Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” Vakar, 28.augustā, apaļā galda diskusijas laikā: finansu ministrs Gundars Bērziņš, diskusijas vadītāja Sigita Kirilka, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs (augšējā attēlā); Finansu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Uldis Cērps, Latvijas komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons, Latvijas Biznesa skolas prezidents Aleksandrs Ļebedevs (vidējā attēlā); “Hansabanka” valdes loceklis Ģirts Bērziņš, Parekss bankas viceprezidente Līga Puriņa, Finansu ministrijas valsts sekretāre Valentīna Andrējeva (apakšējā attēlā)

Jau trešo gadu, gatavojoties starptautiskajai konferencei “Bankas un finanses Baltijā”, tās rīkotāji organizē apaļā galda diskusiju, kurā aicināti piedalīties lietpratīgākie finansu speciālisti un vadošo banku pārstāvji.

Gadskārtējā, nu jau astotā konference Latvijā kopā pulcēs Baltijas un citu Eiropas, arī Skandināvijas, valstu centrālo banku, komercbanku un finansu institūciju vadītājus, politiķus un uzņēmējus. Tā notiks Rīgā 19. un 20. septembrī.

Saruna par banku sektora pašreizējo attīstību un tās iespējām, iestājoties Eiropas Savienībā (ES), noritēja Finansu ministrijā (FM) vakar, 28. augustā.

Finansu ministrs Gundars Bērziņš sacīja, ka šobrīd banku sektors Latvijā attīstās veiksmīgi. Lai gan komercbanku skaits Latvijā ir lielāks nekā abās pārējās Baltijas valstīs kopā (Igaunijā ir 7, Lietuvā — 13 komercbankas), nekādas problēmas nav saskatāmas — visas divdesmit trīs mūsu valstī funkcionējošās komercbankas spēj izpildīt normatīvajos aktos noteiktās prasības un sekmīgi strādāt. Katra no bankām ir atradusi savu vietu. Par veiksmīgu darbību liecina tas, ka banku sektora gūtā peļņa pirmajā pusgadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājusies par 27,7%, atzina finansu ministrs. Viņš kā pozitīvu zīmi minēja arī noguldījumu apjoma palielināšanos par 15%. Tas liecina, ka uzticība banku sektoram pieaug. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu par 42,3% pieaudzis kredītportfeļa apjoms. Patlaban banku kopējie aktīvi pārsniedz trīs miljardus astoņsimt sešdesmit miljonus latu.

G. Bērziņš pozitīvi novērtēja to, ka viss finansu tirgus tiek uzraudzīts vienoti, jo banku sektors, vērtspapīru tirgus un apdrošināšana ir savstarpēji cieši saistīti. Īpaši svarīga šī uzraudzības vienotība ir tāpēc, ka pasaules ekonomikā šobrīd satricinājumus rada vērtspapīru tirgus dažādi darījumi.

Pēc iestāšanās ES Latvijā būs pārmaiņu laiks, bet finansu ministrs uzskata, ka bankas ir pietiekami nostiprinājušās un gatavas konkurētspējīgi darboties savienības kopējā finansu tirgū. Valdība pilda savas funkcijas, nodrošinot pietiekami stabilu budžeta ieņēmumu izpildi. Latvijas Banka īsteno konsekventu monetāro politiku, un Finansu un kapitāla tirgus komisija stingri uzrauga finansu institūcijas mūsu valstī, tāpēc nekādas problēmas nav gaidāmas.

Runājot par to, kā attīstīsies bankas turpmāk, finansu ministrs paskaidroja, ka Latvijai ir jābūt gatavai nozīmīgam finansu kapitāla pieplūdumam jau tuvākajā laikā. Pārrunās ar investoriem atklājas, ka pēc 11. septembra notikumiem Amerikā un vairākiem grāmatvedības skandāliem lielās finansu institūcijas vērš savus skatus Austrumeiropas virzienā. Šis reģions šobrīd tiek uzskatīts par vienu no straujāk augošajiem un perspektīvākajiem ekonomikā un finansēs, un arī Latvija ietilpst tajā, sacīja G. Bērziņš.

Par pašreizējās ekonomiskās situācijas stabilitāti Latvijā liecina arī zemais inflācijas līmenis, kas pusgadā sasniedzis 0,7%, kā arī samērā nelielais fiskālais deficīts valsts budžetā — šī gada septiņos mēnešos tas sasniedzis tikai 11 miljonus latu, informēja G. Bērziņš. Turpretī situācija globālajā ekonomikā satrauc visus finansistus, atzina ministrs. Starptautiskā valūtas fonda jaunākās prognozes liecina, ka ekonomikas izaugsme pasaulē aizvien palēnināsies. Piemēram, attīstības temps ES tikai nedaudz pārsniegs vienu procentu. Ļoti mazs ir to valstu skaits pasaulē, kuru ekonomiskās attīstības temps varētu pārsniegt 5% robežu. Finansu ministrs izteica cerību, ka Latvija būs viena no tām.

