Par vēlēšanām

Reizi četros gados

Reizi četros gados, oktobra pirmajā sestdienā, notiek kārtējās Latvijas parlamenta – Saeimas – vēlēšanas. 8. Saeimu vēlēsim šogad, 5. oktobrī.

Saeimas vēlēšanās piedalīties aicināti visi balsstiesīgie Latvijas pilsoņi, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši 18 gadu vecumu. Pilsonības apliecinājums un vēlētāja personu apliecinošs dokuments ir Latvijas pilsoņa pase. Latvijā pastāvošā balsošanas kārtība paredz, ka tieši vēlētāja pasē izdarāma atzīme par piedalīšanos vēlēšanās.

Saeimas vēlēšanas Latvijā norisinās piecos vēlēšanu apgabalos – Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē. Tā kā atšķirībā no pašvaldību vēlēšanām Saeimas vēlēšanas notiek arī atsevišķās ārvalstīs, Rīgas vēlēšanu apgabalam tiks pieskaitītas ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju balsis.

Saeimas vēlēšanas notiek vienu dienu, un ikviens vēlētājs neatkarīgi no dzīvesvietas vai pieraksta vietas drīkst balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī visā Latvijā vai ārvalstīs. Saeimas vēlēšanās nav iespējams nobalsot iepriekš, bet ārvalstīs dzīvojošie vēlētāji var balsot pa pastu.

Kandidātu sarakstus Saeimas vēlēšanām iesniedz likumā noteiktajā kārtībā reģistrētas partijas vai partiju apvienības. Par deputātu kandidātiem drīkst pieteikt jebkuru Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu dienā vecāks par 21 gadu, ja uz viņu neattiecas kāds no Saeimas vēlēšanu likuma ierobežojumiem.

Tā kā Latvijā pastāv proporcionālā vēlēšanu sistēma, tad no katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts noteikts skaits deputātu, kas kopā veido 100. Proporcionāli vēlētāju skaitam četrus mēnešus pirms vēlēšanu dienas Centrālā vēlēšanu komisija noteica, ka 8. Saeimas vēlēšanās no Rīgas vēlēšanu apgabala ievēlējami 28 deputāti, Vidzemes vēlēšanu apgabala – 26 deputāti, Latgales vēlēšanu apgabala – 17, Zemgales vēlēšanu apgabala – 15, Kurzemes vēlēšanu apgabala – 14 deputāti.

Savukārt katrai partijai vai partiju apvienībai, kuras kandidātu saraksts reģistrēts 8. Saeimas vēlēšanām, lai tās pārstāvji tiktu ievēlēti Saeimā, jāsavāc vismaz 5 procenti no visu vēlēšanās nodoto balsu kopskaita. Tā 7. Saeimas vēlēšanās vairāk nekā 5 procentus vēlētāju balsu saņēma sešas partijas un partiju apvienības, 6. Saeimas vēlēšanās – deviņas, bet 5. Saeimas vēlēšanās – astoņas partijas un partiju apvienības.

Ko svarīgi atcerēties?

• 8. Saeimas vēlēšanas notiks 2002. gada 5. oktobrī.

• Saeimas vēlēšanas ir tikai vienu dienu.

• Saeimas vēlēšanās nav iespējams nobalsot iepriekš.

• Vēlēšanu iecirkņi vēlēšanu dienā ir atvērti no pulksten 8 rītā līdz 8 vakarā.

• Saeimas vēlēšanās neatkarīgi no dzīvesvietas vai pieraksta vietas drīkst balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī Latvijā vai ārvalstīs.

• Lai piedalītos Saeimas vēlēšanās, nepieciešama derīga Latvijas pilsoņa pase. Neviens cits personu apliecinošs dokuments balsošanai nav derīgs.

Uzziņai:

Kādiem pilsoņiem nav vēlēšanu tiesību?

Saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likuma 2. pantu tiesības vēlēt nav:

• personām, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās;

• aizdomās turētajām, apsūdzētajām vai tiesājamajām personām, ja pret tām kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums;

• personām, kuras likumā paredzētajā kārtībā atzītas par rīcības nespējīgām.

Uzziņai:

Kādi ir vēlēšanu apgabali?

Rīgas vēlēšanu apgabals – Rīgas pilsēta un ārvalstis;

Vidzemes vēlēšanu apgabals – Alūksnes, Cēsu, Gulbenes rajons, Jūrmalas pilsēta, Limbažu, Madonas, Ogres rajons, Rīgas rajons (bez Rīgas pilsētas), Valkas un Valmieras rajons;

Latgales vēlēšanu apgabals – Balvu rajons, Daugavpils rajons un Daugavpils pilsēta, Krāslavas, Ludzas un Preiļu rajons, Rēzeknes rajons un Rēzeknes pilsēta;

Kurzemes vēlēšanu apgabals – Kuldīgas rajons, Liepājas rajons un Liepājas pilsēta, Saldus un Talsu rajons, Ventspils rajons un Ventspils pilsēta;

Zemgales vēlēšanu apgabals – Aizkraukles, Bauskas, Dobeles un Jēkabpils rajons, Jelgavas rajons un Jelgavas pilsēta, Tukuma rajons.

Kas organizē vēlēšanas?

Saeimas vēlēšanas organizē Centrālā vēlēšanu komisija sadarbībā ar rajonu, pilsētu, pagastu un novadu vēlēšanu komisijām, kā arī vēlēšanu iecirkņu komisijas, kas tiek izveidotas divdesmit dienas pirms vēlēšanām.

Centrālā vēlēšanu komisija ir pastāvīga valsts institūcija. Tajā ir deviņi locekļi, no kuriem priekšsēdētāju un septiņus locekļus ievēlē Saeima, bet vienu locekli – no tiesnešu vidus – Augstākā tiesa.

Arī rajonu, pilsētu, pagastu un novadu vēlēšanu komisijas ir vēlētas un pastāvīgas institūcijas, ko reizi četros gados ievēlē attiecīgā rajona padome, pilsētas, novada dome vai pagasta padome. Tādējādi sava vēlēšanu komisija ir katrai pašvaldībai.

8.Saeimas vēlēšanās Latvijā darbosies 573 vietējās vēlēšanu komisijas, no kurām 26 ir rajonu vēlēšanu komisijas, 7 republikas pilsētu vēlēšanu komisijas, 62 – pilsētu vēlēšanu komisijas, 467 – pagastu vēlēšanu komisijas un 11 – novadu vēlēšanu komisijas.

Vēlēšanu iecirkņa komisijas katrā pašvaldībā īsi pirms vēlēšanām apstiprina attiecīgās pilsētas, pagasta vai novada vēlēšanu komisija. Vēlēšanu iecirkņa komisijas pastāv neilgu laiku, un to galvenie pienākumi ir nodrošināt vēlēšanu iecirkņa darbu desmit dienas pirms vēlēšanām un vēlēšanu dienā, kā arī saskaitīt vēlēšanu iecirknī nodotās balsis.

Kādi ir vēlēšanu iecirkņi?

Vēlēšanu iecirkņu skaitu un atrašanās vietas Latvijā nosaka pašvaldības. 8.Saeimas vēlēšanām ir izveidoti 979 (tajā skaitā ārvalstīs 35) vēlēšanu iecirkņi, kuri darbu sāks 25.septembrī.

Desmit dienas pirms vēlēšanām vismaz četras stundas dienā vēlēšanu iecirkņi būs atvērti arī vēlētājiem. Šajā laikā vēlēšanu iecirkņos vēlētāji varēs iepazīties ar Saeimas vēlēšanām reģistrētajiem deputātu kandidātu sarakstiem, partiju priekšvēlēšanu programmām, ziņām par deputātu kandidātiem un balsošanas kārtību. Tāpat šajā laikā jāpiesaka balsošana vēlētāju atrašanās vietā tiem vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs ierasties vēlēšanu iecirknī vēlēšanu dienā.

Informācija par 8.Saeimas vēlēšanu iecirkņu adresēm un darba laikiem būs pieejama:

• attiecīgajā domē vai padomē;

• attiecīgajā rajona, pilsētas, pagasta vai novada vēlēšanu komisijā;

• Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā internetā (www.cvk.lv);

• uzziņu dienestos;

• informācija par vēlēšanu iecirkņiem republikas pilsētās – Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Ventspilī – arī laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Der atcerēties:

No 25.septembra par vēlēšanu iecirkņa atrašanās vietu liecinās arī Centrālās vēlēšanu komisijas plakāti pie vēlēšanu iecirkņiem, kuros būs norādīti arī vēlēšanu iecirkņa darba laiki.

Kāda ir balsošanas kārtība?

8.Saeimas vēlēšanas notiks 5.oktobrī. Vēlēšanu iecirkņi vēlētājiem būs atvērti no pulksten 8 rītā līdz 8 vakarā. Saeimas vēlēšanās vēlētājs pēc izvēles varēs balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī Latvijā vai ārvalstīs neatkarīgi no pieraksta vietas vai dzīvesvietas. Lai nobalsotu, vēlētājam nepieciešama vienīgi derīga Latvijas pilsoņa pase.

Vēlēšanu dienā ierodoties vēlēšanu iecirknī, jārīkojas šādi:

1.Ierodoties vēlēšanu iecirknī, uzrādiet pasi.

2. Dodieties pie vēlētāju reģistrācijas galda. Vēlēšanu komisijas loceklis pēc Jūsu pases pārliecināsies, ka Jums ir tiesības piedalīties vēlēšanās un ka Jūsu pasē jau nav atzīmes par piedalīšanos 8.Saeimas vēlēšanās.

3. Jūs ierakstīs balsotāju sarakstā un pasē ar īpašu spiedogu izdarīs atzīmi par piedalīšanos vēlēšanās.

4. Lai saņemtu vēlēšanu aploksni un vēlēšanu zīmes, parakstieties balsotāju sarakstā.

5. Ar vēlēšanu aploksni un vēlēšanu zīmēm dodieties uz vēlēšanu kabīni vai balsošanai speciāli paredzēto nodalījumu, kur vienatnē izdariet savu izvēli.

6. No 20 vēlēšanu zīmēm izvēlieties vienu vēlēšanu zīmi ar to kandidātu sarakstu, par kuru balsosit.

7. Aizpildiet vēlēšanu zīmi vai atstājiet to negrozītu. Izvēloties aizpildīt vēlēšanu zīmi, Jūs varat (skat. augstāk):

1) ar “+” zīmi atzīmēt tos kandidātus, kuru ievēlēšanu īpaši atbalstāt;

2) izsvītrot to kandidātu vārdus un uzvārdus, kuru ievēlēšanu neatbalstāt.

Atcerieties, ka atzīme “+” jāizdara tikai tai paredzētajā vietā – četrstūrī iepretī kandidāta vārdam un uzvārdam!

7. Kad izvēle izdarīta, ielieciet vēlēšanu zīmi vēlēšanu aploksnē, aploksni noteikti aizlīmējiet un iemetiet vēlēšanu kastē.

8. Jūs esat nobalsojis!

9. Pēc balsošanas, pie vēlēšanu iecirkņa izejas, ja vēlaties, varat atstāt neizmantotās vēlēšanu zīmes vai paņemt jebkuras citas vēlēšanu zīmes.

Der iegaumēt:

Ja balsojot esat sabojājis aploksni vai vēlēšanu zīmi, pirms aploksne aizlīmēta, Jums ir tiesības sabojāto aploksni vai vēlēšanu zīmi samainīt pret jaunām. Vēlētājs nevar mainīt savu izvēli pēc tam, kad aploksne aizlīmēta vai iemesta vēlēšanu kastē.

Vēlēšanu zīme nav derīga, ja:

tā ir saplēsta;

tā ir no cita vēlēšanu apgabala;

tā ir aploksnē, uz kuras nav attiecīgā vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmoga;

vēlēšanu aploksnē ir ieliktas vairākas vēlēšanu zīmes ar atšķirīgu saturu.

Der ielāgot, ka neko nedos arī tas, ja vienā aploksnē ieliksit vairākas vienāda satura vēlēšanu zīmes. Šādā gadījumā vēlēšanu komisija par derīgu uzskatīs tikai vienu no tām.

Par balsošanu vēlētāja atrašanās vietā

Saeimas vēlēšanu likums paredz, ka atsevišķiem vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ vēlēšanu dienā nevar ierasties vēlēšanu iecirknī, ir organizējama balsošana viņu atrašanās vietās.

Lai pieteiktu balsošanu vēlētāja atrašanās vietā, nepieciešams sagatavot attiecīgu rakstveida iesniegumu (skat. augstāk). Iesniegums jānogādā tuvākajā vēlēšanu iecirknī desmit dienu laikā pirms vēlēšanu dienas, 8.Saeimas vēlēšanās – sākot no 25.septembra.

Iesniegumus balsošanas organizēšanai vēlētāja atrašanās vietā vēlēšanu iecirkņa komisijai var iesniegt arī vēlēšanu dienā. Tomēr jāatceras, ka tādā gadījumā pēc pulksten 12.00 saņemtos vēlētāju iesniegumus vēlēšanu iecirkņa komisija apmierinās tikai tad, ja tai būs iespējams ierasties iesniegumā minētajā vietā līdz iecirkņa slēgšanai, pulksten 8 vakarā.

Jāatceras, ka balsot vēlētāja atrašanās vietā drīkst arī slimnieka kopējs, ja viņš, tāpat kā slimnieks, savlaicīgi iesniedzis vēlēšanu iecirkņa komisijai rakstveida pieteikumu.

Tiem vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nespēj ierasties vēlēšanu iecirknī vēlēšanu dienā, kā arī šo vēlētāju kopējiem, Centrālā vēlēšanu komisija iesaka sastādīt šādas formas iesniegumu. Iesniegumā noteikti norādiet precīzu atrašanās vietas adresi, dzīvokļa numuru, kā arī mājas ārdurvju kodu, ja tāds ir.

Der ievērot:

• Iesnieguma veidlapas balsošanas pieteikšanai vēlētāja atrašanās vietā varēs saņemt vēlēšanu iecirkņos, sākot no 25.septembra. Vēlēšanu komisijām drīkst iesniegt arī brīvas formas iesniegumu.

• Iesniegumu aizpildīt un/vai nogādāt vēlēšanu iecirknī noteikti var arī vēlētāja uzticamības persona.

Par balsošanu, atrodoties ārvalstīs

Atšķirībā no pašvaldību vēlēšanām Saeimas vēlēšanās vēlēšanu iecirkņi tiek veidoti arī vairākās ārvalstīs, kur dzīvo vai uz kurieni ceļot dodas visvairāk Latvijas pilsoņu. Vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs Centrālā vēlēšanu komisija izveido pēc Ārlietu ministrijas ieteikuma. 8.Saeimas vēlēšanās būs 35 vēlēšanu iecirkņi 29 ārvalstīs.

Lai gan vēlētāji, kuri ilgstoši uzturas ārvalstīs, var balsot pa pastu, vēlētājiem no Latvijas, kas vēlēšanu dienā atrodas ārvalstīs, vienīgā iespēja piedalīties Saeimas vēlēšanās, ir vēlēšanu dienā doties uz tuvāko ārvalstīs izveidoto vēlēšanu iecirkni.

Saeimas vēlēšanu iecirkņi ārvalstīs pārsvarā atrodas Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās iestādēs (vēstniecībās, konsulātos). Vēlēšanu iecirkņu darba laiks ārvalstīs ir tāds pats kā Latvijā. Vēlēšanu dienā tie ir atvērti no pulksten 8 rītā līdz 8 vakarā pēc vietējā laika. Arī balsošanas kārtība vēlēšanu dienā ārvalstīs izveidotajos vēlēšanu iecirkņos ir tāda pati kā balsojot Latvijā.

Vēlētāju balsis, kuri piedalās vēlēšanās ārvalstīs, pieskaita Rīgas vēlēšanu apgabalam. Tas nozīmē, ka, piedaloties vēlēšanās ārvalstīs, vēlētājs saņems vēlēšanu zīmes ar Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteiktajiem deputātu kandidātu sarakstiem.

8.Saeimas vēlēšanu iecirkņu ārvalstīs adreses pieejamas Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā internetā (www.cvk.lv).

Der ievērot:

Ja vēlēšanu laikā dosities grupas braucienā un plānojat piedalīties Saeimas vēlēšanās kādā no ārvalstīs izveidotajiem vēlēšanu iecirkņiem, lūdzam par to informēt Centrālo vēlēšanu komisiju. Ja saņemsim jūsu informāciju savlaicīgi, tas palīdzēs mums sarūpēt un nogādāt šajā iecirknī balsošanai nepieciešamo daudzumu vēlēšanu aplokšņu un vēlēšanu zīmju. Centrālā vēlēšanu komisija jau iepriekš pateicas par sadarbību.

Par 8. Saeimas deputātu kandidātiem

8.Saeimas vēlēšanām Centrālā vēlēšanu komisija ir reģistrējusi 20 politisko partiju un partiju apvienību deputātu kandidātu sarakstus. No tiem vēlēšanās piedalīsies 1019 deputātu kandidāti.

Ieskatam par 8.Saeimas vēlēšanu deputātu kandidātiem Centrālā vēlēšanu komisija ir apkopojusi kandidātu sniegtajās ziņās par sevi iekļautos datus. Tie liecina, ka lielākā daļa jeb 71 procents 8.Saeimas vēlēšanu deputātu kandidātu ir vīrieši. Vidējais deputātu kandidātu vecums ir 47,5 gadi. Visvairāk deputātu kandidātu ir vecumā no 41 līdz 60 gadiem. Jaunākajam deputātu kandidātam ir 21 gads, bet vecākajam – 82 gadi.

Pārsvarā deputātu kandidātiem ir augstākā izglītība. Vidējā izglītība ir 83 jeb 8 procentiem deputātu kandidātu, vidējā speciālā – 105 jeb 10 procentiem kandidātu, un tikai viens kandidāts ir ar pamatizglītību.

Ja sagrupē deputātu kandidātus pēc to norādītās dzīves vietas, tad jāsecina, ka gandrīz puse jeb 47 procenti deputātu kandidātu dzīvo Rīgas vēlēšanu apgabalā, 22 procenti – Vidzemē, 13 procenti – Latgalē, 11 procenti – Zemgalē un 7 procenti – Kurzemes vēlēšanu apgabalā.

Par vēlētāju līdzdalību iepriekšējo Saeimu vēlēšanās