Par demogrāfiskajām problēmām Latvijā un Eiropā

Dipl. politol. Ilze Sedliņa — “Latvijas Vēstnesim”

Demogrāfiskā situācija Latvijā joprojām ir viena no negatīvākajām Eiropā. Līdzīgi kā vairākos iepriekšējos gados, arī 2001. gadā iedzīvotāju skaits Latvijā turpina samazināties, un šis iedzīvotāju skaita kritums ir viens no pašiem straujākajiem Eiropā un visā pasaulē. Par to liecina augusta sākumā publiskotais “Eurostat” pētījums par demogrāfisko situāciju Eiropā 2001. gadā.

Situācija Latvijā arvien pasliktinās

Pēc Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2001. gadā Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājies par 0,8%. Salīdzinājumā ar 2000. gada datiem dabiskā pieauguma (dzimušo cilvēku skaits mīnus mirušo cilvēku skaits) rādītāji ir vēl vairāk pasliktinājušies. 2001. gadā Latvijā reģistrēti 19,7 tūkstoši jaundzimušo, kas ir par 3% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Dzimstības līmenis — 8,6 jaundzimušie uz 1000 iedzīvotājiem, kas jau 2000. gadā bija otrs zemākais Eiropā (vēl mazāka dzimstība vērojama tikai Ukrainā — 7,8), ir krities vēl vairāk un pagājušajā gadā bija tikai 8,3 uz 1000 iedzīvotājiem. Arī mirstības līmenis pagājušajā gadā ir pieaudzis no 13,6 uz 14,0 uz 1000 iedzīvotājiem. Aptuveni tikpat augsti iedzīvotāju mirstības rādītāji vērojami vēl tikai Krievijā, Ukrainā, Bulgārijā un Igaunijā. Pagājušajā gadā Latvijā miruši 33 tūkstoši iedzīvotāju. Līdz ar to arī dabiskais pieaugums mūsu valstī ir vērtējams kā visnegatīvākais no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un kandidātvalstīm. Nedaudz negatīvāka demogrāfiskā situācija vērojama tikai Ukrainā un Krievijā.

Līdzās katastrofāli negatīvajiem dabiskā pieauguma rādītājiem arī migrācijas rādītāji Latvijā līdzīgi kā iepriekšējos gados saglabājušies negatīvi — emigrējušo personu skaits pārsniedz no citām valstīm Latvijā uz pastāvīgu dzīvi ieradušos personu skaitu. Šī faktora dēļ Latvijas iedzīvotāju skaits 2001. gadā samazinājies par 5,2 tūkstošiem.

Pēc CSP datiem, aptuveni pusi Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanās daļā devusi galvaspilsēta. Iedzīvotāju skaits Rīgā 2001. gadā samazinājās par 9,5 tūkstošiem, to skaitā dabiskās kustības rezultātā — par 4,8 un migrācijas dēļ — par 4,7 tūkstošiem. Apkopotie dati par iedzīvotāju skaita izmaiņām republikas pilsētās un rajonos liecina, ka ne tikai Rīgā, bet arī citās lielākajās valsts pilsētās, izņemot Jelgavu un Ventspili, un rajonos (izņemot Rīgas un Tukuma rajonu) iedzīvotāju skaits 2001. gadā ir samazinājies.

ES kandidātvalstīs situācija vissliktākā Eiropā

Kā jau tika secināts, demogrāfiskā situācija Latvijā ir viena no vissliktākajām visā Eiropā, tomēr, veicot plašāku salīdzinājumu ar citām Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm un ES dalībvalstīm, jāsecina, ka arī citur Eiropā demogrāfiskā situācija nav nemaz tik laba.

Gandrīz visās ES kandidātvalstīs iedzīvotāju dabiskais pieaugums 2001. gadā rakstāms ar mīnusa zīmi. Vissliktākā situācija vērojama Baltijas valstīs, kā arī Bulgārijā un Rumānijā. Par izteiktu dzimstības pārsvaru pār mirstību iespējams runāt tikai Kiprā un Maltā (attiecīgi 4,3 un 2,4 uz 1000 iedzīvotājiem). Polijā jaundzimušo skaits tikai nedaudz pārsniedz mirušo iedzīvotāju skaitu un dabiskais pieaugums pagājušajā gadā bijis tuvu nullei. Tajā pašā laikā Turcijā (ko tikai nosacīti var uzskatīt par Eiropas valsti) līdzīgi kā iepriekšējos gados dabiskais pieaugums ievērojami pārsniedz jebkuru citu reģiona valsti. Iedzīvotāju skaits pieaudzis par 15,2 cilvēkiem uz katriem 1000 iedzīvotājiem, tādējādi reālos skaitļos Turcijas iedzīvotāju skaits dabiskā pieauguma rezultātā pagājušajā gadā pieaudzis vairāk nekā par miljonu.

ES dalībvalstīs tomēr neliels pieaugums

Atšķirībā no kandidātvalstu vairākuma lielākajā daļā ES dalībvalstu dabiskais pieaugums rakstāms ar plusa zīmi. Dabiskās kustības rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājies tikai Vācijā, Grieķijā un Zviedrijā, bet lielākais dabiskais pieaugums vērojams Īrijā (7,3 uz 1000 iedzīvotājiem), kam seko Francija (4,2), Luksemburga (3,9) un Nīderlande (3,9). Īrijā 2001. gadā vērojams arī lielākais imigrantu skaits uz 1000 iedzīvotājiem (7,5), bet nākamās ieceļotāju iecienītākās ES dalībvalstis ir bijušas Portugāle (6,3) un Spānija (5,8). Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī pērn, neraugoties uz dažādiem ierobežojumiem, visas ES dalībvalstis piesaistījušas visai lielu imigrantu skaitu. Kopumā 2001. gadā ES ieceļojuši 1,16 miljoni indivīdu (3,1 uz katriem 1000 iedzīvotājiem), kuru mērķis ir palikt uz dzīvi kādā no savienības dalībvalstīm. Kopumā 2001. gadā ES iedzīvotāju skaits pieaudzis par 1,56 miljoniem, un tieši lielais imigrantu pieplūdums veido vairāk nekā trīs ceturtdaļas no šī pieauguma.

Salīdzinot Latviju ar ES vidējiem dzimstības un mirstības rādītājiem, jāsecina: lai arī visās dalībvalstīs dzimstība ir bijusi augstāka nekā Latvijā, tā tomēr vidēji visai nedaudz atšķiras no Latvijas rādītājiem (attiecīgi 10,6 jaundzimušie uz 1000 iedzīvotājiem ES un 8,3 — Latvijā). Bet mirušo iedzīvotāju skaits Latvijā krietni (aptuveni par 50%) pārsniedz ES valstīs vērojamo (attiecīgi 14 un 9,5 uz 1000 iedzīvotājiem Latvijā un ES). Līdz ar to arī iedzīvotāju vidējais dzīves ilgums Latvijā ir ievērojami īsāks nekā ikvienā ES dalībvalstī: ES vidējais dzīves ilgums vīriešiem ir aptuveni 75,3 gadi un sievietēm 81,4 gadi, bet Latvijā vīriešu dzīves ilgums ir vairāk nekā par 10 gadiem īsāks — 64,5 gadi, bet sievietes vidēji nodzīvo 75,6 gadus. Līdzīgas tendences vērojamas arī citās ES kandidātvalstīs, tomēr Latvijā situācija ir viena no visnegatīvākajām.

Bērni un laulības ne vienmēr ir saistīti jēdzieni

Latvijā, kā visā Eiropā, arvien vairāk bērnu dzimst sievietēm, kuras dzīvo vienas vai ārpus oficiālas laulības. Mūsu valstī 2001. gadā ārpus oficiālas laulības dzimuši 42,1% no kopējā jaundzimušo skaita. Vēl vairāk bērnu (56,2%) ārpus laulības dzimuši kaimiņvalstī Igaunijā, savukārt Lietuvā šādu jaundzimušo skaits ir vairāk nekā uz pusi mazāks (25,2%). ES dalībvalstīs šie dati ir visai dažādi. Visvairāk ārpus laulības dzimušo bērnu ir Eiropas ziemeļvalstīs: Zviedrijā (55,3%), Dānijā (44,6%) un Somijā (39,2%), bet valstīs, kas atrodas Eiropas dienvidos — (Grieķijā, Itālijā un Spānijā), ārpus laulības dzimuši tikai attiecīgi 4,1%, 9,6% un 17,0% bērnu. Visvairāk bērnu ārpus laulībām dzimuši Islandē. Tur ārpus oficiāli reģistrētas laulības dzimst divas trešdaļas (65,2%) visu jaundzimušo.

