• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par mūsu un citu eiropiešu ekonomiskajām interesēm. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.08.2002., Nr. 122 https://www.vestnesis.lv/ta/id/65906

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursi

Vēl šajā numurā

30.08.2002., Nr. 122

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par mūsu un citu eiropiešu ekonomiskajām interesēm

Roberts Zīle, īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu organizācijām, Latvijas pārstāvis Eiropas konventā

Ziņojums otrajā nacionālajā konventā par Eiropas nākotni. Darba grupa “Ekonomiskā vadība”

Vai ienākuma nodokļa likmes Latvijā tiks mainītas — tā, lai būtu vienādas visās Eiropas Savienības valstīs?

Vai eirogrupas valstīm būs citādas tiesības finansu un ekonomiskās politikas veidošanā kā tām ES dalībvalstīm, kurās eiro nav ieviests? Un vai tas neiezīmēs divu kategoriju Eiropas Savienības valstis?

Vai tādas jomas kā nodarbinātības un sociālā politika, izglītības politika arī turpmāk paliks valsts nacionālai izlemšanai. Jeb varbūt visur Eiropas Savienībā būs jāmaksā vienādas minimālās algas un vienādas pensijas?

Šī ir daļa no jautājumiem, par kuriem diskutē Eiropas konventa ekonomiskās vadības darba grupa, kurā es pārstāvu Latviju. Par šiem jautājumiem divās sēdēs esam diskutējuši arī nacionālajā darba grupā. Izmantojot šo iespēju, izsaku pateicību visiem nacionālā konventa darba grupas pārstāvjiem par atsaucību. Esmu gandarīts, ka mans iepriekš Briselē paustais viedoklis principā sakrita ar to, ko pārrunājām te Latvijā. Īpaši pateicos Latvijas Bankai, kuras profesionālās zināšanas man kā valdības pārstāvim bija iespējams izmantot, gatavojot nostāju par darba grupas mandāta jautājumiem.

Īsi par darbu Briselē. Ekonomiskās vadības darba grupa sāka strādāt šī gada 7. jūnijā Klausa Henša (Klaus Hänsch) vadībā. Ir notikušas piecas sēdes, kurās pēc būtības diskutēti visi no kopumā 13 darba drupas mandātā esošajiem jautājumiem. Tajā skaitā jau pieminētā tiešo nodokļu vienādošana un eirogrupas formalizēšana; Eiropas Centrālās bankas lomas un atbildības maiņa; finansu tirgus regulēšana; ekonomisko politiku koordinācija un citi jautājumi.

Divās sēdēs apspriežot mandāta jautājumus, nacionālā konventa ekonomiskās vadības darba grupa vienojās: Latvijas intereses vissvarīgāk būtu pārstāvēt divos mandāta punktos — runājot par tiešo nodokļu harmonizēšanu visās Eiropas Savienības dalībvalstīs un runājot par eirogrupas formalizēšanu.

Konkrēti. Pirmais. Darba grupa vienojās: Latvija vismaz pagaidām nevar piekrist tiešo nodokļu vienādošanai. Dalībvalstīm tādējādi tiek atņemts instruments valsts ekonomiskās attīstības veicināšanai, jo samazinās katras atsevišķās valsts, tātad arī Latvijas, rīcības brīvība nodokļu politikā.

Viens piemērs: ar skaidru mērķi veicināt ražošanu valdība Latvijā pirms dažiem mēnešiem pieņēma lēmumu par pakāpenisku uzņēmuma ienākuma nodokļa samazināšanu, kamēr nodokļu harmonizācijas gadījumā tas nepārprotami būtu jāpaaugstina. Harmonizācija ietekmēs (konkrēti Latvijas gadījumā palielinās) vietējās ražošanas izmaksas, kas neveicinās konkurētspēju kopējā tirgū. Lielākas nodokļu likmes var kavēt investīciju piesaisti Latvijai, un tās aizplūdīs uz vietām, kur augstāks darba ražīgums, labāka infrastruktūra, lielāka kapitāla koncentrācija.

Citi mūsu argumenti Briselē bija: ja valdībai jārūpējas par salīdzinoši “dārgākajām” izglītības, kultūras un sociālajām politikām, tad dalībvalstīm jābūt arī tiesībām izvēlēties, kādu nodokļu politiku lietot; tā kā kandidātvalstīm ir zems sociālā kapitāla uzkrājums (pensiju fondi u.c.), tajās vēl ilgstoši būs jāuztur arī augsti sociālie maksājumi. Tas kombinācijā ar augstiem tiešo nodokļu maksājumiem var būtiski apgrūtināt uzņēmējdarbību.

Un pavisam vienkārši —  harmonizācija var nozīmēt arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes paaugstināšanu. Atgādināšu, ka atsevišķās Eiropas valstīs iedzīvotāju ienākuma likme var sasniegt pat 60% un vairāk, kamēr Latvijā tā ir 25%.

Lai arī konventa darba grupas ieteikumu gala variants vēl tikai tiks izstrādāts, patlaban izskatās, ka svaru kausi svērušies par labu Latvijas viedoklim un noslēguma tekstā nebūs ieteikuma mainīt kārtību. Tiešo nodokļu noteikšana, ticamākais, tiks atstāta katras nacionālās valsts ziņā. Šī bija vēl viena neliela Latvijas uzvara, kuru izdevās panākt ar Igaunijas, īru un britu pārstāvju atbalstu. Ar šo Latvija pierādīja — ar pamatotiem argumentiem un sabiedrotajiem, ar aktīvu rīcību arī kā maza valsts mēs spējam ietekmēt lielās Eiropas lēmumus.

Otrais. Darba grupa vienojās: Latvija nebūtu ieinteresēta eirogrupas formalizēšanā. Tā kā divi gadi ir mazākais laiks, kurā Latvija pēc iestāšanās ES varēs pievienoties eirozonai, eirogrupas formalizēšana var Latviju un citas valstis, kas nav monetārajā savienībā, atstāt ārpus atsevišķiem “eirokluba” lēmumiem. Tas var radīt bažas, ka valstis Eiropas Savienībā tiktu sadalītas divās kategorijās. Un varbūt vienas ar laiku kļūt ietekmīgākas par otrām.

Jāatzīst, ka vismaz pagaidām arī vairākums darba grupas locekļu Briselē izrādījuši atbalstu pašreizējam modelim, proti, ka eirogrupai jāsaglabā esošā kompetence.

Šīs ir divas nostājas, par kurām kā Latvijas valdības pārstāvis es aicinu izteikties arī Latvijas nacionālā konventa un sabiedrības pārstāvjus, lai mēs varētu formulēt nostāju ES konventa darba grupā.

Savu darbu Briselē tā atsāks 29. augustā, kad plānots sākt diskutēt par darba grupas noslēguma secinājumu projektu un apspriest līgumu teksta grozījumus. Vienlaikus rudens darba grupas sēdēs paredzēts uzaicināt ekspertus, tajā skaitā EK ekonomisko un monetāro jautājumu komisāru Pedro Solbes Mira (Pedro Solbes Mira), Eiropas Centrālās bankas prezidentu Vimu Duisenbergu (Wim Duisenberg) un citus. Darba grupa septembra beigās darbu beigs, sagatavojot Eiropas konventam viedokli, kas būtu jāmaina Eiropas Savienības ekonomiskajā vadībā, konkrēti — kādi varētu būt grozījumi Eiropas Kopienas līgumos vai kā tas varētu atspoguļoties jaunajā ES pamatlīgumā.

Un noslēgumā — par iespējamo referendumu pēc gada.

Man ir ļoti liels gandarījums par Latvijas jauniešu darbu un nostāju ES jauniešu konventā. Es ticu, ka šie jaunieši ir savas paaudzes spogulis. Tāpēc citu paaudžu balsotājus es aicinu gaidāmajā referendumā — to, kā balsot, jautāt saviem bērniem un mazbērniem. Jo tieši viņi būs tie, kam šī nākotnes Eiropa piederēs.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!