• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par dzīvokļu īpašnieku likumīgajām tiesībām. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.09.2002., Nr. 126 https://www.vestnesis.lv/ta/id/66039

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par sausuma radīto zaudējumu atlīdzību zemniekiem

Vēl šajā numurā

05.09.2002., Nr. 126

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par dzīvokļu īpašnieku likumīgajām tiesībām

Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētājs Jānis Karpovičs ir sagatavojis atsauksmi par Latvijas Republikas Ministru kabineta 13. augusta lēmumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvokļa īpašumu””.

Jānis Karpovičs uzskata, ka daži piedāvātie likuma grozījumi ir pretrunā ar Civillikuma normām un ierobežo dzīvokļu īpašnieku likumīgās tiesības.

Piedāvātajos likuma grozījumos 12. panta (3) daļa attiecina uz dzīvokļa īpašnieku “visus daudzdzīvokļu mājas un zemes gabala apgrūtinājumus, kā arī pienākumu atmaksāt saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu vai savstarpējā līgumā paredzēto aizdevumu proporcionāli viņa dzīvokļa īpašuma platībai”.

Tas nozīmē, ka 51% dzīvokļu īpašnieku kopības var pieņemt lēmumu par aizdevuma ņemšanu, ar to uzliekot apgrūtinājumu visiem dzīvokļu īpašniekiem, tātad ar to faktiski dzīvokļu īpašumi tiek ieķīlāti.

Ja kāda daļa kopīpašnieku nav piekritusi aizdevuma ņemšanai ar hipotēkas nostiprinājumu Zemesgrāmatā, viņiem tomēr būs jāpilda aizdevuma atmaksāšanas noteikumi, pretējā gadījumā piedziņa tiks vērsta pret īpašumu, kas ieķīlāts pret viņu gribu.

Civillikuma 1071. pants nosaka, ka uz kopējo lietu gulošās nastas apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām.

Taču A. Grūtups un E. Kalniņš “Civillikuma komentāros (3. daļā — Lietu tiesības. Īpašums. Otrais papildinātais izdevums. — Rīga. Tiesu namu aģentūra, 2002.) šī panta komentāros uzskata, ka kopējās lietas saglabāšanas un uzturēšanas izdevumu (apsaimniekošana, pārvaldīšana, remonts, pārbūve, apdrošināšana u.c.) pienākums kopīpašniekam rodas tikai tad, ja viņš ir piekritis to taisīšanai (CL 1068. panta 1.d.). Izņēmuma kārtā kopīpašniekam ir pienākums atbilstoši savas domājamās daļas lielumam atlīdzināt nepieciešamos izdevumus, kurus kopējai lietai taisījis cits kopīpašnieks, kaut arī bez pārējo (vai visu) kopīpašnieku piekrišanas.

Tātad, lai likuma grozījumu 16.1 pantā paredzēto aizdevumu dzīvokļu īpašnieku kopība varētu ņemt, ir jābūt visu dzīvokļu īpašnieku piekrišanai vai arī aizdevums jāņem nepieciešamo izdevumu segšanai.

Ņemot vērā pašreizējo sociāli ekonomisko situāciju un to, ka ievērojamai daļai dzīvokļu īpašnieku ienākumi ir minimāli, šādi likuma grozījumi varētu novest pie tā, ka vismaz 10% īpašnieku zaudēs savus dzīvokļus, uzskata Jānis Karpovičs.

 

Rīgas domes Informācijas  un sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!