• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Otrdien, 3.septembrī, Ministru kabineta sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.09.2002., Nr. 125 https://www.vestnesis.lv/ta/id/66005

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidenta rīkojums Nr.266

Par atvaļinājuma piešķiršanu G.Veismanei

Vēl šajā numurā

04.09.2002., Nr. 125

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Otrdien, 3.septembrī, Ministru kabineta sēdē

Akceptēti noteikumi “Muitas procedūras — tranzīta — izpildes kārtība”, kuri nosaka kārtību, kādā tiek izpildīta muitas procedūra — tranzīts.

Noteikts, ka, deklarējot preces tranzīta procedūrai, izmanto vienoto administratīvo dokumentu (VAD) vai attiecīgo TIR karnetes vai ATA karnetes lapu, kas izmantojama tranzīta procedūras piemērošanai. Deklarējot preces tranzīta procedūrai preču pārvadājumos pa dzelzceļu, par tranzīta deklarāciju var izmantot dzelzceļa pavadzīmi vai natūrlapu. Deklarējot preces tranzīta procedūrai preču pārvadājumos pa cauruļvadiem, izmanto preču nodošanas un pieņemšanas aktu. Deklarējot elektroenerģiju tranzīta procedūrai, izmanto saskaņošanas aktu. Deklarējot militāra rakstura preču kravas tranzīta procedūrai, izmanto ceļošanas pavēli.

Ja, veicot tranzīta procedūru, vienā tranzīta deklarācijā jāietver divi vai vairāki preču veidi, tranzīta procedūru var vienkāršot un preču deklarēšanai izmantot kravas sarakstu, kurš izmantojams saskaņā ar preču deklarēšanas kārtību un kurā ietver šādas ziņas: preču apraksts, iepakojuma marķējums, numerācija un skaits; preču nosūtītāja valsts; preču bruto svars (kilogramos).

Noformējot tranzīta procedūru elektroniski muitas iestādē, kurā precēm tiek uzsākta tranzīta procedūras piemērošana, par tranzīta deklarāciju izmanto tranzīta pavaddokumentu. Kravas saraksts vai preču saraksts, uz kuru ir atsauce tranzīta pavaddokumentā, uzskatāms par neatņemamu šī dokumenta daļu un nav atdalāms no tā.

Tranzīta deklarācija attiecas vienīgi uz precēm, kas atrodas vienā transportlīdzeklī un paredzētas pārvietošanai no nosūtītājas muitas iestādes līdz muitas iestādei, kurā precēm tiek pabeigta tranzīta procedūras piemērošana. Ja tranzīta deklarācija ir dzelzceļa pavadzīme, tā attiecas uz visiem transportlīdzekļiem, kas minēti dzelzceļa pavadzīmē.

Noteikts, ja viens un tas pats transportlīdzeklis tiek izmantots preču pārvietošanai starp vairākām preču nosūtītājām muitas iestādēm un preču saņēmējām muitas iestādēm, katrai tranzīta procedūrai izmanto atsevišķu tranzīta deklarāciju. Preču pārvadājumos pa dzelzceļu tranzīta deklarāciju (dzelzceļa pavadzīmi) var izmantot vairākām tranzīta procedūrām.

Uzsākot tranzīta procedūru, principāls vai viņa pārstāvis iesniedz nosūtītājai muitas iestādei, kura ar Valsts ieņēmumu dienesta rīkojumu ir pilnvarota noformēt tranzīta procedūru, atbilstoši aizpildītu un ar parakstu apstiprinātu tranzīta deklarāciju un preču pavaddokumentu (preču pārvadājumos pa dzelzceļu vai cauruļvadiem — šajos noteikumos minētos dokumentus).

Ja tranzīta deklarācija noformēta atbilstoši preču deklarēšanas kārtībai, nosūtītāja muitas iestāde to nekavējoties pieņem un reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā kārtībā, piešķirot tranzīta deklarācijai numuru. Tranzīta deklarācijā norāda ziņas par veiktajiem preču identificēšanas pasākumiem un preču nogādāšanas termiņu saņēmējā muitas iestādē, kā arī izdara atzīmi par preču izlaišanu. Preču nogādāšanas termiņu saņēmējā muitas iestādē nosaka, ņemot vērā transportlīdzekļa iespējas, maršrutu un tranzītā pārvadājamo preču veidu. Autopārvadājumos nosūtītāja muitas iestāde preču nogādāšanas termiņu saņēmējā muitas iestādē nosaka pēc pārvadātāja ierosinājuma, ņemot vērā muitas iestāžu darba laiku un to, ka minētais termiņš nedrīkst pārsniegt 48 stundas.

Ja preču nogādāšanas termiņš saņēmējā muitas iestādē beidzas pēc muitas iestādes darba laika, preces nogādā un tranzīta deklarāciju iesniedz saņēmējā muitas iestādē nākamās darbdienas laikā.

Tranzīta pavaddokumentam piemēro tādus pašus nosacījumus kā citiem dokumentiem, kuriem tranzīta procedūras laikā jāatrodas kopā ar attiecīgajām precēm.

Ja tranzīta pārvadājuma laikā notikusi avārija vai nepārvaramas varas iedarbība vai nozaudēti muitas nodrošinājumi, principāls vai viņa pārstāvis normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izdara atbilstošu atzīmi tranzīta deklarācijā un saskaņā ar Muitas likuma 92.pantu informē muitas iestādes.

Tranzīta procedūra tiek pabeigta, kad preces un attiecīgā tranzīta deklarācija tiek nogādāta saņēmējā muitas iestādē vai atzītajam saņēmējam. Kad saņēmēja muitas iestāde saņēmusi preces un attiecīgo tranzīta deklarāciju, tā tranzīta deklarācijā izdara nepieciešamās kontroles atzīmes, kas apliecina tranzīta procedūras pabeigšanu, un nekavējoties nosūta nosūtītājai muitas iestādei tranzīta deklarācijas atpakaļ nosūtāmo eksemplāru (tranzīta deklarācijas piekto eksemplāru). Preču pārvadājumos pa dzelzceļu saņēmēja muitas iestāde dzelzceļa pavadzīmē vai natūrlapā izdara nepieciešamās atzīmes par tranzīta procedūras pabeigšanu un nosūta pavadzīmes kopiju Valsts ieņēmumu dienesta Galvenajai muitas pārvaldei.

Tranzīta procedūru ir atļauts pabeigt citā muitas iestādē, kura tranzīta deklarācijā nav norādīta kā saņēmēja muitas iestāde. Minētā muitas iestāde kļūst par saņēmēju muitas iestādi, lai veiktu tranzīta procedūras kontroli.

Noteikts, lai vienkāršotu muitas formalitātes, Valsts ieņēmumu dienests atļauj personām darboties kā atzītajiem nosūtītājiem, uzsākot tranzīta procedūru atļaujā norādītajās telpās bez preču un attiecīgo dokumentu uzrādīšanas nosūtītājā muitas iestādē, ja persona: pēdējo sešu mēnešu laikā regulāri (ne retāk kā reizi nedēļā) piemēro tranzīta procedūru; izmanto vispārējo galvojumu iespējamā muitas parāda segšanai; nodrošina muitas iestādes amatpersonai pieeju visiem dokumentiem, kuru uzrādīšana nepieciešama, lai precēm piemērotu attiecīgu muitas režīmu; gada laikā nav atkārtoti sodīta saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu par administratīvajiem pārkāpumiem muitas jomā, kas saistīti ar muitas maksājumu apmēra samazināšanu; saņēmusi Valsts ieņēmumu dienesta atļauju iesniegt muitas deklarācijas elektroniski un tranzīta deklarācijā norādāmās ziņas nosūta uz muitas iestādi apstrādāšanai ar datoru.

Lai vienkāršotu muitas formalitātes, Valsts ieņēmumu dienests atļauj personām darboties kā atzītajiem saņēmējiem, pabeidzot tranzīta procedūru atļaujā norādītajās telpās bez preču un attiecīgo dokumentu uzrādīšanas saņēmējā muitas iestādē, ja persona: pēdējo sešu mēnešu laikā regulāri (ne retāk kā reizi nedēļā) saņem preces, kurām piemērota tranzīta procedūra; reģistrē preces preču uzskaites reģistrā un nodrošina muitas iestādes amatpersonai pieeju visiem dokumentiem, kuru uzrādīšana nepieciešama, lai precēm piemērotu attiecīgu muitas režīmu; gada laikā nav atkārtoti sodīta saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu par administratīvajiem pārkāpumiem muitas jomā, kas saistīti ar muitas maksājumu apmēra samazināšanu.

Valsts ieņēmumu dienests izsniedz atzītajam nosūtītājam vai atzītajam saņēmējam atļauju, kurā norādīta šāda informācija: telpas vai teritorijas, no kurām ir tiesības uzsākt tranzīta procedūru vai saņemt preces, kurām piemērota tranzīta procedūra; informācijas un dokumentu apmaiņas kārtība ar muitas iestādēm; uzraudzības muitas iestāde; atzītā nosūtītāja zīmoga un nodrošinājumu izmantošanas kārtība; atzītā nosūtītāja zīmoga nospieduma paraugs; preču saraksts, kurām aizliegts piemērot tranzīta procedūru, — uzsākt tranzīta procedūru atzītā nosūtītāja telpās vai pabeigt atzītā saņēmēja telpās.

Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde kontrolē tranzīta procedūras izpildi, salīdzinot nosūtītājas muitas iestādes informāciju ar saņēmējas muitas iestādes informāciju. Ja tranzīta deklarācijas atpakaļ nosūtāmais eksemplārs (tranzīta deklarācijas piektais eksemplārs), kurā ir saņēmējas muitas iestādes atzīmes par procedūras pabeigšanu, netiek saņemts nosūtītājā muitas iestādē 20 dienu laikā pēc tranzīta procedūras uzsākšanas, nosūtītāja muitas iestāde paziņo principālam vai viņa pārstāvim par tranzīta procedūras nepabeigšanu un muitas parāda rašanos saskaņā ar Muitas likuma 180.pantu. Šī punkta nosacījumi neattiecas uz preču pārvadājumiem pa dzelzceļu. Principāls vai viņa pārstāvis tranzīta procedūras pabeigšanu var apstiprināt, iesniedzot nosūtītājā muitas iestādē šādus dokumentus: saņēmējas muitas iestādes vai atzītā saņēmēja apstiprinātu tranzīta deklarāciju vai cita preču pavaddokumenta eksemplāra kopiju; citas valsts muitas iestādes noformētu muitas dokumentu (oriģinālu vai muitas iestādes apstiprinātu kopiju), kas apliecina, ka tranzīta procedūrā esošās preces ir faktiski izvestas no muitas teritorijas (ja ar attiecīgo valsti Latvijai ir noslēgts līgums par savstarpējo sadarbību muitas jomā).

Veicot tranzīta procedūru preču pārvadāšanai pa dzelzceļu, tranzīta deklarācijas vietā var izmantot natūrlapu vai dzelzceļa pavadzīmi, ja ievēroti šādi nosacījumi: natūrlapā vai dzelzceļa pavadzīmē ir norādītas ziņas, kas nepieciešamas tranzīta procedūras piemērošanai; natūrlapā vai dzelzceļa pavadzīmē nosūtītāja muitas iestāde un saņēmēja muitas iestāde izdara atzīmi, ka preces atrodas tranzīta procedūrā; muitas iestāde patur natūrlapas vai dzelzceļa pavadzīmes kopiju un reģistrē to savā uzskaites sistēmā. Dzelzceļa darbinieki palīdz muitas iestādei veikt muitas kontroli — pēc muitas iestādes pieprasījuma uzrāda kravas un to pavaddokumentus, kā arī norīko speciālistus pārbaudes darbiem. Pēc muitas amatpersonas pamatota (norādot iemeslu) rakstiska lēmuma preču nodošanas stacijā ar aizturēto kravu tiek veiktas visas kravas operācijas (pārkraušana, izkraušana, iekraušana). Saņēmējs vai nosūtītājs sedz ar muitas kontroli (piemēram, ar pārkraušanu un pārvietošanu) saistītās izmaksas. Preču pārvadājumos pa dzelzceļu pārvadātājs ir tranzīta procedūras principāls, izņemot gadījumu, ja principāla atbildību uzņemas cita persona.

Noteikts, ka, transportējot pa dzelzceļu muitas kontrolei pakļautās preces no Latvijas Republikas brīvās zonas muitas iestādes uz dzelzceļa stacijas muitas iestādi, tām piemēro tranzīta procedūru un noformē tranzīta deklarāciju.

Pārvietojot preces pa cauruļvadiem, tranzīta procedūru veic vienkāršotā kārtībā: tranzīta procedūra tiek uzsākta, ievedot preces muitas teritorijā, un pabeigta, izvedot preces no muitas teritorijas; cauruļvada operators ir principāls; principāls ir atbildīgs par visu saņemto preču uzskaiti un muitas iestādes savlaicīgu informēšanu par preču saņemšanu, iesniedzot preču nodošanas un pieņemšanas aktu kopijas vai, ja saņemta attiecīga muitas iestāžu atļauja, nosūtot ziņas elektroniski; tranzīta procedūru kontrolē muitas iestāde, kuras teritoriālajā uzraudzībā atrodas pārvadātājs; principāls preci nodod termināla rezervuāros vai dabasgāzes pazemes krātuvēs saskaņā ar nodošanas un pieņemšanas aktu.

Noteikts, ka līdz 2003.gada 1.jūlijam atzītā nosūtītāja nodrošinājumus iegādājas Valsts ieņēmumu dienestā.

 

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””.

Likumprojekts paredz grozīt privātā pensiju fondā uzkrātā papildpensijas kapitāla ieguldīšanas noteikumus, nosakot vienādus noteikumus ieguldījumiem Latvijas Republikā un ieguldījumiem Eiropas ekonomiskās telpas valstīs, Lietuvas Republikā, Igaunijas Republikā, kā arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstīs, kuras atbilst likumprojektā noteiktajām prasībām. Lai pensiju fondos uzkrātais papildpensijas kapitāls netiktu pakļauts pārmērīgi augstam riskam, pensiju fondos uzkrātā papildpensijas kapitāla ieguldījumus ir atļauts veikt tādos vērtspapīros, kas atbilst konkrētām kvalitatīvām prasībām, t.i., ieguldījumus ir atļauts veikt vērtspapīros, kuri ir iekļauti fondu biržu oficiālajos sarakstos, nekustamajā īpašumā, kas ir reģistrēts minētajās valstīs vai termiņnoguldījumos kredītiestādēs, kuras reģistrētas minētajās valstīs un ir tiesīgas tajās sniegt finansu pakalpojumus.  Likumprojekts nosaka arī ieguldījumu diversifikācijas noteikumus.

Likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļu atliktu maksājumu par iemaksām, kas tiek veiktas licencētos privātajos pensiju fondos līdz 10% no personas bruto darba samaksas. Likums “Par privātajiem pensiju fondiem” nosaka, ka iemaksas privātajos pensiju fondos var veikt darba devējs savu darbinieku labā vai pats pensiju fonda izveidotā pensiju plāna dalībnieks. Tādējādi saskaņā ar šobrīd spēkā esošajiem likuma noteikumiem strādājošais, par kuru darba devējs veic iemaksu privātajā pensiju fondā, nav tiesīgs izmantot likumā noteiktās iedzīvotāju ienākuma nodokļu atlaides, lai veiktu iemaksu privātajā pensiju fondā par citu fizisko personu (piemēram, visbiežāk par nestrādājošo laulāto). Likumprojektā ietverti noteikumi, kas pieļauj fiziskai personai veikt iemaksas pensiju plānos citas fiziskās personas labā. Tādējādi tiek dota iespēja citādi sociāli nenodrošinātām personām uzkrāt papildpensijas kapitālu. Uz šādām iemaksām par labu citai personai attieksies šobrīd jau noteiktie nodokļu atvieglojumi (līdz 10% no maksātāja bruto darba samaksas). Šāds mehānisms nerada papildu nodokļu atlaides, bet tikai paplašina to personu loku, kurām būs iespēja veidot finansiālu nodrošinājumu vecumdienām.

Likumprojektā iekļautie grozījumi paredz iespēju pensiju plāna dalībniekiem, kuri ir sasnieguši pensiju plāna noteikto vecumu, turpināt dalību pensiju plānā un, vienojoties ar privāto pensiju fondu, saņemt papildpensijas kapitālu arī pa daļām.

 

Akceptēti noteikumi “Metodika, pēc kuras valsts (pašvaldības) aģentūras darbinieka atalgojums (mēneša amatalga) salīdzināms ar attiecīgās kvalifikācijas speciālista darba samaksu (mēneša amatalgu) darba tirgū”, kuri nosaka metodiku, pēc kuras valsts (pašvaldības) aģentūras darbinieka atalgojums (mēneša amatalga) salīdzināms ar attiecīgās kvalifikācijas speciālista darba samaksu (mēneša amatalgu) darba tirgū.

Aģentūras darbinieka atalgojumu (mēneša amatalgu) salīdzina ar attiecīgās kvalifikācijas speciālista darba samaksu (mēneša amatalgu) darba tirgū, izvērtējot amatus saskaņā ar aģentūras darbinieku amatu vērtēšanas rādītājiem un to pakāpēm ( noteikumu pielikumā). Ņemot vērā aģentūras darbības specifiku, aģentūras darbinieku amatu vērtēšanas rādītājus var papildināt ar jaunām pakāpēm, iekļaut jaunus rādītājus un to pakāpes, kā arī svītrot neatbilstošos rādītājus vai to pakāpes.

Aģentūras darbinieku amatu salīdzināšanai aģentūras ietvaros amatu vērtēšanas rādītājiem nosaka katra rādītāja īpatsvaru kopējā rādītāju sistēmā, bet pakāpēm — atbilstošu punktu skaitu.  Aģentūras darbinieka atalgojumu (mēneša amatalgu) nosaka, pamatojoties uz darbinieku amatu vērtēšanas un salīdzināšanas rezultātiem un ņemot vērā, ka aģentūras darbiniekam noteiktais atalgojums (mēneša amatalga) nepārsniedz aģentūras direktora mēneša amatalgu.

 

Akceptēti noteikumi “Prasības laboratoriju darba kvalitātei un laboratoriju inspicēšanai”, kuri nosaka: prasības laboratoriju darba kvalitātei ķīmisko vielu un ķīmisko produktu fizikālo, ķīmisko, toksikoloģisko vai ekotoksikoloģisko īpašību noteikšanā vai pētījumos par šo vielu un produktu iedarbību uz vidi vai cilvēku veselību; laboratoriju inspicēšanas nosacījumus, arī attiecībā uz laboratoriju darba kvalitātes (labas laboratorijas prakses) novērtēšanu, uzraudzību, pētījumu auditu (lai nodrošinātu pētījumu datus, kas salīdzināmi ar citās valstīs veiktajiem pētījumiem, un novērstu tehniskas barjeras tirdzniecībai) un laboratoriju uzraudzību (lai izvairītos no pārbaužu dublēšanas, ietaupītu laiku un resursus, kā arī uzlabotu cilvēku veselības un vides aizsardzību).

Noteikumi attiecas uz pētījumiem, pārbaudēm (izņemot klīniskās) un testiem, kurus veic, lai iegūtu ziņas par biocīdu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu īpašībām, kā arī par to bioloģiskas izcelsmes preparātu vai dzīvu organismu īpašībām, kurus paredzēts izmantot zāļu, augu aizsardzības līdzekļu, kosmētisko produktu, veterināro zāļu, pārtikas piedevu un dzīvnieku barības piedevu sastāvā, un to bīstamību cilvēku veselībai un videi. Pētījumu rezultāti paredzēti iesniegšanai Labklājības ministrijā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un Zemkopības ministrijā, kā arī šo ministriju padotības iestādēs.

Pārbaudāmo vielu un organismu īpašības, kā arī bīstamību pēta laboratorijas apstākļos, siltumnīcās vai vidē, izmantojot bioloģiskas, ķīmiskas vai fizikālas sistēmas vai to kombinācijas. Veicot pētījumus, ņem vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijas par labas laboratorijas prakses principiem.

Latvijā tiek atzīti Eiropas Savienības, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstīs atbilstoši Latvijā vai Eiropas Savienībā noteiktajām normām izdotie apliecinājumi vai apstiprinājumi, kas apliecina, ka attiecīgie pētījumi ir veikti un tiek uzraudzīti atbilstoši labas laboratorijas prakses prasībām, šie nosacījumi stājas spēkā ar īpašiem Ministru kabineta nosacījumiem.

Pētījumus veic laboratorijas, kuras uzrauga Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs atbilstoši šo noteikumu prasībām.

Veicot novērtēto laboratoriju darba kvalitātes uzraudzību, Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs periodiski kontrolē laboratoriju, pārbaudot pētījumu nodrošinājumu (arī to, vai laboratorijā ir nepieciešamais personāls, aparatūra un citi materiālie līdzekļi pētījumu veikšanai), procedūras un praksi to atrašanās vietās, izvaicājot vadošo tehnisko personālu un novērtējot atbildīgās personas vadības sistēmu un darba procesu, kā arī novērtē laboratorijā iegūto datu kvalitāti un kopumu un šo noteikumu ievērošanu. Pārbaudei vai novērtējumam Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja darbinieki var pieaicināt ekspertus.

Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.janvāri.

 

Akceptēts rīkojums “Par Aizsardzības īpašumu valsts aģentūras izveidošanu”. Saskaņā ar Publisko aģentūru likuma 8.panta pirmo daļu no 2002.gada 15.septembra sākt Aizsardzības ministrijas pārziņā esošās bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Aizsardzības īpašumu fonds” reorganizāciju un līdz 2002.gada 31.decembrim izveidot Aizsardzības īpašumu valsts aģentūru.

Noteikts, ka aģentūra ir sabiedrības saistību un mantas pārņēmēja. Aģentūra ir Aizsardzības ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde, kuras darbības mērķis ir Aizsardzības ministrijas, Nacionālo bruņoto spēku vienību un Aizsardzības ministrijas padotībā esošo iestāžu darbības nodrošināšanai nepieciešamā nekustamā īpašuma pārvaldīšana.

Noteiktas šādas aģentūras funkcijas: Aizsardzības ministrijas valdījumā esošā nekustamā īpašuma, valsts militārās aizsardzības objektu un valsts aizsardzības vajadzībām nomātā nekustamā īpašuma apsaimniekošana; valsts militārās aizsardzības objektu celtniecības organizēšana; vides aizsardzības pasākumu veikšana valsts militārās aizsardzības objektos.

Aizsardzības ministrijai uzdots izstrādāt un līdz 2002.gada 30.novembrim iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā Aizsardzības īpašumu valsts aģentūras nolikuma projektu un noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 4.septembra noteikumos Nr.392 “Aizsardzības ministrijas nolikums””.

 

Akceptēts rīkojums “Par Latvijas Republikas valdības un Luksemburgas Lielhercogistes valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”, kurš paredz akceptēt konvencijas projektu.

Konvencija paredz nodrošināt katras līgumslēdzējas valsts investoriem stabilu nodokļu maksāšanas režīmu otrā līgumslēdzējā valstī, kuru neietekmēs otras valsts nodokļu normatīvo aktu izmaiņas, kā arī radīt likumīgu pamatu abu valstu nodokļu administrāciju tiešai sadarbībai, novērst iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas, veicot informācijas apmaiņu to starpā.

Noteikts, ka konvencija pēc tās parakstīšanas jāiesniedz apstiprināšanai Saeimā.

 

Akceptēts rīkojums “Par Latvijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības līgumu par savstarpēju palīdzību muitas lietās”, kurš paredz akceptēt līguma projektu.

Līgums veidos līgumtiesisko pamatu savstarpējai administratīvajai palīdzībai starp abu valstu nacionālajām muitas administrācijām, kas izpaudīsies savstarpējā sadarbībā normatīvo aktu muitas lietās pārkāpumu novēršanā, sekmējot un attīstot operatīvās informācijas apmaiņu. Īpaši tiek uzsvērta nepieciešamība pēc sadarbības starp nacionālajām muitas iestādēm, lai novērstu narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgu pārvietošanu, kā arī lai korekti tiktu aprēķināti maksājumi par preču eksportu un importu. Turklāt jāņem vērā, ka ir jābalstās uz stingra tiesiska pamata, lai nodrošinātu to, ka dati, dokumenti un cita informācija, kas tiek iegūta vai tiek sniegta, tiktu likumīgi izmantota otras līgumslēdzējpuses muitas administrācijas darbā.

Finansu ministrs pilnvarots parakstīt līgumu, kurš pēc parakstīšanas iesniedzams apstiprināšanai Saeimā.

 

Akceptēts rīkojums “Par Latvijas Republikas valdības un Turcijas Republikas valdības līgumu par sadarbību un savstarpēju palīdzību muitas lietās”, kurš paredz akceptēt līguma projektu.

Līgums veidos līgumtiesisko pamatu savstarpējai administratīvajai palīdzībai starp abu valstu nacionālajām muitas administrācijām, kas izpaudīsies savstarpējā sadarbībā normatīvo aktu muitas lietās pārkāpumu novēršanā, sekmējot un attīstot operatīvās informācijas apmaiņu. Līgumā īpaši tiek uzsvērta nepieciešamība pēc sadarbības starp nacionālajām muitas iestādēm, lai novērstu narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgu pārvietošanu, kā arī lai korekti tiktu aprēķināti maksājumi par preču eksportu un importu. Turklāt jāņem vērā, ka ir jābalstās uz stingra tiesiska pamata, lai nodrošinātu to, ka dati, dokumenti un cita informācija, kas tiek iegūta vai tiek sniegta, tiktu likumīgi izmantota otras līgumslēdzējpuses muitas administrācijas darbā. Arī līgumslēdzējpušu muitas ierēdņu klātbūtne un darbība otras valsts muitas teritorijā ir jābalsta uz stingri likumīgiem pamatiem.

Finansu ministrs pilnvarots parakstīt līgumu, kurš pēc parakstīšanas iesniedzams apstiprināšanai Saeimā.

 

Akceptēts rīkojums “Par Latvijas e–pārvaldes koordinācijas padomes izveidošanu”, kurš paredz izveidot e–pārvaldes koordinācijas padomi šādā sastāvā: padomes priekšsēdētājs A.Gorbunovs — satiksmes ministrs; padomes priekšsēdētāja vietnieks J.Krūmiņš — īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās; padomes locekļi: U.Klapkalne — Valsts kancelejas direktores vietniece politikas plānošanas un koordinācijas lietās; A.Brencāns — Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks; I.Kamarūts — Ārlietu ministrijas Informācijas tehnoloģiju departamenta direktors; K.Gerhards — Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs; J.Šlihte — Finansu ministrijas Informātikas departamenta direktors; J.Ļabis —Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks; V.Egle — Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks; A.Gailis — Kultūras ministrijas valsts sekretārs; T.Talents — Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieks; V.Legzdiņš — Satiksmes ministrijas valsts sekretārs; V.Zvidriņš —Satiksmes ministrijas Informātikas departamenta direktors; M.Sauļūna — Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos; A.Eglājs — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks; A.Lapiņš — Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks; I.Kalniņš — Pašvaldību lietu pārvaldes direktors; A.Jaunsleinis — Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis; E.Kušners — Eiropas integrācijas biroja direktors; A.Veiss — Valsts kases pārvaldnieks; I.Bērtulsone — Valsts ieņēmumu dienesta Informātikas pārvaldes direktore.

Satiksmes ministrijai uzdots izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par e–pārvaldes koordinācijas padomes sastāva papildināšanu ar galveno e–projektu vadītājiem pēc e–pārvaldes funkcionālā modeļa apstiprināšanas.

 

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Farmācijas likumā”.

Saskaņā ar Publisko aģentūru likumu Valsts zāļu aģentūrai nepieciešams noteikt valsts aģentūras statusu un atbilstoši tam izdarīt grozījumus Farmācijas likuma 8., 9., un 10.pantā. Zāļu cenu aģentūras mērķis un funkcijas atspoguļotas MK 1998.gada 4.novembra noteikumos Nr.428 “Ambulatorajai ārstniecībai paredzēto zāļu, medicīnisko ierīču un preču piegādes izdevumu kompensācijas kārtība”.

Saskaņā ar Publisko aģentūru likumu Zāļu cenu aģentūrai nepieciešams noteikt valsts aģentūras statusu un atbilstoši tam izdarīt grozījumus Farmācijas likuma 11.pantā, kuri paredz noteikt, ka valsts aģentūra “Zāļu cenu aģentūra” ekonomiski novērtē medikamentus, kuru iegāde daļēji vai pilnībā tiek segta no valsts budžeta līdzekļiem, un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nosaka cenas zāļu, medicīnisko ierīču un preču iegādes kompensācijas sistēmā. Zāļu cenu aģentūra atrodas Labklājības ministrijas pārraudzībā. Zāļu cenu aģentūra veic šādas funkcijas: pieņem lēmumu par kompensējamo zāļu, medicīnisko ierīču un preču iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā; pamatojoties uz zāļu ekonomisko novērtēšanu, izvērtē cenas zālēm, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiek iepirktas par valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļiem; veic vai izvērtē zāļu farmakoekonomiskos aprēķinus; izstrādā zāļu farmakoekonomisko aprēķinu veikšanas metodoloģiju; nodrošina zāļu racionālas farmakoterapijas rekomendāciju izstrādi.

Akceptēti noteikumi “Darba aizsardzības prasības, saskaroties ar ķīmiskajām vielām darba vietās”, kuri nosaka darba aizsardzības prasības, nodarbinātajiem saskaroties ar ķīmiskajām vielām (tai skaitā ķīmiskajiem produktiem) darba vietās, ja risks rodas vai var rasties no darba vidē esošu vai ar darba procesu saistītu ķīmisko vielu iedarbības, kā arī īpašus ierobežojumus un aizliegumus attiecībā uz atsevišķām bīstamām ķīmiskajām vielām vai ķīmiskajiem produktiem.

Noteikumi attiecas uz darba vietām, kur nodarbinātais tiek vai var tikt pakļauts tādu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu iedarbībai, kas saskaņā ar Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā noteikto klasifikāciju ir bīstamas ķīmiskās vielas vai bīstami ķīmiskie produkti; kas savu fizikālo, ķīmisko un toksisko īpašību dēļ apdraud nodarbinātā drošību vai veselību, ja tās atrodas darba vidē vai tiek izmantotas darbā; kam ir noteikta aroda ekspozīcijas robežvērtība (AER) — tāda ķīmisko vielu un ķīmisko produktu koncentrācija darba vides gaisā, kas visā nodarbinātā dzīves laikā neizraisa viņa saslimšanu un veselības traucējumus, kuri konstatējami ar mūsdienu izmeklēšanas metodēm, ja attiecīgās ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti iedarbojas uz nodarbināto ne ilgāk par astoņām stundām darba dienā vai ne ilgāk par 40 stundām nedēļā; kam ir noteikti bioloģiskās ekspozīcijas rādītāji (BER) — nodarbinātā organismā uzņemto ķīmisko vielu un to metabolītu koncentrācijas un ķīmisko vielu izraisīto bioloģisko efektu rādītāji nodarbinātā bioloģiskajā vidē, kurus nosaka veseliem nodarbinātajiem, kas ir pakļauti ķīmisko vielu un ķīmisko produktu iedarbībai aroda ekspozīcijas robežvērtības (AER) līmenī.

Šo noteikumu ievērošanu kontrolē Valsts darba inspekcija un citas kontrolējošās institūcijas atbilstoši Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā tām noteiktajai kompetencei.

Noteikts, ka par šo noteikumu ievērošanu ir atbildīgs darba devējs. Darba devējs veic tehniskus un organizatoriskus pasākumus nodarbināto drošības un veselības aizsardzības nodrošināšanai, glabājot, pārvietojot un atdalot nesaderīgas ķīmiskas vielas un ķīmiskus produktus, ņemot vērā konkrēto ķīmisko vielu un ķīmisko produktu fizikālo, ķīmisko un toksisko īpašību radīto risku, iekļaujot šādus pasākumus: novērš viegli uzliesmojošu vielu uzkrāšanos vai ķīmiski nestabilu vielu (vielas, kas dažādu ārēju faktoru ietekmē savas īpašības nesaglabā ilgstoši) bīstamu koncentrāciju darba vietā un darba vides gaisā; nodrošina ugunsdrošības un sprādziendrošības noteikumu ievērošanu un nepieļauj aizdegšanās avotu atrašanos darba vietās, kur tiek veiktas darbības ar sprādzienbīstamām ķīmiskajām vielām, ķīmiskajiem produktiem un viegli uzliesmojošām un ķīmiski nestabilām vielām vai to maisījumiem; nodrošina pirmās palīdzības sniegšanu un citus pasākumus, kas mazina kaitīgo faktoru ietekmi uz nodarbināto veselību un drošību, ja noticis ugunsgrēks vai sprādziens, kas saistīts ar ugunsnedrošu vielu aizdegšanos, vai mazina citas sekas, ko radījušas ķīmiski nestabilas vielas vai to maisījumi; nodrošina normatīvo aktu ievērošanu, kas attiecas uz sprādzienbīstamā vidē lietojamo iekārtu un aizsardzības sistēmu drošību (minētais nosacījums stājas spēkā ar 2003.gada 1.jūliju).

Darba devējs saskaņā ar riska novērtējumu nodrošina pasākumu izstrādi, ko nodarbinātie veic iespējamos nelaimes gadījumos vai avārijās darba vietās, kur strādā ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem un kuras ir pakļautas avāriju riskam. Nodarbināto teorētisko un praktisko apmācību par pirmās palīdzības sniegšanu un rīcību ārkārtējās situācijās (piemēram, ugunsgrēks, ķīmisko vielu noplūde) organizē ne retāk kā reizi gadā, ņemot vērā darba vietas specifiku un darbā lietojamo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu īpašības.

Ja radusies ārkārtēja situācija, darba devējs par to nekavējoties informē nodarbinātos un veic pasākumus ķīmisko vielu un ķīmisko produktu kaitīgās iedarbības novēršanai vai samazināšanai un stāvokļa normalizēšanai (piemēram, iekārtu atvienošana, nodarbināto evakuācija, uguns lokalizēšana, noplūdes kontrole, bīstamās zonas noteikšana un norobežošana). Noteikts, ka ārkārtējās situācijās bīstamajā zonā drīkst atrasties tikai tie nodarbinātie, kuri ir iesaistīti remontdarbos vai kuri veic noteiktus pasākumus ārkārtējās situācijas novēršanai, un kuri ir īpaši apmācīti šādai rīcībai. Ārkārtējās situācijās bīstamajā zonā drīkst veikt tikai tos remontdarbus vai citus darbus, kas nepieciešami ārkārtējās situācijas radīto draudu un seku novēršanai vai samazināšanai.

Darba devējs nodrošina nodarbinātos un nodarbināto uzticības personas ar darba specifikai atbilstošu apmācību un nepieciešamo informāciju par attiecīgajiem darba aizsardzības pasākumiem, lai katrs nodarbinātais prastu aizsargāt sevi un citus nodarbinātos darba vietā. Darba devējs nodrošina pieeju rakstiskai informācijai par riska novērtējumu, kas veikts saskaņā ar šo noteikumu II nodaļas prasībām, ievērojot jebkuras pārmaiņas darba vietā, kas var mainīt riska novērtējuma datus; par pasākumiem riska novēršanai un samazināšanai un par pārmaiņām riska novērtējuma datos; par ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem darba vietā, to koncentrāciju darba vides gaisā, risku nodarbināto drošībai un veselībai, kā arī par ķīmisko vielu un ķīmisko produktu aroda ekspozīcijas robežvērtībām; par drošības datu lapās sniegto ķīmisko vielu un ķīmisko produktu raksturojumu saskaņā ar Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumu; par rīcību un pasākumiem ārkārtējās situācijās.

Darba devējs nodrošina to nodarbināto apmācību, kuriem ir vai ir iespējama saskare ar ķīmiskajām vielām vai ķīmiskajiem produktiem pirms darba uzsākšanas; regulāri, ne retāk kā reizi gadā; atkārtoti, ja darba vidē notiek pārmaiņas, kuras var ietekmēt nodarbināto drošību un veselību, saņemta jauna informācija par ķīmisko vielu un ķīmisko produktu īpašībām vai konstatēts, ka nodarbinātā zināšanu līmenis ir nepietiekams.

Nodarbināto, nodarbināto uzticības personu un viņu pārstāvju konsultēšanās un līdzdalība šajos noteikumos paredzētajos jautājumos notiek saskaņā ar Darba aizsardzības likumu.

Nodarbinātajiem, kuriem darba vietā iespējama saskare ar ķīmiskajām vielām vai ķīmiskajiem produktiem, veic obligātās veselības pārbaudes normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ja ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti darba vietā rada vai var radīt risku nodarbināto drošībai un veselībai, ārstniecības iestādes sniedz informāciju nodarbinātajiem un darba devējam par veselības pārbaužu rezultātiem, nepieciešamo ārstēšanu un veselības stāvokļa papildu izmeklēšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

 

Akceptēti noteikumi “Darba aizsardzības prasības drošības zīmju lietošanā”.

Drošības zīme ir uz konkrētu objektu, darbību vai situāciju attiecināma zīme, signālkrāsojums, akustisks vai roku signāls, kā arī vārdiska saziņa, kas sniedz drošības informāciju darba vietā.

Darba vietā, ņemot vērā attiecīgo situāciju, lieto šādas drošības zīmes: aizlieguma zīme — zīme, kas aizliedz darbību, kura var radīt bīstamu situāciju; brīdinājuma zīme — zīme, kas brīdina par risku vai bīstamību; rīkojuma zīme — zīme, kas norāda uz konkrētu darbību; pirmās palīdzības, evakuācijas izeju un glābšanas papildizeju zīme — zīme, kas sniedz informāciju par pirmās palīdzības sniegšanas vietām, evakuācijas izejām un glābšanas papildizejām; ugunsdrošības zīme — zīme, kas sniedz informāciju par ugunsdzēsības iekārtām un līdzekļiem un to atrašanās vietām, kā arī informāciju par apzīmējumiem evakuācijas plānos vai ugunsdzēsības, glābšanas un civilās aizsardzības pasākumu plānos; informācijas zīme — zīme, kas sniedz papildinformāciju par šajos noteikumos minētajām zīmēm; signālkrāsojums — krāsojums ar specifisku nozīmi; izgaismota zīme — zīme, kas izgatavota, izmantojot puscaurspīdīgu vai caurspīdīgu materiālu, un ir no iekšpuses vai aizmugures izgaismota; akustisks signāls — kodēts (iepriekš noteikts) skaņas signāls, kas tiek pārraidīts ar attiecīgu ierīci, neizmantojot cilvēka balsi vai to atdarinošu mākslīgi radītu balsi; vārdiska saziņa — saziņa, kas sniedz kodētu (iepriekš noteiktu) drošības informāciju ar cilvēka balsi vai to atdarinošu mākslīgi radītu balsi, izmantojot piemērotu ierīci; roku signāls — signāls, kas sniedz kodētu (iepriekš noteiktu) drošības informāciju ar roku un plaukstu kustībām vai pozīcijām personām, kuras izpilda apkārtējiem bīstamus manevrus vai atrodas šo manevru darbības zonā.

Labklājības ministrija, sadarbojoties ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju, iesaka bezpeļņas organizācijai valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” adaptējamo drošības zīmju standartu sarakstu.

Bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” iesniedz publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus var piemērot šo noteikumu drošības prasību izpildei.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas jomā) un Valsts darba inspekcija (darba vietās) veic drošības zīmju tirgus uzraudzību, nodrošinot, lai drošības zīmes, uz kurām attiecināmas šo noteikumu prasības, tiktu piedāvātas tirgū — pārdotas, dāvinātas vai nodotas lietošanā pret atlīdzību vai bez tās.

Ja tirgus uzraudzības iestāde konstatē, ka drošības zīme neatbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām, tā veic normatīvajos aktos noteiktos pasākumus, lai nepieļautu attiecīgo drošības zīmju piedāvāšanu tirgū, kā arī to lietošanu.

Darba devējs nodrošina ar drošības zīmēm darba vietas, kurās darba vides risku vai nopietnas un tiešas briesmas nevar novērst vai samazināt ar kolektīvās aizsardzības tehniskajiem līdzekļiem, kā arī darba organizācijā lietotajiem līdzekļiem, metodēm un procedūrām. Darba devējs ir atbildīgs par attiecīgo drošības zīmju uzturēšanu. Darba devējs, izvēloties drošības zīmes, ņem vērā jebkuru darba vides risku darba vietā.

Nodarbināto iepazīstina ar darba vietā lietotajām drošības zīmēm un drošības zīmju (īpaši signālu un vārdiskas saziņas) nozīmi, kā arī instruē par drošības zīmju lietošanu.

Darba vietā, kurā tiek lietots ceļu, dzelzceļu, iekšzemes ūdensceļu, jūras un gaisa transports, izmanto drošības zīmes, kā arī attiecīgā transporta veida kustības regulēšanas zīmes, ja tas nav pretrunā ar šo noteikumu prasībām.

Šie noteikumi neattiecas uz zīmēm, kuras lieto: bīstamu vielu un preparātu, produktu un iekārtu marķēšanai tirgū, ja attiecīgajos normatīvajos aktos nav atsauces uz šiem noteikumiem; ceļu, dzelzceļu, iekšzemes ūdensceļu, jūras un gaisa transporta kustības regulēšanai ārpus attiecīgās darba vietas.

Drošības zīmes iedala pastāvīgajās zīmēs un īpašiem gadījumiem paredzētajās zīmēs. Pastāvīgi lieto: aizlieguma, brīdinājuma, rīkojuma un ugunsdrošības, kā arī pirmās palīdzības, evakuācijas un glābšanās papildizeju zīmes; drošības zīmes uz konteineriem un cauruļvadiem; signālkrāsojumu vai drošības zīmes tādu vietu apzīmēšanai, kurās iespējama sadursme ar šķēršļiem, krišana vai pastāv krītošu objektu draudi; signālkrāsojumu transporta maršrutu apzīmēšanai. Īpašos gadījumos lieto: izgaismotu zīmi, akustisku signālu vai vārdisku saziņu, ja nepieciešams informēt par bīstamību vai risku, dot norādījumus par konkrētas darbības izpildi, kā arī evakuācijas gadījumos, ņemot vērā iespēju savstarpēji aizvietot vai lietot kopā zīmes saskaņā ar šo noteikumu nosacījumiem; roku signālu vai vārdisku saziņu, ja nepieciešams dot norādījumus nodarbinātajiem, kuri izpilda bīstamus manevrus.

 

Akceptēti “Noteikumi par Saprašanās memorandu starp Latvijas Republikas valdību un Eiropas Kopienu par Latvijas līdzdalību Kopienas uzņēmumu un uzņēmējdarbības programmā, īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem”.

Noteikumi paredz apstiprināt Saprašanās memorandu starp Eiropas Kopienu un Latviju par Latvijas līdzdalību Kopienas uzņēmumu un uzņēmējdarbības programmā, īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Ekonomikas ministrs pilnvarots parakstīt memorandu.

Saskaņā ar Konkurences likuma 5.panta otro daļu, kā arī ievērojot ekonomikas ministra Aigara Kalvīša ieteikumu, Uldis Danga apstiprināts Konkurences padomes locekļa amatā.

 

Akceptēti noteikumi “Ārvalstu komersantu un organizāciju pārstāvniecību un pārstāvju reģistrācijas kārtība”, kuri nosaka ārvalstu komersantu pārstāvniecību un ārvalstīs reģistrētu sabiedrisko un bezpeļņas organizāciju pārstāvniecību un pārstāvju reģistrācijas kārtību.

Pārstāvniecību reģistrs ir elektroniskā veidā uzkrātas informācijas (ierakstu) kopums par ārvalstu komersantu un organizāciju pārstāvniecībām un pārstāvjiem (fiziskas personas, kuras, pamatojoties uz pilnvaru, pārstāv ārvalsts komersantu vai organizāciju).

Pārstāvniecību reģistru uztur Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs.

Pārstāvniecība ir tiesīga uzsākt darbību un uzskatāma par atvērtu tikai pēc tam, kad attiecīgā pārstāvniecība ir reģistrēta pārstāvniecību reģistrā.

Pārstāvniecību reģistrā par katru pārstāvniecību norāda šādu informāciju: reģistrācijas numurs un datums; ārvalsts komersanta vai organizācijas nosaukums, juridiskā adrese un reģistrācijas numurs (ja ir); valsts, kuras rezidents ir ārvalsts komersants vai organizācija; ārvalsts komersanta vai organizācijas darbības pamatvirzieni; ārvalsts komersanta vai organizācijas pārstāvja vārds, uzvārds, adrese, personas kods (ja nav personas koda, norāda personas identifikācijas numuru), pilsonība, kā arī personu apliecinošā dokumenta dati: dokumenta veids; izdošanas datums; numurs; izdevējs; pārstāvniecības juridiskā adrese; darbības termiņš (ja ir noteikts); ziņas par reģistrētajiem grozījumiem; ziņas par pārstāvniecības darbības izbeigšanu; ziņas par aizlieguma atzīmēm; pieteikuma iesniedzēja vārds, uzvārds, personas kods (ja nav personas koda, norāda personas identifikācijas numuru), pilsonība, adrese, kā arī personu apliecinošā dokumenta dati: dokumenta veids; izdošanas datums; numurs; izdevējs.

Lai pārstāvniecību reģistrētu pārstāvniecību reģistrā, Uzņēmumu reģistrā iesniedz pieteikumu. Pieteikumu paraksta ārvalsts komersanta vai organizācijas pilnvarots pārstāvis. Pieteikumam pievieno:  dokumentu, kas apliecina ārvalsts komersanta reģistrāciju attiecīgajā valstī, ja attiecīgās ārvalsts likumos ir paredzēta reģistrācija, bet, ja šāda reģistrācija likumā nav paredzēta, kā arī ja tiek atvērta ārvalsts organizācijas pārstāvniecība, — citu dokumentu, kas apliecina ārvalsts komersanta vai organizācijas tiesisko statusu attiecīgajā valstī; dokumentu, kurā ietverts ārvalsts komersanta vai organizācijas: lēmums atvērt pārstāvniecību Latvijā; pilnvarojums pārstāvim; ārvalsts komersanta vai organizācijas statūtus, nolikumu vai citu tiem pielīdzināmu dokumentu; maksājumu apliecinošu dokumentu par reģistrācijas valsts nodevas samaksu.

Pieteikumu 15 dienu laikā pēc tā saņemšanas (ja citos normatīvajos aktos nav paredzēts īsāks dokumentu izskatīšanas termiņš) izskata Uzņēmumu reģistra valsts notārs un pieņem vienu no šādiem lēmumiem: reģistrēt pārstāvniecību; atteikt reģistrāciju.  Izskatot pieteikumu, Uzņēmumu reģistra valsts notārs pārliecinās par to, vai: ir iesniegti visi šajos noteikumos paredzētie dokumenti; iesniegtie dokumenti atbilst šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām; Uzņēmumu reģistrā nav reģistrēts cits tiesisks šķērslis pārstāvniecības reģistrācijai.

Noteikts, ja tiesiskie šķēršļi reģistrācijai nav konstatēti, Uzņēmumu reģistra valsts notārs: pieņem lēmumu par ieraksta izdarīšanu pārstāvniecību reģistrā, kā arī lēmumā norāda informāciju, kas ierakstāma pārstāvniecību reģistrā; izdara ierakstu pārstāvniecību reģistrā; izsniedz reģistrācijas apliecību. Reģistrācijas apliecībā norāda: pārstāvniecības reģistrācijas numuru; pārstāvniecības reģistrācijas datumu; ārvalsts komersanta vai organizācijas nosaukumu; pārstāvniecības juridisko adresi; darbības termiņu (ja ir noteikts); ārvalsts komersanta vai organizācijas pārstāvja vārdu, uzvārdu un personas kodu (ja nav personas koda, norāda personas identifikācijas numuru); informāciju, ka pārstāvniecībai saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem nav tiesību nodarboties ar saimniecisko darbību.

Lēmums par ieraksta izdarīšanu pārstāvniecību reģistrā stājas spēkā pēc tā parakstīšanas ar brīdi, kad Uzņēmumu reģistra valsts notārs elektroniski apliecinājis ieraksta pilnīgumu un pareizību (autorizējis), ja vien lēmumā nav paredzēts vēlāks spēkā stāšanās laiks. Šādā gadījumā par to izdara attiecīgu atzīmi pārstāvniecību reģistrā. Lēmuma spēkā stāšanās atlikšana nav atļauta ilgāk par mēnesi.

Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņem motivētu lēmumu par reģistrēšanas atteikumu, ja konstatēts, ka: nav iesniegti visi šajos noteikumos minētie dokumenti; iesniegtie dokumenti neatbilst šajos noteikumos vai citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām; Uzņēmumu reģistrā reģistrēts cits tiesisks šķērslis pārstāvniecības reģistrācijai. Par Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmumu var iesniegt sūdzību Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram. Par Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmumu var iesniegt sūdzību tiesā.

Noteikts, ka katrai pārstāvniecībai iekārto atsevišķu lietu, kurā ievieto dokumentus, uz kuriem pamatojoties izdarīti ieraksti pārstāvniecību reģistrā, kā arī citus normatīvajos aktos paredzētos dokumentus.

Noteikumi stājas spēkā 2002.gada 1.oktobrī.

 

Akceptēti “Noteikumi par ārvalstu komersantu un organizāciju pārstāvniecību un pārstāvju reģistrācijas valsts nodevu”, kuri nosaka valsts nodevas likmes par ārvalstu komersantu un organizāciju pārstāvniecību un pārstāvju reģistrāciju pārstāvniecību reģistrā, par grozījumu izdarīšanu pārstāvniecību reģistrā un ārvalstu komersantu un organizāciju pārstāvniecību un pārstāvju darbības izbeigšanas reģistrāciju pārstāvniecību reģistrā, kā arī valsts nodevas maksāšanas kārtību un atvieglojumus.

Par reģistrāciju pārstāvniecību reģistrā tiek noteiktas šādas valsts nodevas likmes (latos): ārvalsts komersanta un organizācijas pārstāvniecības un pārstāvja reģistrācija pārstāvniecību reģistrā — 20; grozījumu izdarīšana pārstāvniecību reģistrā — 10; ārvalsts komersanta un organizācijas pārstāvniecības un pārstāvja darbības izbeigšanas reģistrācija pārstāvniecību reģistrā — 5; reģistrācijas apliecības dublikāta izsniegšana — 5.

Valsts nodevu maksā divkāršā apmērā, ja pieteicējs vēlas, lai reģistrācijas pieteikums tiktu izskatīts četru darbdienu laikā. Valsts nodevu maksā trīskāršā apmērā, ja pieteicējs vēlas, lai reģistrācijas pieteikums tiktu izskatīts darbdienas laikā.

Noteikts, ka valsts nodevu maksā pirms attiecīgā reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas. Valsts nodevu ieskaita valsts pamatbudžetā.

Valsts nodevu nemaksā: par grozījumu izdarīšanu pārstāvniecību reģistrā, ja grozījums ir saistīts ar administratīvo teritoriju pārveidošanu, robežu vai nosaukuma maiņu, kā arī ar ielas nosaukuma vai ēkas numerācijas maiņu; par ieraksta vai grozījumu izdarīšanu pārstāvniecību reģistrā, ja ieraksts tiek izdarīts, pamatojoties uz valsts iestādes lēmumu vai tiesas nolēmumu.

Ja Uzņēmumu reģistra valsts notārs ir pieņēmis lēmumu par atteikumu izdarīt ierakstu pārstāvniecību reģistrā, valsts nodevu neatmaksā.

Ja pieteikuma iesniedzējs divu mēnešu laikā no dienas, kad Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņēmis lēmumu par atteikumu izdarīt ierakstu pārstāvniecību reģistrā, ir novērsis lēmumā norādītos trūkumus un vēlreiz pieteicis to pašu ziņu reģistrēšanu pārstāvniecību reģistrā, atkārtoti valsts nodeva nav jāmaksā.

Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.oktobri.

 

Akceptēti noteikumi “Laulāto mantisko attiecību reģistrācijas kārtība”, kuri nosaka kārtību, kādā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs uztur laulāto mantisko attiecību reģistru un reģistrē laulāto mantiskās attiecības.

Laulāto mantisko attiecību reģistrs ir elektroniskā veidā apkopotas informācijas (ierakstu) kopums. Ierakstus laulāto mantisko attiecību reģistrā izdara Uzņēmumu reģistra valsts notārs. Reģistrāciju veic tā Uzņēmumu reģistra nodaļa, kuras piekritīgajā teritorijā ir laulāto vai viena laulātā dzīvesvieta. Uzņēmumu reģistra piekritīgo nodaļu nosaka saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 13.panta otro daļu.

Mantiskās attiecības, kas nodibinātas ar laulības līgumu pirms laulības noslēgšanas, reģistrēšanai laulāto mantisko attiecību reģistrā piesaka pēc laulības noslēgšanas.

Laulāto mantisko attiecību reģistrācijai iesniedz pieteikumu. Pieteikumam pievieno šādus dokumentus: tā dokumenta oriģinālu vai notariālā kārtībā apliecinātu kopiju, uz kura pamata lūdz izdarīt ierakstu laulāto mantisko attiecību reģistrā. Tā dokumenta oriģinālu vai notariālā kārtībā apliecinātu kopiju, uz kura pamata lūdz reģistrēt laulāto mantiskās attiecības, grozījumus laulāto mantiskajās attiecībās vai laulāto mantisko attiecību izbeigšanu, iesniedz trijos eksemplāros; laulības apliecības kopiju; maksājumu apliecinošu dokumentu par publikāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”; maksājumu apliecinošu dokumentu par valsts nodevas samaksu.

Noteikts, ka, aizpildot pieteikumu, ņem vērā šādus nosacījumus: ja pieteikumu aizpilda ar roku, informāciju raksta salasāmi, ar drukātiem burtiem; ja pieteikumu aizpilda, izmantojot datoru, nav atļauts mainīt veidlapas izkārtojumu;  ja pieteikuma veidlapā nepietiek vietas, izmanto veidlapas papildu eksemplārus un tos pievieno pieteikumam; neaizpildītos informācijas laukumus pieteikumā svītro; pieteikuma iesniedzējs cauršuj pieteikuma lapas un apliecina to skaitu; vietās, kur paredzēta izvēles iespēja vai iespējami vairāki varianti, attiecīgajā laukumā izdara atzīmi x.

Ārvalstīs izdotus publiskus dokumentus, kuri iesniedzami Uzņēmumu reģistrā, legalizē vai attiecīgi apliecina Latvijas Republikas saistošajos starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā.

Noteikts, ka pieteikumu paraksta viens vai abi laulātie. Ja reģistrācijas pieteikumu paraksta laulāto pilnvarota persona, notariālā kārtībā apliecināto pilnvaru pievieno pieteikumam.

Ja laulāto mantiskās attiecības skar uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), komercsabiedrību vai kapitāla (ieguldījuma) daļu tajā, laulātajiem papildus jāiesniedz tik šajos noteikumos minētā dokumenta notariālā kārtībā apliecinātu kopiju, cik uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un komercsabiedrību ir minēts dokumentā, uz kura pamata tiek izdarīts ieraksts laulāto mantisko attiecību reģistrā. Tiesas nolēmuma norakstu var apliecināt arī tiesā, kurā šis nolēmums pieņemts.

Laulātie paziņo Uzņēmumu reģistram par grozījumiem laulāto mantiskajās attiecībās vai citās ziņās, kas attiecas uz reģistrētajām laulāto mantiskajām attiecībām. Šādā gadījumā aizpilda pieteikumu un norāda, kādi grozījumi izdarāmi laulāto mantisko attiecību reģistra ierakstos. Minētos grozījumus paziņo Uzņēmumu reģistram ne vēlāk kā 14 dienu laikā pēc šo grozījumu spēkā stāšanās dienas.

Pieteikumam grozījumu izdarīšanai laulāto mantisko attiecību reģistra ierakstos pievieno šajos noteikumos minētos dokumentus. Šajos noteikumos minēto dokumentu pievieno tikai tādā gadījumā, ja grozīts reģistrēto laulāto mantisko attiecību veids. Grozījumus laulāto mantiskajās attiecībās vai citās ziņās, kas saistītas ar reģistrētajām laulāto mantiskajām attiecībām, paziņo Uzņēmumu reģistra nodaļai, kurā reģistrētas laulāto mantiskās attiecības. Par grozījumiem laulāto mantiskajās attiecībās vai citās ziņās, kas saistītas ar reģistrētajām laulāto mantiskajām attiecībām, šo noteikumu izpratnē uzskatāmi arī gadījumi, ja, neiestājoties laulāto likumiskajām mantiskajām attiecībām, reģistrēto laulāto mantisko attiecību par visas mantas šķirtību vietā tiek nodibinātas un reģistrētas laulāto mantiskās attiecības par mantas kopību un otrādi.

Laulātie paziņo Uzņēmumu reģistram par laulāto mantisko attiecību izbeigšanu. Šādā gadījumā aizpilda pieteikumu, kurā norāda laulāto mantisko attiecību izbeigšanas pamatu. Minētās ziņas sniedz 14 dienu laikā pēc tā dokumenta spēkā stāšanās, uz kura pamata izbeigtas laulāto mantiskās attiecības. Pieteikumam laulāto mantisko attiecību izbeigšanas ierakstīšanai laulāto mantisko attiecību reģistrā pievieno šajos noteikumos minētos dokumentus.

Uzņēmumu reģistra valsts notārs divu darbdienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas lemj par ieraksta izdarīšanu vai atteikumu izdarīt ierakstu laulāto mantisko attiecību reģistrā. Attiecīgo lēmumu noformē rakstiski. Laulāto mantisko attiecību reģistrā norāda šādu informāciju: par laulātajiem: vārds, uzvārds (laulātā pirmslaulības uzvārds); dzīvesvietas adrese; personas kods; pases izdošanas laiks un vieta, pases sērija un numurs. Ja pases nav, ieraksta cita pasei pielīdzināma dokumenta datus; par laulāto mantisko attiecību veidu: visas mantas šķirtība vai mantas kopība; ieraksta izdarīšanas laiks; informācija par dokumentu, uz kura pamata nodibinātas attiecības; laulāto mantisko attiecību izbeigšanas laiks un pamats; par laulāto mantisko attiecību sevišķajiem veidiem: manta, ko laulātie laulības līgumā noteikuši par atsevišķu; laulātā atbildība par otra laulātā saistībām; laulāto mantisko tiesību ierobežojumi; citas ziņas, kas attiecas uz trešajām personām; atzīmes.

Lēmums par ieraksta izdarīšanu laulāto mantisko attiecību reģistrā stājas spēkā pēc tā parakstīšanas ar brīdi, kad Uzņēmumu reģistra valsts notārs elektroniski apliecinājis ieraksta pilnīgumu un pareizību (autorizējis).

Saņemot lēmumu par laulāto mantisko attiecību reģistrāciju, lēmumu par laulāto mantisko attiecību veida grozījuma reģistrāciju vai lēmumu par laulāto mantisko attiecību izbeigšanas reģistrāciju, laulātie Uzņēmumu reģistra valsts notāram iesniedz pases. Ja pases nav, laulātie iesniedz citu pasei pielīdzināmu dokumentu. Uzņēmumu reģistra valsts notārs laulāto pasēs vai citā pasei pielīdzināmā dokumentā izdara atzīmi par laulāto mantisko attiecību reģistrāciju, par laulāto mantisko attiecību veida grozījuma reģistrāciju vai par laulāto mantisko attiecību izbeigšanas reģistrāciju un norāda ieraksta izdarīšanas vietu, laiku, laulāto mantisko attiecību reģistrācijas numuru un ziņas par nodibināto, grozīto vai izbeigto laulāto mantisko attiecību veidu.

Ja ieraksts laulāto mantisko attiecību reģistrā neatbilst lēmumam par ieraksta izdarīšanu, noteicošais ir lēmums.

Katram reģistrētajam laulāto mantisko attiecību gadījumam piešķir reģistrācijas numuru un iekārto atsevišķu lietu. Reģistrācijas lietā ievieto dokumentus, uz kuru pamata ir izdarīti ieraksti laulāto mantisko attiecību reģistrā.

Ja pieņemts lēmums par ieraksta izdarīšanu, Uzņēmumu reģistra valsts notārs izdara atzīmi uz dokumenta, uz kura pamata reģistrē laulāto mantiskās attiecības, laulāto mantisko attiecību veida grozījumus vai laulāto mantisko attiecību izbeigšanu, un norāda ieraksta izdarīšanas vietu, laiku, laulāto mantisko attiecību reģistrācijas numuru un ziņas par nodibināto, grozīto vai izbeigto laulāto mantisko attiecību veidu.

Uzņēmumu reģistrs darbdienas laikā pēc lēmuma spēkā stāšanās par ieraksta izdarīšanu laulāto mantisko attiecību reģistrā nosūta sludinājuma tekstu par laulāto mantisko attiecību reģistrāciju, laulāto mantisko attiecību veida grozījuma reģistrāciju vai laulāto mantisko attiecību izbeigšanas reģistrāciju publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un norāda ieraksta izdarīšanas vietu, laiku, laulāto mantisko attiecību reģistrācijas numuru, laulāto vārdu, uzvārdu, personas kodu un ziņas par nodibināto, grozīto vai izbeigto laulāto mantisko attiecību veidu.

Uzņēmumu reģistrs šajos noteikumos minēto informāciju darbdienas laikā pēc lēmuma spēkā stāšanās par ieraksta izdarīšanu laulāto mantisko attiecību reģistrā nosūta kustamo lietu reģistru turētājiem un zemesgrāmatu nodaļām. Informācijas apmaiņa starp Uzņēmumu reģistru kā laulāto mantisko attiecību reģistra turētāju, kustamo lietu reģistra turētājiem un zemesgrāmatu nodaļām var notikt arī elektronisko dokumentu veidā.

 Ja laulāto mantisko attiecību reģistra ierakstos konstatēta pārrakstīšanās kļūda, Uzņēmumu reģistra valsts notārs nosūta paziņojumu uz laulāto dzīvesvietas adresi un norāda: kļūdu, kas konstatēta laulāto mantisko attiecību reģistra ierakstos; kārtību, kādā tiks labots laulāto mantisko attiecību reģistra ieraksts; saprātīgu termiņu iebildumu celšanai.

Ja viens vai abi laulātie noteiktajā termiņā iebildumus neceļ, Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņem lēmumu par laulāto mantisko attiecību reģistra ieraksta labošanu un izdara par to attiecīgu atzīmi laulāto mantisko attiecību reģistra ierakstos. Sludinājuma tekstu par laulāto mantisko attiecību reģistra ieraksta labošanu Uzņēmumu reģistrs nosūta publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, ar to saistītos izdevumus sedzot no Uzņēmumu reģistra līdzekļiem.

Izdarīt ierakstu laulāto mantisko attiecību reģistrā atsaka, ja: nav iesniegti visi laulāto mantisko attiecību reģistrācijai nepieciešamie dokumenti saskaņā ar šo noteikumu prasībām; iesniegtie dokumenti neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām; dokumenti nav iesniegti pēc piekritības; pieteikumā norādītās ziņas ir neskaidras vai ziņas nesatur nepieciešamo informāciju; pieteikumu nav iesniedzis viens vai abi laulātie vai viņu pilnvarotā persona. Par Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmumu izdarīt ierakstu vai atteikt izdarīt ierakstu laulāto mantisko attiecību reģistrā var iesniegt sūdzību Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram. Par Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmumu, kas saistīts ar ierakstiem laulāto mantisko attiecību reģistrā, var iesniegt sūdzību tiesā.

Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai elektroniski uzkrāto informāciju par reģistrētajām laulāto mantiskajām attiecībām līdz 2002.gada 31.decebrim ieraksta laulāto mantisko attiecību reģistrā. Pēc laulāto mantisko attiecību ierakstīšanas laulāto mantisko attiecību reģistrā ierakstus atļauts labot tikai šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.oktobri.

 

Akceptēti “Noteikumi par laulāto mantisko attiecību reģistrācijas valsts nodevu”, kuri nosaka valsts nodevas likmes par ierakstu izdarīšanu laulāto mantisko attiecību reģistrā, kā arī valsts nodevas maksāšanas kārtību un atvieglojumus.

Par ierakstu izdarīšanu laulāto mantisko attiecību reģistrā tiek noteiktas šādas valsts nodevas likmes (latos): laulāto mantisko attiecību reģistrēšana — 10; grozījumu reģistrēšana laulāto mantiskajās attiecībās vai citās ziņās, kas saistītas ar laulāto mantiskajām attiecībām, — 5; laulāto mantisko attiecību izbeigšanas reģistrēšana — 5.

Valsts nodevu maksā pirms attiecīgā reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas, to ieskaita valsts pamatbudžetā.

Valsts nodevu nemaksā: par ieraksta izdarīšanu laulāto mantisko attiecību reģistrā, ja ieraksts saistīts ar administratīvo teritoriju pārveidošanu, robežu vai nosaukuma maiņu, kā arī ielas nosaukuma vai ēkas numerācijas maiņu; par ieraksta izdarīšanu laulāto mantisko attiecību reģistrā, ja ieraksts tiek izdarīts, pamatojoties uz tiesas nolēmumu.

Valsts nodevu neatmaksā, ja Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņēmis lēmumu par atteikumu izdarīt ierakstu laulāto mantisko attiecību reģistrā.

Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.oktobri.

 

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā izsniedz, reģistrē un pagarina uzturēšanās atļauju bēglim un personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss”, kuri nosaka kārtību, kādā: izsniedz pastāvīgās uzturēšanās atļauju bēglim un veic tās ikgadējo reģistrāciju; izsniedz pastāvīgās uzturēšanās vai termiņuzturēšanās atļauju personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, kā arī pārreģistrē pastāvīgās uzturēšanās atļauju un pagarina termiņuzturēšanās atļauju. Šajos noteikumos minētās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas reģistrē reizi gadā.

Lai saņemtu pastāvīgās uzturēšanās vai termiņuzturēšanās atļauju, bēglis vai persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss, personīgi iesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Bēgļu lietu departamentā šādus dokumentus: iesniegumu; personu apliecinošu vai ceļošanas dokumentu un savu bērnu personu apliecinošus vai ceļošanas dokumentus; dokumentu, kas apliecina ziņas par dzīvesvietu Latvijas Republikā.

Lai pagarinātu termiņuzturēšanās atļauju, persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss, personīgi iesniedz departamentā šādus dokumentus: personu apliecinošu vai ceļošanas dokumentu un savu bērnu personu apliecinošus vai ceļošanas dokumentus; dokumentu, kas apliecina ziņas par dzīvesvietu Latvijas Republikā.

Lai reģistrētu pastāvīgās uzturēšanās atļauju, bēglis un persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss, personīgi iesniedz departamentā šādus dokumentus: personu apliecinošu vai ceļošanas dokumentu un savu bērnu personu apliecinošus vai ceļošanas dokumentus; dokumentu, kas apliecina ziņas par dzīvesvietu Latvijas Republikā.

Izsniedzot un pagarinot termiņuzturēšanās atļauju vai reģistrējot pastāvīgās uzturēšanās atļauju, departamenta amatpersona pārbauda personas iesniegtos dokumentus un pārliecinās par personas identitāti.

Dokumentus termiņuzturēšanās atļaujas pagarināšanai vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas reģistrācijai bēglis vai persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss, iesniedz departamentā ne vēlāk kā trīsdesmit dienas pirms uzturēšanās atļaujā noteiktā termiņa beigām.

Departamenta amatpersona mēneša laikā pēc šajos noteikumos minēto dokumentu saņemšanas izsniedz, pagarina vai reģistrē attiecīgo uzturēšanās atļauju.

Departamenta amatpersona, izsniedzot pastāvīgās uzturēšanās vai termiņuzturēšanās atļauju, informē bēgli vai personu, kurai piešķirts alternatīvais statuss, ka: pastāvīgo uzturēšanās atļauju nepieciešams reģistrēt katru gadu; pēc dzīvesvietas maiņas septiņu dienu laikā par to nepieciešams rakstiski informēt departamentu, pievienojot dokumentu, kas apliecina ziņas par dzīvesvietu Latvijas Republikā.

Saņemot uzturēšanās atļauju, bēglis vai persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss, ar parakstu apliecina, ka ir informēta par pienākumiem, kas jāpilda saskaņā ar šiem noteikumiem.

 

Akceptēti noteikumi “Noteikumi par bēgļa ceļošanas dokumentu”, kuri nosaka bēgļa ceļošanas dokumenta paraugu (vienlaikus tas ir arī personu apliecinošs dokuments), pases izsniegšanas un nodošanas kārtību, derīguma termiņus, kā arī pasē papildus iekļaujamās ziņas, lai uzlabotu pases drošību pret viltojumiem, paplašinātu funkcionalitāti un atvieglotu tās izmantošanu.

Noteikts, ka pasi izsniedz personai, kurai likumā noteiktajā kārtībā piešķirts bēgļa statuss. Pasi izsniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Bēgļu lietu departaments. Lai saņemtu pasi, persona departamentā uzrāda lēmumu par bēgļa statusa piešķiršanu un iesniedz šādus dokumentus: personu apliecinošu dokumentu un ceļošanas dokumentu, kas ir personas rīcībā; divas fotokartītes, kas izgatavotas saskaņā ar šiem noteikumiem.

 

Akceptēti “Noteikumi par patvēruma meklētāja personas dokumentu un tā izsniegšanas kārtība”, kuri nosaka patvēruma meklētāja personas dokumenta formu un kārtību, kādā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Bēgļu lietu departaments izsniedz minēto dokumentu.

Dokumentu patvēruma meklētājam izsniedz neatkarīgi no viņa vecuma uz laiku, līdz tiek pieņemts galīgais lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai lēmums par atteikumu piešķirt attiecīgo statusu.

Ja patvēruma meklētāja pieteikuma par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu izskatīšanas termiņš tiek pagarināts, bet iepriekš izsniegtā dokumenta derīguma termiņš beidzas līdz lēmuma paziņošanas dienai, departaments izsniedz jaunu dokumentu.

Dokumentu — karti — izgatavo atbilstoši šo noteikumu pielikumā noteiktajam paraugam un tajā iekļauj šādu informāciju: izdevējiestādes nosaukums, dokumenta numurs, izdošanas datums un vieta, derīguma termiņš; ziņas par patvēruma meklētāju: vārds (vārdi), uzvārds; dzimšanas datums un vieta; pilsonība; ja patvēruma meklētājs ir jaunāks par 18 gadiem, dokumentā norāda vecāku, aizbildņa vai Bēgļu lietu apelācijas padomes iecelta neatkarīga pilnvarota pārstāvja vārdu un uzvārdu. Ja bērns ir jaunāks par gadu, dokumentā norāda viņa acu krāsu un auguma garumu; patvēruma meklētāja fotogrāfija; atzīmes par patvēruma meklētāju izmitināšanas centra administrācijas atļauju uzturēties ārpus patvēruma meklētāju izmitināšanas centra.

Patvēruma meklētāja vārdu un uzvārdu dokumentā ieraksta atbilstoši latviešu valodas pareizrakstības noteikumiem.

Valsts robežsardze piecu dienu laikā pēc patvēruma meklētāja rakstiska pieteikuma saņemšanas nodod departamentam minēto pieteikumu, divas patvēruma meklētāja fotokartītes (35 x 45 mm), kas izgatavotas no viena fotonegatīva un ir vienā blokā (personas sejai fotoattēlā jābūt atsegtai, bez galvassegas), pirkstu un delnu nospiedumu paraugu (ja patvēruma meklētājs ir sasniedzis 14 gadu vecumu), kā arī citu Valsts robežsardzes rīcībā esošo informāciju par patvēruma meklētāju. Departaments dokumentu izsniedz desmit dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas.

Pirms dokumenta izsniegšanas departamenta amatpersona informē patvēruma meklētāju valodā, kuru viņš saprot, par to, ka Latvijā ir noteikta atbildība par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu.

Izsniedzot dokumentu, departamenta amatpersona patvēruma meklētājam izskaidro, ka viņam ne vēlāk kā dienas laikā jāziņo par: dokumenta nolaupīšanu vai bojāeju — patvēruma meklētāju izmitināšanas centra amatpersonai; par dokumenta nolaupīšanu — attiecīgajai Valsts policijas iestādei.

Patvēruma meklētājs: parakstās par dokumenta saņemšanu; ar parakstu apliecina, ka departamenta amatpersona, izsniedzot dokumentu, viņu ir brīdinājusi par atbildību apzināti nepatiesu ziņu sniegšanas gadījumā.

Dokumentu izsniedz atkārtoti, ja: beidzies dokumenta derīguma termiņš; dokuments ir bojāts; tajā izdarītas normatīvajos aktos neparedzētas atzīmes; mainījies personas vārds vai uzvārds (vārds un uzvārds); mainījies patvēruma meklētāja ārējais izskats; mainījušās citas dokumentā ierakstītās ziņas vai dokumentā konstatētas neprecizitātes; patvēruma meklētājs rakstiski ziņojis par dokumenta nolaupīšanu vai bojāeju šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

Lai dokumentu saņemtu atkārtoti, patvēruma meklētājs departamentā iesniedz: iesniegumu; apmaināmo dokumentu, ja tāds ir; divas fotokartītes. Pirms dokumenta atkārtotas izsniegšanas departamenta amatpersona pārliecinās par dokumenta saņēmēja identitāti. Departaments dokumentu izsniedz atkārtoti triju darbdienu laikā pēc šajos noteikumuos minēto dokumentu saņemšanas.

 

Akceptēts rīkojums “Par Latvijas Nacionālo nodarbinātības plānu 2002.gadam”, kurš akceptē Latvijas Nacionālo nodarbinātības plānu 2002.gadam.

Ministrijām un citām atbildīgām institūcijām uzdots nodrošināt nodarbinātības plāna izpildi tām piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.

Ekonomikas ministrijai uzdots koordinēt nodarbinātības plāna izpildi.

Atbildīgajām institūcijām ir jāiesniedz Ekonomikas ministrijā informācija par nodarbinātības plānā paredzēto pasākumu izpildi: līdz 2002.gada 15.septembrim — par pirmajā pusgadā veiktajiem pasākumiem; līdz 2003.gada 15.martam — par 2002.gadā veiktajiem pasākumiem.

Ekonomikas ministram uzdots: līdz 2002.gada 15.oktobrim iesniegt Valsts kancelejā Ministru prezidenta rīkojuma projektu par vadības grupas izveidošanu Latvijas Nacionālā nodarbinātības plāna 2003.gadam projekta sagatavošanai. Projektu izstrādāt, pamatojoties uz Latvijas valdības un Eiropas Komisijas kopējās deklarācijas par Latvijas nodarbinātības politikas prioritātēm projektu; apkopot un attiecīgi līdz 2002.gada 15.oktobrim un 2003.gada 15.aprīlim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informāciju par nodarbinātības plāna izpildes gaitu.

Labklājības ministram uzdots izveidot darba grupu, lai sagatavotu koncepcijas projektu par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos un citiem pasākumiem nelegālās nodarbinātības samazināšanai un nodokļu ieņēmumu palielinājumam, un līdz 2002.gada 1.novembrim iesniegt koncepcijas projektu noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā. Darba grupai koncepcijas projektā iekļaut priekšlikumus par valsts institūciju, darba devēju organizāciju un arodbiedrību sadarbības uzlabošanu nelegālās nodarbinātības kontrolē saskaņā ar Darba likumu.

 

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!