Ar domu par Eiropas nākotni

22.augustā Latviešu biedrības namā notika nacionālais konvents par Eiropas nākotni

Pagājušās nedēļas vidū, 22. augustā, pēc Ministru prezidenta Andra Bērziņa un Eiropas kustības Latvijā vadītāja Aināra Dimanta uzaicinājuma Latviešu biedrības namā uz Latvijas nacionālā konventa par Eiropas nākotni otro darba sesiju pulcējās politiķi, zinātnieki, dažādu sabiedrisko un nevalstisko organizāciju un inteliģences pārstāvji. Viņu sanākšanas mērķis bija pārspriest Latvijas pozīciju vairākos konkrētos Eiropas Savienības (ES) darbības aspektos, lai mūsu valsts pārstāvji to varētu pilntiesīgi pārstāvēt Eiropas konventā Briselē. “LV” iepriekš rakstīja par diskusijām jautājumā par pilnvaru sadali starp ES institūcijām un dalībvalstīm un ES pamattiesību hartu (Skat. “LV” Nr.120, 27.08.2002. un Nr.121, 29.08.2002.). Šoreiz sīkāk par ES nacionālo parlamentu lomu ES lēmumu pieņemšanas procesā.

Jau kopš ES attīstības pirmsākumiem dažādos laikos visai daudz runāts par to, ka ES institūcijās lēmumi tiek pieņemti aiz slēgtām durvīm un trūkst atklātības šo institūciju darbā. Vienīgā tieši ievēlētā institūcija ES šobrīd ir Eiropas Parlaments. Lai arī Parlamenta loma un ietekme gadu gaitā ir ievērojami augusi, tomēr šīs institūcijas iespējas iejaukties lēmumu pieņemšanas procesā vēl aizvien ir visai ierobežotas. Tādēļ pēdējā laikā ES arvien aktuālāks ir kļuvis jautājums par nacionālo parlamentu lomu un ietekmi ES darbā, un šis jautājums iekļauts arī Eiropas konventa darba kārtībā. Konventā ir izvirzīti jautājumi, kā palielināt parlamentu politisko kontroli un kā nodrošināt kontroli par subsidiaritātes principa ievērošanu. Problēmas risināšanai Latvijas nacionālā konventa darba grupa “Nacionālo parlamentu loma” izstrādājusi trīs iespējamos variantus.

Divi no tiem piedāvā Eiropas Parlamentā izveidot otro palātu (vienā gadījumā no nacionālo parlamentu locekļiem, otrā — no ES Padomes vai dalībvalstu ministriem), bet trešajā variantā ieteikts stiprināt nacionālo parlamentu kontroles funkcijas pār savas valdības pārstāvjiem pirms došanās uz ES Padomes sēdēm (skat. Riharda Pīka ziņojumu, kas publicēts “LV” Nr. 121, 29.08.2002.). Darba grupas vadītājs Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks par iespējami labāko variantu atzina trešo (pastiprināt parlamenta kontroli pār valdības pārstāvjiem, kas dodas uz ES), kas sekmīgi darbojas Skandināvijas valstīs un visai labi tiek īstenots arī Latvijā, kontrolējot iestāšanās sarunu delegācijas sagatavotās sarunu pozīcijas. Kā trūkumus otrās palātas izveidei R. Pīks minēja neskaidro šīs palātas atbildības modeli, kā arī to, ka, izveidojot otro palātu, vēl vairāk tiks paildzināts jau tā laikietilpīgais likumdošanas process.

Līdzīgu viedokli pauda arī Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Pēteris Elferts, kas atzina, ka otrās palātas izveidošana tikai vājinātu Eiropas Parlamenta lomu, un procedūra kļūtu smagnējāka. Arī Eiropas Komisijas vecākais administrators Eduards Bruno Deksnis, uzstājoties nacionālajā konventā, atzina, ka Eiropas Parlamenta otrās palātas izveidošana nebūtu izdevīga, jo tādējādi vēl vairāk mazinātos tieši ievēlētā Eiropas Parlamenta loma. Tas atgrieztos pie sava sākotnējā statusa, kad tas darbojās kā konsultatīva asambleja. Arī ES valstis, kurās ir atrodami divpalātu parlamenti, sāk atteikties no otrās palātas, norādīja E. B. Deksnis.

P. Elferts uzskata, ka otrās palātas izveide varētu būt izdevīga Latvijai, ja pārstāvniecība šajā palātā būtu vienāda no katras ES dalībvalsts. Tādējādi Latvija iegūtu proporcionāli lielāku ietekmi parlamentā.

R. Pīks domā, ka būtu nepieciešams nodrošināt divu veidu kontroli pār lēmumu pieņemšanas procesu ES. Pirmkārt, politiskā kontrole, ko varētu realizēt jau pēc Latvijā funkcionējošā parlamenta kontroles modeļa. P. Elferts sacīja, ka šādu kontroli nodrošina arī Latvijas Satversme. Otrkārt, juridiskā kontrole, ko varētu nodrošināt, ES tiesas pakļautībā izveidojot atsevišķu kompetenču palātu.

Kā konventa dalībniekiem pastāstīja R.Pīks, darba grupā izskanējis priekšlikums, ka Eiropas konventam vajadzētu darboties arī turpmāk. Patlaban noteikts, ka tas darbosies tieši vienu gadu — līdz 2003. gada 1. martam.

Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors