• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Lai Eiropas nākotne taptu visu kopīgā un atklātā sarunā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.08.2002., Nr. 122 https://www.vestnesis.lv/ta/id/65903

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Mūsu kopīgajā pagātnē sakņojas mūsu valstu kopīgās nākotnes mērķi

Vēl šajā numurā

30.08.2002., Nr. 122

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Lai Eiropas nākotne taptu visu kopīgā un atklātā sarunā

Dr. prof. Eduards Brūno Deksnis, Eiropas Komisijas vecākais administrators Briselē, — “Latvijas Vēstnesim”

DEKSNIS.JPG (14553 bytes)
Foto: A.F.I.

— Eiropas konvents darbojas nu jau aptuveni pusgadu, un ir redzams, ka pašreizējās diskusijas ir pāraugušas no politiski deklaratīvām runām par ļoti dziļām diskusijām, kurās tiek iztirzāti dažādi specifiski jautājumi, kas saistīti ar Eiropas Savienības (ES) institūciju darbības mehānismiem un principiem nākotnē. Kāds, jūsuprāt, būs šī konventa devums ES tālākajā attīstībā?

— Jāatzīst, ka konvents patiešām ir sācis iesilt. Jau ir ieskicētas pozīcijas praktiski visiem būtiskākajiem jautājumiem, un sāk izkristalizēties jaunā ES pamatlīguma kontūras.

Ir jāatceras, ka Eiropas konvents nav starpvaldību konference, un tas nevar pieņemt jaunu ES mēroga līgumu. Bet konventa uzdevums ir labāk sagatavot nākamo starpvaldību konferenci, kurā tiks apstiprināts jaunais līgums. Tieši tādēļ ir svarīgi, lai paplašināšanās notiktu šobrīd un arī pašreizējās kandidātvalstis nākamajā starpvaldību konferencē būtu pilntiesīgas dalībvalstis.

Konventam ir ļoti liela nozīme, jo atklātās diskusijās par nākamā līguma saturu piedalās gan dalībvalstu, gan kandidātvalstu politiķi, kā arī dažādu citu ieinteresēto sabiedrības grupu pārstāvji, kuru viedoklis agrāk diemžēl praktiski nav ņemts vērā. Taču jāsaprot, ka dažos jautājumos atsevišķas dalībvalstis nevēlas šobrīd publiski rādīt savu nepiekāpīgo seju, bet vēlākajās sarunās jau starpvaldību konferences ietvaros dažas ļoti skaistās ieceres tomēr pazudīs.

Tādēļ nevar cerēt uz pārāk milzīgu kvalitatīvu lēcienu ES attīstībā. Manuprāt, konventa vislielākais sasniegums būs tas, ka šis darbs dos iespēju saplūdināt vairākus pašreiz spēkā esošos dibināšanas līgumus, padarīt tos vienkāršākus un cilvēkiem saprotamākus.

Viens no Eiropas konventa pozitīvākajiem devumiem ir tāds, ka tas ļāvis plašākam cilvēku skaitam kandidātvalstīs saprast, cik viegli vai cik grūti ir runāt šādā daudzu valstu grupā, kur visiem ir praktiski vienādas tiesības. Daudzi cilvēki kandidātvalstīs ir sapratuši, cik šis darbs patiesībā ir grūts un laikietilpīgs.

— Nupat noslēdzās arī Latvijas nacionālā konventa par Eiropas nākotni otrā darba sesija. Kāda, jūsuprāt, ir vietējā konventa nozīme kopējā diskusijā un kāda ir šīs diskusijas nozīme Latvijas ceļā uz ES? Vai cilvēki pietiekami labi izprot visus šos diezgan komplicētos jautājumus, par kuriem tiek diskutēts konventā?

— Manuprāt, šī konventa stiprā puse ir tā, ka diskusijā par Latvijas integrāciju ES ir iesaistījušies daudzi jauni cilvēki no dažādām interešu grupām un šie cilvēki tiešām saprot, cik daudz vai cik maz Eiropa var viņiem dot. Šo cilvēku izpratne par ieguvumiem no dalības ES nav pārāk uzpūsta.

Nacionālā konventa uzdevums ir nākt klajā ar ļoti vienkāršu un skaidru viedokli, ko īsti mūsu valstij nozīme izvēle — iestāties ES. Protams, ir svarīgas diskusijas gan par subsidiaritāti, gan suverenitāti, gan par mūsu lomu pasaules arēnā. Tas viss, protams, būs, bet tas nesilda sirdi un nevieš pārliecību parastajam cilvēkam. Tāpēc, manuprāt, konventam ir jāmēģina atrast to vienkāršo formulu, kas atklās, kāpēc izvēle ir pareiza tāda, kāda tā ir.

Jāatzīst, ka es biju patīkami pārsteigts par nacionālā konventa otrās sesijas diskusiju, un man radās pārliecība, ka šīs debates kļūst arvien dzīvīgākas un cilvēkiem tuvākas.

— Vai, jūsuprāt, konvents ir sasniedzis savu mērķi, proti, šai diskusijai par ES nākotnes attīstību un Latvijas vietu tajā piesaistīt pēc iespējas plašāku cilvēku loku?

— Uzskatu, ka mērķis ir vismaz daļēji sasniegts. Agrāk diskusijās iesaistīto cilvēku loks bija ļoti šaurs, bet nu tas katrā ziņā ir kļuvis daudz plašāks.

Jāteic, ka nevienā valstī iestāšanās ES nav nākusi kā masu kustība, kur cilvēki iet ar transparentiem pa ielām un prasa nekavējoties pievienoties ES. Pievienošanās ES vienmēr ir bijis daļēji ekonomisks, daļēji politisks, daļēji sabiedrisks lēmums.

Nāk prātā, ka ES izveidošanas pirmsākumos kāds Lielbritānijas Ārlietu ministrijas pārstāvis teica: “Mīļie kungi, jūs nekad nevarēsiet vienoties par kopīgu līgumu, ja jūs vienosieties pa šādu līgumu, neviens parlaments to neratificēs, bet, ja tomēr parlamenti to ratificēs, tad šī izveidotā kopiena nekad nedarbosies.”

Bet realitāte liecina ko citu. Savienības ietvaros nav bijis milzīgu konfliktu, un ES dalībvalstu iedzīvotāji pakāpeniski ir kļuvuši arvien turīgāki.

Arī kandidātvalstis intuitīvi jūt, ka, pievienojoties ES, arvien pieaugs investīcijas un notiks ekonomiskais kāpums. Dažas valstis šīs jaunās iespējas aptver jau tagad, bet citām paies vairāki gadi, kamēr tās apjautīs pārmaiņu radītās iespējas un iemācīsies iespējas izmantot.

Lēnām veidojas priekšstats, ka arī Latvijā ir sapratne, kā izmantot visas iespējas, kas radīsies, iestājoties ES. Par agru ir spriest, vai Latvijas straujā attīstība sāksies ar viena, divu vai piecu gadu atkāpi no iestāšanās brīža, bet ir skaidrs, ka tas noteikti notiks. Un nacionālajam konventam ir ļoti liela nozīme, jo tas saved kopā cilvēkus, kuri ir līdzīgi domājoši, kuri var kaut ko darīt un kuri jau kaut ko dara, lai Latvijai dalība ES būtu pēc iespējas izdevīgāka.

Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!