Par jauninājumiem patvēruma piešķiršanas jautājumos

Vakar, 4. septembrī, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) rīkotajā preses konferencē tās priekšnieks Mārtiņš Bičevskis informēja par jaunākajām izmaiņām likumdošanā patvēruma jautājumos. Tā kā ar šā gada 1. septembri stājas spēkā 7.martā Saeimā pieņemtais Patvēruma likums un tuvāko nedēļu laikā tiks akceptēti arī vairāki Ministru kabineta noteikumi, var atzīt, ka ir pilnībā sakārtota patvēruma piešķiršanas procedūras likumiskā puse, atzina M. Bičevskis. Runājot par jautājuma politisko un sabiedrisko pusi, PMLP priekšnieks secināja, ka Latvijā pašlaik lielu problēmu to risināšanā nav. Latvijas prakse patvēruma jautājumos, sākot no 1998.gada, nav liela. Pa šiem gadiem mūsu valstī patvērumu lūguši tikai 103 cilvēki. Bez tam jaunais likums sekmēs robežas šķērsošanas procedūras efektivitātes palielināšanos. Tas veicinās arī pieteikumu izskatīšanas procedūras vienkāršošanu. Likumā ietvertās normas atbildīs gan Eiropas Savienības prasībām, gan starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos noteiktajam.

M. Bičevskis skaidroja jaunajā likumā ietvertās normas patvēruma piešķiršanas procedūras sakārtošanā. Tā, piemēram, likumā saskaņā ar Dublinas konvenciju ir noteikti trīs statusi patvēruma meklētājam. Pēc pieteikuma izskatīšanas personai var tikt piešķirts bēgļa, alternatīvais statuss vai pagaidu aizsardzība. Līdzšinējā kārtība paredzēja tikai bēgļa statusu, ko pēc termina skaidrojuma piešķirt var ļoti reti. Bēglis ir persona, kura “...sakarā ar labi pamatotām bailēm no vajāšanas rases, reliģijas, tautības, piederības sociālai grupai vai politiskās pārliecības dēļ atrodas ārpus savas pilsonības valsts un nespēj vai sakarā ar šādām bailēm nevēlas izmantot šīs valsts aizsardzību”. No Latvijā patvērumu lūgušajiem 103 cilvēkiem bēgļa statuss piešķirts tikai astoņiem.

Vēl viens jaunums patvēruma jautājumu likumdošanā ir precīzi noteikta iesaistīto iestāžu kompetence. Ir samazināts arī iesaistīto iestāžu skaits. Turpmāk šos jautājumus risinās tikai PMLP un Valsts robežsardze. Trešais jauninājums ir iespēja patvēruma meklētājam atkārtoti iesniegt pieteikumu.

M.Bičevskis uzsvēra, ka patlaban Latvijas sabiedrībā kopumā valda negatīva nostāja par bēgļu uzņemšanu. Par to liecina arī SKDS dati. To M.Bičevskis skaidro ar neziņu un uzskata, ka turpmāk sabiedrības informēšanas jautājumiem ir jāvelta pienācīga uzmanība. “Diemžēl Latvijas iedzīvotāji ir aizmirsuši pieredzi, kad Otrā pasaules kara laikā liela daļa Latvijas pilsoņu bija spiesti lūgt patvērumu citās valstīs un to arī saņēma. Tādēļ ir jāskaidro un jāpalīdz saprast, ko nozīmē būt bēglim vai patvēruma meklētājam un kā tas ietekmē Latvijas iedzīvotāju.”

Preses konferences noslēgumā M.Bičevskis iepazīstināja ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājaslapas jauno versiju. Tā ir veidota trīs — latviešu, krievu un angļu — valodā un domāta dažādām mērķauditorijām — iedzīvotājiem, pētniekiem, žurnālistiem. Mājaslapa piedāvās informāciju par PMLP pakalpojumiem, iesniedzamajiem dokumentiem, kā arī ziņas par iestādes darba laikiem visās teritoriālajās iestādēs. Interesentiem būs iespēja elektroniskā formā iesniegt savus jautājumus un saņemt speciālistu atbildi. Pašlaik vislielākā interese ir par jaunajām Latvijas pasēm, taču izziņai tiek piedāvātas arī citas tēmas. Mājaslapas apjoms ir 150 lapu, un tās sagatavošana izmaksājusi 4,5 tūkstošus latu.

Zaida Kalniņa, “LV” nozares redaktore