Nākotne šķiet tumšās krāsās

Viens no galvenajiem demogrāfiskajiem rādītājiem, kas ļauj spriest par demogrāfisko attīstību kopumā un prognozēt turpmāko attīstību, ir iedzīvotāju atražošanas jeb ataudzes koeficients. Tas norāda, cik bērnu varētu piedzimt vienai sievietei reproduktīvajā vecumā, ņemot vērā konkrētā gada dzimstības un mirstības rādītājus. Lai noritētu sekmīga iedzīvotāju atražošanās un sabiedrībā būtu vērojama sekmīga demogrāfiskā attīstība, šim rādītājam vajadzētu būt vismaz 2-2,1. Bet, kā liecina “Eurostat” apkopotie dati, Latvijā ataudzes koeficients 2001. gadā bijis tikai 1,24. Arī citās ES kandidātvalstīs šis koeficients ir visai zems un svārstās robežās no 1,39 (Ungārijā) līdz 1,14 (Čehijā). Tikai Maltā un Kiprā šis rādītājs ir augstāks, attiecīgi 1,51 un 1,84. Pozitīvāka situācija ir vērojama ES dalībvalstīs — tur vidējais ataudzes rādītājs ir 1,47, visaugstākais tas ir Īrijā (1,98). Eiropā augstākais ataudzes koeficients — (2,5), ievērojami virs minimālā atražošanās līmeņa) ir Turcijā.

Be, izvērtējot Eiropas demogrāfisko situāciju kopumā, redzams, ka iedzīvotāju ataudze ir visai apdraudēta, jo vidējais rādītājs ir nedaudz zem 1,4, kas ir ievērojami sliktāks nekā jebkurā citā pasaules daļā.

Eiropā demogrāfiskā situācija vissliktākā

2001. gadā pasaules iedzīvotāju skaits pieaudzis vairāk nekā par 77 miljoniem un šobrīd pārsniedz jau 6,2 miljardus. 2002. gada sākumā Eiropā, ASV, Japānā un citās attīstītākajās pasaules valstīs iedzīvotāju skaits kopumā veidoja tikai nedaudz vairāk par piektdaļu no visiem pasaules iedzīvotājiem (skat. grafiku). Aptuveni tikpat daudz iedzīvotāju (1,28 miljardi) dzīvo Ķīnā vien. Indijā dzīvo gandrīz 17% pasaules iedzīvotāju, bet citās, tā sauktajās vājāk attīstītajās valstīs aptuveni 42% no pasaules iedzīvotājiem jeb 2,6 miljardi indivīdu. Jau daudzus gadu desmitus visstraujāk iedzīvotāju skaits pieaug Indijā, Ķīnā un lielā skaitā vājāk attīstīto pasaules valstu.

Pēc “Eurostat”apkopotās statistikas par demogrāfisko attīstību Eiropā un pasaulē, ES, ASV, Japānas un citu attīstītāko valstu iedzīvotāju pieaugums 2001. gadā veidoja tikai aptuveni 6 procentus no kopējā pasaules iedzīvotāju pieauguma. Bet citās Eiropas Padomes valstīs (pārējās Eiropas valstis, izņemot ES) iedzīvotāju skaits pat sarucis.

Salīdzinot demogrāfisko situāciju Eiropā un citos pasaules reģionos, nākas secināt, ka “vecajā kontinentā” iedzīvotāju skaita izmaiņas ir vislēnākās un visnegatīvākās visā pasaulē 2001. gadā — laikā, kad ES dabiskā pieauguma rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās tikai par 1,1 cilvēku uz 1000 iedzīvotājiem un pārējā Eiropas daļā iedzīvotāju skaits pat nedaudz samazinājās, ASV dabiskais pieaugums bijis 5,5 un citās attīstītajās pasaules valstīs apmēram 4,6 uz 1000 iedzīvotājiem. Savukārt Ķīnā dabiskais pieaugums pērn bijis 9,2, Indijā 15,5, bet citās vājāk attīstītajās valstīs pat 18,1 uz 1000 iedzīvotājiem. Līdz ar to pagājušā gada laikā Ķīnas iedzīvotāju skaits pieaudzis par 11,2 miljoniem, Indijā par 16 miljoniem, bet vājāk attīstītajās valstīs kopumā par 46 miljoniem.

Eiropā dabiskā pieauguma rezultātā iedzīvotāju skaits pieaudzis tikai par 430 tūkstošiem, bet ASV par 1,5 miljoniem.

Tādējādi secinājums par demogrāfisko situāciju Eiropā ir visai pesimistisks — Eiropa strauji noveco un pamazām izmirst. Un Latvijas situācija ir viena no smagākajām ne vien Eiropā, bet pasaulē kopumā.
Avots: “Eurostat”, * — dati par 2000.gadu