Ir jāstrādā un jādomā nākotnei

Rīgas domes priekšsēdētājs intervijā Latvijas Radio vakar, 2.septembrī

Intervija Latvijas Radio 2. septembra raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.10. Vada žurnālists Zigurds Ķeizars

— Rīgas mērs Gundars Bojārs atkal ir mūsu studijā, un šoreiz tiekamies pirmajā skolas dienā. Arī jūsu ģimenē šī ir pirmā skolas diena, kā vadījāt šo dienu?

Gundars Bojārs: — Es gribētu visus apsveikt pirmajā skolas dienā — gan tos, kas šodien pirmoreiz dodas uz skolu, gan vecākus, gan katru Latvijas iedzīvotāju, jo katram šī diena laikam ir atmiņā. Mans vecākais dēls šogad pirmoreiz uz skolu devās viens pats, toties jaunāko mēs vedām uz bērnudārzu, viņam šī bija pirmā diena bērnudārzā, arī zināmi svētki. Taču pirmo skolas dienu es sāku jau vakar, apbraukājot vairākas skolas, piedaloties dažādos pasākumos, kas saistīti ar renovāciju, rekonstrukciju un jaunu objektu nodošanu ekspluatācijā. Konkrēti — tā bija 49.vidusskolas jaunā sporta halle, ļoti moderna būve, Teikas vidusskolas jaunais korpuss ar sporta zāli un Ziepniekkalna peldbaseins, kas apkalpos astoņas blakus esošās vidusskolas.

— Vai, vedot savu atvasīti uz bērnudārzu, saņēmāt no audzinātājas paldies par piešķirtajiem vienreizējiem pabalstiem, sagaidot jauno mācību gadu?

G.Bojārs: — Nē, nesaņēmu gan. Šis bērnudārzs arī nav rekonstruēts, un nekādi lielie pašvaldības līdzekļi līdz šim tajā nav ieguldīti, taču bērnudārzs ir ļoti jauks. Protams, gribētos pirmkārt, lai kolektīvs bērnudārzā, kur mans jaunākais dēls uzturēsies, būtu labs, bet, runājot par audzinātājām un bērnudārza vadību, es domāju, ka tur tiešām rūpējas par jauno paaudzi.

— Šovasar arī dome ir veikusi diezgan daudz, lai mūsu bērni skolās justos labāk, bet vislielākās bažas skolēnu vecākiem laikam sagādā diezgan kritiskā situācija sakarā ar narkotiku izplatību skolās. Vai dome šoruden grasās darīt ko īpašu, protams, kopā ar biroju un droši vien arī municipālo policiju, lai pastiprinātu kontroli?

G.Bojārs: — Jā, neapšaubāmi, šīs programmas, kas ir iesāktas pagājušogad saistībā ar bērnu drošību, kā arī ar narkotikām, narkotiku izplatību skolās, tiek turpinātas. Šogad mēs plānojam paplašināt pašvaldības policijas klātbūtni, lai vismaz narkotikas izskaustu no skolām, un tālāk jau tas ir Valsts policijas jautājums, Narkotiku apkarošanas biroja jautājums, kur pašvaldība piedāvā Valsts policijai jebkura veida tehnisko un materiālo palīdzību. Runājot par drošību, šogad un arī nākamgad turpināsies mūsu programma par tā saucamo guļošo policistu izvietošanu. Pagājušonedēļ personīgi inspicēju šos “guļošos policistus”, tie ir izvietoti 18 vietās, balstoties uz izglītības nodaļu ziņojumiem un pieprasījumiem.

— Un jūs atzīstat šādu “guļošo policistu” ieviešanu, un tādi būs vēl?

G.Bojārs: — Neapšaubāmi, jau nākamajam gadam ir vēl pieprasījumi, arī jaunbūvētos objektos tiks laikus plānoti šādi “guļošie policisti”, jo šobrīd mums jātērē pāri par 1000 latiem viena šāda objekta ierīkošanai, taču, ierīkojot to no jauna, ielas izbūves vai rekonstrukcijas izdevumi nepalielinās, tātad savlaicīga plānošana mums ietaupīs līdzekļus.

—Tātad, jūsuprāt, tas attaisnojas. Noskaidrojies, ka daudzfunkcionālo hokeja halli, kurā pēc četriem gadiem risināsies pasaules čempionāts, būvēs divas uzņēmējsabiedrības — “Multihalle” un “Metāla būvju sistēmas” — un tas notiks bijušā hipodroma teritorijā. Kad tika rezervēta Lucavsala, jūs mūsu sarunā teicāt, ka pēc īpaša Latvijas Hokeja federācijas lūguma rezervēt zemi hallei citviet pilsētā būs visai sarežģīti. Kāpēc?

G.Bojārs: — Es jau minēju, ka pastāv dažādas citas iespējas, un par to rakstiski mēs informējām arī Latvijas Hokeja federāciju. Es gan neesmu saņēmis rakstisku Hokeja federācijas lūgumu par kādas citas vietas izvēli, iepriekš no viņiem mēs saņēmām pieprasījumus tikai par Lucavsalu. Runājot par citām vietām, mūsu piedāvājums bija izskatīt arī dažādas privātās teritorijas, arī valstij piederošās vai piekrītošās zemes. Es negribētu šo lēmumu pāragri komentēt, kamēr nebūsim saņēmuši no Latvijas Hokeja federācijas piedāvājumu vai lūgumu tā vai cita jautājuma lemšanai, risināšanai Rīgas domē, pie tā varētu atgriezties un arī, iespējams, atcelt šo rezervējumu Lucavsalā.

— Nu, šobrīd jau ir ļoti satraukušies, protams, tie, kuriem hipodroma teritorijā ir mazdārziņi. Un, protams, mums jau sākas regulāri zvani. Ko jūs šobrīd viņiem varat teikt, vai varat viņus mierināt vai ieteikt nogaidīt sava likteņa lemšanu?

G.Bojārs: — Es domāju, ka projekta realizācija aizņems pietiekami ilgu laiku, tātad 2006. gadā šim objektam Rīgā ir jābūt. Šeit, protams, mums ir jāņem vērā gan šo mazdārziņu īpašnieku vai apsaimniekotāju vēlmes un lūgumi, tomēr jāņem vērā arī pilsētas attīstības tendences. Nevar diemžēl audzēt burkānus uz zemes, kas ir vērta simt latu kvadrātmetrā, tas nav pamatoti. Taču mēs esam risinājuši dažādus citus variantus, un drīz sekos arī piedāvājumi. Rīgas pilsētai piederošajos mežos ir pietiekami nemežainas zemes, kur mēs varētu slēgt jau ilgtermiņa līgumus ar šiem mazdārziņu apsaimniekotājiem, nevis tā, kā tas ir šobrīd — uz vienu gadu un katru gadu pagarinot, bet uz ilgāku termiņu, lai cilvēkiem ir mierīgāk, turklāt nodrošināt arī pienācīgu sabiedriskā transporta satiksmi uz šīm mazdārziņu teritorijām.

— Nu tas jau bija nepārprotams mājiens, ka agri vai vēlu šo mazdārziņu arī tur nebūs. Cilvēki jau noteikti grib zināt — kad?

G.Bojārs: — Es domāju, ka nekādus pārsteidzīgus lēmumus nepieņemsim, pirms mēs nenodrošināsim šiem cilvēkiem tiešām iespēju dārziņa apsaimniekošanai tajā vietā, kur tas būs lētāk un racionālāk. Šādi lēmumi jau bija zināmi sen, ne jau velti visā Latvijā šiem mazdārziņiem garantijas jebkura pašvaldība sniedz tikai uz vienu gadu.

— Teiksim tā, līdz pavasarim dome par to varētu tikt skaidrībā?

G.Bojārs: — Es domāju, ka tik drīz mums šis lēmums nebūtu jāpieņem, tā ka nākamo sezonu vēl mazdārziņu īpašnieki varētu justies pietiekami mierīgi. Ir jāveic zināmi priekšdarbi — iemērīšana, sarunas ar mazdārziņu īpašniekiem, jo ne jau visi šie mazdārziņi ir sakopti, apdzīvoti, ne visi šie mazdārziņu apsaimniekotāji arī vēlas turpināt šāda veida darbību. Bet katrā ziņā ar tiem, kuriem būs šī vēlme, jautājums tiks risināts ilgtermiņā un pietiekami nopietni.

— Tātad komentēt hipodroma izvēli vēl ir pāragri, jūs gaidāt oficiālu dokumentu no Hokeja federācijas. Iepriekš jūs sarunās izteicāties, ka pašvaldība varētu nākt pretī ar nodokļu atlaidēm investoriem. Vai šobrīd jūs varat ko vairāk jau pateikt?

G.Bojārs: — Katrā ziņā es negribētu šo hipodroma izvēli komentēt, jautājums ir — kādi būs lūgumi vai kādas būs prasības pret pašvaldību, vai pilsētai būs nepieciešams investēt infrastruktūrā vai nebūs. Visi šie aspekti ir jāņem vērā, pieņemot kādu tālejošu lēmumu. Iespējams, ja pilsētai nebūs šādas investīcijas jāveic, kā jebkurai sporta būvei, pilsēta varētu nākt ar īpašuma nodokļa atlaidēm.

— Diezgan lielu sašutumu mākslinieku aprindās radījis “Rīgas 800” likvidācijas komitejas lēmums pārdot pilsētas kolekcijai domātos darbus, kuri savulaik iepirkti par daudz zemāku cenu, nekā tie varētu maksāt. Vai šobrīd šī akcija ir apturēta, un vai patiešām tas ir vienīgais risinājums, kā segt aģentūras parādus?

G.Bojārs: — Diemžēl saskaņā ar likumu cita risinājuma arī nav. Jāsaka, ka aģentūras “Rīga 800” kā statūtsabiedrības forma nebija īsti pamatota, un mēs jau šobrīd saduramies ar sekām. Tātad uzņēmuma likvidācijas gadījumā šis ir vienīgais solis, kā dzēst šos uzņēmuma parādus. Šis lēmums ir apturēts, darbi tiek vērtēti, mēs piesaistām nopietnus speciālistus šo darbu vērtēšanai. Iespējams, ka liela daļa no šiem darbiem varēs arī turpmāk priecēt rīdziniekus, visus rīdziniekus, kaut gan es uzskatu, ka māksliniekam laikam nebūtu jāapvainojas arī par iedzīvotāju vēlmi iegādāties kādu skaistu mākslinieka darbu.

— Ir jau kas pārdots?

G.Bojārs: — Nē, vēl nav, un tas ir bijis neliels pārpratums, ka tika izvietotas šīs zīmītes, ka kāds no darbiem jau ir iegādāts. Šis solis šobrīd ir apturēts, rīdziniekiem arī ir iespējas iepazīties ar šiem mākslas darbiem, es domāju, tas ir labi, un pēc vērtēšanas skatīsimies, kā rīkoties tālāk.

— Kas un kad lems par Rātsnama pabeigšanai un iekārtošanai nepieciešamo līdzekļu apjomu, ko pats uzskatāt par “griestu” summu šīm papildu izmaksām, par ko tik daudz raksta prese?

G.Bojārs: — Ļoti grūti ir šobrīd vērtēt, jo šis projekts un arī projekta tāmes tika saskaņotas iepriekšējā domes laikā, tika paredzēti ļoti daudzi ekskluzīvi materiāli, kā ķirškoka parketi, kājlīstes un daudz kas cits ārkārtīgi ekskluzīvs. Es uzskatu, ka jaunajā Rātsnamā noteikti ir nepieciešamas arī kādas augstas klases prezentācijas telpas, jo Rīga ir bagāta pilsēta, un tas mums pilsētas viesiem arī būtu jāparāda. Un tomēr šīs tāmes ir ārkārtīgi paaugstinātas, šobrīd Tralmaka kunga vadībā strādā vairāki cilvēki, izvērtējot pozīciju pēc pozīcijas, visas šīs tāmes un risinājumus, un tuvākās nedēļas laikā es ceru sagaidīt arī kādu viņu vērtējumu. Vienīgais sadārdzinājums saistībā ar Rātsnamu šobrīd ir informācijas tehnoloģijām, jaunām prasībām, kas mums ir jāievieš, un tomēr būsim reāli — līdz šim budžetā apstiprinātās summas neatbilst sākotnēji plānotajam skaitlim — no 11 līdz 12 miljoniem latu, šobrīd mums ir apstiprināti tikai aptuveni 8 miljoni latu, un mēģināsim iespējami racionālo risinājumu pieņemt pēc iespējas īsā laikā. Katrā ziņā plānotajos termiņos mēs uz jauno Rātsnamu nevarēsim pārbraukt, tas būtu saistīts ar milzīgiem izdevumiem.

— Pagājušajā nedēļā beidzās firmas “Baltic Outdoor Company” pagaidu atļauja izvietot Rīgā 250 reklāmas stendus, tātad tuvākajā laikā jāpieņem lēmums par stendu novākšanu.

G.Bojārs: — Tātad šis pagaidu līgums beidzās sestdien, augusta pēdējā dienā, un šodien Attīstības departamenta vadītājs Štrama kungs pirmo dienu ir darbā. Šonedēļ es no viņa saņemšu ziņojumu par šo situāciju, tātad gan šai jūsu nosauktajai kompānijai, gan arī citām ir bijis jāpilda zināmas saistības, jāveic saskaņojumi. Ja šie saskaņojumi nebūs saņemti, tad katrā ziņā sekos radikāli pasākumi.

— “Lattelekom” ir iesniedzis Iepirkumu uzraudzības birojā sūdzību par ievērojami lētākā “Lattelekom” projekta noraidīšanu par datu pārraides tīkla izveidošanu starp 120 Rīgas skolām. Kādēļ pēc būtības noraidīti pārējie noteikumi un izvērtēts tikai viens, tādējādi jau kuro reizi raisot aizdomas par kādu interešu lobēšanu?

G.Bojārs: — Jā, man arī šis gadījums izraisīja interesi, un es lūdzu informāciju par šo konkrēto gadījumu. Es varu vienīgi teikt, ka ir zināmas likuma prasības, kā jābūt izpildītiem šiem pieteikumiem, kādā veidā jāiesniedz šie projekti, un man ir tiešām izbrīns par tik nopietnu kompāniju kā “Lattelekom”, kura nav kārtīgi sagatavojusi dokumentāciju. Es saprotu, ka “Lattelekom” cerēja vienīgi uz savu nosaukumu, līdz ar to mēģinot ietekmēt šo konkursa komisijas lēmumu, taču šīs prasības, kas saistītas ar dokumentu iesniegšanas kārtību, ir noteiktas ne tikai Rīgā, bet arī visā valstī, un tās arī tiks pildītas. Nevienai kompānijai, lai cik skanīgs vārds tai arī būtu, nebūs iespējas apiet šos noteikumus.

— Un, teiksim, summai — lētāk vai dārgāk — šeit nav nozīmes.

G.Bojārs: — Saprotiet, nevar jau uzrakstīt uz vienas lapiņas — piedāvājam, ka mēs to visu, ko jūs esat iecerējuši, esam spējīgi veikt par tik un tik, tā tas netiek darīts nekur pasaulē, arī Latvijā.

— Pēdējais jautājums — kādēļ pats šoreiz nedevāties uz Maskavas svētkiem?

G.Bojārs: — Nu jāvada arī dome, pietiekami daudz darba saistīts ar darbības atsākšanu. Es šīs vasaras laikā un arī septembrī neesmu plānojis nevienu ārzemju braucienu, vairāk uzturēšos uz vietas, līdz ar to arī nedevos uz Maskavas svētkiem. Rīgas domes delegāciju vadīja Sergejs Dolgopolovs — mans vietnieks.

— Un es saprotu, ka jūs ar nepacietību gaidāt viņus atpakaļ ar pavisam konkrētiem Maskavas mēra vizītes plāniem.

G.Bojārs: — Jā, mēs šo vizīti gatavojam, pēc iepriekšējām sarunām tā ir plānota septembra beigās. Es ceru, ka šobrīd šis vizītes plāns Maskavā ir saskaņots.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā