Kopīgās rūpēs par Latvijas tautsaimniecību

Par “Mazo un vidējo uzņēmēju nacionālā foruma 2002” darbu

Foto: Arnis Blumbergs, “LV” Mazo un vidējo uzņēmēju nacionālajā forumā: dalībnieki un viesi; SIA “Deloitte & Touche Latvia” valdes priekšsēdētājs Jānis Āboltiņš, SIA “Konsorts” prezidents Uldis Osis, ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis, Tautsaimniecības padomes priekšsēdētājs, SIA “Auto Torino” direktors Viktors Kulbergs

Ar valsts augstāko amatpersonu — Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas un Ministru prezidenta Andra Bērziņa — uzrunām (skat. zemāk) 30. augustā tika atklāts “Mazo un vidējo uzņēmēju nacionālais forums 2002”, ko rīkoja Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Tautsaimniecības padomi un Latvijas Hipotēku un zemes banku. Šāds pasākums notika pirmoreiz, bet iecerēts, ka tik plaša mēroga diskusija starp Latvijas valdību, valsts institūciju un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) pārstāvjiem turpmāk noritēs pastāvīgi, ik gadu tiekoties forumā.

Tautsaimniecības padomes priekšsēdētājs Viktors Kulbergs norādīja, ka Latvijā mazie un vidējie uzņēmumi (līdz 250 darbinieku) ir vairāk nekā 99% no visiem apmēram četrdesmit pieciem tūkstošiem aktīvo uzņēmēju sabiedrību. Tas ir valsts ekonomikas, attīstības un labklājības pamats. Valstij ir jānodrošina, lai uzņēmējdarbības process nepārtrūktu, tāpēc nepieciešama ilgtermiņa MVU atbalsta stratēģija. Viens no valsts atbalsta instrumentiem nākotnē būs līdzfinansējums Eiropas Savienības (ES) strukturālo fondu un Kohēzijas fonda līdzekļiem, kuru Latvijai potenciāli pieejamais apjoms laikā no 2004. līdz 2006. gadam pārsniedz vienu miljardu eiro, no kuriem gandrīz četrsimt miljonus eiro būs iespējams izmantot uzņēmējdarbības attīstībai mūsu valstī. Bet šai naudai varēs tikt klāt tikai ar “atslēdziņu” — valsts līdzfinansējumu, kas laikus jāparedz valsts budžetā, turklāt daļa līdzekļu jāatvēl uzņēmēju atbalstam, lai vismaz divus gadus pirms pieejas ES naudai varētu tikt izstrādāti kvalitatīvi biznesa plāni un sagatavoti nepieciešamie dokumenti, sacīja V. Kulbergs. Viņš atgādināja, ka ES līdzekļi vispār būs pieejami tikai tad, ja valsts būs laikus iesniegusi Eiropas Komisijai kvalitatīvus tautsaimniecības nozaru attīstības stratēģiskos plānus.

Tiešu saistību ar potenciāli iegūstamo ES finansējumu V. Kulbergs saskata faktā, ka Latvijā pēdējā laikā ir izveidojušās ļoti daudzas mazo un vidējo uzņēmumu organizācijas, kuru intereses un turpmākās attīstības redzējums krasi atšķiras. Lai veicinātu patlaban sadrumstaloto mazo un vidējo uzņēmēju intereses pārstāvošo organizāciju savstarpējo koordināciju, kas ļautu uzņēmējiem paust vienotu viedokli pastāvīgi uzturētā dialogā ar valdību, V. Kulbergs izvirzīja uzdevumu konsolidēties ap vienu visaptverošu, nacionāli un starptautiski atzītu MVU organizāciju Latvijā.

Lai apzinātu pašreizējo situāciju uzņēmējdarbībā un tās vērtējumu šajā vidē darbojošos personu skatījumā, šā gada jūnijā un jūlijā tika veikta Latvijas uzņēmēju aptauja. Ar tās rezultātiem klātesošos iepazīstināja tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SIA “SKDS” direktors Arnis Kaktiņš. Viņš atgādināja, ka līdzīga aptauja veikta pirms četriem gadiem, tādējādi ir iespēja salīdzināt, kā pēdējos gados mainījusies mazās un vidējās uzņēmējdarbības vide.

Pētījuma dati liecina, ka Latvijā pēc strādājošo skaita 93,3% no visiem MVU ir mazie uzņēmumi, kuros strādā līdz 50 darbiniekiem, no tiem savukārt 45,7% ir tādi uzņēmumi, kuros nodarbināti ne vairāk kā pieci, bet 23,3% — ne vairāk kā desmit cilvēki. Tātad uzņēmējdarbības vidi Latvijā veido galvenokārt mikrouzņēmumi.

89,6% MVU ir pārstāvēts tikai vietējais kapitāls, turpretī 3,7% — tikai ārzemju kapitāls. Šie dati liecina par to, ka šis uzņēmējdarbības sektors ir nacionāli norobežots. Tomēr pēdējos gados vērojama tendence, ka ārzemju investoru kapitāla īpatsvars Latvijas uzņēmumos palielinās — no 4% 1998. gadā uz 10% 2002. gadā.

Mūsu valstī MVU galvenās pamatdarbības nozares ir tirdzniecība (42,7%) un pakalpojumi (41,8%). Rūpniecībā darbojas tikai 8,2% MVU, bet būvniecībā — 7,3%. Salīdzinājumā ar 1998. gadu nedaudz ir pieaudzis to uzņēmumu skaits, kuru darbības joma ir rūpniecība.

Pirms foruma: Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis	Pirms uzrunas: Valsts prezidenta adjutants Intars Jundze un Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga

Par galvenajām uzņēmējdarbības sākšanas un attīstības problēmām uzņēmēji uzskata augstos nodokļus, starta kapitāla un apgrozāmo līdzekļu trūkumu, nestabilitāti un nedrošību mazo un vidējo uzņēmējdarbību regulējošo likumu jomā, kā arī grūtības dabūt telpas. Aptaujā tika arī noskaidrots, vai kārtot lietas dažādās valsts institūcijās ir viegli vai grūti. Vispozitīvāk novērtēts Uzņēmumu reģistrs, Statistikas komiteja, Nodarbinātības valsts dienests un pašvaldības, bet negatīvu vērtējumu vairāk saņēmušas tiesas, muita un ministrijas. Izvērtējot uzņēmēju uzskatus par to, kuru jautājumu kārtošana valsts un pašvaldību iestādēs sagādājusi vislielākās grūtības, atklājas, ka visbiežāk sarežģījumi bijuši ar vajadzīgo atļauju dabūšanu, nodokļu jautājumu kārtošanu un licenču iegūšanu. Saskarsmē ar valsts un pašvaldību institūcijām kā galvenā problēma minēta nepieciešamība atkārtoti ierasties iestādē un lēna jautājumu kārtošana. Aptauja liecina, ka MVU savā darbībā nereti sastopas ar korupciju: 28% respondentu ir bijis jāveic neoficiāli maksājumi.

Lai noskaidrotu mazo un vidējo uzņēmēju viedokli par valdības īstenotās politikas ietekmi uz uzņēmējdarbību, respondentiem tika lūgts izvērtēt desmit valdības īstenotos pasākumus. Atklājās, ka vislabvēlīgāk MVU darbību ietekmējusi nodokļu samazināšana. Pozitīvu attieksmi aptaujātie pauduši arī par īpaši atbalstāmo reģionu programmu, SAPARD, PHARE un citu ES atbalsta programmu pieejamību un valsts atbalstu investīcijām, kas pārsniedz desmit miljonus latu. Pārējie valdības realizētie pasākumi biežāk vērtēti negatīvi nekā pozitīvi. Visnelabvēlīgāk MVU vidi ietekmējusi valsts kopējā nodokļu politika un jaunais Darba likums, — uzskata aptaujātie uzņēmēji.

Valsts atbalsta pietiekamības un efektivitātes vērtējumā pārliecinoši dominē negatīvo atbilžu skaits. Tomēr kopumā vērojama visai zema uzņēmēju informētība par iespējamajiem MVU atbalsta pasākumiem. Piemēram, par Latvijas Garantiju aģentūru vispār nav dzirdējuši 49,7% respondentu. Apmēram trešdaļa aptaujāto nav informēti arī par MVU attīstības nacionālo programmu, lauku attīstības aizdevumiem, valsts atbalstu eksporta organizēšanai un līdzdalībai izstādēs un gadatirgos. Pēc aptaujas datiem, respondenti ir labāk informēti par nodokļu atvieglojumiem mazajiem uzņēmumiem, ES pirmsstrukturālajiem fondiem, valsts subsīdijām un uzņēmējdarbības atbalsta centru darbību.

Pētījums liecina, ka prognoze par uzņēmumu darbības izmaiņām pēc Latvijas iestāšanās ES ir visai negatīva: vērtējumu “uzlabosies” minējuši 17% aptaujāto, bet “pasliktināsies” — 32,7%. Savukārt 22,7% respondentu uzskata, ka situācija paliks tāda pati kā šobrīd, bet 27,7% atturējušies prognozēt iespējamās izmaiņas. Kā liecina aptaujas dati, Latvijas iestāšanās ES vismazāk ietekmētu pakalpojumu sfēru, bet visvairāk nobažījušies par nākotnes izredzēm ir tirdzniecības nozarē strādājošie.

Foruma pirmā daļa beidzās ar referātiem par paneļdiskusiju tēmām.

Ar uzņēmuma konkurētspējas paaugstināšanas iespējām iepazīstināja SIA “Deloitte&Touche Latvia” valdes priekšsēdētājs Jānis Āboltiņš. Analizējot visu uzņēmējdarbībai nepieciešamo vidi, nākas secināt, ka ar šīs vides veidošanu saistītās institūcijas darbojas haotiski, norādīja J. Āboltiņš. Viņš uzskata, ka cēlonis šai situācijai ir tas, ka valstī nav definēti tautsaimniecības mērķi un trūkst vienotas, uzņēmējam labvēlīgas filozofijas visos valsts pārvaldes līmeņos. Kā valsts tautsaimnieciskos, vienlaikus sasniedzamos mērķus J. Āboltiņš minēja cenu stabilitāti, pastāvīgu saimniecisko augsmi, pilnu nodarbinātību un ārējās tirdzniecības līdzsvaru. Šo mērķu sasniegšanu nodrošina vienotas komandas divas spēlētāju grupas — valsts un uzņēmēji. Tikai saskaņota un mērķtiecīga abu grupu darbība tuvinās mērķim, ko vienā vārdā sauc par labklājību. J. Āboltiņš iepazīstināja foruma dalībniekus ar, viņaprāt, efektīvu MVU attīstības programmas modeli, kurā par stūrakmeņiem liekami konkurētspējas faktori: pieprasīts produkts, tirgus pirktspējai atbilstoša cena, ātra reakcija uz izmaiņām, piegāde precīzi laikā un atbilstoši pieprasījumam un kvalificēts, mācīties spējīgs darbaspēks. Viņš uzsvēra, ka programmā izvirzītajiem mērķiem ir jābūt izmērāmiem, prioritizētiem, ar noteiktiem termiņiem, izpildītājiem un izmaksām.

Lai pašlaik esošo divu pušu monologus pārvērstu uzņēmēju un valsts dialogā, J. Āboltiņš ierosināja ieviest likuma normu par to, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai obligāti jāizvērtē tautsaimniecības nozares regulējošie normatīvie akti un jādod piekrišana tajos iekļauto normu apstiprināšanai.

Par otrā paneļa tēmu “Uzņēmējdarbības finansu atbalsta politika” referēja SIA “Konsorts” prezidents Uldis Osis. Kā galvenās MVU problēmas viņš minēja to, ka MVU skaits mūsu valstī ir nepietiekams, turklāt vairums no tiem ir sīkuzņēmumi. MVU vide ir sadrumstalota, neorganizēta, nestrukturēta, ir maz kooperatīvu. Tā sekas ir zema MVU darbības efektivitāte un vāja konkurētspēja. Lai situāciju uzlabotu, būtu jāveic valsts atbalsta sistēmas reorganizācija un sakārtošana, daudzo aģentūru un fondu konsolidācija. Tāpat būtu jāpalielina valsts atbalsta apjoms — 2003. gadā līdz divpadsmit miljoniem latu, bet turpmāk — proporcionāli budžeta ieņēmumu pieaugumam. 2002. gadā valsts atbalstam MVU atvēlēti 2,8 miljoni latu, kas ir gandrīz trīsreiz mazāk nekā Igaunijā, kur valsts atbalsts MVU sasniedz 7,95 miljonus latu. U. Osis norādīja, ka MVU nākotne Latvijā varētu būt tā dēvētie industriālie klasteri. Svarīgi, lai valstī veidotos jauna MVU paaudze, kas vērsta uz augsto tehnoloģiju nozarēm. Kā valsts atbalsts šajā jomā varētu būt inovāciju (jaunu produktu vai tehnoloģiju) zinātniskās izpētes līdzfinansēšana un valsts garantijas banku kredītiem inovāciju ieviešanai, uzskata U. Osis.

Divas stundas ilgušajās paneļdiskusijās uzņēmēji un valsts amatpersonas pārsprieda daudzus aktuālus jautājumus, tomēr vienoties par to, kas pārstāvēs mazo un vidējo uzņēmēju intereses dialogā ar valdību, neizdevās. Izskanēja vairāki priekšlikumi, tomēr kopsaucējs netika rasts. Tāpēc Tautsaimniecības padomes priekšsēdētājs Viktors Kulbergs rosināja visas organizācijas iesniegt padomē savus priekšlikumus, kādai būtu jābūt uzņēmēju interešu pārstāvības struktūrai. Viņš uzsvēra, ka vienotais risinājums jāatrod ļoti drīz, lai līdz jaunās valdības izveidei uzņēmējiem pašiem būtu skaidrs, kas paudīs viņu viedokli un aizstāvēs viņu intereses sadarbībā ar valsti, un lai dialogs ar jauno valdību varētu sākties jau no pirmās tās darbības dienas.

Arī ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis solīja pastiprināt Tautsaimniecības padomes sekretariāta darbību un iesaistīt EM juristus priekšlikumu apstrādē. Viņš atzina, ka šāda mēroga tikšanās, kurā piedalījās aptuveni 350 uzņēmēji un valsts institūciju pārstāvji, ir bijusi lietderīga, un vēlēja uzņēmējiem, lai nākamo forumu rīkotu jau paši — vienoti interesēs un viedoklī par MVU attīstību.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Uzruna “Mazo un vidējo uzņēmumu nacionālajā forumā 2002“ Rīgā 2002.gada 30.augustā

Jūsu ekselence Ministru prezidenta kungs, Jūsu ekselence ekonomikas ministra kungs, dāmas un kungi, foruma organizētāji un dalībnieki, godātie uzņēmēji!

Man ir patiess prieks atklāt pirmo Mazo un vidējo uzņēmumu nacionālo forumu, kas izveidots, lai aktivizētu dialogu starp Latvijas uzņēmēju un valdību, kopīgi meklējot risinājumus mazo un vidējo uzņēmumu attīstības veicināšanai. Patiesi ceru, ka šis nacionālais forums būs lietpratīgs savā darbā un palīdzēs sasniegt praktiskus mērķus.

Es jums novēlu, lai jau tuvākajā laikā Latvijas uzņēmēji varētu atzīt — mums ir iespējas strādāt ar izdomu un apsviedību, mums ir iespējas godīgām attiecībām ar savu valsti, nesot ekonomiski pamatotus nodokļus tās kasē, mēs varam pilnasinīgi elpot.

Forums notiek ārkārtīgi dinamiskā un Latvijas nākotnei svarīgā laika posmā. Lai arī valsts šobrīd vēl tikai iekļaujas jaunās politiskās un ekonomiskās telpās, ir pēdējais laiks izprast, kā varēsim darboties jaunajos apstākļos — pēc iekļaušanās Eiropas Savienībā un arī NATO. Šis ir savā ziņā treniņa laiks tai konkurencei un apstākļiem, kas mūs sagaida. Tāpēc ir labi, ka esat sanākuši kopā, lai apmainītos ar pieredzi un domātu perspektīvā, jo skaidrs ir viens — līdz ar jaunām iespējām jāpieņem doma, ka būs jācīnās par sevi gan Latvijas apmēros, gan attiecībās starptautiskajā tirgū, kas, protams, var nest ļoti lielas un ievērojamas uzvaras.

Latvija šoruden cer saņemt uzaicinājumu kļūt par NATO dalībvalsti, kas pēc citu jauno dalībvalstu pieredzes nozīmē papildu uzticību uzņēmējdarbības videi valstī. Arī Latvijas integrācija Eiropas Savienībā ir tikpat svarīgs nodrošinājums mūsu uzņēmējdarbības attīstībai un ekonomiskajai izaugsmei, jo tā liek sakārtot likumdošanu tādā līmenī, kāds ir pasaules attīstītākajās valstīs.

Jūs, Latvijas uzņēmēji, esat neaizstājami savai valstij. Tā ir, no vienas puses, pašsaprotama lieta, no otras, kopjama vērtība, jo šodien mēs nerunājam tikai par jūsu nodarbošanos, mēs runājam arī par mazo un vidējo uzņēmēju tik svarīgo sociālo lomu sabiedrības vidusslāņa veidošanā.

Man kā Valsts prezidentei tas šķiet īpaši daudzsološs potenciāls daudzu cilvēku labklājības palielināšanai un dzīves sakārtošanai. Šobrīd Latvijā ir 17 uzņēmumu uz 1000 iedzīvotājiem, no kuriem turklāt puse atrodas Rīgā. Tas atpaliek no vidējiem rādītājiem Eiropas Savienības valstīs, kur to ir vairāk nekā 50. Igaunijā ir 38 uzņēmumi uz 1000 iedzīvotājiem, un tas ir tepat mums kaimiņos.

Šodienas globalizētajā pasaulē veiksmīga ideja un radoša zināšanu izmantošana ir puse no sasnieguma. Mazām valstīm, tādām kā Latvija, ir svarīga katra indivīda izglītības un profesionālās kvalifikācijas līmeņa paaugstināšana, jo tas rada lielākas iespējas radoši darboties.

Valsts nākamais uzdevums ir īstenot tos likumdošanas, normatīvo aktu pasākumus, kas garantētu iespējas veicināt katra indivīda ekonomisko patstāvību, uzņēmību un neatkarību.

Esmu patiesi gandarīta par to kopīgo darbu, ko kopā ar Latvijas uzņēmējiem esam veikuši valsts vizīšu laikā. Un vēl lielāks prieks, ka kļūst arvien vairāk šādu uzņēmēju, kuri ir atvērti kontaktiem, jaunai pieredzei un iespējām. Šodien man rūp tas, lai valsts eksporta un importa līmenis kļūtu līdzsvarots. Lai arī Latvijas preču eksports palielinās, mūsu tirdzniecības bilance joprojām ir negatīva. 2001.gadā preču importa līmenis vairāk nekā pusotru reizi pārsniedza mūsu eksportu.

Mūsu ārējās tirdzniecības bilance ir negatīva ar gandrīz visām mūsu partnervalstīm, izņemot tādas valstis kā Lielbritānija — galvenokārt mūsu lielā koku eksporta dēļ — un arī Islande, ar kuru gan mūsu tirdzniecības apjomi ir pavisam nelieli. Šībrīža aina atklāj gan mūsu neizmantotās iespējas, gan arī neizdarības. Varam, piemēram, salīdzināt straujo pagājušā gada importa pieaugumu no mūsu kaimiņvalstīm — Igaunijas un Lietuvas — ar mūsu salīdzinoši straujajiem, taču daudz mazākajiem eksporta pieauguma tempiem uz šīm valstīm.

Latvijas biznesa vide joprojām atrodas strauju pārmaiņu iespaidā. Šādā situācijā uzņēmumiem ir grūti plānot savu darbību un prognozēt sagaidāmos rezultātus. Tādēļ ir svarīgi radīt pārredzamu un skaidru spēles laukumu, kas palīdzētu mūsu uzņēmumiem palielināt savu konkurētspēju un eksporta potenciālu, kā arī radīt lielāku pievienoto vērtību.

Mēs savās naudaszīmēs esam nodrukājuši ozola koku ar zaļojošu lapotni, šķiet, apzinoties savas zemes saknes, savu apņēmību sakārtot valsts saimniecisko vidi tā, lai Latvijā būtu vērojama labklājības augšuplīkne, lai koka lapotne būtu kupla un stipra.

Kad saknes ir gājušas zemē, ir laiks sazarot kokam. Ekonomiskajā domā pasaulē arvien vairāk sāk izskanēt individuālisma un sadarbības balss. Latvijā šobrīd ir visi priekšnoteikumi tam, lai mazo un ne tik lielo uzņēmumu skaits dažādos valsts punktos pieaugtu. Tādēļ apsveicami ir valdības centieni veidot jaunas īpašas programmas mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai, kas paredzētu veikt virkni nepieciešamo atbalsta pasākumu mazā un vidējā biznesa attīstībai. Valsts programmām ir būtiska nozīme, lai uzņēmēji varētu padarīt savu darbību prognozējamu un justies droši par sagaidāmajiem rezultātiem ilgākā laika posmā. Atliek vien vēlēt veiksmi šai programmai.

Domāju, ka šāds forums dod lielisku iespēju veidot ilgtermiņa plānus, lai ekonomiskās attīstības vīzijai liktu praktiskus pamatus, kas, izejot no tā, sazaro atsevišķās nozarēs.

Esmu vairākkārt runās atzīmējusi iespējamās valsts “zelta āderes”, pie kuru izstrādāšanas iespējams nonākt tikai kopīgiem — valsts un privātā sektora - spēkiem.

Jauni tirdzniecības ceļi, moderni pakalpojumi un arī dabas, daudzplākšņainās kultūras spēks. Kāpēc Islande šodien veido savu labklājību lielākoties kā tūrisma un ideju zeme, kāpēc Īrija piesaista pasauli kā identitātes savdabības spēks?

Esmu cieši pārliecināta, ka tālredzīga nodokļu politika, kas attiecas uz mazo un vidējo uzņēmēju, būtu viens no iedarbīgākajiem instrumentiem situācijas maiņai. Nodokļu politikai ir jābūt daudz elastīgākai, uz uzņēmumu attīstību vērstai, ļaujot godīgi maksāt nodokļus valsts kasē un nespiežot turēt dubulto grāmatvedību. Zemāki nodokļi nozīmē mazāku nastu uzņēmējam un rada lielāku vēlmi maksāt valstij to, kas tai pēc likuma pienākas. Turpretim pār nodokļu nemaksātājiem kontrole ir jāpastiprina, jo tie pārējiem uzņēmējiem rada negodīgu konkurenci un izkropļo tirgu.

Varu vien vēlreiz paust savu nostāju, ka pamatota ir Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju vēlme saņemt daudz skaidrāku valsts atbalstu gan nodokļu politikas, gan kreditēšanas programmu un valsts atbalsta veidā.

Vēlēšanu tuvums ir īstais brīdis uzņēmējiem formulēt savas prasības politiskajām partijām un jautāt, kādus atbalsta pasākumus mazā un vidējā biznesa attīstībai viņi nodrošinās, ja nāks pie varas.

Man šķiet tā — ir liela priekšrocība būt mazas dinamiskas valsts pilsonim un vienlaikus globalizācijas līdzdalībniekam. Nesenajā valsts vizītē viesojoties Islandē, kur piedalījās arī liela Latvijas uzņēmēju delegācija, mums bija iespēja iepazīt ļoti mazu, bet izcili veiksmīgu valsti, kurā dzīvojošie cilvēki ir dziļi iesakņojušies savā zemē un tajā pašā laikā globāli domājoši.

Tas pats attiecas uz mazajām kompānijām, kuras, veiksmīgi sadarbojoties un pārņemot pieredzi no uzņēmumiem citās valstīs, var kļūt par stratēģiskiem spēlētājiem starptautiskajā tirgū. Mazākiem uzņēmumiem ir vienkāršākas, arī elastīgākas struktūras un lielāka neatkarība nekā lielajām kompānijām. Tām ir izteiktāka individualitāte. Mazajiem uzņēmumiem ar laiku piederēs vairāk intelektuālā kapitāla, kas nodrošina elastīgumu, efektivitāti un jauninājumus, kas ir vitāli svarīga arī lielo uzņēmumu izdzīvošanai un izaugsmei. Veiksmīga uzņēmumu attīstība un darbība būs iespējama tikai ar nosacījumu, ka tiks veikti nepieciešamie ieguldījumi cilvēku kvalitatīvā izglītošanā un profesionālā izaugsmē.

Vienpadsmit neatkarības gadus esam strādājuši, lai nostiprinātu savu politisko un ekonomisko neatkarību. Strauju ekonomiskās attīstības tempu dēļ Latvija šogad ir iekļauta Apvienoto Nāciju attīstītāko valstu saimē.

Latvijas izaugsmes pamatā ir mūsu apņēmība īstenot reformas. Līdz ar to mēs pārņemam racionālus, jau labi attīstītus un izveidotus modeļus, zināšanas un struktūras.

Tas ir ļoti būtiski, jo, esmu pārliecināta, mūsu mērķis ir stabila un prognozējama uzņēmējdarbības vide. Mēs vēlamies būt starptautiski atpazīstami un droši, lai spētu saprātīgi izvēlēties un piesaistīt ārvalstu partnerus un to kapitālu, radīt ieinteresētību par mūsu ražojumiem ārzemēs. Līdzīgi arī Latvijas uzņēmumi vēlas gūt pieeju informācijai par iespējām aktīvi darboties Eiropas Savienības iekšējā tirgū un citur pasaulē, kā arī uzzināt par potenciālajiem sadarbības partneriem.

Dāmas un kungi!

Runājot par Latvijas tautsaimniecisko izaugsmi, mēs domājam par mūsu rūpniecību, mūsu pakalpojumu sektoru, mūsu lauksaimniekiem un visiem, kuri piedalās mūsu kopprodukta radīšanā.

Rūpniecības straujāka attīstība un tās modernizācija ir būtiska, lai palielinātu mūsu eksporta potenciālu un mazinātu ārējās tirdzniecības deficīta radīto risku un arī lai pastiprinātu pakalpojumu sektora pieaugumu un veicinātu lauksaimniecības attīstību.

Domāju, ka šobrīd mums ir ļoti svarīgi sakoncentrēt uzmanību uz lauku uzņēmējdarbību, kas tik cieši saistīta ar jautājumu par reģionu attīstības līdzsvarošanu. Tas arī palīdzētu samazināt bezdarbu, kas ir īpaši nozīmīgi Latvijas lauku, pilsētu un mazpilsētu dzīvotspējai.

Esmu vienisprātis ar lauksaimniekiem, ka to, ko šobrīd sējam, nākotnē pļausim, tas, ko šobrīd darām lauku attīstības jomā ES kontekstā, lielā mērā noteiks nākamo paaudžu labklājību. Esmu priecīga par to, ka “Sapard” ietvaros jau īstenoti pirmie projekti, un tas ir reāls atspaids uzņēmīgiem un veiksmīgiem lauku cilvēkiem. Lai šādu uzņēmēju un lauksaimnieku Latvijā kļūtu aizvien vairāk!

Dāmas un kungi!

Es novēlu jums šodien sekmīgu diskusiju. Es novēlu izaugsmi Latvijas uzņēmumiem, labklājību jums un jūsu biznesa partneriem! Lai jums visiem veiksme, lai jums izdodas!

Ministru prezidents Andris Bērziņš:

Uzruna “Mazo un vidējo uzņēmumu nacionālajā forumā 2002“ Rīgā 2002.gada 30.augustā

Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Mazie un vidējie uzņēmēji!

Mēs jau esam pieraduši, ka vēlēšanās ne par vienu partiju vairs nenobalso 99 procenti vēlētāju. Tā tam arī jābūt. Taču vismaz vienā sfērā mēs droši varam runāt par uzrādītiem 99 procentiem. Proti, tā ir uzņēmējdarbība, kur no visu uzņēmumu kopskaita mūsu valstī ekonomiski aktīvie mazie un vidējie uzņēmumi šobrīd veido gandrīz 99%. Šie mazie un vidējie uzņēmumi rada aptuveni 60% no iekšzemes kopprodukta. Tāpēc šodien man ir patiess gods sveikt jūs, mazo un vidējo uzņēmēju foruma dalībnieki, kas pārstāvat skaitliski vislielākās uzņēmēju grupas intereses, tās grupas, kura, es nebaidos teikt, ir Latvijas ekonomikas mugurkauls.

Šodien, runājot par Latvijas tautsaimniecību, mēs to vienmēr mēram ar Eiropas Savienības (ES) olekti. Mēs sev jautājam — kādi mēs esam? Un — kādiem mums vajadzētu kļūt?

Pašlaik mēs redzam, ka sadalījums pēc uzņēmumu lieluma jeb to struktūra ir līdzīga kā ES dalībvalstīs: 77% ir mikrouzņēmumi,19% ir mazie uzņēmumi, bet 4% — vidējie uzņēmumi. Taču pastāv arī kāda būtiska atšķirība. Tas ir mazo un vidējo uzņēmumu aktivitātes rādītājs. Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir tikai 17,1, kamēr ES dalībvalstīs šis rādītājs svārstās no 40 līdz 60. Tāpēc pirmais un galvenais uzdevums ir veicināt jaunu uzņēmumu rašanos, jo salīdzinājumā ar ES valstīm pagaidām mums ir tikai viena trešdaļa nepieciešamo mazo un vidējo uzņēmumu. Otrais uzdevums, manuprāt, ir veidot jaunu, uz zināšanām balstītu uzņēmēju paaudzi.

Lai to panāktu, ir jāpastiprina valsts atbalsts, lai palielinātu šo uzņēmumu konkurētspēju un eksporta spēju, gatavojoties vienotajam ES tirgum. Galvenie valsts atbalsta instrumenti, tāpat kā ES, ir subsīdijas, kredītu garantijas, nodokļu atvieglojumi, preferenciālie kredīti.

Šobrīd Latvijā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir pieejami Pasaules bankas mikrokredīti, kuru veiksmīgas izmantošanas gadījumos 30 procenti no pamatsummas tiek dzēsti.

Hipotēku bankā MVU ir pieejami apmēram 34 miljonus dolāru lieli kredītresursi. Darbojas Lauksaimniecības atbalsta fonds. Atbalstāmo reģionu MVU ir iespējas izmantot Reģionālās attīstības fonda līdzekļus. Drīzumā Ministru kabinetā nonāks Uzņēmējdarbības atbalsta programma laukiem. Esmu pārliecināts, ka jau tuvākā nākotnē valsts atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem kļūs krietni lielāks un atbalsta formas — daudzveidīgākas.

Latvijā darbojas vairāki fondi mazo un vidējo uzņēmumu kredītresursu pieejamībai ar atvieglotiem noteikumiem. Tiesa, šie fondi gan varētu būt lielāki. Taču galvenais ierobežojums ir pieļaujamais valsts atbalsta līmeņa lielums, tā kontrole – īpaši eksporta produkcijai, kas var būtiski ietekmēt konkurenci. Jāatzīst, ka pietiekami nav izmantots EK ieviestais “minimus” jēdziens, kas nosaka, ka valsts atbalsta projekti par mazām summām, kuriem faktiski nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību, netiek pakļauti vispārējām valsts atbalsta kontroles prasībām. Nodrošināt visus ES nostādnēm atbilstošos MVU atbalsta līdzekļus un tos reāli izmantot ir viens no galvenajiem izaicinājumiem pašreizējai un nākamajām valdībām. Lai radītu plašu bāzi valsts atbalstam finansu jomā, 2002.gadā tika turpināta uzņēmējdarbības atbalsta fondu reorganizācija, uzlabojot koordināciju un informācijas pieejamību par fondu līdzekļiem. Ar manu rīkojumu ir izveidota darba grupa, kas izstrādā priekšlikumus mazo un vidējo uzņēmēju atbalsta praktiskā modeļa izveidei. Visaptveroša programma MVU sagatavošanai darbam ES tirgū ir galvenais pasākums, un to iespējams realizēt MVU attīstības nacionālās programmas ietvaros. Šo programmu pašlaik pārstrādā un aktualizē Ekonomikas ministrija. Tāpat nepieciešama arī progresīvu atbalsta mehānismu ieviešana kredīta un eksporta garantijām. Pielietojamajiem atbalsta instrumentiem jābūt salīdzināmiem un izprotamiem Eiropas mērogā, līdz ar to daudz plašāk būs pieejami arī Eiropas atbalsta līdzekļi un mehānismi.

Gribu arī atzīmēt, ka joprojām Latvijā samērā vāji ir attīstīta kooperācijas sistēma. Pasaulē kooperatīvā kustība ir plaši izplatīta un kooperatīvi ir nozīmīgs tirgus integrācijas mehānisms, kas balstās uz savstarpējo palīdzību, savstarpējo atbildību un demokrātiju. Pagaidām Latvijas krājaizdevu kustība, kas aizsākās 1996. gadā, ir spējusi iesaistīt 13,6 tūkstošus cilvēku. Sabiedrību kopējie aktīvi pārsniedz 2,2 miljonus latu, no kuriem 16% ir izmantoti lauksaimniecībā, 11% — ražošanā, pa 4% — tirdzniecībā un mežizstrādē.

Lai MVU sekmīgi attīstītos, ļoti būtisks ir to sociālais dialogs ar valdību. Es esmu ticies ar MVU Konsultatīvo padomi, kurā ir apvienojušās visdažādāko nozaru uzņēmēju asociācijas un sabiedriskās organizācijas. Tās man iesniedza detalizētus priekšlikumus par, viņuprāt, nepieciešamajām izmaiņām likumdošanā, par procedūru uzlabošanu, par informācijas un resursu pieejamību. Šis dokuments tika nosūtīts atbildīgajām ministrijām, un šobrīd esam saņēmuši atbildes par priekšlikumu tālāko virzību. Jau tagad ir skaidrs, ka vismaz 10 no iesniegtajiem priekšlikumiem varēsim realizēt. Atbildīgajiem ministriem jau tuvākajā laikā tiks doti uzdevumi konkrētai rīcībai. Kā vienu no būtiskākajām gribu minēt Finansu ministrijas atbalstīto ideju par valsts un pašvaldības pasūtītāju un uzņēmēju konsultatīvo padomi, kas veicinātu mazo uzņēmumu piedalīšanos konkursos. Tāpat vēlos atzīmēt Ekonomikas ministrijas atbalstīto priekšlikumu par atbildīgās institūcijas noteikšanu profesionālo savienību priekšlikumu virzībai un aizstāvēšanai Ministru kabinetā.

Lai palielinātu valdības atbildības pakāpi, es piekrītu iniciatīvai par pastāvīgas sadarbības formas iedibināšanu tieši ar MVU pārstāvjiem. Šobrīd gan jau eksistē Latvijas Rūpniecības un tirdzniecības kamera, Tautsaimniecības padome, Latvijas Darba devēju konfederācija, tomēr šķiet, ka šīs organizācijas vairāk akcentē to uzņēmēju viedokli, kurus Latvijā varam uzskatīt par lielajiem. Arī viņu viedoklis ir svarīgs, tomēr MVU ir daudz vairāk, un kā valdības vadītājs es apsolu, ka jūs būsit īpašas uzmanības lokā.

Esmu pārliecināts, ka arī šajā forumā tiks izteikti daudzi vērā ņemami priekšlikumi, tāpēc novēlu jums ražīgu darbu.