Par mums visiem Latvijā, Baltijā un pasaulē

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Latvijas Radio vakar, 3.septembrī:

Intervija Latvijas Radio 3. septembra raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.10. Vada žurnālists Jānis Krēvics

— Šodien Latvijā ieradies Lietuvas prezidents Valds Adamkus, ar kuru jums jau bija tikšanās un dienas gaitā noteikti vēl būs. Runājot par abu valstu attiecībām — kādas galvenās problēmas, varbūt arī nepolitiska rakstura, pastāv abu valstu starpā un kuras nekavējoties būtu jāatrisina?

Vaira Vīķe–Freiberga: — Mūsu valstu starpā nepastāv nekādas problēmas augstākā politiskā līmenī, tas ir pirmais, kas jāuzsver, — šajā ziņā mūsu attiecības ir lieliskas. Mums ir pilnīgi vienādi ārpolitiskie mērķi, un, lai tos sasniegtu, mēs ļoti cieši sastrādājamies un arī viens otru atbalstām. Izpildvaras līmenī un arī parlamentāriešu darbā ir rinda dažādu jautājumu, kurus jāturpina risināt, tie ir praktiskas dabas jautājumi, piemēram, robežizbūve, kur Latvijas puse jau daudz ieguldījusi trijos robežpāriešanas punktos ar Lietuvu un kur beidzot arī Lietuvas valdība ir atvēlējusi līdzekļus, lai iekārtotu savus robežpunktus tādā pašā līmenī kā Grenctāles gadījumā, tur mums būtu vajadzīgi tīri praktiski uzlabojumi.

— Kurš, pēc jūsu domām, mazāk dara šī jautājuma risināšanā ?

V.Vīķe–Freiberga: — Šeit Latvija ir priekšā tāpēc, ka ir izbūvējusi savu pusi ātrāk un gaida atbilstoša līmeņa ieguldījumu arī no Lietuvas, tas ir plānots, bet šeit mēs esam tikuši tālāk ar saviem priekšdarbiem.

— Vai ar prezidenta kungu jūs runājāt par šo jautājumu?

V.Vīķe–Freiberga: — Mēs to pieminējām īsumā, bet tas, protams, nav mūsu līmeņa jautājums, tas ir jautājums, kas ir valdībām un arī iekšlietu ministrijām jārisina, bet es dzirdēju, ka Lietuvas valdība ir atvēlējusi tam līdzekļus, tā ka tās ir labas vēstis tajā ziņā. Ir dažāda līmeņa sīkāki projekti, mēs ar prezidentu vēlamies pievērst vairāk uzmanības tieši zinātnieku un mākslinieku sadarbībai, intelektuālai sabiedrībai un viņu sadarbošanās iespējām. Rīt abi viesosimies mūsu Universitātē, kur ir Letonikas un Lituānikas centrs, šeit atkal Latvijas zinātnieki ir izveidojuši lietuviešu–latviešu vārdnīcu un pēc pēdējām ziņām man šķiet, ka Lietuvas prezidentam būs labas ziņas arī tai sakarā par lietuviešu puses ieguldījumu.

— Pēc jūsu teiktā — Latvijas puse ir nedaudz priekšā Lietuvai.

V.Vīķe–Freiberga: — Šajos jautājumos — jā. Tad ir vēl tādi jautājumi, kur lietuvieši mums ir priekšā, jo viņu parlaments ir ratificējis robežlīgumu ar Latviju, jūras robežu.

Mūsu parlaments šo robežlīgumu vēl nav ratificējis, jo mums tur paliek neatrisināts jautājums par zivsaimnieku iebildumiem, un tas ir kaut kas Latvijas pusei aizkavējies, kur Latvija vēlētos pārskatīt noteikumus, kas būtu jāpanāk, un tur ir jāturpina ekspertiem tikties un starpvaldību komisijās darboties.

— Jūsuprāt, pēc cik ilga laika būtu iespējams atrisināt šo jautājumu?

V.Vīķe–Freiberga: — Man nav nekādas prognozes, tas viss būs atkarīgs no tā, kā turpmāk virzīsies šīs sarunas, tas ir jautājums, kas jau ilgstoši mums “sēž uz galda” un kur ir jāturpina rosīties un tālāk virzīt.

— Lietuvas prezidents šodien preses konferencē uzsvēra, ka Būtiņģes termināla ekoloģiskie draudi attiecas ne tikai uz Latviju, bet arī uz pašu Lietuvu. Vai jūs uzskatāt, ka Lietuvas puse pietiekami daudz dara, lai risinātu Būtiņģes drošības jautājumu?

V.Vīķe–Freiberga: — Nu, mēs, Latvijas puse, katrā ziņā ceram, ka turpinās virzīt nolīgumu starp abām valstīm, kur būtu noteikta atbildība ekoloģiskās piesārņošanas gadījumā, kur būtu noteikta arī Lietuvas valsts atbildība, piemēram, ja notiktu Latvijas piekrastes piesārņojums. Latvijas puse uzskata, ka tā nav tikai privātās firmas “Mažeiķu nafta” vai Būtiņģes termināla atbildība, bet arī valstij būtu jāuzņemas sava daļa, un tur sarunas vēl jāturpina ļoti aktīvā veidā.

— Kā zināms, Latvijas puse pieprasīja kompensāciju par nesen notikušo naftas produktu noplūdi Būtiņģes terminālā, bet dēļ atšķirībām likumdošanā un atšķirīgajām metodēm zaudējumu aprēķināšanā Lietuva joprojām mūsu valstij nav izmaksājusi kompensāciju.

V.Vīķe–Freiberga: — Es domāju, tas ir viens piemērs tam, ka šajā laukā mūsu attiecībās daudz kam ir jānotiek intensīvāk un ātrāk, nekā tas noticis līdz šim.

— Un kādas konkrētas problēmas varētu atrisināt šajā jautājumā?

V.Vīķe–Freiberga: — Tur ir vairāki līmeņi, vispirms jau, protams, pati likumdošana, un tas ir parlamenta un arī Lietuvas valdības ziņā, bet ekspertiem ir jāturpina darbs pie tā, lai mēs varētu nonākt pie nolīgumiem, kur abas puses varētu vienoties, uz kāda pamata tiek aprēķināti šie zaudējumi, citādi tas tā vienmēr turpināsies.

— Ir atšķirīgi viedokļi abu valstu pusēs, vai jūs redzat Lietuvas puses pietiekamu ieinteresētību?

V.Vīķe–Freiberga: — Katrā ziņā līdz šim šīs lietas nav atrisinātas, tātad mēs ļoti vēlētos, lai Lietuvas puse vairāk aktivizētos.

— Runājot par starptautiskiem jautājumiem — vairākas valstis izveidojušas Starptautisko krimināltiesu, kurai būšot jāuzrauga, vai dažādu valstu karavīri un citas militārpersonas, tostarp arī no ASV, kuras, piemēram, piedalās miera uzturēšanas operācijās, nav veikušas kara noziegumus. Šobrīd ASV vēlas noslēgt līgumus ar iespējami vairākām valstīm, lai tās neizdotu ASV karavīrus šai tiesai. Jūsuprāt, vai Latvijai būtu jānoslēdz šāds līgums ar ASV?

V.Vīķe–Freiberga: — Latvija patlaban apspriež šo jautājumu un vēlētos redzēt Eiropas Savienības viedokli un attieksmi. Man liekas, ka šodien pat vai rīt mēs varam sagaidīt tajā jautājumā paziņojumu, jo patlaban tas tiek apspriests starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Mēs kā nākamā Eiropas Savienības dalībvalsts, protams, vēlētos savu viedokli saskaņot ar to, kas tiks pieņemts Eiropas Savienībā, ja tāds tiks pieņemts, tas būtu visām valstīm kopējs un saistošs. Turpretim, ja Eiropas Savienība pieļaus dažādas pieejas un neformulēs stingru kopējo viedokli, tad tas, protams, atstās gan dalībvalstīm, gan kandidātvalstīm, kā Latvijai, pilnīgi brīvu izvēli, kā reaģēt.

— Un kas, jūsuprāt, Latvijai būtu jādara šādā gadījumā?

V.Vīķe–Freiberga: — Tādā gadījumā, domāju, Latvijai nebūtu nekādu iebildumu šādu līgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm noslēgt, jo tādi līgumi jau pastāv vispār starptautiskā praksē. Eiropas puses vēlme būtu bijusi, lai tiešām tā būtu starptautiska tiesa, kurā visi varētu piedalīties. Bet, tā kā Amerikas Savienotajām Valstīm ir vairāki diezgan ievērojami argumenti, kamdēļ viņi uzskata, ka būtu jādara izņēmums, mēs patlaban nogaidām, kāds būs Eiropas Savienības kopējais viedoklis.

— Bet, ja Eiropas Savienības valstis nepiekritīs ASV prasībai? Ir jau izskanējušas balsis no ASV puses, konkrēti — senatori izteikušies, ka, ja Latvija neparakstīs šo līgumu, tad tai būs diezgan apgrūtināta iestāšanās NATO.

V.Vīķe–Freiberga: — Mēs atkal esam dzirdējuši tieši pretējo no Valsts departamenta, un nesen tika sniegts publisks paziņojums, kas atsauc šādas domas. Katrā ziņā tas nav jāuzskata kā administrācijas ultimāts. Protams, atsevišķiem senatoriem vai kongresmeņiem paliek brīva izvēle savu viedokli veidot tā, kā viņi uzskata to par labāku.

— Tuvojas 11.septembris, un jūs arī šajā datumā dosities uz Amerikas Savienotajām Valstīm, bet izskan minējumi, ka laikā līdz gada beigām ASV varētu veikt militārus uzbrukumus Sadama Huseina vadītajai Irākai. Vai Latvijai būtu jāizsaka atbalsts ASV militārajām akcijām ?

V.Vīķe–Freiberga: — Es domāju, tas ir pāragri, par šo lietu patlaban tiek debatēts ļoti daudzos līmeņos, piemēram, vēl nav atrisināts jautājums, vai eventuāla amerikāņu militārā akcija notiktu ar vai bez Apvienoto Nāciju akcepta, kāda saskaņotība notiktu ar Eiropas Savienību kā amerikāņu sabiedroto, tur ir vesela rinda ļoti svarīgu un būtisku soļu, kas starptautiskā jomā būtu jāsper augstākām instancēm, pirms mēs varētu nonākt pie tā, kādu viedokli mums ieņemt.

— Atgriežoties pie Latvijas notikumiem — ceturtdien, 5.septembrī, Latvijā iecerējis ierasties Krievijas Valsts domes vicespīkers Vladimirs Žirinovskis. Pirms divām nedēļām es jau uzdevu jums šādu jautājumu, bet jūs atbildējāt diezgan izvairīgi. Viņš jau oficiāli ir pieprasījis Latvijas vīzu un tās nesaņemšanas gadījumā kategoriskā formā prasīšot atsaukt Latvijas vēstnieku Krievijā un pieprasīs adekvātu rīcību pret Latvijas valsts amatpersonām. Ko jūs sagaidāt, kas varētu notikt ceturtdien?

V.Vīķe–Freiberga: — Katrā ziņā Žirinovska kungs, es domāju, ir bijis visai pārsteidzīgs savos paziņojumos, jo viņam būtu bijis vismaz jānogaida, jāredz savas vīzas noraidīšana, pirms viņš sāk runāt par kādām iespējamām pretreakcijām un sankcijām. Tā ka tas jau nebija īpaši diplomātisks solis. Arī viņa pārmetumi mūsu vēstniekam Krievijā ir pilnīgi nevietā, jo ne jau vēstnieks nosaka konsulāro departamentu darbību, pat Ārlietu ministrija ne. Varbūt tāds mazs paskaidrojums: iebraucošo personu, teiksim, persona non grata, saraksti ir Iekšlietu ministrijas uzraudzībā un atbildībā, bet ļaudis tiek ievietoti nevēlamo personu sarakstos vai nu pēc Ārlietu ministrijas, vai, teiksim, Interpola vai kādas citas līdzīgas iestādes ieteikuma, un tātad lēmums par vīzas piešķiršanu jebkurai personai parasti ir Iekšlietu ministrijas atbildībā, par to atbild iekšlietu ministrs, bet tas parasti notiek konsultācijā arī ar Ārlietu ministriju.

— Bet vai šī situācija neradīs labvēlīgu augsni šajā priekšvēlēšanu laikā dažām partijām, kuras varēs norādīt uz to, ka tiek pārkāptas cilvēktiesības…?

V.Vīķe–Freiberga: — Droši vien, jā, es domāju, tas radītu vienkārši nevēlamu ambrāžu un publicitāti, bet, cik man zināms, tā vīza jau nav atraidīta viņam, tā ka varbūt viņa sūdzība vai draudi vispār ir pāragri.

— Šorīt šajā pašā studijā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata kandidāts Jānis Jonāss, par kura tālākvirzīšanu pirms brīža nolēma valdība, atzina, ka birojs viņa apstiprināšanas gadījumā uzsāks partiju finansu kontroli, bet pabeigt to nepaspēs. Viņš arī piekrita, ka šis mehānisms nav darboties spējīgs. Jūs pirms laika izteicāties līdzīgi, un šobrīd konstatējam faktu, ka līdz vēlēšanām atlicis vien mēnesis un partiju finansu kontrole jāveic līdz 5.septembrim, tātad ceturtdienai. Kā jūs redzat šīs problēmas risinājumu?

V.Vīķe–Freiberga: — Ir vairāk nekā skaidrs, ka ne jau KNAB spēs šo pārbaudi veikt, jo vēl pat nav vadītājs apstiprināts Saeimā. Tātad pilnīgi nereāli, ka dažu dienu laikā viņš varētu sākt darboties, dabūt darbiniekus, kas spētu šos pienākumus veikt.

—Valsts ieņēmumu dienests atzinis, ka to darot savu iespēju robežās, bet ko te darīt?

V.Vīķe–Freiberga: — Es baidos, ka viņu “iespēju robežas” — tā nav adekvāta atbilde. Ja viņiem Ministru kabinets ir uzticējis šo pārbaudi veikt, tad viņiem ir absolūti jāmobilizē visi savi resursi un tie jāiegulda šajā pasākumā, jo tas ir neatliekams uzdevums, kas viņiem uzticēts, un kādam par to ir jāgādā. Šobrīd viņi ir tie, kam šī atbildība ir dota.

— Tātad jūs uzskatāt, ja netiks veikta pietiekama partiju finansu kontrole, tad pirmais vainojamais būs Valsts ieņēmumu dienests.

V.Vīķe–Freiberga: — Šajā brīdī viņi ir par to atbildīgi, un viņiem ir jādara viss, lai to adekvāti izpildītu, tā atbildība viņiem uzlikta, viņiem viss arī kārtīgi jāizdara, jo ne jau pēc vēlēšanām tas būtu darāms.

— Runājot vēl par vēlēšanām — savā priekšvēlēšanu kampaņā Progresīvā centriskā partija kā lozungu izvēlējusies akcentēt partijas atbalstu jums, un tās sauklis skan “Par vienotu Latviju un prezidenti!”. Vai šī partija kaut kā ir saskaņojusi šos savus lozungus ar jums?

V.Vīķe–Freiberga: — Nē, neviena partija nav savus lozungus ar mani saskaņojusi. Man nav ne legālu, ne citu instrumentu, nedz lai viņus atbalstītu, nedz arī lai noliegtu viņiem to darīt.

— Daudzas partijas izmanto savās programmās arī daļu par to, ka tās ir par tautas vēlētu prezidenti. Vai jūs atbalstāt šādas normas iekļaušanu partiju programmās?

V.Vīķe–Freiberga: — Šeit atkal nav man ne tādu tiesību, ne instrumentu, lai es viņiem varētu to aizliegt. Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, un partijas priekšvēlēšanu laikā nāk ar piedāvājumiem saviem vēlētājiem, un vēlētājiem tad ir brīva izvēle — vai nu viņiem tie patīk, vai ne. Es esmu tikai viena no vēlētājiem tajā situācijā un varu savu balsi dot pie urnām, bet citādi man šeit iejaukties nav vietā.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā