Ar demogrāfijas likumu un ekonomisko likumu mijiedarbi

Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja “Eurostat”datiem 2001. gadā Rietumeiropā (ES valstīs un citās ekonomiski attīstītākajās Eiropas valstīs) iedzīvotāju skaits pieaudzis tikai par aptuveni 1,6 miljoniem. Trīs ceturtdaļas no šī pieauguma veido migrācija, un tikai ap 430 tūkstošiem iedzīvotāju nācis klāt, pateicoties dabiskajam pieaugumam. Tik negatīva demogrāfiskās attīstības tendence spēj pārsteigt vairs tikai reto, jo līdzīgi kā lielākajā daļā citu ekonomiski attīstīto valstu arī Rietumeiropā līdz ar labklājības līmeņa strauju paaugstināšanos, sākot no pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem, demogrāfiskie rādītāji arvien pasliktinās. Tomēr, kā rāda statistika, ne visās tā sauktajās attīstītajās pasaules valstīs demogrāfiskā situācija ir tik negatīva. Jau kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem kā interesants izņēmums attīstīto valstu vidū ir ASV, kur demogrāfiskie radītāji ne vien nepasliktinās, bet pat ievērojami uzlabojas. Situāciju raksturo daži skaitļi: 2002. gada sākumā Rietumeiropā dzīvoja aptuveni 390 miljoni cilvēku, bet ASV iedzīvotāju skaits bija aptuveni 280 miljoni. Rietumeiropā pēdējā gada laikā iedzīvotāju skaits pieauga par 1,6 miljoniem (dabiskais pieaugums — 430 tūkstoši), ASV iedzīvotāju kopskaits gada laikā pieaudzis par 2,5 miljoniem (dabiskais pieaugums — 1,53 miljoni).

Šim demogrāfiskajam fenomenam un tā iespējamajam iespaidam uz valsts vispārējo attīstību savā jaunākajā numurā pievērsies respektablais pasaules ekonomikas izdevums “The Economist”.

Par atšķirībām Eiropā un ASV šodien un nākotnē

ASV līdzīgi kā Rietumeiropā laikā no 1960. līdz 1985. gadam strauji kritās iedzīvotāju ataudzes koeficients (skaitlis, kurš norāda, cik bērnu varētu piedzimt vienai sievietei reproduktīvajā vecumā, ņemot vērā konkrētā gada dzimstības un mirstības rādītājus). Iedzīvotāju ataudzes koeficients ASV kritās pat straujāk nekā Rietumeiropā, un astoņdesmito gadu sākumā tas bija aptuveni 1,8 (lai iedzīvotāju ataudze noritētu sekmīgi, koeficientam vajadzētu būt aptuveni 2,1 vai augstākam). Taču tad tas strauji sāka palielināties un deviņdesmito gadu vidū jau bija sasniedzis atzīmi 2,1. Lai gan šobrīd tas ir nedaudz krities, prognozē, ka arī turpmākajās desmitgadēs šis rādītājs saglabāsies ap 2,0. Tajā pašā laikā Eiropā iedzīvotāju ataudzes koeficients turpināja strauju lejupslīdi, un pagaidām tas ir tikai ap 1,4.

“The Economist” atzīst, ka pozitīvu demogrāfisko situāciju nevar automātiski sasaistīt ar sekmīgāku ekonomisko attīstību nākotnē. Tāpat demogrāfisko kāpumu nevar pamatot ar sekmīgu ekonomisko attīstību. Par to liecina daudz negatīvākā situācija attīstītajās Eiropas valstīs un Japānā, kā arī konstanti izteikti pozitīvā demogrāfiskā situācija Ķīnā, Indijā un daudzās ekonomiski vājāk attīstītajās valstīs.

Lai gan demogrāfi tuvākajās trijās desmitgadēs paredz demogrāfiskās situācijas uzlabojumu arī Eiropā, tas tomēr būšot visai neliels, un ievērojamās atšķirības starp Eiropu un ASV nākamā pusgadsimta laikā tikai palielināsies.

ASV statistikas birojs prognozē, ka ASV iedzīvotāju skaits panāks un apdzīs Rietumeiropu laikā līdz 2040. gadam, bet optimistiskākajā gadījumā jau pirms 2030. gada. Tiek prognozēts, ka nākamo piecdesmit gadu laikā iedzīvotāju skaits Rietumeiropā palēnām samazināsies un 2050. gadā būs tikai aptuveni 360 miljoni, kamēr ASV iedzīvotāju skaits būs robežās no 400 līdz 550 miljoniem.

Par demogrāfisko procesu atšķirību iemesliem

“The Economist” nedod skaidru atbildi, kādēļ ASV demogrāfiskā situācija piedzīvoja tik strauju izaugsmi kopš astoņdesmito gadu vidus. Kā viens no ticamākajiem iemesliem tiek minēts straujā ekonomiskā izaugsme 20. gadsimta deviņdesmitajos gados kombinācijā ar ASV (kā nu jau vairs vienīgās) pasaules lielvaras iedzīvotāju “sociālo pārliecību” par savas valsts drošību un sekmīgo attīstību nākotnē. Iespējams, var pat apgalvot, ka ASV demogrāfiskais pagrieziens norisinājies, pateicoties “aukstā kara” beigām, kas stiprināja ASV iedzīvotāju pašpārliecinātību par savas valsts un nācijas varenību.

Iedzīvotāju ataudze uzlabojās galvenokārt imigrantu un tādu iedzīvotāju grupu, kuru ādas krāsa atšķiras no baltās, piemēram, iedzīvotājiem ar latīņamerikānisku izcelsmi ataudzes rādītājs sasniedz gandrīz skaitli 3, kas ir ievērojami virs vidējā rādītāja. Tieši viņi arī devuši galveno demogrāfisko pieaugumu ASV, tomēr statistika liecina, ka demogrāfiskie rādītāji ievērojami auguši balto iedzīvotāju vidū un viņu ataudzes koeficients šobrīd ir aptuveni 1,8.

“Eurostat” apkopotie dati liecina, ka, neņemot vērā to, ka imigrācijas līmenis Eiropā kopš deviņdesmito gadu vidus ir ievērojami krities (lielākoties pateicoties stingrākiem šī procesa ierobežojumiem), ieceļotāju skaits Eiropā joprojām ir augstāks nekā ASV. Tomēr, pēc ASV statistikas biroja prognozēm, tuvāko gadu laikā ieceļotāju skaits ASV kļūs arvien lielāks, bet ES samazināsies. Tiek prognozēts, ka nākamo piecdesmit gadu laikā ASV ieceļos aptuveni 2,5 reizes vairāk migrantu nekā Rietumeiropas valstīs, bet kopumā Eiropā un ASV — aptuveni 77 miljoni cilvēku. Tieši tāpēc, ka iedzīvotāju ataudze imigrantu vidū norit daudz straujāk, arī iedzīvotāju skaita pieaugums būs vērojams arvien lielāks. Tādējādi tiek prognozēts, ka tuvāko piecdesmit gadu laikā baltas ādas krāsas iedzīvotāju īpatsvars ASV arvien samazināsies. Savukārt Eiropā, pateicoties stingrajiem imigrācijas ierobežojumiem, šī tendence attīstīsies daudzkārt lēnāk.

Pateicoties īpaši pozitīvai iedzīvotāju ataudzei ASV un negatīvajai situācijai Eiropā, tuvāko piecdesmit gadu laikā prognozēta arvien lielāku atšķirību veidošanās attiecībā uz iedzīvotāju vecuma struktūru. Šo atšķirību vislabāk raksturo iedzīvotāju vidējā jeb mediānā vecuma rādītāji (vecums, par kuru puse no kopējā iedzīvotāju kopuma ir vecāki, bet puse jaunāki). Šobrīd vidējais vecums ASV un Rietumeiropā ir gandrīz vienāds (attiecīgi 35,5 un 37,7 gadi). Bet, pēc ar ASV demogrāfu prognozēm, 2050. gadā šī atšķirība būs daudzkārt palielinājusies. ASV vidējais vecums tiek prognozēts tuvu pašreizējam, aptuveni 36,2 gadi, bet Rietumeiropā tas būs pieaudzis līdz 52,7 gadiem. Tātad nākamo piecdesmit gadu laikā ASV iedzīvotāju vecumstruktūra saglabāsies praktiski bez izmaiņām, bet Eiropa ar katru brīdi kļūs arvien “vecāka”.

Demogrāfija un ekonomiskā attīstība

Vērtējot demogrāfiskās situācijas iespaidu uz tuvāko gadu ekonomisko attīstību ASV un Eiropā, ir visai grūti pateikt, kurš attīstības modelis būs lielāks slogs ekonomikai. Vai tas būs arvien pieaugošais gados veco iedzīvotāju īpatsvars, kas neapšaubāmi prasīs arvien lielākus ieguldījumus pensiju un dažādu sociālo pabalstu izmaksām. Bet, iespējams, ekonomiski smagāk būs tieši arvien lielākus līdzekļus no valsts budžeta ieguldīt izglītībā.

Kā norāda “The Economist”, raugoties uz attīstību ilgākā laika periodā, ekonomiski izdevīgāks tomēr ir ASV demogrāfiskais modelis, jo pēc dažiem gadu desmitiem esošais lielais bērnu un jauniešu skaits sasniegs darbspējīgo vecumu un dos arvien lielāku ieguldījumu ekonomiskajā attīstībā, taču Eiropā strādājošo iedzīvotāju īpatsvars ar katru brīdi arvien samazināsies.

Lai gan Rietumeiropas valstu saimei ES paplašināšanās rezultātā tuvāko gadu laikā pievienosies ievērojama daļa ekonomiski strauji augošo Viduseiropas un Austrumeiropas valstu, Eiropai būs ļoti grūti vai pat neiespējami realizēt savu nākotnes attīstības mērķi — nostāties blakus šobrīd vienīgajai lielvarai ASV un vēl grūtāk kļūt par lielāko ekonomisko spēku pasaulē. Pēc ASV statistikas biroja prognozēm, Eiropas iedzīvotāju skaits nākamo desmitgažu laikā nedaudz saruks un sociālais slogs, ko radīs arvien pieaugošais pensionāru skaits, palielināsies, bet ASV iedzīvotāju skaits ies strauji augšup un darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvars kļūs lielāks.

“The Economist” runā arī par demogrāfiskās attīstības ietekmi uz ASV un Eiropas politiskajām attiecībām. Šobrīd ASV un eiropiešus gan joprojām cieši saista atbalsts kopējām vērtībām, tomēr pēdējos gados sāk iezīmēties dažādas politiskās atšķirības un vienprātības trūkums globālos jautājumos. Baltās ādas krāsas iedzīvotāju īpatsvaram arvien samazinoties ASV, ciešākas kļūs arī šīs valsts kulturālās saites ar dažādo imigrantu dzimtajām zemēm — galvenokārt Latīņamerikas valstīm, arī ar Dienvidaustrumāziju. Līdz ar to ASV attiecības ar Eiropu varētu arvien vairāk atsvešināties.

Tādējādi var secināt, ka, demogrāfiskajai situācijai Eiropā kļūstot arvien negatīvākai, gaidāmas ne tikai iedzīvotāju dzīvesveida un kultūras attīstības izmaiņas, bet arī visai tiešas ekonomiskās un politiskās sekas nākotnē.

Artis Nīgals, “LV” nozares redaktors