — Uzbekistānas ārlietu ministra vietnieks. Precējies, ir divi bērni. Pārvalda uzbeku, krievu, dari un farsu valodu.

Pie Ministru prezidenta

Vakar, 28.augustā, pie Ministru prezidenta Andra Bērziņa akreditācijas vizītē bija ieradies Uzbekistānas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Kobilžons Nazarovs.

Ministru prezidents sveica K.Nazarovu kā pirmo Uzbekistānas vēstnieku Latvijā, novēlot veiksmi jaunajā darbā no dzimtās zemes tālajā Baltijā. Ministru prezidents izteica cerību, ka vēstnieka darbība sekmēs Latvijas un Uzbekistānas sadarbības uzlabošanos, tranzīta un tirdzniecības attīstību. A.Bērziņš pauda ieinteresētību sekmēt Latvijas un Uzbekistānas ekonomisko, tirdzniecisko un izglītības, zinātnes kontaktu nostiprināšanos un attīstību, kā arī izteica cerību, ka vēstnieka kungam izdosies šīs ieceres īstenot.

“Latvijas Vēstnesim”

— Vēstnieka kungs, kurās jomās, jūsuprāt, iespējams paplašināt vai padziļināt Latvijas un Uzbekistānas sadarbību?

— Mēs domājam par daudzpusēju attiecību paplašināšanu. Mēs jau tagad plaši izmantojam Latvijas ostas savu preču tranzītam. Pašlaik darbojas divdesmit trīs Latvijas un Uzbekistānas kopuzņēmumi, kas specializējušies galvenokārt kokmateriālu apstrādē un mēbeļu ražošanā. Preču apgrozījuma kopapjoms ir apmēram 104—105 miljoni ASV dolāru gadā. Nupat sarunā ar jūsu Valsts prezidenti mēs apspriedām sadarbības iespējas arī izglītības un zinātnes jomā. Ir iecere organizēt studentu un pasniedzēju apmaiņas projektus. Mēs domājam par daudzpusējās sadarbības paplašināšanu. Arī militāri tehniskās sadarbības jomā. Mēs zinām, ka Latvija aktīvi piedalās cīņā pret starptautisko terorismu. Jau izveidojusies aktīva sadarbība starp abu valstu iekšlietu ministrijām. Pavisam drīz Uzbekistānu apmeklēs Latvijas Iekšlietu ministrijas delegācija, lai apspriestu sadarbību cīņā pret starptautisko terorismu un vēl virkni citu jautājumu. Starp mūsu valstīm jau noslēgti vairāk nekā divdesmit līgumi. Pastāv arī sakari starp abu valstu parlamentiem. Tāpēc nav šaubu, ka mūsu sadarbība turpinās attīstīties un padziļināties.

Valsts prezidenta preses dienests

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs,“LV”