Izpildot visus ES normatīvajos aktos ietvertos nosacījumus par finansu un monetāro jomu, Latvijas Banka jau sen ir sagatavojusies dalībai ES, uzsvēra bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Mūsu valsts likumdošanu salāgojot ar Eiropas Centrālās bankas noteikumiem, pēdējie grozījumi tika veikti šogad īsi pirms Jāņiem. Tagad vairs nav nekādu šķēršļu, kas Latvijas banku sektoram liegtu izpildīt ES noteikumus un likumu prasības. Tomēr Latvijas Banka nekādā gadījumā nedomā priekšlaikus atšķirt latu no SDR valūtu groza, piesaistot to eiro, jo uzskata, ka SDR valūtu grozs ir optimāls piesaistes veids, norādīja I. Rimšēvičs.

Latvijas Bankas prezidents atgādināja, ka Latvija jau piecus gadus izpilda Māstrihtas kritērijus. Piemēram, šajos kritērijos noteiktais pieļaujamais budžeta deficīta apmērs ir 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet Latvijā pērn tas bija 1,8%, bet šā gada pirmajā pusgadā — aptuveni 0,2% no IKP. Pieļaujamais noteiktais valsts parāda apmērs ir 60%, Latvijā iepriekšējā gadā tas bija 15%, bet patlaban — 14,6%. Arī pieļaujamais inflācijas apmērs — 3% — Latvijā netiek pārsniegts.

Finansu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Uldis Cērps atzina, ka Latvijas normatīvā bāze visos aspektos atbilst ES prasībām un Bāzeles banku uzraudzības komitejas izdotajām rekomendācijām. Runājot par nākotnē gaidāmām izmaiņām, U. Cērps sacīja, ka ap 2006. gadu ES plānots ieviest jaunus banku kapitāla pietiekamības noteikumus, ko šobrīd izstrādā ES un citu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu speciālisti.

Pēc pagājušā gada 11. septembra notikumiem pasaulē īpaši rūpīgi tiek strādāts, lai novērstu iespēju izmantot jebkuras valsts finansu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai. Latvija šajā ziņā jau ir paveikusi ļoti daudz, tomēr ir jāturpina vērīgi sekot tam, lai mūsu valsts finansu sistēmu nebūtu iespējams izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, sacīja U. Cērps.

Finansu ministrijas valsts sekretāre Valentīna Andrējeva atzina, ka Latvijas banku sektors būtībā jau šobrīd darbojas ES apstākļos. Kā pozitīvu ieguldījumu banku sektora stiprināšanā V. Andrējeva novērtēja banku sistēmas reformas pēdējo soli, proti, uzraudzības nodošanu neatkarīgas institūcijas — Finansu un kapitāla tirgus komisijas — rokās.

Arī Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons atzina, ka bankas jau strādā ES apstākļos. Tāpēc bankas Latvijā par iestāšanos ES nesatraucas — tās ir konkurētspējīgas un gatavas pārmaiņām.

Runājot par banku sektora attīstību, T. Tverijons minēja, ka vajadzētu pielikt punktu ieilgušajai a/s “Latvijas Krājbanka” privatizācijai. Nākotnē vajadzētu saglabāt vienīgo valsts banku — VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka”, jo ir svarīgi, lai valstij būtu instruments, ar kura palīdzību valsts var īstenot dažādas palīdzības programmas.

Bankās kā spogulī skatāmi tie pozitīvie procesi, kas notiek valsts ekonomikā. Reizumis politiķi teic, ka nacionālā kopprodukta pieaugumu ļoti grūti sataustīt savās kabatās. Bankas turpretī šo kāpumu izjūt reāli, piemēram, kā izsniegto kredītu apjomu pieaugumu. Tātad liels nopelns banku sektora veiksmīgā attīstībā ir tām atbildīgajām valsts institūcijām, kas nodrošina makroekonomisko stabilitāti, — Latvijas Bankai, Finansu ministrijai, Ekonomikas ministrijai, sacīja T. Tverijons.

T. Tverijons informēja, ka patlaban tiek veidota Komercbanku asociācijas ombuda institūcija, kas izskatīs banku klientu sūdzības. Tas arī ir solis uz priekšu, īstenojot ES rekomendācijas. Iespējams, ka tā varēs sākt darboties jau oktobrī.

Ļoti nopietni mūsu valsts ekonomikas un līdz ar to arī banku attīstību ietekmēs stratēģiski svarīgie politiskie pagrieziena punkti — Latvijas iestāšanās NATO un ES. Šie procesi izraisīs jaunu investīciju ieplūšanu valstī, kas sekmēs ekonomikas uzplaukumu. Šīs ekonomiskās aktivitātes neapšaubāmi atspoguļosies arī banku darbības rezultātos, kas noteikti būs ar plusa zīmi, — ir pārliecināts T. Tverijons.

“Pareksa bankas” viceprezidente kreditēšanas jautājumos Līga Puriņa apliecināja, ka arī šo banku nebaida konkurence un Latvijas dalība ES, jo savā darbībā tā ievēro Latvijas likumu normas, kas ir harmonizētas ar ES normatīvo aktu prasībām. Savos panākumos banka lielus nopelnus var piedēvēt Latvijas likumdošanai, centrālās bankas attieksmei pret banku sektoru un Finansu un kapitāla tirgus komisijai, atzina L. Puriņa.

A/s “Hansabanka” valdes loceklis, Produktu attīstības un informācijas tehnoloģiju daļas vadītājs Ģirts Bērziņš, piekrītot T. Tverijona teiktajam, atzina, ka tas, kā bankām veiksies, Latvijai iestājoties ES, būs atkarīgs no tā, ka veiksies to klientiem, jo bankas tikai nodrošina infrastruktūru, lai ekonomika darbotos, tās ir ceļi, pa kuriem nauda nonāk no viena klienta pie otra.

Bankām ir svarīgi būt līdzās saviem klientiem. Tās darbosies Latvijas tirgū arī pēc iestāšanās ES. Tāpēc ieguvējas būs tās bankas, kas darbojas ar rezidentu biznesu, uzskata Ģ. Bērziņš. Viņš pastāstīja, ka pēdējā laikā peļņa straujāk aug tieši tām bankām, kas apkalpo rezidentus.

Būtiskā loma tagad un nākotnē būs tehnoloģiskiem risinājumiem. Šajā ziņā Latvijas bankas jau šobrīd apsteidz vairāku ES dalībvalstu bankas, norādīja Ģ. Bērziņš.

Latvijas Biznesa skolas prezidents Aleksandrs Ļebedevs uzsvēra, ka visa valsts ekonomika ir atkarīga no tā, cik veiksmīgi Latvijas uzņēmēji ir gatavi konkurēt globālajā tirgū.

Runājot par uzņēmējdarbības attīstību, G. Bērziņš pauda cerību, ka pirmo piecu līdz septiņu gadu laikā pēc iestāšanās ES Latvijas uzņēmēji pratīs izmantot tās iespējas, kas radīsies vienotajā tirgū, kurā patērētāju skaits būs gandrīz pusmiljards. Tomēr bažas rada tas, vai ES spēs konkurēt pasaules tirgū tālākā nākotnē. Patlaban šī konkurētspēja ir apdraudēta. Par ko liecina tas, ka ES valstu izaugsmes tempi ir zemi un to ekonomiskā attīstība ievērojami atpaliek no ASV.

Latvijas lielais mīnuss ir tas, ka pēdējos gados nav izveidojies neviens liels industriāls uzņēmums, bet esošie lielie uzņēmumi nereti ir ar tādu parādu nastu, ka nav spējīgi attīstīties. Ja lielo uzņēmumu veco parādu “astes” nocirstu, tie atgūtu dzīvotspēju, konkurētspēju un atkal kļūtu par banku klientiem, sacīja T. Tverijons. G. Bērziņš pastāstīja, ka FM patlaban meklē risinājumu šai problēmai. Viņš pieļāva iespēju, ka tiem lielajiem uzņēmumiem, kas pēdējo trīs gadu laikā ir samaksājuši pilnīgi visus nodokļus un kas spēj apliecināt savu dzīvotspēju turpmāk, varētu dzēst parādus par 1992.—1993. gadu. Tādējādi šiem uzņēmumiem tiktu radīta iespēja ņemt kredītus un attīstīties. Lai gan šādu parādu summa sasniedz vairākus miljonus latu, to dzēšana varētu būt tālredzīga rīcība, jo tādējādi tiktu saglabāti vairāki tūkstoši darbavietu, kas nodrošinātu nodokļu ieņēmumus valsts budžetā nākotnē, uzskata finansu ministrs.

Marika Līdaka,  “LV” tautsaimniecības redaktore