Par Latvijas tautsaimniecības attīstību

Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija. Ziņojums. Rīga, 2002. gada jūnijs

Turpinājums. Sākums — “LV” nr. 113, 6.08.2002.; nr. 118. 20.08.2002.; nr.120, 27.08.2002.; nr. 121, 29.08.2002.

Valsts investīciju programma 2001. gadam. Kopumā Valsts investīciju programmā 2001. gadam tika saglabāti iepriekšējos gados apstiprinātie prioritārie investīciju pamatvirzieni – enerģētika, satiksme un vides aizsardzība, kas sastādīja 66% no visām investīcijām.

Atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātajiem vidēja termiņa mērķiem un attīstības virzieniem kā prioritārie VIP ietvaros tika atbalstīti izglītības sektora investīciju projekti – 12% no visām investīcijām.

Valsts pamatbudžeta investīcijas 2001. gadā, salīdzinot ar 2000. gadu, ir palielinājušās par 11%, kas sastāda 44,4 milj. latu. Kredīti, kā arī dāvinājumi un pašu līdzekļi 2001. gadā ir samazinājušies.

Investīciju projektu realizācijas analīze 2001. gadā rāda, ka valsts pamatbudžeta līdzekļi tika izlietoti 88% apmērā, speciālā budžeta līdzekļi – 152%, aizdevumi – 70%, dāvinājumi – 122%, bet projektu realizētāju pašu līdzekļi tika apgūti – 103% apmērā no gadā plānotā apjoma.

Pamatbudžeta visai zemais izlietojums ir izskaidrojams ar ārvalstu finansu palīdzības aizkavēšanos. Savukārt plānotie aizdevumi pilnībā netika izlietoti sakarā ar to, ka tika aizkavēta Pasaules Bankas aizdevuma izsniegšana projektam “Labklājības sistēmas projekts” 1,14 milj. latu apjomā.

 

Valsts investīciju programma 2002. gadam. VIP kopējie plānotie apjomi 2002. gadam ir šādi: no valsts pamatbudžeta – 74,9 milj. latu, no speciālā budžeta – 6,4 milj. latu, kredītiem – 38,9 milj. latu, tai skaitā no jauna izsniedzamie valsts galvojumi – 12 milj. latu apjomā. Plānots piesaistīt projektu realizētāju pašu līdzekļus un dāvinājumus 18,3 milj. latu apjomā.

Jaunus valsts galvojumus tiek plānots piešķirt trim VIP projektiem – “Pasta pārvadāšanas, apmaiņas un šķirošanas kompleksa celtniecība”, “Rojas ostas rekonstrukcijas un modernizācijas programma”, “Kuldīgas slimnīcas būvniecība un aprīkošana” un a/s “Kalceks”.

VIP ietvaros prioritārie sektori 2002. gadā pēc plānotā kopējā investīciju apjoma ir satiksme, vides aizsardzība un labklājība. Savukārt, ņemot vērā ISPA fonda līdzfinansējumu, no valsts pamatbudžeta prioritārie ir satiksmes, iekšlietu un vides aizsardzības sektori.

 

3.19. tabula

Valsts investīciju programma sektoru griezumā no visiem finansu avotiem

	1999		2000		2001		2002 (plāns)
	milj.	īpat-	milj.	īpat-	milj.	īpat-	milj.	īpat-
	latu	svars,	latu	svars,	latu	svars,	latu	svars,
		%		%		%		%
VIP	137,7	100	141,1	100	114,7	100	138,5	100
tai skaitā:
satiksme	49,0	35,6	37,6	26,6	34,3	29,9	38,4	27,7
vide un
reģionālā
attīstība	25,8	18,7	34,8	24,7	24,9	21,7	22,9	16,5
enerģētika	12,6	9,2	29,2	20,7	10,1	8,8	4,9	3,5
labklājība	12,7	9,2	10,5	7,4	9,1	7,9	20,5	14,8
izglītība
un zinātne	5,3	3,9	9,8	6,9	13,7	11,9	15,0	10,8
finanses	10,7	7,8	5,1	3,6	4,7	4,1	5,8	4,2
iekšlietas	9,6	7,0	5,1	3,6	9,6	8,4	14,4	10,4
aizsardzība	3,4	2,4	2,4	1,7	3,2	2,8	9,6	6,9
tieslietas	2,5	1,8	2,2	1,6	2,3	2,0	2,9	2,1
zemkopība	2,2	1,6	1,8	1,3	1,6	1,4	2,0	1,4
kultūra	2,0	1,5	1,7	1,2	0,6	0,5	0,4	0,3
citi sektori*	1,9	1,4	0,9	0,7	0,6	0,5	1,7	1,4

* Ekonomikas ministrijas un Ārlietu ministrijas, Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāta, Valsts zemes dienesta, Nacionālās radio un TV padomes investīciju projekti.

Plānotais finansējums no valsts pamatbudžeta 2002. gadā pašvaldību projektiem, salīdzinot ar 2001. gadu, ir palielinājies par 3,9 milj. latu jeb par aptuveni 27%, no kuriem vairāk nekā 4 milj. latu ir ārvalstu finansu palīdzība ISPA fonda finansētajiem projektiem.

Ir jāatzīmē, ka pašvaldību investīciju projektu finansējuma apjoms no valsts pamatbudžeta pieaug katru gadu. 1997. gadā pamatbudžeta līdzdalība pašvaldību investīciju projektos bija 2,8 milj. latu, 1998. gadā – 5,9 milj. latu, 1999. gadā – 9,1 milj. latu, 2000. gadā – 10,8 milj. latu, bet 2001. gadā tika plānots 14,5 milj. latu. Toties 2002. gadā investīciju apjoms pašvaldību projektiem no valsts pamatbudžeta ir samazinājies par 13% – līdz 12,6 milj. latu.

Valsts investīciju programmas projekti aptver gandrīz visu Latvijas teritoriju. VIP 2002. gadam ietvaros pamatbudžeta finansējuma sadalījumā pēc teritorijas vislielākais investīciju apjoms tiek plānots un vislielākais projektu skaits ir sakoncentrēts Rīgā, Rēzeknē, Jelgavā, Liepājā un šo pilsētu rajonos. Viszemākais plānotais pamatbudžeta investīciju apjoms ir Limbažu, Ludzas, Jēkabpils un Valkas rajoniem. Savukārt 2002. gadā investīcijas no VIP netiek plānotas projektiem no Alūksnes un Gulbenes rajoniem.

 

Valsts investīciju programma 2003. gadam. Iesākta jaunā VIP projekta 2003. gadam izstrāde, bet atbilstoši Ministru kabinetā nolemtajam jautājumus, kas saistīti ar valsts budžetu 2003. gadam, valdībā skatīs tikai šā gada septembrī.

 

Valsts investīciju programmas koncepcija. Lai uzlabotu valsts investīciju plānošanas kārtību, Ministru kabinets ir apstiprinājis Ekonomikas ministrijas izstrādāto VIP koncepcijas projektu. Tā nosaka galvenos principus, kā reorganizēt VIP par starpnozaru un starpreģionu integrētu vidēja termiņa infrastruktūras attīstības programmu.

Ieviešot koncepcijā noteiktos pamatprincipus, tiks efektīvāk noteiktas Valsts investīciju programmas sagatavošanas, finansēšanas un realizācijas uzraudzības funkcijas, sagatavota visaptveroša informācija par kapitālieguldījumiem, nodrošināts lietderīgs un saskaņots valsts budžeta, Eiropas Savienības un citu starptautisko institūciju līdzekļu izlietojums.

Valsts investīciju programma tiks izstrādāta nākamajam finansu gadam un indikatīvi turpmākajiem četriem gadiem kā starpnozaru kompleksa programma. Valsts investīciju programma tiks sagatavota, pamatojoties uz Ministru kabinetā apstiprinātajiem vidēja termiņa mērķiem un attīstības virzieniem, Nacionālo attīstības plānu un citiem dokumentiem, kuros ir definētas valsts un reģionālās attīstības prioritātes, kā arī pamatojoties uz valsts budžetā uzņemtajām ilgtermiņa saistībām.

Atbilstoši jaunajai koncepcijai Ekonomikas ministrija būs atbildīga par:

– kopējo valsts investīciju un VIP analīzi, vērtējot to ietekmi uz tautsaimniecības attīstību;

– “Ziņojumu par valsts investīcijām” sagatavošanu un iesniegšanu Ministru kabinetā;

– “Vidēja termiņa valsts investīciju programmas pieteikuma” izstrādāšanu, kurā tiek noteikti VIP prioritārie virzieni, nozaru investīciju programmu saraksts un indikatīvi noteikti nozaru investīciju apjomi, kā arī starpnozaru investīciju programmu sagatavošanas kārtība un institucionālā atbildība;

– nozaru investīciju programmu izvērtēšanu un lielo investīciju projektu ekonomiskās lietderības noteikšanu;

– VIP sagatavošanu nozaru programmu griezumā un iesniegšanu Ministru kabinetā.

Finansu ministrija būs atbildīga par:

– VIP kopējo valsts budžeta ieguldījuma apjomu kontrolskaitļu noteikšanu un iesniegšanu izskatīšanai Ministru kabinetā;

– pamatojoties uz Ministru kabinetā apstiprināto VIP nozaru programmu griezumā ar tai apstiprināto finansējuma apjomu, kopīgi ar attiecīgo ministriju projektiem nepieciešamā finansējuma piesaisti (ES strukturālo instrumentu līdzfinansējuma koordinēšana, Pašvaldību aizņēmumu un garantiju kontroles pārraudzības padomes atzinuma analīze), konkrēto projektu finansiāli ekonomiskā izvērtējuma veikšanu;

– valsts budžeta finansējamo projektu saraksta sagatavošanu un iesniegšanu apstiprināšanai Ministru kabinetā;

– turpmāko uzturēšanas līdzekļu plānošanu valsts budžetā tiem pasākumiem, kuri uzsākti projekta ietvaros;

– VIP valsts budžeta finansējamo projektu finansu uzraudzību.

Ministrijas būs atbildīgas par:

– kompetencē esošo nozaru investīciju programmu izstrādi;

– pamatojoties uz Ministru kabinetā apstiprināto VIP nozaru investīciju programmu griezumā, nepieciešamības gadījumā nozaru investīciju programmu precizēšanu un to līdzfinansējuma koordinēšanas nodrošināšanu (t.sk. ES pirmsstrukturālo fondu projektiem);

– projekta realizāciju un finansējuma izmantošanas atbilstību projektā noteiktajam mērķim;

– uzturēšanas līdzekļu plānošanu, ja tas nepieciešams, valsts budžetā tiem pasākumiem, kuri uzsākti projekta ietvaros;

– investīciju projektu realizācijas uzraudzību un regulāru pārskatu sniegšanu Finansu ministrijai un Ekonomikas ministrijai.

 

3.4.3. Ārvalstu tiešās investīcijas

Latvijā līdz ar pārejas procesa uzsākšanu sākās pastiprināta ārvalstu kapitāla ieplūde. Īpaši aktīva tā bija 1997. gadā, kad masveida privatizācijas realizācijas rezultātā strauji palielinājās ārvalstu tiešās investīcijas. Šajā gadā Latvija bija piesaistījusi gandrīz pusi no visām tiešām ārvalstu investīcijām Baltijas valstīs.

Kaut gan pēdējo gadu laikā Latvijā šīs plūsmas nedaudz samazinājās, tās paliek samērā stabilas. No 1998. gada līdz 2001. gadam vidēji gadā ārvalstu investori iegulda Latvijas tautsaimniecībā gandrīz 200 milj. latu, galvenokārt uzņēmumu pašu kapitālā. Investoru izvēli uzsākt darbību Latvijā veicina atvērta un dinamiski augoša ekonomika, liberāla tirdzniecība, salīdzinoši neliels nodokļu slogs, attīstīta tranzīta infrastruktūra, lēts, kvalificēts darbaspēks.

Līdz 2001. gada beigām ārvalstu uzņēmēji tiešo investīciju veidā Latvijā bija ieguldījuši 602,7 latu uz vienu iedzīvotāju (944 USD). Pēc šī rādītāja Latvija atrodas Centrāl- un Austrumeiropas un Baltijas valstu vadošajā piecniekā.

Lai novērtētu ĀTI nozīmi valsts ekonomikas attīstībā, ANO izmanto ĀTI transnacionalitātes indeksu8. 2001. gadā tas bija pirmo reizi aprēķināts arī Centrāl- un Austrumeiropas valstīm (CAEV). CAEV valstīs transnacionalitātes indekss vidēji ir 10, tas ir, gandrīz divas reizes zemāks nekā attīstītajās un attīstības valstīs. Jāatzīmē, ka Latvijai tas pārsniedz 15 un ir viens no augstākiem starp pārejas ekonomikas valstīm, kas raksturo Latviju kā valsti ar augstu kapitāla internalizācijas pakāpi9.

 

3.22. zīmējums

Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā

(gada laikā saņemtās, milj. ASV dolāru)

* Cits kapitāls ietver aizdevumus un aizņēmumus, kas veikti starp tiešajiem investoriem un tiešo investīciju uzņēmumiem

2001. gadā kopējā tiešo investīciju ieplūde bija mazākā apjomā nekā iepriekšējā, samazinoties aizņēmumu apjomam. Tas ir saistīts ar to, ka starptautiskas finanšu grupas ietvaros nerezidentam piederošs Latvijas finanšu starpniecības uzņēmums tika pārdots rezidentam un šī darījuma ietvaros uzņēmums dzēsa kredītsaistības pret tiešo investoru.

Stabili ir iesācies 2002. gads. Pēc Latvijas Bankas datiem, jau šī gada trīs mēnešos Latvijā tiešo investīciju veidā ir ienākuši 83,8 milj. latu. Saglabājoties šīm tendencēm, 2002. gada tiešo investīciju ieplūde Latvijā varētu būt lielāka par iepriekšējā gada līmeni.

2001. gada beigās uzkrātās tiešās ārvalstu investīcijas bija 1413,8 milj. latu. Pakalpojumu sfērā ir investēts 75% no visām uzkrātām ĀTI (skatīt 3.23. zīmējumu). Lielākā daļa no tām ir tirdzniecībā (31,2% no uzkrātām ĀTI pakalpojumu sfērā), finansu starpniecībā (24,4%), transporta un sakaru nozarē (24,2%), un nekustamā īpašumā (16,5%).

 

3.23. zīmējums

Uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas sadalījumā pa nozarēm

(2001. gada beigās, procentos)

2001. gadā būtiski palielinājās ĀTI apstrādes rūpniecībā – par 13,7%. Vērtējot ārvalstu investīciju kvalitatīvu struktūru apstrādes rūpniecībā, jāatzīmē, ka tās galvenokārt koncentrējās zemo un vidējo tehnoloģiju nozarēs (skatīt 3.20. tabulu). 2001. gadā ārvalstu investīcijas tajās pieauga attiecīgi par 14% un 35%, savukārt augsto tehnoloģiju nozarēs – par 7 procentiem.

 

3.20. tabula

Investīcijas apstrādes rūpniecībā nozaru tehnoloģiskā klasifikācijā*

	Augsto	Vidējo	Zemo	Apstrādes
	tehnoloģiju	tehnoloģiju	tehnoloģiju	rūpniecība
	nozares	nozares	nozares	kopā
Ārvalstu investīciju
struktūra pašu kapitālā (%)	22	18	60	100
Ārvalstu investīcijas uz vienu
strādājošo (tūkst. latu)	1,8	1,2	1,2	1,3
Nefinansu investīcijas
uz vienu strādājošo
(1998-2001) (tūkst latu)	2,8	3,9	4,8	4,3

* nozaru tehnoloģiskā klasifikācija ir dota 3.5. ielikumā

Lielākās investīcijas apstrādes rūpniecībā ir veikusi Vācija – 21% no investīcijām apstrādes rūpniecībā, kas galvenokārt ir zemo un vidējo tehnoloģiju nozarēs (25% no investīcijām zemo tehnoloģiju nozarēs un 27% no investīcijām vidējo tehnoloģiju nozarēs). Šajās nozarēs ir ieguldījusi arī Lielbritānija un Zviedrija. Savukārt lielākās investīcijas vidējo tehnoloģiju nozarēs ir nākušas no Īrijas (38%). Lielākais investors augsto tehnoloģiju nozarēs ir Singapūra (46%).

 

Vērtējot iemeslus, kas nestimulē nozīmīgāku investīciju ienākšanu Latvijas ekonomikā, jāmin salīdzinoši mazais iekšējais tirgus, tāpēc rūpniecībā dominē to valstu investori, ar kuriem Latvijai ir izveidojušies cieši tirdzniecības sakari.

 

 

Tiesiskā nodrošinājuma pilnveidošana

Līdztekus stabilai valsts makroekonomiskajai videi galvenais ārvalstu un vietējo investīciju piesaistes faktors 2002. gadā un arī turpmāk būs Latvijas valdības spēja veikt pasākumus stabilas un uz uzņēmējdarbības attīstību orientētas vides veidošanā.

Strukturēta dialoga turpināšana starp ārvalstu investoriem, vietējiem uzņēmējiem un valdību dod iespēju valdībai konstatēt trūkumus, kas pastāv uzņēmējdarbības tiesiskajā vidē, un izstrādāt pasākumus to novēršanai.

Latvijas valdības un Ārvalstu Investoru padomes Latvijā (ĀIP) piektās tikšanās laikā 2001. gada 11.-12. martā Padome atzina, ka daudz jau ir veikts, lai samazinātu administratīvos šķēršļus, ir uzlabojušās muitas un robežšķērsošanas procedūras, bet investoriem vēl joprojām grūtības sagādā būvniecības un nekustamā īpašuma pārejas procedūras, it īpaši pašvaldību līmenī. Sanāksmes laikā pievērsa uzmanību šādām problēmām:

– nodokļu politikas un nodokļu administrēšanai;

– muitas procedūru tālākai vienkāršošanai;

– jautājumiem par tiesu varas un tieslietu sistēmas stiprināšanu;

– Latvijas valdības un ārvalstu investoru sadarbībai korupcijas novēršanā.

Latvijas valdība un ĀIP ar gandarījumu konstatēja, ka kopš 1999. gada, kamēr tiek veidots Pasākumu plāns uzņēmējdarbības vides uzlabošanai (skatīt 5.5. nodaļu), 68 no 77 investoru rekomendācijām ir sekmīgi īstenotas dzīvē likumdošanas izmaiņu, informācijas izvietošanas, institūciju iekšējo procedūru sakārtošanas un citos veidos. Pasākumu plāns tiek papildināts, iekļaujot pasākumus 2001. gada 11.-12. martā ĀIP tikšanās laikā izvirzīto problēmu risināšanai šādās jomās:

– nodokļu politika un administrēšana;

– robežšķērsošana / muita;

– korupcija;

– valsts un pašvaldību iepirkumu jautājumi;

– tiesu varas stiprināšana;

– korporatīvās likumdošanas un biznesa vides uzlabošana.

Nākošā Latvijas valdības un ĀIP tikšanās paredzēta 2003. gada februārī.

Lai vienkāršotu muitas procedūras ekonomikas nozarēs ar augstu pievienoto vērtību un loģistikas sektorā, sadarbībā ar Latvijas uzņēmējiem un muitošanas metodoloģijas speciālistiem tiek veidoti pilotprojekti, kuru rezultātā tiks izvērtētas vienkāršotās deklarēšanas un vietējās muitošanas procedūru izmantošanas iespējas Latvijā.

2002. gadā ar Latvijas Attīstības aģentūras un Pasaules Bankas ārvalstu investīciju konsultatīvā dienesta atbalstu tiek veikts pētījums par administratīvajām un regulatorajām izmaksām Latvijā, kura ietvaros tiek aptaujāti gan vairāk nekā 500 uzņēmēju, gan ar standartizētu anketu palīdzību arī vairāk nekā 40 valsts institūciju. Šī pētījuma rezultāti maksimāli objektīvi atspoguļos uzņēmēju problēmas, sastopoties ar administratīvajām procedūrām un kalpos par pamatu rekomendāciju izstrādei šo problēmu risināšanai.

 

3.5. Monetārā sektora attīstības rādītāji un valūtas maiņas kurss

3.5.1. Monetārā politika, banku sistēma un vērtspapīru tirgus

Atbilstoši likumam “Par Latvijas Banku10” monetārās politikas galvenais mērķis Latvijā ir nodrošināt cenu stabilitāti. Centrālā banka ir neatkarīga savu lēmumu pieņemšanā un to īstenošanā, tā nav pakļauta valdības vai tās institūciju lēmumiem un rīkojumiem. Latvijas Bankas uzraudzību veic Saeima.

Latvijas Banka realizē konservatīvu monetāro politiku, kuru ir atbalstījušas visas līdzšinējās valdības. Īstenotās monetārās politikas pamatprincipi ir:

– brīva nacionālās valūtas konvertējamība;

– kapitāla neierobežota plūsma;

– nacionālās valūtas ārējā stabilitāte;

– iekšējā stabilitāte, nodrošinot iespējami zemu inflāciju;

– procentu likmju politika, kas sekmē likviditātes papildu kontroli.

Kopš 1994. gada februāra vidus Latvijas Banka, neoficiāli piesaistot lata kursu SDR11 valūtu grozam (1 SDR = Ls 0,7997), de facto īsteno fiksētā nacionālās valūtas maiņas kursa politiku (detalizētāk valūtas maiņas kursa politika ir aprakstīta 3.5.4. nodaļā). Centrālā banka plāno saglabāt pašreizējo lata piesaisti SDR līdz Latvijas iestājai Eiropas Savienībā. Latvijas Bankai ir izdevies iegūt uzticību bez formālas valūtas padomes sistēmas izmantošanas un pieredzi, vienlaicīgi izmantojot plašu tirgus orientētu monetāro instrumentu klāstu, kas ir pilnībā savietojams ar tiem monetārās politikas instrumentiem, kas pieejami Eiropas Centrālajai bankai (ECB).

Galvenais monetārās politikas instruments ir ārvalstu valūtas pirkšana un pārdošana, ieskaitot latu mijmaiņas darījumus. Tas atļauj Latvijas Bankai regulēt iekšzemes naudas tirgu ar savām ārvalstu valūtas rezervēm, neietekmējot procentu likmju politiku. Lai nodrošinātu banku likviditāti, Latvijas Banka izmanto atvērtā tirgus operācijas, un lombarda kredīti tiek izsniegti, lai nodrošinātu starpbanku norēķinu sistēmas efektivitāti. Savukārt, lai samazinātu sistēmas likviditāti, tiek izmantoti banku termiņnoguldījumi Latvijas Bankā. Obligātās rezerves (ar 2002. gada 1. janvārī – 5%) netiek aktīvi izmantotas iekšzemes finansu sektora likviditātes kontrolēšanai, tomēr tās nodrošina centrālās bankas līdzekļu pieprasījuma stabilitāti. Turpmāko 5-7 gadu laikā ir plānots samazināt rezervju normu līdz ECB noteiktajam 2% līmenim.

2002. gada vidū Latvijā darbojās 22 bankas, 1 ārvalstu bankas filiāle (Nordea Bank Finland Plc. Latvijas filiāle (Somija)) un 1 ārvalstu bankas pārstāvniecība (Dresdner Bank AG (Vācija)).

Piecu lielāko banku aktīvi veido 3/4 no banku kopējā aktīvu apjoma. Gandrīz visas bankas ir privātas. Valsts daļa banku sektora pamatkapitālā ir 4,5%. Ievērojamāka valsts kapitāla daļa ir tikai divās bankās (Latvijas Hipotēku un zemes bankā – 100% un Latvijas Krājbankā – 32% (šīs bankas privatizācijas process turpinās)). 2/3 no Latvijas banku apmaksātā pamatkapitāla ir nerezidentu ieguldījumi. Latvijas banku akcionāri ir Vācijas, Zviedrijas, Somijas, Igaunijas un Krievijas bankas, vairākas svarīgas starptautiskas finansu institūcijas (ERAB, Swedfund u.c.).

Latvijas banku sektors ir stabils. Pakāpeniski pieaug banku aktīvi, kapitāls un rezerves, piesaistīto depozītu un izsniegto kredītu apjomi, komercbankas strādā ar peļņu. 2001. gada beigās, salīdzinot ar 1996. gada beigām, kopējie banku sektora aktīvi bija pieauguši 3 reizes (2001. gadā par 28%), kapitāls un rezerves – 2 reizes (2001. gadā par 35%), kredītu portfelis – 5,7 reizes (2001. gadā par 50%), noguldījumi – 3,4 reizes (2001. gadā par 25%) (skatīt 3.24. zīmējumu). Banku sektora peļņa 2001. gadā bija 49,6 milj. latu (par 29,5% vairāk nekā 2000. gadā).

Latvijas banku sektora aktīvu, noguldījumu un kredītu attiecība pret IKP un sniegto pakalpojumu apjoms pagaidām vēl būtiski atpaliek no attīstīto valstu līmeņa, tāpēc šī sektora attīstībai Latvijā ir liels potenciāls. Turklāt vēl arvien liela daļa Latvijas iedzīvotāju nav banku klienti.

Banku sistēmas tālākā efektivitātes paaugstināšanās ir cieši saistīta ar tautsaimniecības attīstību, struktūrreformām, kapitāla un nekustamā īpašuma tirgus attīstību. Banku sistēmas nostiprināšanos sekmē respektablu ārzemju banku (Skandinaviske Enskilda Banken, MeritaNordBanken, Norddeutsche Landesbank u.c.) ienākšana Latvijas finansu sektorā.

Latvijas banku darbību regulējošie normatīvie akti pilnībā atbilst ES banku direktīvu prasībām. Banku uzraudzība Latvijā, pēc daudzu ārvalstu ekspertu novērtējuma, ir viena no stingrākajām Centrāl- un Austrumeiropā. Daudzas kredītiestāžu darbību regulējošas prasības Latvijā ir stingrākas nekā ES valstīs, piemēram, aizdevumu klasifikācija un uzkrājumu veidošanas noteikumi, pārbaudes bankās notiek biežāk nekā ES valstīs.

Banku uzraudzību ar 2001. gada 1. jūliju no Latvijas Bankas ir pārņēmusi jaunizveidotā Finansu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Tā ir pārņēmusi līdzšinējās Latvijas Bankas Kredītiestāžu uzraudzības pārvaldes, Vērtspapīru tirgus komisijas un Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas funkcijas. FKTK ir izveidota, lai veicinātu ieguldītāju, noguldītāju un apdrošināto personu interešu aizsardzību un finansu un kapitāla tirgus attīstību un stabilitāti.

 

3.24. zīmējums

Latvijas komercbanku darbības rādītāji

(perioda beigās, milj. latu)

Atbilstoši Fizisko personu noguldījumu garantiju likumam pakāpeniski tiek paaugstināts maksimālo garantēto atlīdzību apjoms vienam noguldītājam par noguldījumu bankā (pašlaik tas ir 3000 latu). Plānots, ka līdz 2008. gada 1. janvārim tas sasniegs 13 000 latu. Ievērojot ES direktīvu prasības, Saeima ir veikusi grozījumus šajā likumā (tie stāsies spēkā ar 2003. gada 1. janvāri), kas paredz attiecināt noguldījumu garantiju sistēmu arī uz juridiskām personām. Plānotā maksimālā garantētā atlīdzība juridiskajām un fiziskajām personām būs identiska. Līdz ar šīm izmaiņām tika labots arī likuma nosaukums, to nodēvējot par Noguldījumu garantiju likumu.

Investīciju piesaistē svarīga loma ir vērtspapīru tirgum. Latvijā šobrīd ir radīta nepieciešamā vērtspapīru tirgus attīstības tiesiskā bāze, kas atbilst ES direktīvu prasībām, un izveidotas tās funkcionēšanai nepieciešamās institūcijas. Tomēr fondu tirgus Latvijā ir sākotnējā stadijā, tāpēc tā ietekme uz valsts ekonomisko attīstību ir neliela.

2001. gada beigās Rīgas Fondu biržā (RFB) Latvijas uzņēmumu tirgus kapitalizācija bija 439 milj. latu jeb 9,3% no IKP (2000. gada beigās – attiecīgi 360 milj. latu un 8,3% no IKP), biržas sarakstos bija 63 uzņēmumu akcijas. Ar 2000. gada 1. janvāri ir ieviests Baltijas saraksts, kurā iekļautas RFB, Tallinas Fondu biržā un Lietuvas nacionālajā fondu biržā kotētās lielāko uzņēmumu akcijas.

Ar 2002. gada 1. janvāri RFB sarakstos tiek veiktas nozīmīgas izmaiņas. RFB Oficiālajā un Otrajā sarakstā līdzšinējo 17 uzņēmumu akciju vietā tiek kotētas 12 emitentu akcijas. Šo pārmaiņu mērķis ir, pastiprinot prasības, izveidot nelielu, bet drošu tirgu.

Austrumāzijas un Krievijas finansu krīze negatīvi ietekmēja arī Latvijas vērtspapīru tirgu. RFB Dow Jones indekss (1996. gada 2. aprīlis = 100) saruka no 346 1997. gada beigās līdz 98 – 1998. gada beigās un 88 – 1999. gada beigās. Tomēr aktivitāte RFB pamazām ir sākusi atkal pieaugt, un 2000. gada beigās Dow Jones indekss sasniedza 139, bet 2001. gada beigās – 200.

Kapitāla tirgus izaugsme tuvākajos gados būs atkarīga no privatizācijas plānu izpildes un no tā, cik aktīvi uzņēmumi izmantos vērtspapīru tirgu kapitāla piesaistīšanai. Pozitīvi finansu attīstību varētu ietekmēt stabilu investoru, tādu kā pensiju fondi un ieguldījumu sabiedrības, ienākšana vērtspapīru tirgū.

RFB akcionāri 2002. gada jūnija beigās ir pieņēmuši Somijas Helsinku biržas īpašnieka “HEX Group” piedāvājumu un parakstījuši līgumu par 92,98% biržas akciju pārdošanu. Darījuma rezultātā “HEX Group” kļūs par RFB grupas lielāko īpašnieku. RFB grupā būs apvienota birža un depozitārijs – līdzīgi kā tas jau ir Somijā un Igaunijā. Jaunā grupa ietilps “HEX” Baltijas nodaļā.

 

3.5.2. Latvijas banku sistēmas monetārie rādītāji

Latvijas banku sistēmas monetārie pamatrādītāji stabili pieaug (skatīt 3.21. tabulu, 3.25. un 3.26. zīmējumu).

 

3.21. tabula

Latvijas banku sistēmas monetārie rādītāji*

(perioda beigās)

	1997	1998	1999	2000	2001
(milj. latu)
Tīrie ārējie aktīvi	602,3	416,4	362,2	536,9	517,9
Tīrie iekšējie aktīvi	269,0	506,7	635,1	739,0	1023,6
Iekšzemes kredīti	489,4	639,3	736,2	1057,3	1433,8
valdībai (neto)	115,1	70,2	79,9	153,1	79,1
uzņēmumiem un
privātpersonām	374,3	569,1	656,3	904,2	1354,7
Pārējie aktīvi (neto)	-220,4	-132,6	-101,1	-318,3	-410,2
Plašā nauda M2X	871,3	923,0	997,2	1275,9	1541,4
Skaidrā nauda apgrozībā
(bez atlikumiem
banku kasēs)	332,7	340,2	377,4	427,7	485,2
Privātpersonu un
uzņēmumu
noguldījumi	538,6	582,9	619,8	848,2	1056,2
tajā skaitā
pieprasījuma noguldījumi	420,3	408,9	401,0	508,0	622,1
termiņnoguldījumi	118,3	174,0	218,8	340,2	434,1

 

(pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, procentos)

Iekšzemes kredīti	39,3	30,6	15,2	43,6	35,6
tajā skaitā
uzņēmumiem un
privātpersonām	77,0	52,0	15,3	37,8	49,8
Plašā nauda M2X	38,7	5,9	8,0	27,9	20,8
Skaidrā nauda apgrozībā
(bez atlikumiem
banku kasēs)	26,0	2,2	10,9	13,3	13,4
Privātpersonu un
uzņēmumu noguldījumi	47,9	8,2	6,3	36,9	24,5
Iekšzemes kopprodukts	15,8	9,6	8,6	11,6	9,4

 

* Sākot ar 2000. gada janvāri, ir izmainīta tīro ārējo aktīvu, pārējo aktīvu (neto) un tīro iekšējo aktīvu apjoma noteikšana, jo banku sektora ārzemju pasīva sastāvā vairs netiek ietverta tā kapitāla un rezervju daļa, kas pieder nerezidentiem.

2002. gada aprīļa beigās, salīdzinot ar 2001. gada aprīļa beigām, plašās naudas apjoms M2X bija pieaudzis par 22%, skaidrā nauda apgrozībā – par 8%, noguldījumu apjoms – par 28%. Tajā pašā laikā turpināja pieaugt – par 44% arī kredīti uzņēmumiem un privātpersonām.

Ir vērojama pozitīva tendence pieaugt termiņnoguldījumu īpatsvaram kopējā noguldījumu struktūrā (no 35% 1999. gada beigās līdz 40% 2000. gada beigās un 44% 2002. gada aprīļa beigās).

Aptuveni puse no kopējā noguldījumu apjoma ir nerezidentu noguldījumi. Relatīvi stabilākā politiskā un ekonomiskā vide Latvijā stimulē īstermiņa kapitāla ieplūdi no Krievijas u.c. NVS valstīm.

Salīdzinoši augstais īstermiņa depozītu un nerezidentu noguldījumu īpatsvars ir zināms riska faktors. Ekonomisko satricinājumu rezultātā strauja noguldījumu apjoma samazināšanās varētu būtiski ietekmēt Latvijas banku sistēmu kopumā. Tomēr stingrās banku sistēmas uzraudzības un kontroles dēļ šāda varbūtība ir neliela. Uzticību bankām sekmē arī Noguldījumu garantiju likums.

 

3.25. zīmējums

Plašās naudas (M2X) un tās sastāvdaļu dinamika ceturkšņu griezumā

(perioda beigās, milj. latu)

Pēdējos gados ir pieaudzis kredītu īpatsvars pret IKP, un 2001. gadā tas bija 30%, tomēr būtiski atpaliekot no attīstīto valstu rādītājiem. 2001. gada beigās no kredītu kopsummas 86% kredītu izsniegti aizņēmējiem – rezidentiem. Kredītu apjomu pieaugumu veicina gan ekonomiskās darbības aktivizēšanās, gan tas, ka mazinājies kredītrisks.

Ir vērojamas pozitīvas pārmaiņas aizdevuma termiņu un kredītportfeļa kvalitātes ziņā. Kopējā aizdevumu struktūrā samazinās īstermiņa un attiecīgi pieaug ilgtermiņa kredīti. 2001. gada beigās 20% iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu bija īstermiņa, 2000. gada beigās tādu bija – 23%, bet 1997. gada beigās – 44 procenti.

 

3.26. zīmējums

Iekšzemes uzņēmumiem, privātpersonām un valdībai banku izsniegto
kredītu dinamika ceturkšņu griezumā

(perioda beigās, milj. latu)

2001. gada beigās banku izsniegto kredītu kvalitāte bija šāda: 95,8% izsniegto kredītu bankas novērtēja kā standarta, 1,4% – kā uzraugāmos un tikai 2,8% – kā ieņēmumus nenesošus kredītus (zemstandarta, šaubīgi, zaudēti)12. Atbilstoši Latvijas Bankas prasībām ienākumus nenesošie kredīti tiek nodrošināti ar speciāliem uzkrājumiem, tādējādi šī kredītu daļa neapdraud banku stabilitāti. Speciālo uzkrājumu kopsumma ir attiecīgi samazinājusies no 2,9% 2000. gada beigās līdz 1,7% 2001. gada beigās no izsniegto kredītu kopsummas.

Lielākās kredītu saņēmējas tautsaimniecības nozaru aspektā 2001. gada beigās bija tirdzniecība (23% no iekšzemes izsniegto kredītu apjoma), apstrādājošā rūpniecība (18%), finanšu starpniecība (17%), pārējie pakalpojumi (11%) un transports, glabāšana un sakari (10%).

2001. gada laikā kredītu kāpums bija vērojams visās svarīgākajās valsts tautsaimniecības nozarēs: apstrādājošajā rūpniecībā – par 18%, tirdzniecībā – par 31%, transportā, noliktavu saimniecībā un sakaru nozarē – par 22%, bet būvniecībā izsniegto kredītu apjoms pieauga pat 2,3 reizes.

Bankas galvenokārt kreditē uzņēmumu apgrozāmo līdzekļu palielināšanu. 2001. gadā no izsniegto kredītu kopsummas 37% bija komerckredīti. Strauji attīstījās hipotekārā kreditēšana. Tās pieauguma temps 2001. gadā bija 112%, līdz ar to hipotekāro kredītu īpatsvars banku kredītportfelī palielinājās no 12,4% 2001. gada janvārī līdz 17,4% 2001. gada beigās.

Problemātiski ir saņemt aizdevumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (nav drošu ķīlu, nav pietiekami attīstīts zemes un pārējā nekustamā īpašuma tirgus, bankām trūkst informācijas par kredītņēmējiem, uzņēmumu grāmatvedības un audita standarti ir salīdzinoši zemā līmenī u.c.).

Tomēr pēdējā laikā situācija sāk pamazām uzlaboties. Ministru kabinets 1999. gada 9. novembrī akceptēja MVU attīstības kreditēšanas projektu, kas paredz ar Latvijas Hipotēku un zemes bankas starpniecību 3 gadu laikā nodrošināt 10 milj. latu aizdevumu piešķiršanu MVU (skatīt 5.6. nodaļu). Vairākas komercbankas ir izveidojušas speciālas kredītlīnijas uzņēmējdarbības sākšanai un MVU attīstībai.

 

3.5.3. Noguldījumu un kredītu procentu likmes

Ekonomiskās vides uzlabošanās, zemā inflācija un augošais kredītu piedāvājums, kā arī banku konkurences saasināšanās veicina kredītu procentu likmju pakāpenisku samazināšanos un kreditēšanas termiņu palielināšanos.

No 2000. gada 17. marta Latvijas Bankas refinansēšanas likme, kura naudas tirgus dalībniekiem signalizē par starpbanku tirgus procentu likmju augšējo robežu, ir 3,5% gadā (līdz tam kopš 1997. gada 25. aprīļa tā bija 4% gadā).

 

3.27. zīmējums

Vidējās svērtās procentu likmes izsniegtajiem kredītiem

kredītiestādēs ceturkšņu griezumā

(procentos)

Latos izsniegto īstermiņa kredītu vidējā svērtā procentu likme 2002. gada aprīlī bija 9,5%, bet ilgtermiņa – 9,3%, OECD valstu valūtās izsniegtajiem kredītiem – attiecīgi 8,6% un 6,2% (skatīt 3.27. zīmējumu).

Nacionālajā valūtā izsniegto kredītu procentu likmes Latvijā ir salīdzinoši augstākas ne tikai par ES valstu likmēm, kas ir nedaudz zem 6%, bet pārsniedz arī Igaunijas un Lietuvas kredītu procentu likmes, kas svārstās 8% un 9% robežās.

Ilgtermiņa kreditēšanu un kredītu procentu likmju samazināšanos kavē tas, ka bankās trūkst ilgtermiņa līdzekļu (banku depozītu lielākā daļa ir pieprasījuma vai īstermiņa depozīti), piesaistīto līdzekļu cena un risks, ka aizdotais kapitāls netiks atdots (uzņēmumiem nav kredītvēstures, trūkst nodrošinājuma u.tml.).

Kredītu procentu likmju kritums nākamo gadu laikā būs atkarīgs no iekšzemes uzkrājumu veidošanās tempiem un konkurences banku sektorā.

Vidējās svērtās gada likmes latos piesaistītajiem īstermiņa noguldījumiem kredītiestādēs 2002. gada aprīlī bija 3,4%, ilgtermiņa – 5,8%, bet OECD valstu valūtās piesaistītajiem noguldījumiem – attiecīgi 2% un 3,6 procenti.

 

3.5.4. Valūtas maiņas kurss un Latvijas Bankas ārējās rezerves

Lata kursa svārstības pret SDR13 kopš tā piesaistes brīža – 1994. gada februāra netiek pieļautas. Latvijas Bankas izvēli par labu lata piesaistei SDR noteica fakts, ka tas ir finanšu tirgos atzīts par “mūsdienu zelta standartu”. Turklāt, piesaistot nacionālo valūtu SDR, lats ir kļuvis stabilāks attiecībā pret jebkuru atsevišķu valūtu, nekā tas būtu iespējams, piesaistot to vienai valūtai. Lata kursa izmaiņas pret atsevišķām šajā grozā ietilpstošajām valūtām ir atkarīgas vienīgi no svārstībām pasaules naudas tirgū (skatīt 3.28. zīmējumu).

 

3.28. zīmējums

Latvijas Bankas noteiktie vidējie valūtas kursi

(pa mēnešiem)

Latvijas Banka darbojas līdzīgi tā sauktajai valūtas padomei14, brīvi pērkot un pārdodot ārvalstu valūtu. Pēc speciālistu atzinuma, tam, ka lats nav oficiāli piesaistīts SDR (atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, kurās ir stingrāks nacionālo valūtu fiksācijas veids, tā sauktā valūtas pārvaldes sistēma), ir zināmas priekšrocības. Tas ļauj vieglāk pielāgoties neprognozējamiem apstākļiem (tādiem kā aktīva valūtas spekulācija) un izvērst plašāku darbu monetārajā jomā, piemēram, regulēt banku likviditāti ar atvērtā tirgus operāciju palīdzību.

Lai noturētu fiksētu valūtas kursu, ir nepieciešams pietiekams ārējo rezervju apjoms. Latvijā līdz šim ar to nav bijis problēmu. Latvijas Bankas tīrās ārējās rezerves pastāvīgi sedz Latvijas naudas bāzi (skatīt 3.29. zīmējumu) un tās ir līdzvērtīgas valsts preču un nefaktorālo pakalpojumu importa 3-4 mēnešu apjomam.

Naudas bāzes (skaidrā nauda apgrozībā un noguldījumi Latvijas Bankā) segums ar tīriem ārējiem aktīviem 2001. gada beigās bija 123%. 2001. gada beigās, salīdzinot ar 2000. gadu, Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi bija pieauguši par 40 procentiem.

Ārvalstu valūtas rezerves tiek glabātas visās SDR valūtu groza valūtās proporcionāli tā sastāvam. Latvijas Bankas ārējās rezerves (ietverot arī zelta krājumus) 2001. gada beigās bija 1218 milj. ASV dolāru (2000. gada beigās – 919 milj. ASV dolāru, 1999. gada beigās – 913 milj. ASV dolāru).

 

3.29. zīmējums

Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi un naudas bāze ceturkšņu griezumā

(milj. latu, perioda beigās)

Latvijai pievienojoties Eiropas Savienībai, nākošais solis būs iestāšanās Eiropas monetārajā savienībā. Tāpēc lata piesaiste eiro ir neizbēgama. Jau šobrīd nav nekādu tehnisku šķēršļu lata piesaistei eiro. Tomēr Latvijas Banka ir nolēmusi saglabāt nacionālās valūtas piesaisti SDR valūtu grozam līdz Latvijas uzņemšanai ES.

Latvijas Banka aprēķina lata reālo efektīvo kursu15 pret 10 galveno tirdzniecības partnervalstu valūtām. Tas parāda Latvijas relatīvo eksporta konkurētspēju pasaules tirgos.

Lata reālais efektīvais kurss 1998. gadā strauji palielinājās attiecībā pret Krievijas rubli un Ukrainas grivnu, jo šīs valstis devalvēja savu valūtu. Attiecībā pret rietumvalstu partneriem lata reālais kurss palika relatīvi stabils.

2001. gadā turpinājās 1999. un 2000. gadā novērotā tendence: pret attīstīto valstu valūtām lata reālais kurss pieauga, bet pret attīstības valstu valūtām tas samazinājās.

 

3.6. Valsts fiskālais stāvoklis

3.6.1. Fiskālā politika un valsts parāds

Latvijas valdības vidēja termiņa fiskālās politikas mērķis ir budžeta deficīta pakāpeniska samazināšana.

Valsts konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts kopš 1996. gada, izņemot 1999. gadu, ir bijis zemāks par Māstrihtas līgumā pieļautajiem 3% no IKP. Fiskālā situācija 1999. gadā atspoguļoja Krievijas krīzes sekas. 2000. gadā, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, budžeta fiskālais deficīts tika samazināts līdz 120 milj. latu jeb 2,8% no IKP, bet 2001. gadā – līdz 101,5 milj. latu jeb 2,1% no IKP (skatīt 3.22. tabulu).

Salīdzinot ar 2000. gadu, 2001. gadā samazinājās valsts konsolidētā budžeta deficīts, bet pieauga konsolidētā pašvaldību budžeta deficīts. Pēdējā pieaugumu galvenokārt noteica Rīgas pilsētas pamatbudžeta fiskālā deficīta pieaugums no 11,4 milj. latu 2000. gadā līdz 24 milj. latu 2001. gadā.

 

3.22. tabula

Valsts konsolidētais kopbudžets

	1998	1999	2000	2001	2002*
Ieņēmumi
(milj. latu) **	1540,4	1583,0	1623,0	1696,9	1848,7
(% pret IKP)	42,9	40,6	37,3	35,7	35,7
Izdevumi
(milj. latu)	1567,1	1732,6	1743,8	1801,1	2000,4
(% pret IKP)	43,7	44,5	40,1	37,8	38,6
Tīrie aizdevumi
(milj. latu)	5,2	12,5	-0,7	-2,7	-11,7
Fiskālā bilance
(milj. latu)	-31,9	-162,1	-120,1	-101,5	-140,0
(% pret IKP)	-0,9	-4,2	-2,8	-2,1	-2,7

* Finansu ministrijas prognozes.

** Bez ieņēmumiem no valsts īpašuma privatizācijas un valsts nekustamā īpašuma pārdošanas.

Saeima ir apstiprinājusi 2002. gada valsts budžetu ar deficītu 2,7% apmērā no IKP (ieskaitot valsts fondēto pensiju shēmā novirzītos līdzekļus – 2,46% no IKP). Deficīta pieaugums salīdzinājumā ar 2001. gadu pamatā ir izskaidrojams ar būtiski lielākiem izdevumiem tādās jomās kā aizsardzība un drošība (saistībā ar iestāšanos NATO), pensijas (atbilstoši grozījumiem pensiju likumā), iestāšanās Eiropas Savienībā, skolotāju algas un veselības aprūpe, kā arī ar lielākiem piešķirtiem līdzekļiem Valsts investīciju programmas realizācijai.

Š.g. jūnijā valdība, akceptējot ekonomiskās politikas papildu memorandu ar SVF, ir apņēmusies nodrošināt, lai budžeta deficīts 2002. gadā nepārsniegtu 1,8% no IKP. Budžeta izpildes gaita 2002. gada pirmajā pusē liecina, ka šī apņemšanās ir reāla. Tā, 2002. gada četros mēnešos valsts konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts bija tikai 7,3 milj. latu, kas ir ievērojami mazāk nekā plānots. Līdz ar to Starptautiskā valūtas fonda kritērijs attiecībā uz konsolidētā kopbudžeta fiskālo deficītu bija pilnībā izpildīts.

Pēdējos gados valdība ir samazinājusi un plāno arī turpmāk samazināt nodokļu slogu uzņēmējiem. Nodokļu ieņēmumi ir samazinājušies no 33% no IKP 1997. gadā līdz 30,5% no IKP 2001. gadā. To galvenokārt nodrošināja obligātās sociālās apdrošināšanas likmes samazināšana.

Likumdošanā ir noteiktas uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides, piemēram, lieliem (atbalstāmiem) projektiem; uzņēmumiem, kas ražo augstas tehnoloģijas produktus un programmproduktus; uzņēmumiem, kas darbojas speciālajās ekonomiskajās zonās; mazajiem uzņēmumiem u.c.).

Ar 2002. gadu ir uzsākta pakāpeniska uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes samazināšana no 25% līdz 15% (2002. gadā – uz 22%, 2003. gadā – uz 19%, 2004. gadā – uz 15%). Ir plānots, sākot ar 2003. gadu, samazināt obligātās sociālās apdrošināšanas likmi par 2%. Savukārt ar 2004. gadu tiks samazināta nekustamā īpašuma nodokļa likme no 1,5% līdz 1% no attiecīgā īpašuma kadastrālās vērtības.

Ministru kabinets 2001. gada maijā akceptēja “Vidēja termiņa budžeta plānošanas metodoloģijas pamatnostādnes”. Tās būtiski skar budžeta veidošanas procesa, politikas plānošanas un budžeta izdevumu optimizācijas jautājumus, to mērķis – nodrošināt mērķtiecīgu, tālredzīgu, koordinētu, pārskatāmu un uz rezultātu vērstu pieejamo resursu izmantošanu. Pāreja uz vidēja termiņa budžeta plānošanu sasaistē ar politikas plānošanas sistēmas izveidi notiks pakāpeniski līdz 2004. gadam.

Pēdējos gados valsts parāds ir pieaudzis no 372,6 milj. latu 1998. gada beigās līdz 712,9 milj. latu 2001. gada beigās (skatīt 3.23. tabulu). Tā pieaugums 2001. gadā bija pamatā saistīts ar jaunu 7 gadu eiroobligāciju emisiju 200 milj. eiro apjomā.

Valsts parāds Latvijā ir salīdzinoši zemā līmenī (2001. gada beigās 15% no IKP). Valsts ārējais parāds ir 64% no kopējā valsts parāda, bet iekšējais – 36 procenti.

 

3.23. tabula

Valsts parāda dinamika

(perioda beigās, milj. latu)

	1998	1999	2000	2001
Valsts parāds	372,6	510,7	570,9	712,9
tai skaitā:
valsts iekšējais parāds	141,0	151,7	222,9	256,0
tai skaitā:
valsts iekšējā aizņēmuma
īstermiņa parāds	55,6	73,7	63,1	28,4
valsts iekšējā aizņēmuma
vidējā termiņa parāds	67,4	67,3	159,8	227,6
valsts iekšējā aizņēmuma
ilgtermiņa parāds	18,1	6,1	–	–
valūtas parāds	–	4,6	–	–
valsts ārējais parāds	231,6	359,0	348,0	456,9
tai skaitā:
aizņēmumi	231,6	228,9	221,7	222,2
eiroobligācijas	–	130,1	126,3	234,7
(% no IKP)
Valsts parāds	10,4	13,1	13,1	15,0
tai skaitā:
valsts iekšējais parāds	3,9	3,9	5,1	5,4
valsts ārējais parāds	6,5	9,2	8,0	9,6

2002. gada četros mēnešos kopējais valsts parāds pieauga par 8,1 milj. latu un aprīļa beigās tas sasniedza 721 milj. latu. Likumā “Par valsts budžetu 2002. gadam” 2002. gada beigās noteiktais maksimālais valsts parāda apjoms ir 860,5 milj. latu jeb 16,6% no IKP.

3.24. tabula ir atspoguļotas ar valsts parādu saistītās izmaksas. Saprotams, ka līdz ar valsts parāda pieaugumu tām ir tendence pieaugt. 2002. gadā prognozētais parādu apkalpošanas izdevumu pieaugums ir galvenokārt saistīts ar finansēšanas nepieciešamības nodrošināšanu jau minētajām 2001. gadā emitētajām eiroobligācijām.

 

3.24. tabula

Valsts parāda apkalpošanas izdevumi

	1998	1999	2000	2001	2002*
Valsts parāda apkalpošana
miljonos latu	23,6	24,6	39,1	39,3	54,2
% pret valsts konsolidētā
kopbudžeta izdevumiem	1,5	1,4	2,2	2,2	2,7
% pret IKP	0,7	0,6	0,9	0,8	1,0

 

* Finansu ministrijas prognozes.

Finansu ministrija, balstoties uz pieņēmumu, ka budžeta fiskālais deficīts nepārsniegs 3% no IKP, paredz pakāpenisku valsts parāda pieaugumu vidēja termiņa periodā līdz 23% 2007. gadā. Turklāt tiek prognozēts, ka nacionālajā valūtā denominētā parāda īpatsvars valsts parāda portfelī palielināsies. Turpmākajos gados ir sagaidāms, ka pieaugs ar valsts parāda apkalpošanu saistītie izdevumi (vidēji par 10 milj. latu gadā), sasniedzot 2007. gadā 100 milj. latu gadā.

 

3.6.2. Kopbudžeta ieņēmumi

Pēdējos gados kopbudžeta ieņēmumi pieaug lēnākos tempos nekā iekšzemes kopprodukts, tāpēc to kopējie apjomi 2001. gadā bija tikai 36% no IKP pretstatā 41% 1999. gadā (skatīt 3.25. tabulu). Samazinās kā nodokļu īpatsvars IKP, tā arī citu ieņēmumu īpatsvars.

2001. gadā kopējie nodokļu ieņēmumi bija par 5,8% lielāki nekā iepriekšējā gadā. Tajā pašā laikā IKP nomināls palielinājās par 9,4%. No vidējām IKP izmaiņām galvenokārt atpalika pievienotās vērtības nodokļa un sociālās apdrošināšanas iemaksu pieaugums. Pārējos nodokļu veidos to ievākums pārsniedza vidējo IKP pieauguma tempu.

 

3.25. tabula

Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi

	Milj. latu			Procentos no IKP
	1999	2000	2001	1999	2000	2001
Kopbudžeta ieņēmumi	1589,2	1623,0	1696,9	40,8	37,3	35,7
I Nodokļu ieņēmumi	1335,3	1373,3	1452,3	34,3	31,6	30,5
1. Netiešie nodokļi	487,4	516,3	526,9	12,5	11,9	11,1
– pievienotās vērtības
nodoklis	316,2	337,9	350,6	8,1	7,8	7,4
– akcīzes nodoklis	155,1	164,0	161,0	4,0	3,8	3,4
– muitas nodoklis	16,1	14,4	15,3	0,4	0,3	0,3
2. Ienākuma nodokļi
un nodokļi
no īpašuma	379,3	379,1	428,3	9,7	8,7	9,0
– uzņēmumu ienākuma
nodoklis	92,2	73,7	98,4	2,4	1,7	2,1
– iedzīvotāju ienākuma
nodoklis	239,8	261,2	283,8	6,2	6,0	6,0
– nodokļi no īpašuma	47,3	44,2	46,1	1,2	1,0	1,0
3. Sociālās
apdrošināšanas
iemaksas	452,6	466,4	481,3	11,6	10,7	10,1
4. Pārējie nodokļi	16,0	11,5	15,8	0,4	0,3	0,3
II. Citi ieņēmumi	253,9	249,7	244,6	6,5	5,7	5,1

2002. gada četros mēnešos nodokļu ievākums pieaug straujākos tempos nekā iepriekšējos gados. Lielākais pieaugums bija pievienotās vērtības un iedzīvotāju ienākuma nodokļu, kā arī sociālās apdrošināšanas iemaksu ievākumā.

 

Turpmāk — vēl