Lai zinātkāre kļūst par visas dzīves nepieciešamību
Foto: Arnis Blumbergs, “LV”
Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga kopā ar Zaļenieku pagasta pirmsskolas iestādes “Zvaniņš” bērniem (augšējā attēlā); Ministru prezidents Andris Bērziņš kopā ar Rīgas Stradiņa universitātes studentiem un mācību spēkiem

Es

sveicu jūs jauna mācību gada sākumā. Lai šis gads jums visiem būtu veiksmīgs! Lai, sākot skolas gaitas, tas būtu jauns posms jūsu dzīvē, ko jūs vienmēr atcerētos ar prieku un gandarījumu, un lai katrs, kas atgriežas skolas solā, spētu to darīt ar jaunu sparu, jaunu prieku un gatavību atkal savā dzīvē sasniegt un apgūt ko jaunu!

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga

Ir

gadā diena, kas kādam ir pirmā skolas diena, citam — diena, lai atkal satiktu savus klasesbiedrus un draugus. Lai jūsu nodomi, skolas gaitas uzsākot, rod piepildījumu visa mācību gada garumā!

Skolotājiem, kuru darbs ne vienmēr ir līdz galam novērtēts, novēlu enerģiju un vēlmi sniegt savas zināšanas, lai zinātkāre jauniešiem kļūtu par dzīves nepieciešamību.

Vecākiem vēlu izpratni un pacietību, jo bieži viss jaunais, ko apgūst bērni, ir grūti saprotams, bet vēlāk tas kļūst par dzīves neatņemamu sastāvdaļu.

Vēlu veiksmīgu un notikumiem bagātu mācību gadu, lai domas un darbi ir tikpat gaiši un dzīvespriecīgi kā pirmajā skolas dienā!

Ministru prezidents Andris Bērziņš

Par jauno mācību gadu

Īsi pirms mācību gada sākuma rīkotajā preses konferencē, kas notika piektdien, 30.augustā, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns informēja par svarīgākajiem jaunumiem, kas sagaida skolēnus, skolotājus un vecākus 2002./2003. mācību gadā.

Viens no galvenajiem jauninājumiem, ko saistībā ar izglītību paredz Latvijas likumdošana, ir piecus un sešus gadus vecu bērnu obligātā pirmsskolas apmācība, kas pašvaldībām kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) ir jārealizē no šī mācību gada. Kā pastāstīja K.Greiškalns, IZM ir rīkojusi reģionālās konferences visos Latvijas novados, lai gan izglītības un pašvaldību darbiniekus, gan bērnu vecākus informētu par pirmsskolas izglītošanas būtību un tās realizācijas iespējām un kārtību. K.Greiškalns arī atzina, ka, pēc IZM rīcībā esošās informācijas, tikai atsevišķās Latvijas pašvaldībās piecgadīgo un sešgadīgo bērnu pirmsskolas apmācība nenotiek uz vietas, bet kaimiņu pagastā. Šāda situācija galvenokārt saistīta ar nelielo bērnu skaitu un pagastu neizdevīgo ģeogrāfisko izvietojumu. Taču šajos gadījumos problēma tiek risināta, garantējot bērniem nokļūšanu uz pirmsskolas apmācības stundām ar pagasta transportu.

Izglītības un zinātnes ministrs noraidīja masu mediju pārstāvju izteikto aizrādījumu par to, ka pirmsskolas izglītības pedagogiem par piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācību valsts maksā tikai 80 procentu apmērā. K.Greiškalns skaidroja, ka tiem pedagogiem, kas realizē pirmsskolas izglītības programmas piecgadīgajiem un sešgadīgajiem, valsts maksā 100 procentu apmērā. IZM apstiprinātais Pirmskolas izglītības programmas paraugs paredz, ka viens no programmas īstenošanas resursiem ir pirmsskolas pedagoģiskā darbinieka algas likme, kas tiek apmaksāta no valsts budžeta. Šī likme ir 29 stundas nedēļā jeb 80 procenti no skolotāja darba slodzes, kas ir 36 stundas nedēļā.

Ir sācies jaunais 2002./2003.mācību un zinību gads

Svētes un Zaļenieku skolās

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga uzrunā Svētes pamatskolas audzēkņus Foto: Ligita Ieviņa — “Latvijas Vēstnesim”

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 2. septembrī, darba vizītē Jelgavā apmeklēja Svētes pamatskolu un Zaļenieku pagasta pirmsskolas iestādi “Zvaniņš”, kur piedalījās jaunā mācību gada svinīgajos sarīkojumos. Uzrunājot skolotājus un vecākus, prezidente uzsvēra, ka ģimenē ir jārada drošība bērniem, ka pedagogi un skola liek pamatus turpmākajai dzīvei, kā arī novēlēja skolēniem katru dienu apgūt ko jaunu. V. Vīķe–Freiberga iepazinās ar izglītības programmu “Soli pa solim”, kas sekmīgi tiek īstenota Svētes pamatskolā, un aprunājās ar 5–6 gadus veciem bērniem un viņu vecākiem. Ar skolēniem un viņu vecākiem, kā arī ar skolotājiem tika runāts par gatavošanos skolas gaitām un to, ko vecāki sagaida no tām.

Valsts prezidente piedalījās zinību dienas sarīkojumā Zaļenieku arodvidusskolā. Prezidente uzsvēra, ka reizē ar skolas apmeklējumu ir sācies jauns dzīves posms, kuru vajadzētu atcerēties ar prieku un gandarījumu, un ka veiksmīga vecāku un pedagogu sadarbība ir pamats veiksmīgai skolas programmas apguvei. Nobeigumā V. Vīķe–Freiberga novēlēja labas sekmes katra izvēlētajā darbā un amatā, uzsverot, ka pamatskola, vidusskola un arodvidusskola ir tikai sākums, pamats izglītības ceļam, jo mūsdienās ir jāmācās visu laiku. Galvenais, ko skolēns apgūst, ir spēja mācīties šajās pirmajās skolās. Prezidente arī aicināja skolēnus būt aktīviem ārpusklases nodarbībās interešu izglītībā. V. Vīķe–Freiberga noklausījās svētku koncertu, apmeklēja darbnīcas un citas mācību telpas, kur apgūst arodu, kā arī apmeklēja Zaļās muižas pils muzeju.

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar apmeklēja arī Jelgavas 5.vidusskolu. Uzrunājot skolotājus un skolēnus, prezidente uzsvēra valodu apguves nozīmi un bilingvālās izglītības priekšrocības. Skolotāji stāstīja prezidentei par dažādiem projektiem, kuri tiek īstenoti skolā saistībā ar latviešu valodas mācīšanu un bilingvālo izglītību. Prezidente tika iepazīstināta ar mācību materiāliem, ko izmanto mācību procesā. Runājot par valsts pagātni un nākotni, prezidente uzsvēra: “Mēs vēlamies veidot valsti, kur katrs jūtas vajadzīgs,” aicinot “izjust brīvības elpu, ko nākotne mums piedāvā”. Atbildot uz skolēnu jautājumiem, V.Vīķe–Freiberga stāstīja gan par savu skolas gaitu sākumu, gan par izglītības un izglītības reformu jautājumiem. Visvairāk jautājumu tika uzdots par valodu mācīšanos un bilingvālās izglītības tematiku. Aplūkojot telpas, prezidente atzina, ka skola ir ļoti sakopta un gatava jaunajam darba gadam. Sveicot skolēnus skolas gada pirmajā dienā, Valsts prezidente novēlēja visiem veiksmi un sekmes visa gada garumā.

Valsts prezidenta preses dienests

Ogres 1.vidusskolā

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Svētes pamatskolas bijusī direktore Lonija Rone (augšējos attēlos); Vaira Vīķe–Freiberga kopā ar Jelgavas 5.vidusskolas audzēkņiem un Zaļenieku pagasta pirmsskolas iestādes “Zvaniņš” bērniem (apakšējos attēlos)

Vakar, 2.septembrī, Ministru prezidents Andris Bērziņš piedalījās Ogres 1.vidusskolas jaunā mācību gada atklāšanas svinīgajā pasākumā, kas notika Ogres estrādē.

Uzrunājot skolēnus un skolotājus, A.Bērziņš uzsvēra, ka šā gada 12.klašu beidzēji būs pirmie, kuri sākuši mācības un iegūs vidējās izglītības atestātu pēc neatkarības atgūšanas. Ministru prezidents novēlēja gan skolēniem, gan skolotājiem veiksmīgu un notikumiem bagātu mācību gadu.

Ministru prezidents apmeklēja skolu, kur tikās arī ar skolas direktori Ritu Rozmisu, Ogres mēru Edvīnu Bartkeviču un celtniecības darbu veicējiem, kuri informēja par skolā veikto renovāciju.

Ministru prezidents A.Bērziņš Ogres 1.vidusskolu pabeidza 1969.gadā. Apmeklējuma laikā A.Bērziņš tikās ar savu latviešu valodas un literatūras skolotāju, tagadējo skolas bibliotēkas lasītavas vadītāju Katrīnu Šternu.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Par zelta stipendijām

Vakar, 2. septembrī, Rīgas skolu 18 izcilākajiem aizvadītā mācību gada 12. klases absolventiem tika pasniegtas Rīgas domes un Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta piešķirtās zelta stipendijas.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad 12 jaunieši saņēma 400 latu stipendiju un 6 — atzinības prēmiju 200 latu, šogad 18 jaunieši saņēma zelta stipendiju 500 latu vērtībā. Arī pretendentu pieteikumu skaits šogad bijis sevišķi liels: iepriekšējos gados — ap 40, šogad — 67. Turklāt šogad pieteikti pretendenti ar ļoti ievērojamiem mācību un zināšanu sasniegumiem.

Stipendija ir gan atzinība par izcilu mācību darbu skolā un panākumiem Latvijas, Eiropas un pasaules mēroga mācību olimpiādēs, gan materiāls atbalsts studiju sākšanai.

Foto: A.F.I. Zelta stipendijas ieguvēji kopā ar Rīgas domes priekšsēdētāju Gundaru Bojāru (centrā) un citiem domes pārstāvjiem

Šogad zelta stipendijas saņēma:

1) Henrijs Arājs — Rīgas Valsts 1. ģimnāzija;

2) Uldis Barbans — Rīgas Valsts 1. ģimnāzija;

3) Aleksandrs Čerņajevs — Rīgas Zolitūdes ģimnāzija;

4) Veronika Fedotova — Rīgas 21. vidusskola;

5) Gunārs Grundmanis — Āgenskalna ģimnāzija;

6) Andrejs Ivanovs — Rīgas 10. vidusskola;

7) Andrejs Ivanovs — Rīgas Zolitūdes ģimnāzija;

8) Sergejs Kozlovičs — Rīgas 40. vidusskola;

9) Jevgeņija Nečajeva — Rīgas 40. vidusskola;

10) Rihards Opmanis — Rīgas Valsts 1. ģimnāzija;

11) Agnese Kadiķe — Āgenskalna Valsts ģimnāzija;

12) Valērija Lasovska — Rīgas 25. vidusskola;

13) Kārlis Podiņš — Rīgas Valsts 1. ģimnāzija;

14) Antons Sizovs — Rīgas 92. vidusskola;

15) Dmitrijs Smirnovs — Rīgas Rīnūžu vidusskola;

16) Aleksandrs Ščemelevs — Rīgas 92. vidusskola;

17) Anastasija Šumakova — Rīgas 40. vidusskola;

18) Dmitrijs Zablockis — Rīgas 88. vidusskola.

Rīgas Skolu valdes informācija

Par jauno mācību gadu

Par šīm 29 stundām nedēļā, kas ir paredzētas pirmsskolas izglītības apguvei, valsts maksā simtprocentīgi.

Foto: Uldis Pāže — “Lavijas Vēstnesim” Ministru prezidents Andris Bērziņš, Ogres 1.vidusskolas direktore Rita Rozmisa, Ogres domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs, skolēni, vecāki un skolotāji svinīgajā mācību gada sākumā Ogres estrādē; Andris Bērziņš kopā ar savu mīļo skolotāju Katrīnu Šternu

Tā kā piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošana skolai ir noteikta kā obligāta, valstī ir kļuvis aktuāls arī jautājums par šīs vecuma grupas bērnu uzskaiti un kontroli pār to, cik daudzi no viņiem apmeklē skolu. Kā atzīmēja K.Greiškalns, precīza visu bērnu apzināšana un uzskaite galvenokārt ir lielo pilsētu problēma, taču, pēc IZM rīcībā esošās informācijas, aptuveni 98 procenti bērnu, kam šogad būtu jāuzsāk pirmsskolas izglītība, ir apzināti un sāks mācīties.

Izglītības un zinātnes ministrs uzsvēra arī to, ka šajā mācību gadā turpinās īstenot pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, saskaņā ar kuru no 1.septembra pedagogu darba algas tiek palielinātas par 17 latiem, bet skolu direktoru algas par 28 un vairāk latiem atkarībā no skolēnu skaita skolā. K.Greiškalns arī apgalvoja, ka, pateicoties grozījumiem šī gada budžetā, ir atrasta iespēja algas palielināt arī interešu izglītības pedagogiem.

Vēl kā svarīgu jaunumu, kas būtiski skar daudzus skolotājus un skolēnus, ministrs minēja daudzas izremontētās skolas, kur veikti darbi pēc Pasaules bankas atbalstītā skolu renovācijas plāna un ar Pasaules bankas kredītlīdzekļu palīdzību. Šogad šādā veidā izremontētas aptuveni 120 mācību iestādes.

Runājot par skolu nodrošinājumu ar pedagogiem, kas daudzviet ir aktuāla problēma, K.Greiškalns atgādināja, ka pastāv pedagogu atbalsta mehānisms. Atbilstoši tam skolai, kurai nepieciešams skolotājs, ir jānodrošina pedagogam pilna darba slodze, savukārt pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas skola, — minimālie sadzīves apstākļi. Šādos gadījumos valsts sedz arī skolotāja izglītošanās laikā ņemto kredītu.

Latvijas izglītības likumdošana paredz, ka 2004.gadā stāsies spēkā prasība, ka visiem skolotājiem ir nepieciešama gan augstākā pedagoģiskā izglītība, gan atbilstoša izglītība specialitātē. Vispārējās izglītības departamenta vadītājs Guntis Vasiļevskis atgādināja, ka šī likuma norma tika pieņemta 1998.gadā un līdz tās realizācijai tika noteikts piecu gadu pārejas posms. Tas ir pietiekami, lai visi tie, kas vēlas strādāt skolās, varētu iegūt atbilstošu izglītību, un atrunāšanās ar tuvo pensijas vecumu un citiem apstākļiem nav pieņemama — uzskata IZM speciālisti.

Runājot tieši par 2002./2003. mācību gadu, pēc IZM aprēķiniem mācības pirmajā klasē sāks aptuveni 22,5 tūkstoši bērnu, kas ir teju par diviem tūkstošiem mazāk nekā pērn. Šis fakts skaidrojams ar demogrāfisko situāciju Latvijā. Šāds pirmklasnieku kritums radikāli nesamazinās skolotāju skaitu, jo viens skolotājs vidēji Latvijā strādā 1,3 slodzes. Bērnu skaita samazināšanās skolās samazinās skolotāju noslogojumu, nevis to skaitu, lēš IZM speciālisti.

 

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore

Rīgas Stradiņa universitātē

Lai gan dabā par rudens tuvošanos pagaidām jaušams visai maz, tomēr ir klāt 1. septembris un durvis, kā ik gadu, ver liels skaits skolu un augstskolu visā Latvijā. Bet īpašs šis jaunais mācību gads ir Rīgas Stradiņa universitātei, kas tikai šovasar ieguvusi oficiālu sava jaunā statusa apstiprinājumu, jo līdz šim vairākus gadus tika lietots arī agrākais nosaukums — Latvijas Medicīnas akadēmija. Tādējādi šo mācību gadu formāli var uzskatīt par pirmo Rīgas Stradiņa universitātei (RSU), tomēr kā 30. augustā, atklājot jauno mācību sezonu, teica rektors Jānis Vētra, augstskolai kā neatkarīgai mācību iestādei šis ir 52., bet medicīnas izglītībai Latvijā — jau 82. mācību gads.

Rektors aicināja, lai visiem 777 pirmkursniekiem un pārējiem augstskolas studentiem neapsīktu zinātkāre, sacīdams: “Mēs varam uzaicināt darbā vislabākos mācībspēkus, mēs varam nopirkt vislabākās iekārtas, mēs varam uzbūvēt visskaistākās ēkas un bibliotēkas piepildīt ar vislabākajām grāmatām un datu bāzēm, bet, ja nebūs studentu, kas vēlas to visu apgūt, tad šis lielais darbs būs veltīgi darīts.”

Universitātes medicīnas nozares fakultātēs šogad no jauna uzņemti 368 studenti, no tiem tieši Medicīnas fakultātē — 134. Bet arvien nozīmīgāku vietu RSU ieņem Eiropas studiju fakultāte, kas savas studijas realizē Eiropas integrācijas institūtā. Šajā fakultātē, kur četrās katedrās var apgūt sociālās zinātnes, šogad pirmajā kursā uzņemti 409 jaunie studenti. Kopumā RSU šogad ir 2578 studējošie.

Uzrunājot RSU jaunos studentus, pasākuma īpašais viesis Ministru prezidents Andris Bērziņš atzina: “Tā ir bijusi pareiza izvēle — sākt studijas tieši Rīgas Stradiņa universitātē, jo šī augstskola ilgākā laikā ir apliecinājusi, ka tajā prot mācīt, zina, ko māca, un cilvēki, kas šo augstskolu pabeiguši, nekad nav bezdarbnieku skaitā tādēļ, ka nemācētu atrast sev pielietojumu dzīvē.”

Ministru prezidents Andris Bērziņš un Rīgas Stradiņa universitātes rektors Jānis Vētra Foto: Arnis Blumbergs,“LV”

Premjerministrs pauda arī gandarījumu, ka paralēli tradicionālajai medicīnas nozarei augstskolā ir attīstījusies arī Eiropas studiju fakultāte. “Tas ir īpaši svarīgi, jo es ceru, ka šā gada beigās mēs visi saņemsim uzaicinājumu iestāties Eiropas Savienībā, un tad vēl jo vairāk mums būs vajadzīgi jauni, gudri, labi izglītoti un sevi apliecināt gatavi cilvēki,” teica A. Bērziņš.

Eiropas studiju fakultātes dekāne Ilze Ostrovska aicināja uz ļoti aktīvu un pašaizliedzīgu darbu un teica, ka “izcilībai šajā universitātē nav alternatīvas”. RSU studentiem ir jāspēj ik dienu strādāt 10–12 stundas pie grāmatām, datoriem, slimnīcās un laboratorijās, un tas ir jādara ar patiesu un neviltotu prieku, tad izcilība ir garantēta.

Savukārt universitātes zinātņu prorektore Iveta Ozolanta aicināja jaunos studentus atrast laiku arī pētniecības darbam un, atsaucoties uz senajiem filozofiem, teica: “Mācīšanās bez domāšanas — tas nav nopietni, bet domāšana bez mācīšanās — tas ir noziegums.”

Bet klīniku prorektors Jānis Gardovskis pauda prieku par studentu skaita pieaugumu un apgalvoka, ka, neraugoties uz visai negatīvo informāciju plašsaziņas līdzekļos par mediķiem pēdējā laikā, it sevišķi ārstiem, šogad konkurss Medicīnas fakultātē bijis daudz lielāks un studētgribētāju ir arvien vairāk.

 

Artis Nīgals, “LV” nozares redaktors

Rīgas 49.vidusskolā: Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs, Rīgas 49.vidusskolas direktors Juris Liepiņš, Rīgas domes Izglītības, jaunatnes lietu un sporta komitejas priekšsēdētājs Guntars Jirgensons, bij. domes priekšsēdētājs Andris Ārgalis un Juris Liepiņš skolas jaunā korpusa atklāšanā 1.septembrī
Rīgas ebreju skolās: Rīgas un Latvijas virsrabīns Nātans Barkans Sinagogas memoriālā uzrunā Habad Ebreju privātās vidusskolas un Š.Dubnova Rīgas Ebreju vidusskolas skolēnus viņu pirmajā skolas dienā 2.septembrī Foto: A.F.I.