Otrdien, 27.augustā, Ministru kabineta sēdē

Ministru kabineta 27.augusta sēdē tika akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 23.novembra noteikumos Nr.391 ”Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas nolikums””.

Grozījumi precizē inspekcijas galvenās funkcijas: kontrolēt, vai ārstniecības iestādēs ir ārstniecības iestāžu atbilstības novērtēšanas institūciju izsniegti apliecinājumi par atbilstību obligātajām prasībām, kā arī vai attiecīgajām personām ir ārstniecības personu sertifikācijas institūciju izsniegti ārstniecības personu sertifikāti; ierosināt ārstniecības iestāžu atbilstības novērtēšanas institūcijām novērtēt ārstniecības iestādes atbilstību obligātajām prasībām, lai izlemtu jautājumu par attiecīgās ārstniecības iestādes atbilstības apliecinājuma apturēšanu vai anulēšanu; kontrolēt narkotisko un psihotropo zāļu izmantošanas nepieciešamību ārstniecības procesa nodrošināšanā.

Noteikts, ka inspekcijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no tā pieņemšanas dienas.

Akceptēts likumprojekts “Par dalībvalstu nolīgumu “Par tiesvedības nodošanu krimināllietās””.

Lai Latvijas Republika varētu iestāties Eiropas Savienībā, ir jāievēro un jāpilda Acquis Communautaire prasības, kuras ir izteiktas kandidātvalstīm. Viena no tām — lai Latvijas Republika iestāšanās brīdī Eiropas Savienībā būtu gatava pievienoties dalībvalstu nolīgumam “Par tiesvedības nodošanu krimināllietās”. Šim nolīgumam var pievienoties ikviena valsts, kas kļūst par Eiropas Savienības dalībvalsti.

Normatīvais akts uzlabos un reglamentēs gadījumus, kuros vienas Eiropas Savienības dalībvalsts, kuras jurisdikcijā atbilstīgi tās tiesību aktiem ir saukt pie atbildības par kādu nodarījumu personu, var iesniegt lūgumu īstenot tiesvedību dalībvalstij, kuras pilsonis ir šī aizdomās turētā persona vai kurā pašlaik atrodas vai pastāvīgi dzīvo aizdomās turamā persona.

Noteikts, ka Tieslietu ministrija koordinē nolīgumā paredzēto saistību izpildi.

Akceptēti Adresācijas noteikumi, kuri nosaka adresācijas sistēmu valstī, Valsts adrešu reģistra uzturēšanas kārtību, kā arī informācijas aprites kārtību.

Noteikts, ka adrese ir hierarhiski sakārtotu nosaukumu un numuru — adreses elementu — kopa, kas nodrošina adresācijas objekta atrašanās vietas noteikšanu valstī, un to reģistrē Valsts zemes dienesta informācijas sistēmā — Valsts adrešu reģistrā.

Adresācijas objekts ir: administratīvā teritorija, administratīvās teritorijas teritoriālā dalījuma vienība (novada pilsēta, novada pagasts, pilsētas lauku teritorija), apdzīvotā vieta (ciems, arī viensēta un viensētu grupa);  iela (piemēram, bulvāris, aleja, prospekts, laukums); apbūvei paredzēts zemesgabals; dzīvošanai, komercdarbībai, kā arī saimnieciskai, administratīvai vai publiskai darbībai paredzēta ēka; telpu grupa, kas paredzēta noteiktam izmantošanas veidam (dzīvošanai, komercdarbībai, kā arī saimnieciskai, administratīvai vai publiskai darbībai, vai mākslinieku darbnīcas ierīkošanai) un ir konstruktīvi norobežota ēkas daļa, kurā ir viena vai vairākas funkcionāli saistītas telpas ar atsevišķu izeju uz ielu vai pagalmu vai caur koplietošanas telpām.

Adresācijas sistēma nosaka adreses un tās elementu veidošanas, piešķiršanas, uzskaites un adreses pieraksta kārtību. Adresācijas sistēmas pamatprincipi ir: administratīvajā teritorijā adrese nedrīkst atkārtoties; katram adresācijas objektam piešķir vienu adresi; adresācijas objektu nosaukumi atbilst Valsts valodas likumā noteiktajām prasībām; viena adreses elementa garums nepārsniedz 30 rakstzīmes; adresācijas objekta nosaukumā nedrīkst izmantot iestāžu, sabiedrisko organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), komersantu un plašsaziņas līdzekļu nosaukumus; adresācijas objektu numuros izmanto arābu ciparus.

Administratīvajā teritorijā, teritoriālā dalījuma vienībā un apdzīvotajā vietā adresācijas vajadzībām izmanto šādus adreses elementus: pilsētā — ielu nosaukumus, zemesgabalu vai ēku numurus un telpu grupu numurus; novadā, pagastā, novada pagastā un pilsētas lauku teritorijā — ciemu nosaukumus; ciemā — atbilstoši attiecīgās teritorijas kultūrvēsturiskajām tradīcijām: ielu nosaukumus, zemesgabalu vai ēku numurus un telpu grupu numurus; zemesgabalu vai ēku nosaukumus vai numurus un telpu grupu numurus; ciema teritorijas daļā, kur nav ielu, — zemesgabalu vai ēku nosaukumus vai numurus un telpu grupu numurus; novada, pagasta, novada pagasta un pilsētas lauku teritorijas apvidū, kas atrodas ārpus ciemiem, — viensētu, zemesgabalu vai ēku nosaukumus un telpu grupu numurus.

Adresē iekļauj šādus adreses elementus: republikas pilsētā: pilsētas nosaukumu; ielas nosaukumu; zemesgabala vai ēkas numuru; telpu grupas numuru (ja tāds ir); rajona pilsētā: rajona nosaukumu; pilsētas nosaukumu; ielas nosaukumu; zemesgabala vai ēkas numuru; telpu grupas numuru (ja tāds ir); novada pilsētā: rajona nosaukumu; novada nosaukumu; novada pilsētas nosaukumu; ielas nosaukumu; zemesgabala vai ēkas numuru; telpu grupas numuru (ja tāds ir); novada ciemā: rajona nosaukumu; novada nosaukumu; novada pagasta nosaukumu; ciema nosaukumu; ielas nosaukumu (ja tāds ir); zemesgabala vai ēkas nosaukumu vai numuru; telpu grupas numuru (ja tāds ir); pagasta vai pilsētas lauku teritorijas ciemā: rajona nosaukumu; pagasta nosaukumu vai pilsētas lauku teritorijas nosaukumu; ciema nosaukumu; ielas nosaukumu (ja tāds ir); zemesgabala vai ēkas nosaukumu vai numuru; telpu grupas numuru (ja tāds ir); novada pagasta apvidū, kas atrodas ārpus ciemiem: rajona nosaukumu; novada nosaukumu; novada pagasta nosaukumu; viensētas, zemesgabala vai ēkas nosaukumu; telpu grupas numuru (ja tāds ir); pagasta vai pilsētas lauku teritorijas apvidū, kas atrodas ārpus ciemiem: rajona nosaukumu; pagasta nosaukumu vai pilsētas lauku teritorijas nosaukumu; viensētas, zemesgabala vai ēkas nosaukumu; telpu grupas numuru (ja tāds ir).

Pašvaldība piešķir: jaunveidojamām ielām nosaukumus saskaņā ar ģenerālplānu, parcelācijas plānojumu vai detālplānojumu; zemesgabaliem un ēkām adreses saskaņā ar parcelācijas plānojumu vai detālplānojumu, rezervējot numurus neapbūvētiem zemesgabaliem.

Noteikts, ka zemesgabalam kopā ar ēku (un ar to funkcionāli saistītajām ēkām), kura uz tā atrodas, piešķir vienu adresi. Pilsētās un ciemu teritorijās, kur ir ielas, zemesgabaliem un ēkām piešķir numurus ar piesaisti ielas nosaukumam. Ja uz zemesgabala atrodas vairākas funkcionāli nesaistītas ēkas un katrai ir piešķirta adrese, zemesgabalam piešķir adresi, kas piešķirta vienai no ēkām, neatkarīgi no tā, vai ēka un zemesgabals ir viena vai dažādu īpašnieku īpašumā (valdījumā). Pagastu, novadu pagastu un pilsētu lauku teritoriju apvidos, kas atrodas ārpus ciemiem, zemesgabaliem un ēkām piešķir nosaukumus.

Noteikts, ka zemesgabalu un ēku numurus ielās pašvaldība piešķir secīgi no ielas sākuma virzienā no apdzīvotās vietas centra uz nomali. Ielas kreisajā pusē piešķir nepāra numurus, labajā pusē – pāra numurus.

Lai izvairītos no iepriekš piešķirtu numuru atkārtošanās, zemesgabala un ēkas numuru papildina: ar latviešu alfabēta lielo burtu (bez diakritiskām zīmēm); ar mazo burtu “k” un defisi. Aiz defises norāda korpusa numuru.

Zemesgabalam un ēkai numuru piešķir saistībā ar tuvāko ielu, no kuras tajā var nokļūt. Ja zemesgabals vai ēka atrodas pie ielas, kas turpinās citā administratīvajā teritorijā, vai uz vairāku administratīvo teritoriju robežas, pašvaldības savstarpēji saskaņo numuru piešķiršanu.

Pašvaldība lēmumam par adreses piešķiršanu pievieno adreses vietas situācijas plānu vai izkopējumu no detālplānojuma, kā arī lēmumā norāda: konkrētajam adresācijas objektam piešķirto nosaukumu vai numuru; veiktās darbības — nosaukuma (numura) piešķiršana, maiņa vai likvidācija. Pašvaldība divu nedēļu laikā pēc lēmuma pieņemšanas iesniedz tā kopiju vai izrakstu Valsts zemes dienestam. Valsts zemes dienests piecu darbadienu laikā pēc lēmuma kopijas vai izraksta saņemšanas reģistrē tajā norādītās adreses adrešu reģistrā. Ja adrese neatbilst šo noteikumu prasībām, Valsts zemes dienests par to rakstiski paziņo pašvaldībai. Ja pašvaldība mēneša laikā nenovērš neatbilstību, Valsts zemes dienests par to ziņo Pašvaldību lietu pārvaldei.

Noteikts, ka dokumentos, oficiālajā informācijā un visās valsts informācijas sistēmās un reģistros izmanto adrešu reģistrā norādīto adresi.

Adrešu reģistrs ir vienota informācijas sistēma, kas nodrošina: datorizētu rajonu, pilsētu, novadu, pagastu, novadu pilsētu, novadu pagastu, pilsētu lauku teritoriju, ciemu, viensētu, ielu, zemesgabalu, ēku un telpu grupu uzskaiti teksta (ar detalizāciju līdz telpu grupai) un kartes veidā (ar detalizāciju līdz zemesgabalam vai ēkai), kā arī vēsturiskās informācijas saglabāšanu; saskaņā ar Ministru kabineta 1998.gada 16.jūnija noteikumiem Nr.222 “Noteikumi par vienoto ekonomiskās informācijas klasifikācijas sistēmu” izstrādātā adrešu klasifikatora — sistematizēta adrešu saraksta — uzturēšanu, kurā katrai adresei piešķirts individuāls un nemainīgs kods, kas tiek lietots tās identificēšanai; ar adresēm saistītās informācijas sniegšanu.

Ar adresēm saistīto informāciju valsts un pašvaldību iestādēm Valsts zemes dienests sniedz bez maksas. Valsts zemes dienests reizi kalendāra gadā nekustamā īpašuma īpašniekam (valdītājam) informāciju par viņa īpašumā (valdījumā) esošo zemesgabalu, ēku un telpu grupu adresēm sniedz bez maksas. Ja adrešu reģistrā nav attiecīgās informācijas vai tā ir kļūdaina, Valsts zemes dienesta pienākums ir novērst neatbilstību.

Adrešu reģistru uztur Valsts zemes dienests kārtējā gada valsts budžetā piešķirto līdzekļu ietvaros.

Informāciju no adrešu reģistra sniedz elektroniski (arī — tiešsaistes režīmā) vai manuālā veidā.

Informāciju par adresēm, kas piešķirtas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, pašvaldības sadarbībā ar Valsts zemes dienestu precizē, un Valsts zemes dienests reģistrē adrešu reģistrā šādā kārtībā: ielu nosaukumus, zemesgabalu vai ēku nosaukumus vai numurus — līdz 2003.gada 1.jūlijam, Rīgā — līdz 2004.gada 1.janvārim; telpu grupu numurus — līdz 2003.gada 1.jūlijam, Rīgā — līdz 2004.gada 1.janvārim.

Noteikts, ka pašvaldības līdz 2003.gada 1.jūlijam pieņem lēmumu par to adrešu precizēšanu, kas neatbilst šajos noteikumos minētajām prasībām.

Akceptēts likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””, kas paredz noteikt, ka par informācijas sniegšanu no Valsts adrešu reģistra ir maksājama nodeva.

Ministru kabineta Adresācijas noteikumos ir paredzēts, ka fiziskās un juridiskās personas (kas nav attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieki (valdītāji) vai valsts un pašvaldību iestādes) par izziņas saņemšanu no Valsts adrešu reģistra maksā valsts nodevu. Tādējādi tiek paredzēts jauns pakalpojuma veids, par kuru maksājama valsts nodeva.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”.

2001.gada 13.novembra Progresa ziņojumā sadaļā “Kultūra un audiovizuālā politika” Eiropas Komisija ir norādījusi, ka Latvija audiovizuālajā jomā ir panākusi augstu likumdošanas saskaņošanas pakāpi ar ES acquis. Tomēr Eiropas Komisija 2001.gada 13.novembra Progresa ziņojumā uzsvēra, ka Nacionālajai radio un televīzijas padomei, kura uzrauga Radio un televīzijas likuma ievērošanu elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā, nepieciešams palielināt administratīvo kapacitāti.

Grozījumi Radio un televīzijas likumā ir nepieciešami, lai piešķirtu Nacionālajai radio un televīzijas padomei papildu tiesības tieši uzlikt administratīvos sodus raidorganizācijām par Radio un televīzijas likuma pārkāpumiem un tādā veidā varētu paātrināt lietu izskatīšanu un administratīvo procedūru vienkāršošanu, jo līdz ar to lietu izskatīs viena institūcija, nevis divas.

Grozījumi paredz izteikt 39.panta otro jaunā redakcijā, nosakot, ka par pieļauto pārkāpumu elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā Nacionālā radio un televīzijas padome raidorganizācijai var izteikt brīdinājumu, sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu, izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas, uzlikt administratīvos sodus vai nodot materiālus tiesībaizsardzības iestādēm krimināllietas ierosināšanai.

46.panta devītās daļas 2.punkts tiek papildināts, papildus esošajai Nacionālās radio un televīzijas padomes piemērojamajai sankcijai — sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolus — paredzot arī administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanu un administratīvo sodu uzlikšanu. Šo grozījumu būtība ir deleģēt padomei tiesības pašai izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas.

Tiek papildināta 51.panta trešā daļa, kas nosaka: padomes priekšsēdētājs sastāda administratīvo pārkāpumu protokolus un var uzlikt administratīvos sodus.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Grozījumi paredz papildināt kodeksu, nosakot, ka Nacionālā radio un televīzijas padome izskata šā kodeksa 166.13 pantā, 173.2 pantā, 201.5 pantā un 201.32 pantā paredzētās administratīvo pārkāpumu lietas par pārkāpumiem elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Nacionālās radio un televīzijas padomes vārdā ir tiesīgs Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs — brīdinājumu vai naudas sodu līdz pieciem tūkstošiem latu.

Akceptēts rīkojums “Par Tūrisma attīstības valsts aģentūras izveidošanu”, kas paredz reorganizēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā esošo valsts institūciju — Latvijas Tūrisma attīstības aģentūra — un saskaņā ar Publisko aģentūru likuma 8.panta pirmo daļu, kā arī ņemot vērā Tūrisma likuma 6.panta trešo daļu, no 2002.gada 1.septembra izveidot Tūrisma attīstības valsts aģentūru.

Noteikts, ka aģentūra ir valsts institūcijas Latvijas Tūrisma attīstības aģentūras saistību, mantas un finansu līdzekļu pārņēmēja. Aģentūra ir valsts iestāde Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā, kas izveidota, lai īstenotu tūrisma attīstības valsts politiku. Aģentūra pilda Tūrisma likumā, Tūrisma attīstības valsts aģentūras nolikumā, citos normatīvajos aktos un pārvaldes līgumā noteiktās funkcijas.

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā izveidojama tūrisma pakalpojumu sniedzēju uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) datu bāze”, kas nosaka kārtību, kādā izveidojama tūrisma pakalpojumu sniedzēju uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) datu bāze. Uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) datu bāzes izveidei reģistrē Tūrisma attīstības valsts aģentūra.

Uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) iesniedz aģentūrā noteikta parauga iesniegumu. (Iesnieguma paraugu apstiprina aģentūras direktors.) Iesniegumā norāda šādu informāciju: uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nosaukums un veids; reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā; uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) struktūrvienību nosaukumi, kuras sniedz tūrisma pakalpojumus, kā arī šo struktūrvienību adreses; juridiskā adrese; darbības veids; tūrisma veids;  kontaktinformācija (tālruņa un faksa numurs, elektroniskā pasta adrese un interneta mājaslapas adrese).

Iesniegumam pievieno šādus dokumentus: Uzņēmumu reģistra izsniegtu uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) reģistrācijas apliecības kopiju; Valsts ieņēmumu dienesta izsniegtu izziņu par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) stāšanos nodokļu maksātāju uzskaitē un likumos paredzēto nodokļu samaksu.

Noteikts, ja uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) pārdod kompleksus tūrisma pakalpojumus, tie papildus iesniedz klienta iemaksātās naudas drošības garantiju apliecinoša dokumenta kopiju un norāda klienta iemaksātās naudas drošības garantijas derīguma termiņu.

Aģentūra divu darbdienu laikā no uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) iesnieguma un pievienoto dokumentu saņemšanas tos izskata, piešķir uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) reģistrācijas numuru datu bāzē un izsniedz reģistrācijas izziņu. Reģistrācijas izziņā aģentūra norāda uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nosaukumu un veidu, reģistrācijas numuru Uzņēmumu reģistrā, uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) piešķirto reģistrācijas numuru datu bāzē, reģistrēšanas datumu un reģistrācijas izziņas derīguma termiņu. Reģistrācijas izziņa ir derīga divus gadus.

Datu bāzē par katru uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) ieraksta šādu informāciju: piešķirtais reģistrācijas numurs datu bāzē; šajos noteikumos minētā informācija; reģistrēšanas datums datu bāzē.

Uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) par izmaiņām aģentūrai sniegtajā informācijā un dokumentos mēneša laikā rakstiski paziņo aģentūrai. Aģentūra nodrošina sabiedrībai brīvu pieeju datu bāzei internetā.

Noteikts, ka uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuri sniedz tūrisma pakalpojumus, aģentūrā reģistrējas mēneša laikā pēc tam, kad sākta tūrisma pakalpojumu sniegšana. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuri sniedz tūrisma pakalpojumus un ir dibināti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, reģistrējas aģentūrā līdz 2002.gada 30.decembrim.

Noteikumi stājas spēkā 2002.gada 1.septembrī.

Akceptēti noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 1997.gada 30.septembra noteikumos Nr.338 “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums””.

Grozījums paredz noteikt, ka ministrijas pārraudzībā ir Tūrisma attīstības valsts aģentūra.

Noteikumi stājas spēkā 2002.gada 1.septembrī.

Akceptēti noteikumi “Tūrisma fonda nolikums”, kas nosaka noteiktā kārtībā tūrisma attīstības pasākumu nodrošināšanai uzkrāto finansu līdzekļu avotus, to izlietošanas mērķus un pārvaldīšanas kārtību.

Tūrisma attīstības valsts aģentūra ir tūrisma fonda turētāja un rīkojas ar to, pamatojoties uz Tūrisma fonda padomes lēmumiem.

Tūrisma fondu izlieto šādiem mērķiem: tūrisma projektu īstenošanas atbalstam; tūrisma informācijas centru darba pilnveidošanai un tūrisma biroju izveidei Latvijā un ārvalstīs; izdevniecības darbiem par tūrisma iespējām Latvijā; tūrisma profesionālajai auditorijai domāta mēnešraksta izdošanai; dalībmaksai starptautiskajās tūrisma organizācijās; dalības starptautiskajos tūrisma gadatirgos un izstādēs nodrošināšanai; stipendijām tūrisma speciālistu sagatavošanai; atsevišķu fizisko un juridisko personu, iestāžu un organizāciju prēmēšanai par īpašu ieguldījumu Latvijas tūrisma attīstībā.

Tūrisma fonda līdzekļus veido: fizisko un juridisko personu (arī ārvalstu un starptautisko organizāciju) ziedojumi un dāvinājumi; 10% no aģentūras ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem. Tūrisma fonda līdzekļi glabājas budžeta kontos Valsts kasē.

Tūrisma fonda padomē ir deviņi cilvēki, pa vienam pārstāvim no: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas; aģentūras (aģentūras direktors); ne vairāk kā sešām nevalstiskām tūrisma organizācijām (attiecīgās tūrisma organizācijas iesaka Latvijas Tūrisma konsultatīvā padome); Latvijas Pašvaldību savienības. Tūrisma fonda padomes darbā var iesaistīt ekspertus.

Noteikts, ka Tūrisma fonda padomes locekļi nesaņem atalgojumu par darbu Tūrisma fonda padomē. Par tūrisma fonda līdzekļiem netiek veidotas institūcijas vai darba vietas fonda apkalpošanai.

Tūrisma fonda padomes priekšsēdētājs ir aģentūras direktors. Tūrisma fonda padomes priekšsēdētājs ir atbildīgs par tūrisma fonda līdzekļu izlietošanu atbilstoši noteiktajiem mērķiem. Tūrisma fonda padomes priekšsēdētājs: apstiprina Tūrisma fonda padomes personālsastāvu uz diviem gadiem; sasauc un vada Tūrisma fonda padomes sēdes; apstiprina Tūrisma fonda padomes sēžu darba kārtību; paraksta Tūrisma fonda padomes sēžu protokolus; pieprasa pārskatus par Tūrisma fonda padomes piešķirto līdzekļu izlietojumu; pamatojoties uz Tūrisma fonda padomes lēmumu, uzaicina auditorus tūrisma fonda līdzekļu izlietojuma pārbaudei.

Tūrisma fonda padome: izvērtē tūrisma fonda līdzekļu izlietojuma gada pārskatu un izlietojuma projektu nākamajam gadam, kā arī nosaka tūrisma fonda rezerves līdzekļu apmēru nākamajam gadam; izskata iesniegtos finansējuma pieprasījumus un finansējamos projektus, izvērtē to pamatotību un atbilstību tūrisma fonda mērķiem un uzdevumiem; pieņem lēmumu par tūrisma fonda līdzekļu izlietojumu.

Projektu konkursus finansējuma saņemšanai un šo konkursu rezultātus izsludina laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Informāciju par konkursiem Tūrisma fonda padome var ievietot arī citos plašsaziņas līdzekļos.

Tūrisma fonda padomes sēdes sasauc pēc vajadzības, bet ne retāk kā divas reizes gadā. Par Tūrisma fonda padomes sēdi un darba kārtību Tūrisma fonda padomes priekšsēdētājs tās locekļiem paziņo rakstiski ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms sēdes. Tūrisma fonda padomes sēdes ir atklātas. Tūrisma fonda padome ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās vismaz divas trešdaļas no tās locekļiem. Tūrisma fonda padome lēmumus pieņem balsojot. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir Tūrisma fonda padomes priekšsēdētāja balss. Tūrisma fonda padomes sēdes protokolu paraksta 10 darbdienu laikā pēc attiecīgās Tūrisma fonda padomes sēdes un nosūta visiem sēdes dalībniekiem. Tūrisma fonda padomes darbu tehniski nodrošina un lietvedību kārto aģentūra.

Noteikumi stājas spēkā 2002.gada 1.septembrī.

Akceptēti noteikumi “Tūrisma attīstības valsts aģentūras nolikums”, kuri nosaka, ka Tūrisma attīstības valsts aģentūra ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde, kas izveidota, lai īstenotu tūrisma attīstības valsts politiku. Aģentūras nosaukums latviešu valodā — “Tūrisma attīstības valsts aģentūra”. Aģentūras nosaukums angļu valodā — “Latvian Tourism Development Agency”.

Aģentūras kompetencē ir: popularizēt vietējā un starptautiskā tūrisma iespējas Latvijā; organizēt to uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) piedalīšanos starptautiskajos tūrisma gadatirgos, kuri sniedz tūrisma pakalpojumus; veikt vietējā un starptautiskā tūrisma tirgus izpēti Latvijā un ārvalstīs; veikt citus uzdevumus, kas paredzēti vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra un aģentūras direktora noslēgtajā pārvaldes līgumā.

Aģentūras funkcijas ir: novērtēt tūrisma pakalpojumu atbilstību Latvijas valsts standartiem; piedalīties Latvijas tūrisma attīstības nacionālās programmas un Nacionālā attīstības plāna īstenošanā; izstrādāt priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidošanai tūrisma attīstības jautājumos; lai izveidotu datu bāzi, reģistrēt uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), kuri sniedz tūrisma pakalpojumus; atbilstoši savai kompetencei sniegt informāciju valsts un pašvaldību iestādēm; organizēt starptautiskās sadarbības programmu un projektu izstrādi tūrisma jomā un piedalīties to īstenošanā, sagatavot projektu pieteikumus valsts investīciju programmai; izveidot un uzturēt Latvijas tūrisma informācijas datu bāzi un Latvijas tūrisma portālu; lai popularizētu tūrismu un apmainītos ar informāciju, sadarboties ar tūrisma informācijas centriem un uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), ārvalstu un starptautiskajām tūrisma organizācijām, valsts un pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām organizācijām; turēt un, pamatojoties uz Tūrisma fonda padomes lēmumiem, rīkoties ar tūrisma fonda līdzekļiem; apsaimniekot aģentūras valdījumā esošo nošķirto valsts mantu.

Aģentūrai atbilstoši savai kompetencei ir tiesības: pieprasīt no fiziskām un juridiskām personām aģentūras uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju; par sniegtajiem publiskajiem pakalpojumiem iekasēt maksu atbilstoši vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra apstiprinātiem (saskaņā ar aģentūras direktora priekšlikumu) publisko pakalpojumu izcenojumiem; saņemt ziedojumus, dāvinājumus un ārvalstu finansiālo palīdzību; atvērt tūrisma informācijas birojus Latvijā un ārvalstīs; likumā “Par budžetu un finansu vadību” noteiktajā kārtībā ar finansu ministra atļauju ņemt aizņēmumus, uzņemties garantijas un slēgt līzinga līgumus. Pirms finansu ministra atļaujas saņemšanas minētajiem darījumiem aģentūra sagatavoto dokumentāciju saskaņo ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru.

Aģentūras darbu vada aģentūras direktors, kuru pieņem darbā un atlaiž no darba vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Aģentūras direktoram var būt vietnieki, kurus ieceļ amatā un atbrīvo no amata un kuru kompetenci un atbildību nosaka aģentūras direktors.

Aģentūra tiek finansēta Publisko aģentūru likumā noteiktajā kārtībā. Aģentūras manta ir nekustamā un kustamā valsts manta, kas nodota aģentūras valdījumā, izveidojot aģentūru, kā arī cita aģentūras valdījumā esoša valsts manta.

Aģentūra likumā noteiktajā kārtībā var atsavināt tās valdījumā nodoto kustamo valsts mantu un mantu, kuru aģentūra iegādājusies savas darbības nodrošināšanai. Tiesiskajās attiecībās ar fiziskajām un juridiskajām personām aģentūra ir atbildīga ar tās valdījumā nodoto valsts mantu un mantu, kuru aģentūra iegādājusies savas darbības nodrošināšanai.

Noteikumi stājas spēkā 2002.gada 1.septembrī.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par autoceļiem””.

Pašreizējā situācijā ir neatbilstība tehniskajos parametros starp Ministru kabineta 2001.gada 6.februāra noteikumiem Nr.49 “Kārtība, kādā veicama samaksa par valsts autoceļu lietošanu, veicot lielgabarīta un smagsvara pārvadājumus” un likuma “Par autoceļiem” 6.pantu, līdz ar to likumā “Par autoceļiem” 6.pantā dotais deleģējums Ministru kabinetam neatbilst reāli pamatotām prasībām autotransporta jomā.

Grozījumi paredz noteikt, ka par valsts un pašvaldību līdzekļiem izbūvētie autoceļi lietojami bez maksas, ja transportlīdzekļa vai tā sastāva izmēri, faktiskā masa vai ass slodze nepārsniedz normatīvajos aktos noteiktos lielumus. Ja transportlīdzeklis veic lielgabarīta vai smagsvara pārvadājumu, kurā ar kravu vai pasažieriem vai bez kravas vai pasažieriem pa autoceļu (ielu) braucoša mehāniskā transportlīdzekļa vai tā sastāva izmēri, faktiskā masa vai ass slodze pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos lielumus, no transportlīdzekļa īpašnieka (turētāja, valdītāja) par valsts autoceļu lietošanu tiek ņemta maksa, bet par pašvaldību un citu ceļu lietošanu maksu var ņemt, ja tā noteicis ceļa īpašnieks. Maksas apmēru par valsts autoceļu lietošanu un kārtību, kādā veicama samaksa par lielgabarīta un smagsvara pārvadājumiem pa valsts autoceļiem, nosaka Ministru kabinets. Maksu var ņemt par tādu autoceļu lietošanu, kas izbūvēti par privātiem līdzekļiem. Šādos gadījumos maksu nosaka autoceļa īpašnieks.

12.pants papildināts ar ceturto daļu, kura nosaka, ka valsts autoceļu un pašvaldību pārziņā esošo autoceļu un ielu finansēšanai izmantotos līdzekļus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā uzskaita Satiksmes ministrija un pašvaldības.

Papildināta 23.panta pirmā daļa, kas nosaka valsts ceļu dienesta un ceļu īpašnieka pienākumus, ar tekstu šādā redakcijā:

— Ministru kabineta noteiktajā kārtībā uzskaitīt autotransporta gada nobraukumu.

Akceptēts rīkojums “Par Rīgas 44.arodvidusskolas un Rīgas 34.arodvidusskolas reorganizāciju”, kas paredz saskaņā ar Izglītības likuma 23.panta pirmo daļu reorganizēt Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošo profesionālās izglītības iestādi — Rīgas 44.arodvidusskolu — un no 2003.gada 2.janvāra pievienot to Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošajai profesionālās izglītības iestādei — Rīgas 34.arodvidusskolai.

Noteikts, ka Rīgas 34.arodvidusskola ir Rīgas 44.arodvidusskolas tiesību un saistību pārņēmēja. Ar reorganizāciju saistītos izdevumus segt no minēto profesionālo izglītības iestāžu budžeta līdzekļiem.

Akceptēts rīkojums “Par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Nodarbinātības valsts dienests” reorganizāciju un Nodarbinātības valsts aģentūras izveidi”, kas paredz saskaņā ar Publisko aģentūru likuma 8.panta pirmo daļu reorganizēt no 2002.gada 1.septembra Labklājības ministrijas pārziņā esošo bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību “Nodarbinātības valsts dienests” un līdz 2002.gada 31.decembrim izveidot Nodarbinātības valsts aģentūru.

Noteikts, ka Nodarbinātības valsts aģentūra ir dienesta funkciju, saistību, mantas un finansu līdzekļu pārņēmēja.

Akceptēts rīkojums “Par valsts bezpeļņas organizācijas “Profesionālās karjeras izvēles centrs” reorganizāciju un Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūras izveidi”, kas paredz saskaņā ar Publisko aģentūru likuma 8.panta pirmo daļu reorganizēt no 2002.gada 1.septembra Labklājības ministrijas pārziņā esošo valsts bezpeļņas organizāciju “Profesionālās karjeras izvēles centrs” un līdz 2002.gada 31.decembrim izveidot Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūru.

Noteikts, ka Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūra ir centra funkciju, saistību, mantas un finansu līdzekļu pārņēmēja.

Akceptēts Saeimas lēmumprojekts “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības piedalīšanos NATO vadītajos daudznacionālajos stabilizācijas spēkos bijušās Dienvidslāvijas teritorijā”.

Nolemts saskaņā ar likuma “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās” 5.pantu pagarināt Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības piedalīšanos NATO vadītajos daudznacionālajos stabilizācijas spēkos bijušās Dienvidslāvijas teritorijā uz ANO Drošības padomes 2002.gada 12.jūlija rezolūcijas Nr.1423 10.punktā paredzēto pilnvaru laiku.

Akceptēts rīkojums “Par palīdzības sniegšanu plūdu seku likvidācijai Čehijas Republikā”, kas paredz uzdot labklājības ministram steidzami līdz 2002.gada 27.augustam nodrošināt Latvijas zāļu reģistrā reģistrētās hepatīta A vakcīnas iegādi 11 479 latu apmērā, apmaksājot to no veselības aprūpes rezerves fonda.

Labklājības ministram uzdots nodrošināt vakcīnas transportēšanai nepieciešamo iepakojumu atbilstoši starptautiskajām prasībām.

Ārlietu ministram uzdots nodrošināt palīdzības nosūtīšanu uz Čehiju līdz 2002.gada 28.augustam.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments