Ministru kabineta rīkojums Nr.471

Rīgā 2002.gada 28.augustā (prot. Nr.34, 27.§)

Par informatīvo ziņojumu “Par Zemkopības ministrijas stratēģiskās plānošanas pilotprojektu”

1. Apstiprināt informatīvo ziņojumu “Par Zemkopības ministrijas stratēģiskās plānošanas pilotprojektu”.

2. Akceptēt Zemkopības ministrijas darbības stratēģijas projektā piedāvātās deviņas budžeta programmas un to struktūru. Finansu ministrijai un Zemkopības ministrijai ietvert akceptētās budžeta programmas likumprojektā “Par valsts budžetu 2003.gadam”.

3. Zemkopības ministrijai aktualizēt Zemkopības ministrijas darbības stratēģijas projektu atbilstoši Ministru kabineta sēdē izteiktajiem priekšlikumiem un iesniegt minēto projektu kā informatīvu likumprojekta “Par valsts budžetu 2003.gadam” paketes materiālu.

4. Zemkopības ministrijai mēneša laikā pēc likuma par valsts budžetu 2003.gadam pieņemšanas Saeimā precizēt Zemkopības ministrijas darbības stratēģijas projektu atbilstoši piešķirtajam finansējumam un iesniegt to apstiprināšanai Ministru kabinetā.

5. Zemkopības ministrijai 2004.gada valsts budžeta plānošanas procesā budžeta programmu “Izglītība un kultūra” un tai atbilstošās funkcijas un finansējumu nodot attiecīgi Izglītības un zinātnes ministrijai un Kultūras ministrijai.

6. Ekonomikas ministrijai, Finansu ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sākt ieviest stratēģiskās plānošanas sistēmu.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Zemkopības ministrs A.Slakteris

Informatīvais ziņojums “Par Zemkopības ministrijas stratēģiskās  plānošanas pilotprojektu”

1. Ievads

Viens no “Valsts pārvaldes reformas stratēģijas” (2001. – 2006.g.) ieviešanas programmas mērķiem ir – vienota, mērķtiecīga un tālredzīga, uz nākotni vērsta valsts pārvalde. Šī mērķa sasniegšanai paredzēts attīstīt un pilnveidot valsts politikas veidošanas procesu, visās ministrijās izveidojot vidēja termiņa stratēģiskās plānošanas sistēmu.

Stratēģiskais plāns jeb darbības stratēģija ir ministrijas vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurš apvieno visus ministrijas politikas dokumentus (programmas), institūcijas un finansējumu un tiek izmantos kā budžeta pieteikums budžeta plānošanas procesā. Stratēģiskais plāns ir arī galvenais atskaitīšanās dokuments par sasniegtajiem rezultātiem. Šāda un līdzīga sistēma tiek ieviesta vairumā attīstīto valstu, tomēr tās ieviešanā jāņem vērā nacionālā specifika. 

2. Stratēģiskās plānošanas tiesiskais pamats

Ministru kabineta 2001.gada 10.jūlijā apstiprinātajā “Valsts pārvaldes reformas stratēģijas (2001. – 2006.g.) ieviešanas rīcības programma” (prot. Nr.39 34.§), paredzēts uzdevums “Noteikt valsts pārvaldes iestāžu stratēģisko programmu un gada rīcības plānu izstrādes kārtību (pilotprojekts)” un Ministru kabineta 2001.gada 11.decembrī apstiprinātajā “Valsts pārvaldes reformas stratēģijas (2001. – 2006.) ieviešanas rīcības plāns”(prot. Nr.60 44.§), kurā valsts politikas veidošanas procesa uzlabošanai paredzēts uzdevums “Vidēja termiņa stratēģiskās plānošanas sistēmas ieviešana valsts iestādēs – Zemkopības ministrijai sadarbībā ar Valsts kanceleju un Finansu ministriju izstrādāt darbības stratēģijas 2003. – 2007.gadam projektu un iesniegt to izskatīšanai Ministru kabinetā”.

Atbilstoši Ministru kabineta uzdevumam 2001.gada 11.novembrī Valsts kanceleja, Finansu ministrija un Zemkopības ministrija noslēdza Vienošanās memorandu “Par stratēģiskās plānošanas pilotprojektu Zemkopības ministrijā”, kurā noteikti projekta mērķi, finansu plānošanas un vadības nosacījumi, sagaidāmie ieguvumi, kalendārais grafiks, institūciju funkcijas un atbildība, projekta koordinācijas grupas un vadības grupas funkcijas. 

3. Zemkopības ministrijas pilotprojekta cikls

Pilotprojekta cikls paredzēts 3 pamatposmos:

• Zemkopības ministrijas stratēģiskā plāna sākotnējā projekta izstrāde un izskatīšana valdībā;

• Zemkopības ministrijas stratēģiskā plāna apstiprināšana un iekļaušana budžeta plānošanas procesā līdz ar 2003.gada budžeta apstiprināšanu Saeimā;

• Zemkopības ministrijas stratēģiskā plāna ieviešanas novērtējums līdz 2003.gada 29.novembrim. 

4. Galvenie pilotprojekta sasniegumi

Izstrādājot un ieviešot Zemkopības ministrijas darbības stratēģiju 2003. –2005.gadam paredzami šādi galvenie ieguvumi:

• Vienota ministrijas politikas un budžeta plānošana. ZM stratēģiskajā plānā pakāpeniski tiek uzsākta politikas un budžeta programmu integrācija. Turpinot pilnveidot stratēģiskās plānošanas sistēmu, mērķis ir panākt pilnīgi vienotas/integrētas budžeta un politikas programmas.

• Sasniedzamo rezultātu definēšana pirms budžeta procesa. Lai valdība varētu argumentēti un strukturēti diskutēt par sagaidāmo politikas ietekmi un ministrijas kopējo darbību, ministrijai jāpiedāvā skaidri pēc vienotas metodikas izstrādāti sasniedzamie rezultāti jau budžeta plānošanas laikā.

• Padotības institūciju darbības plānošana tiek integrēta kopējā ministrijas darbības stratēģijā, izvērtējot un definējot visu pārraudzības/pakļautības institūciju sasniedzamos rezultātus. Daļēji šāda sistēma varētu risināt arī problēmas ar speciālā budžeta finansējumu un institūcijām, kur bieži vien budžeta procesā nav pietiekamas informācijas.

• Budžeta programmu skaita samazināšana un definēšana pēc vienotiem principiem. Zemkopības ministrijas darbības stratēģijā 2003. – 2005.gadam (projekts – pielikumā) tiek piedāvāts samazināt pašreizējo budžeta programmu/apakšprogrammu skaitu no pašreizējām 33 uz 9. Spēkā esošās budžeta programmas veidojušās gadu gaitā, tām raksturīga ļoti atšķirīga detalizācijas pakāpe, kā arī finansējuma apjoms (piemēram, apakšprogramma Sanitāro mezglu rekonstrukcija Laidzes tehnikumā ar Ls 2000 finansējumu un apakšprogramma Kontroles, uzraudzības un sertifikācijas dienesti ar vairāk ka Ls 4 milj. finansējumu). Budžeta analīze liecina, ka līdzīga situācija raksturīga arī vairumā citās ministrijās.

Mazāk detalizētas programmas un atbilstošas galvenajiem ministrijas politikas virzieniem ļaus ministrijai labāk koncentrēties uz definēto rezultātu sasniegšanu, vienlaikus sniedzot lielākas finansu elastības iespējas (starp politikas virzieniem). Tādējādi netiktu stimulēta mākslīga resursu tērēšana nelietderīgām vajadzībām, piemēram, saimnieciskā gada beigās. Stratēģiskā plāna projektā iekļautās programmas piedāvā pēc vienotiem principiem definētas budžeta programmas, sniedzot daudz precīzāku informāciju (kopējie, politikas un darbības rezultāti) un sabalansētāku finansējuma sadalījumu starp programmām. 

Nākotnē, pilnveidojot stratēģiskās plānošanas sistēmu, jāturpina darbs pie šādiem jautājumiem:

• Pilnīgas politikas un budžeta plānošanas integrācijas;

• Atskaitīšanās un kontroles sistēmas pilnveidošanas;

• Lielākas finansu elastības un lēmumu pieņemšanas deleģēšanas jautājumiem;

• Vidēja termiņa budžeta principu ieviešanai (vairāku gadu saistību budžets). 

5. Paskaidrojumi Zemkopības ministrijas darbības stratēģijas uzbūvei

Zemkopības ministrijas darbības stratēģija jeb stratēģiskais plāns gatavots laika posmam no 2003. līdz 2005.gadam un līdz vairāku gadu budžeta saistību ieviešanai, tiek aktualizēts ik gadu pirms budžeta plānošanas uzsākšanas. Sākotnējais plāna darbības laiks no 2003. līdz 2007.gadam tika saīsināts līdz 2005.gadam, ņemot vērā, ka:

• nav iespējams veikt pietiekami reālas un detalizētas prognozes tik garam posmam;

• patlaban nav precīzi zināmi vairāki būtiski attīstību ietekmējoši jautājumi, piemēram, uzņemšana ES un dalības nosacījumi (tiešie maksājumi, kvotu apjoms);

• nav reālas vidēja termiņa budžeta saistības.

Sasniedzamie rezultāti budžeta programmu ietvaros pamatā plānoti divos scenārijos: A un B scenāriji. A scenārijs ir bāzes finansējuma modelis (2002.gada finansējuma apjoms), savukārt B scenārijs atspoguļo tos rezultātus, ko iespējams sasniegt, ja tiek piešķirts papildus finansējums. B scenārijs atbilst Zemkopības ministrijas pieteikumiem 2003.gada budžeta prioritātēm. Tādejādi plāns ir tieši saistīts ar budžeta izstrādes procesu un tiks precizēts pēc Budžeta likuma 2003. gadam pieņemšanas Saeimā.

Zemkopības ministrijas darbības stratēģijā paredzētas vairākas sasniedzamo rezultātu kategorijas:

• Kopējie programmu indikatori jeb rezultāti (piemēram, bezdarba % laukos) – ir makroekonomiskās un sociālās vides raksturojoši faktori, augsta līmeņa rezultāti, bet nav tiešs Zemkopības ministrijas darbības rezultāts. Šos rezultātus ietekmē gandrīz visas piedāvātās programmas, tādēļ tie izdalīti atsevišķi.

• Politikas rezultāti – katras programmas ietvaros tiek plānoti t.s. politikas rezultāti vidējam termiņam līdz 2005.gadam. Šie rezultāti ir pozitīvas izmaiņas sabiedrībā, kuras tiešāk saistāmas ar konkrētās programmas īstenošanu (piemēram, pārtikas uzņēmumu īpatsvars, kuri atbilst ES higiēnas un nekaitīguma standartiem). Tomēr līdzīgi pirmajai rezultātu kategorijai, bieži vien šie rezultāti var būt atkarīgi, ne tikai no ministrijas darbības, bet citiem blakusfaktoriem, tādēļ, atskaitoties par šo rezultātu sasniegšanu, jāņem vērā arī ministrijas argumentācija.

• Darbības rezultāti ir tieši Zemkopības ministrijas ietekmē un kompetencē esošas darbības, par kuru izpildi var samazināt vai palielināt finansējumu, plānojot nākamos budžetus.

Zemkopības ministrijas stratēģijā paredzētas šādas 9 budžeta programmas:

• Droša, nekaitīga un kvalitatīva pārtika;

• Atbalsts lauku sektoru integrētai un konkurētspējīgai attīstībai;

• Izglītība un kultūra;

• Pieaugušo tālākizglītība;

• Mežu resursu saglabāšana un ilgtspējīga izmantošana;

• Zivju resursu sabalansēta izmantošana un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana;

• Lauksaimniecībā izmantojamo zemju efektīva apsaimniekošana;

• Kultūraugu un lauksaimniecības dzīvnieku resursu saglabāšana, aizsardzība un aprites uzraudzība;

• Politikas plānošana, uzraudzības un atbalsta pasākumi. 

6. Zemkopības ministrijas Stratēģiskā plāna tālākā sagatavošana

Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam Zemkopības ministrija aktualizēs darbības stratēģijas projektu un kopīgi ar Finansu ministriju veiks nepieciešamos pasākumus Zemkopības ministrijas budžeta programmu struktūras izmaiņām. Projekts tiks atkārtoti iesniegts pēc 8. Saeimas vēlēšanām jaunajai valdībai kā informatīvs materiāls 2003.gada budžeta plānošanas ietvaros. Pēc Budžeta likuma akceptēšanas, Zemkopības ministrija aktualizēs plāna projektu, un, ja nepieciešams, iesniegs to valdībai apstiprināšanai.

Zemkopības ministrs A.Slakteris