Par problēmu saasinājumiem un risinājumiem veselības aprūpē

Vakar, 3.septembrī: labklājības ministrs Viktors Jaksons preses konferencē par P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunajiem statūtiem; slimnīcas arodorganizācijas rīkotais pikets pie Labklājības ministrijas pret ministrijas izstrādātajiem statūtu grozījumiem Foto: A.F.I.

Vakar, 3.septembrī, labklājības ministrs Viktors Jaksons pārtrauca Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas ārkārtas pilnsapulci, kurā piedalījās slimnīcas pilnvarnieki un valdes locekļi un kurā tika lemts par slimnīcas statūtu grozījumiem un slimnīcas pārvaldes formas maiņu. Sapulce tika pārtraukta pēc Ministru prezidenta Andra Bērziņa telefoniska lūguma labklājības ministram, kas ticis izteikts tieši sapulces laikā, ziņo LETA. Par plānotajiem P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas statūtu grozījumiem V.Jaksonam nākampirmdien, 9.septembrī, būs jāziņo valdību veidojošo partiju koalīcijas padomei. Vienlaikus labklājības ministram jāpiedāvā vienots slimnīcu pārvaldes modelis visām valsts un pašvaldību slimnīcām, informē Ministru prezidenta preses sekretārs Arnis Lapiņš. Kā aģentūrai LETA skaidrojis Ministru prezidenta pārstāvis, valdības vadītājam ir iebildumi pret P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas plānoto pārvaldes modeli, kas paredz slimnīcas direktora pilnvaru mazināšanu un lēmējvaras nodošanu valdes rokās. Šādu sistēmu A.Bērziņš uzskata par sarežģītu un smagnēju.

Pret P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas statūtu grozījumiem iebilst arī paši slimnīcas darbinieki, kas vakarrīt savu protestu pauda, piketējot pie Labklājības ministrijas.

Labklājības ministrija par nepieciešamību mainīt slimnīcas pārvaldes formu lēma pēc slimnīcas direktora Māra Pļaviņa darba pārbaudes, kas tika veikta no 9.līdz 23.augustam un tika ierosināta pēc sūdzību saņemšanas no pacientiem par slimnīcas un tās ārstu darbu. Pēc Labklājības ministrijas informācijas, šogad par P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcu saņemtas 20 sūdzības — gan ministrijā, gan Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijā (MADEKKI). Pēc Labklājības ministrijas veiktās pārbaudes kā galvenie trūkumi slimnīcas direktora darbā atzīmēta sliktā iedzīvotāju informēšanas kārtība par dažādiem ar veselības aprūpes sniegšanu saistītiem jautājumiem. Labklājības ministrijas izplatītajā informācijā Labklājības ministrijas valsts sekretāre Maija Poršņova norādījusi, ka slimnīcas direktoram acīmredzami ir grūti savā darbībā saskaņot gan slimnīcas kā uzņēmuma intereses, gan pacientu intereses un slimnīcas akadēmiskās intereses. Ar slimnīcas kā uzņēmuma vadīšanu M.Pļaviņš tiek galā labi, taču pacienta interešu ievērošanā viņa profesionālā darbība klibo — teikts Labklājības ministrijas paziņojumā presei.

Tāpēc ministrija uzskatīja, ka slimnīcā ir jāizveido valde, kuras priekšsēdētājs vairs nebūtu slimnīcas direktors un kurā bez slimnīcas pārstāvjiem darbotos arī sabiedrības deleģēti cilvēki. Atstājot slimnīcas direktoram tikai izpildvaras funkcijas, Labklājības ministrija bija paredzējusi novērst arī potenciālo interešu konfliktu, kas varētu rasties, ja investīciju saņēmēji un dalītāji būtu vienas un tās pašas personas.

Savukārt P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas direktors Māris Pļaviņš, reaģējot uz Labklājības ministrijas ieteikumu uzlabot pacientu informēšanas kārtību un veicināt ārstu un sabiedrības dialogu, sarunā ar labklājības ministru ierosinājis izveidot slimnīcā sabiedrisku padomi, kurā darbotos pārstāvji gan no pašvaldībām, gan akadēmiskajām struktūrām, ārstu, slimnīcu un invalīdu organizācijām.

Masu mediju, sabiedrības un, visbeidzot, arī atbildīgo valsts pārvaldes institūciju uzmanība P.Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai tika pievērsta pēc vairāku pacientu ziņojumiem par to, ka slimnīcas ārsti pieprasa naudu pirms medicīnisko pakalpojumu sniegšanas. Nelegālo maksājumu problēmas risināšanā iesaistījās lielākās Latvijas slimnīcas, ārstu un pacientu organizācijas, Labklājības ministrija un valdība, pagaidām gan daudzmaz vienotu nostāju atrodot tikai viedoklī, ka veselības aprūpes finansējums un arī medicīnas darbinieku atalgojums ir nepietiekams, ka valstī nav stingri definēts valsts garantēto veselības aprūpes pakalpojumu minimums un ka ir nepieciešams mainīt veselības aprūpes finansēšanas kārtību. Par reālu soli šajā virzienā var uzskatīt vakar Ministru kabinetā akceptēto veselības aprūpes finansēšanas koncepciju, kas paredz pašreizējo finansēšanas avotu — iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu veselības aprūpes speciālajā budžetā — aizstāt ar valsts pamatbudžeta dotāciju, kura laika posmā līdz 2007.gadam būtu jāpalielina tā, lai ik gadu veselības aprūpes finansējums pieaugtu par vismaz 0,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tādā gadījumā 2007.gadā valsts budžeta dotācija veselības aprūpei segtu 80 līdz 90 procentus no izdevumiem par iedzīvotāju veselības aprūpi un būtu 6 līdz 7 procenti no IKP.

Ja tā notiks, varēs apgalvot, ka nepatīkami starpgadījumi vienā Latvijas slimnīcā būs rosinājuši pozitīvas pārmaiņas veselības aprūpes sistēmā. Vakar nepieņemtie P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas statūtu grozījumi, iespējams, arī aizsāks kādu jaunu posmu Latvijas slimnīcu attīstībā, turklāt jācer — pozitīvu.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore