Kā mūsu uzņēmējiem klāsies Eiropā

Par biznesa forumu “Latvijas uzņēmēju iespējas Eiropas Savienībā”

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” Ārlietu ministrs Indulis Bērziņš un Ministru prezidents Andris Bērziņš

Jau trešo gadu izdevniecība “Lietišķās informācijas dienests” un žurnāls “Kapitāls” rīko biznesa forumu, kas veltīts kādai īpašai, tobrīd aktuālai tēmai. Pirmajā forumā tika iztirzāta tēma “Sieviete uzņēmējdarbībā”, bet pērn uzņēmēji un valsts amatpersonas diskutēja par nodokļu politiku Latvijā.

Vakar, 4. septembrī, uzņēmēji pulcējās vienkopus, lai pārspriestu Latvijas komersantu iespējas Eiropas Savienībā (ES) . Šoreiz forums tapa sadarbībā ar Ārlietu ministriju.

Pasākumu atklāja Ministru prezidents Andris Bērziņš (runa tiek publicēta atsevišķi). Tajā piedalījās arī ārlietu ministrs Indulis Bērziņš un Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā pirmā padomniece Hella Gerta. Foruma trīs daļās — “Latvija Eiropas Savienībā”, “Uzņēmums Eiropas Savienībā” un “Uzņēmuma vadība Eiropas Savienībā” referenti no Austrijas, Igaunijas, Īrijas, Nīderlandes, Somijas, Ungārijas, Zviedrijas un mūsu valsts sniedza savu vērtējumu, kā pievienošanās ES ietekmē ekonomiku, kādi ir iespējamie ieguvumi un zaudējumi, kas būtu jādara, lai paaugstinātu valsts konkurētspēju, kā mainās uzņēmējdarbības vide, un citiem jautājumiem (plašāku izklāstu par pasākumu lasiet nākamajā laikraksta numurā).

“LV” informācija

Ministru prezidents Andris Bērziņš:

Uzruna biznesa forumā “Latvijas uzņēmēju iespējas ES” Rīgā 2002. gada 4. septembrī

Godātie uzņēmēji! Foruma dalībnieki!

Jūs visus šodien kopā ir pulcējusi interese par uzņēmējdarbības iespējām Eiropas Savienībā (ES). Jo vai gan citādi jūs būtu ziedojuši savu dārgo laiku, lai nāktu šurp? Tieši tādēļ runāšu ekonomiskās kategorijās.

Latvijas līdzdalība Eiropas Savienībā nav politiķu untums vai gadījuma rakstura vēlme. Tā ir politika, kas balstās uz izpratni par Latvijas nacionālajām interesēm. Esmu pārliecināts, ka Latvijai nav citas alternatīvas.

Šodien galvenais nav saražot, bet gan saražot to, ko kāds grib pirkt un pārdot. Citiem vārdiem sakot, galvenais ir tirgi. Mūsu galvenie lielie tirgi ir Eiropa, Krievija, daļēji ASV un pēc tam citas valstis. Krievija ir liels tirgus, kas daudziem šobrīd rada ilūzijas, ka tas ir gatavs ņemt pretī jebko un jebkurā kvalitātē.

Taču esmu pārliecināts, Krievijas ekonomika attīstīsies, drīz vien tā spēs apgādāt pati sevi, bet pēc tam mēģinās saražoto aizvien vairāk pārdot citās valstīs, vienlaikus aizsargājot savējo.

Mums, kļūstot par ES dalībvalsti, ES kļūs par galveno tirgu, kurš ir aizsargāts un regulē savus tirgus un to dalībniekus.

Eiropas Savienības tirgus izvirza patiešām augstas prasības. Taču tās nevar dēvēt par pārspīlētām, liekām vai nevajadzīgām. Spēja izpildīt augstos kritērijus mūsu uzņēmējiem noderēs jebkurā gadījumā, jo ļaus celt ražošanas efektivitāti, kvalitāti, veicinās konkurētspēju. Preces, kas atbildīs ES prasībām, atbildīs arī jebkura tirgus un arī aizvien augošajām patērētāju prasībām.

Latvija uzsāka iestāšanās sarunas vēlāk nekā mūsu kaimiņš Igaunija un pirmās piecas sarunu sadaļas mēs slēdzām 2000.gada vasarā, jau manas valdības laikā. Šobrīd mums atlikušas vairs tikai sarunas par lauksaimniecības kvotām un subsīdijām, un Latvijas budžetu Eiropas Savienībā. Taču straujais sarunu temps netraucēja Latvijas pusei stingri aizstāvēt savas nacionālās intereses, un mēs esam panākuši 21 pārejas periodu sektoros, kuri ir būtiski Latvijas uzņēmējiem, ražotājiem. Kā būtiskāko es gribētu minēt pārejas periodu vides sektorā, kur, lai gan tas prasīja papildu laiku un grūtas sarunas, centāmies ievērot individuālas uzņēmumu intereses. Astoņi pārejas periodi vides sektorā, pārspējot Igauniju un Lietuvu, pārejas periodi piena, zivju un gaļas pārstrādes uzņēmumiem Eiropas higiēnas prasību ieviešanai, speciālo ekonomisko zonu likumu darbības pagarinājums u.c. ir apliecinājums valsts ieinteresētībai aizsargāt, atbalstīt savu ražotāju.

Latvijai, iestājoties ES, īpaši aktuāls kļūs mazo un vidējo uzņēmumu jautājums. Eiropā mazie un vidējie uzņēmumi ir galvenie ražotāji, pilsoniskas, pārtikušas sabiedrības pamats.

Galvenais, ko viņi vēlas, ir lielāks valsts atbalsts. Arī valdība izprot tā nepieciešamību, par ko liecina gan konkrēts darbs, pievienojoties Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) hartai, gan MVU nacionālās programmas aktualizēšana, gan pēdējā laika veiksmīgais dialogs ar MVU pārstāvjiem, konkrētu priekšlikumu izskatīšana.

Viens no galvenajiem izaicinājumiem pašreizējai valdībai un nākamajām valdībām ir Latvijas vienmērīga attīstība, pateicoties pastiprinātam valsts atbalstam, lai palielinātu šo uzņēmumu konkurētspēju, eksportspēju, gatavojoties vienotajam ES tirgum. Lai radītu plašu bāzi valsts atbalstam finansu jomā, 2002.gadā tika turpināta uzņēmējdarbības atbalsta fondu reorganizācija, uzlabojot koordināciju un informācijas pieejamību par fondu līdzekļiem. Ar manu rīkojumu ir izveidota darba grupa priekšlikumu izstrādei mazo un vidējo uzņēmēju atbalsta praktiskā modeļa izveidei. Visaptveroša programma MVU sagatavošanai darbam ES tirgum ir galvenais pasākums, un to iespējams realizēt MVU attīstības nacionālās programmas ietvaros, kuru pārstrādā, aktualizē Ekonomikas ministrija, kā arī progresīvu atbalsta mehānismu ieviešana kredīta un eksporta garantijām. Pielietojamajiem atbalsta instrumentiem jābūt salīdzināmiem un izprotamiem Eiropas mērogā, līdz ar to daudz plašāk būs pieejami arī Eiropas atbalsta līdzekļi un mehānismi.

Mūsu dialogā ar uzņēmējiem tiek noskaidrotas interesantas lietas. Jāsecina, ka jau šobrīd veiktie pasākumi, kas domāti uzņēmējdarbības veicināšanai, ne vienmēr gūst vispārēju pozitīvu novērtējumu. Piemēram, atbildot uz aptaujas jautājumu, vai sociālās apdrošināšanas iemaksu samazināšana pozitīvi ietekmē uzņēmuma darbību, tikai 47% saka “jā”, 38,7% atbild, ka nav ietekmējusi. Līdzīgi tiek vērtēta arī iespēja saņemt ienākuma nodokļa samazināšanu mazajiem uzņēmumiem, attiecīgi — 39% un 46%. Iespējams, ka kāda daļa uzņēmumu darbojas pelēkajā sektorā, nemaksā nodokļus vai tos maksā minimāli, tāpēc nodokļa samazināšana šādiem uzņēmumiem nav būtiska.

Joprojām daudz problēmu rodas, sastopoties ar birokrātiju un neskaidrām procedūrām, lai saņemtu pieeju paredzētajam valsts atbalstam. Ir problēmas ar informācijas pieejamību. Tiekoties ar zemniekiem, viņi man stāstīja, ka daudz laika aizņem formu un dokumentu aizpildīšana, lai saņemtu SAPARD naudu, turklāt neskaidrības ir ne tikai zemniekiem, bet arī bankām, kuru darbinieki arī ir neziņā, kā precīzi aizpildīt rēķinus, pavaddokumentus. Tas ir neatliekams valsts pārvaldes darbinieku uzdevums — izstrādāt skaidras un precīzas instrukcijas un dokumentu aizpildīšanas paraugus, lai ne zemniekam, ne finansu institūcijām nebūtu jātērē laiks un līdzekļi, lai process prasītu minimālu laiku.

Taču arī uzņēmējiem jāturpina izglītoties, jāprot izmantot modernie komunikāciju līdzekļi, kas ļauj labāk iekļauties globālajās sistēmās un piedāvāt savu produkciju un pakalpojumus. Apzināsimies, ka pat pēc vispieticīgākajiem aprēķiniem pirmajos trīs gados pēc iestāšanās ES mums būs jāapgūst vairāk nekā viens miljards eiro.

Interesanti ir dati par datoru un interneta lietošanu uzņēmējdarbībā. Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2001.gadu liecina, ka no visiem uzņēmumiem tikai 46,5% izmanto datorus. Uzņēmumos ar 10 un vairākiem darbiniekiem, tas ir augstāks — 77,2%, ar darbinieku skaitu, mazāku par 10—36,4%. Uzņēmumu, kuriem ir mājaslapas, ir tikai 7,4%, lielākajos uzņēmumos — 18,7% un mazajos — 3,7%. Visvairāk tos lieto Rīgā, arī Vidzemē un Kurzemē, vismazāk — Latgalē. Taču tas ir viens no instrumentiem, ar kura palīdzību var atrast izeju uz tirgiem, parādīt pasaulei, kas tu esi un ko tu vari, izlīdzināt attīstības iespējas, atliek vien mācēt tās likt lietā.

Atļaujiet man izteikt pateicību “Kapitāla” biznesa foruma organizētājiem un novēlēt jums šodien spraigas diskusijas. Taču galvenais — iespēju saņemt precīzu un noderīgu informāciju. Jo tā ir milzīga vērtība, kas būs nepieciešama, Latvijai ieejot informācijas sabiedrībā un Eiropas Savienībā.

Pārējos zīmējumus skat. blakus