Ministru kabineta noteikumi Nr.399

Rīgā 2002.gada 3.septembrī (prot. Nr.37 16.§)

Darba aizsardzības prasības, saskaroties ar ķīmiskajām vielām darba vietās

Izdoti saskaņā ar Darba aizsardzības likuma

25.panta 11.punktu un Ķīmisko vielu un ķīmisko

produktu likuma 16.pantu

 

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka darba aizsardzības prasības, nodarbinātajiem saskaroties ar ķīmiskajām vielām (tai skaitā ķīmiskajiem produktiem) darba vietās, ja risks rodas vai var rasties no darba vidē esošu vai ar darba procesu saistītu ķīmisko vielu iedarbības, kā arī īpašus ierobežojumus un aizliegumus attiecībā uz atsevišķām bīstamām ķīmiskajām vielām vai ķīmiskajiem produktiem.

2. Noteikumi attiecas uz darba vietām, kur nodarbinātais tiek vai var tikt pakļauts tādu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu iedarbībai:

2.1. kas saskaņā ar Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā noteikto klasifikāciju ir bīstamas ķīmiskās vielas vai bīstami ķīmiskie produkti;

2.2. kas savu fizikālo, ķīmisko un toksisko īpašību dēļ apdraud nodarbinātā drošību vai veselību, ja tās atrodas darba vidē vai tiek izmantotas darbā;

2.3. kam ir noteikta aroda ekspozīcijas robežvērtība (AER) – tāda ķīmisko vielu un ķīmisko produktu koncentrācija darba vides gaisā, kas visā nodarbinātā dzīves laikā neizraisa viņa saslimšanu un veselības traucējumus, kuri konstatējami ar mūsdienu izmeklēšanas metodēm, ja attiecīgās ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti iedarbojas uz nodarbināto ne ilgāk par astoņām stundām darba dienā vai ne ilgāk par 40 stundām nedēļā;

2.4. kam ir noteikti bioloģiskās ekspozīcijas rādītāji (BER) – nodarbinātā organismā uzņemto ķīmisko vielu un to metabolītu koncentrācijas un ķīmisko vielu izraisīto bioloģisko efektu rādītāji nodarbinātā bioloģiskajā vidē, kurus nosaka veseliem nodarbinātajiem, kas ir pakļauti ķīmisko vielu un ķīmisko produktu iedarbībai aroda ekspozīcijas robežvērtības (AER) līmenī.

3. Par šo noteikumu ievērošanu ir atbildīgs darba devējs.

4. Šo noteikumu ievērošanu kontrolē Valsts darba inspekcija un citas kontrolējošās institūcijas atbilstoši Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā tām noteiktajai kompetencei.

 

 

II. Riska noteikšana un novērtēšana

5. Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu radītā riska novērtēšanu darba devējs nodrošina atbilstoši uzņēmuma darba vides iekšējās uzraudzības un darba vides risku novērtēšanas kārtībai, iesaistot uzticības personas un nodarbinātos.

6. Darba devējs pēc šo noteikumu 4.punktā minēto kontroles institūciju pieprasījuma mērījumu veikšanā iesaista akreditētas laboratorijas.

7. Pārbaudot darba vietas, kurās ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti rada vai var radīt risku nodarbināto drošībai un veselībai, darba devējs nodrošina riska novērtēšanu, ņemot vērā:

7.1. ķīmisko vielu un ķīmisko produktu drošības datu lapas informāciju;

7.2. nodarbināto veselības pārbaužu rezultātus;

7.3. veikto vai veicamo preventīvo pasākumu rezultātus un prognozes;

7.4. citu informāciju par ķīmisko vielu un ķīmisko produktu bīstamību;

7.5. Latvijas valsts standartus LVS 89:1998 “Ķīmisko vielu aroda ekspozīcijas robežvērtības darba vides gaisā” un LVS EN 689:1995 “Darba vides gaiss. Vadlīnijas ieelpojamo ķīmisko vielu ekspozīcijas novērtējumam, salīdzinot ar robežvērtībām, un mērīšanas stratēģija”. Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu novērtēšanu darba vidē veic saskaņā ar šiem standartiem;

7.6. ķīmisko vielu un ķīmisko produktu bioloģiskās ekspozīcijas rādītājus (BER) (pielikums);

7.7. ķīmisko vielu daudzumu darba vietā;

7.8. konkrētos darba apstākļus un procesus darba vietā, kā arī darba vidē esošo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu bīstamās īpašības, kuru dēļ rodas vai palielinās risks nodarbināto veselībai un drošībai attiecīgajos darba apstākļos un ārkārtējās situācijās;

7.9. ķīmisko vielu un ķīmisko produktu koncentrāciju darba vides gaisā, to iedarbības veidu un ilgumu;

7.10. citu riska novērtējumu (piemēram, jaunas ķīmiskas vielas riska novērtējuma vai avārijas riska novērtējuma) rezultātus;

7.11. iespējamo avāriju risku, kas saistīts ar ķīmisko vielu un ķīmisko produktu lietošanu darbā:

7.11.1. ja ir saistoši normatīvie akti par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem, tad, izpildot turnoteikto kārtību, ņem vērā arī šo noteikumu prasības;

7.11.2. ja nav saistoši normatīvie akti par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem, avāriju riska samazināšanas pasākumus nosaka šie noteikumi.

8. Risku novērtē regulāri atbilstoši normatīvajiem aktiem, kā arī ja:

8.1. notikušas būtiskas pārmaiņas darba vidē (piemēram, produkta sastāva, agregātstāvokļa vai izejvielu maiņa);

8.2. ieviestas jaunas darbības vai pārveidots ražošanas process (piemēram, darba aprīkojums, tehnoloģiskais un kontroles process);

8.3.  darba vides pārbaužu un mērījumu rezultāti ir neapmierinoši vai konstatētas tehnoloģiskā procesa, iekārtu vai tehnisko paņēmienu nepilnības;

8.4. radusies ārkārtēja situācija, kas izraisījusi vai veicinājusi nelaimes gadījumu, ugunsgrēku, sprādzienu vai bīstamo ķīmisko vielu vai bīstamo ķīmisko produktu noplūdi;

8.5. apstiprināts akūts arodsaindēšanās gadījums vai ķīmiskā riska faktora izraisīta arodslimība;

8.6. saņemta jauna informācija par attiecīgās ķīmiskās vielas vai ķīmiskā produkta kaitīgumu nodarbināto veselībai, informācija par ugunsgrēka vai sprādziena iespējamību, kā arī par bīstamo ķīmisko vielu vai bīstamo ķīmisko produktu noplūdes iespējamību.

9. Darba devējs nodrošina, lai darba vides gaisā regulāri tiktu noteikta ķīmisko vielu koncentrācija un salīdzināta ar aroda ekspozīcijas robežvērtībām (AER), kā arī atbilstoši ekonomiskajām un tehniskajām iespējām veic pasākumus aroda ekspozīcijas faktiskās vērtības samazināšanai.

10. Darba devējs, pamatojoties uz normatīvo aktu un standartu prasībām, kā arī ievērojot ķīmisko vielu un ķīmisko produktu bīstamību, to daudzumu, veicamo darbību veidu un apjomu, nosaka, cik bieži mērāma ķīmisko vielu koncentrācija darba vides gaisā. Ja mainās darba apstākļi un konstatēta vai iespējama riska palielināšanās, tiek veikti ķīmisko vielu koncentrācijas papildu mērījumi.

11. Šo noteikumu 8.punktā minētajos gadījumos pirms nodarbinātā norīkošanas darbā darba devējs novērtē pārmaiņu radīto risku un veic nepieciešamos preventīvos pasākumus.

12. Risku novērtē arī tad, kad tiek veikta iekārtu apkope un citas darbības, kuru laikā tiek apdraudēta nodarbināto drošība un veselība un uz nodarbinātajiem var iedarboties šo noteikumu 2.punktā minētās ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti.

13. Ja darbs ir saistīts ar vairākām ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem, risku novērtē, ņemot vērā visu darbā lietoto ķīmisko vielu un ķīmisko produktu iespējamo savstarpējo un kopējo iedarbību un tās ietekmi uz nodarbināto drošību un veselību.

14. Darba devējs dokumentē riska novērtēšanas rezultātus, tai skaitā mērījumu rezultātus, kas nepieciešami riska novērtēšanai, un pasākumus, kas veikti riska novēršanai vai samazināšanai, ko rada ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti. Šo dokumentāciju uzglabā ne mazāk kā divus gadus.

15. Nodarbinātajiem, viņu uzticības personām un nodarbināto pārstāvjiem ir tiesības iepazīties ar riska novērtējuma un mērījumu rezultātiem, kā arī ar ķīmisko vielu un ķīmisko produktu iedarbību uz nodarbināto drošību un veselību.

16. Darba devējs nodrošina, lai riska novērtējuma rezultāti, tai skaitā mērījumu rezultāti, būtu pieejami ārstam vai iestādei, kas atbild par nodarbināto veselības aprūpi.

17. Darba devējs nodrošina, lai tiktu sastādīts to nodarbināto saraksts, kuru darbs saistīts ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem, norādot informāciju par darba veidu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, tā koncentrāciju darba vides gaisā, iedarbības veidu un ilgumu.

18. Šo noteikumu 17.punktā minēto sarakstu un VII nodaļā minētos veselības pārbaužu datus darba devējs glabā 40 gadus pēc pēdējās zināmās nodarbinātā saskares ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem, pēc tam tos likumā noteiktajā kārtībā nodod arhīvā.

19. Ja uzņēmums tiek likvidēts, šo noteikumu 17.punktā minēto sarakstu un VII nodaļā minētos veselības pārbaužu datus glabā saskaņā ar prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par arhīva dokumentu glabāšanu.

 

 

III. Riska novēršanas vai samazināšanas principi

20. Ja darba veids un tehniskās iespējas to pieļauj, darba devējs aizstāj bīstamās ķīmiskās vielas un bīstamos ķīmiskos produktus ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem, kas konkrētajos darba apstākļos nav bīstami vai ir mazāk bīstami nodarbināto drošībai un veselībai.

21. Ja tiek atklāts risks nodarbināto drošībai un veselībai, darba devējs novērš šo risku vai, ja tas, ņemot vērā konkrētā darba specifiku, nav iespējams, risku samazina, veicot šādus pasākumus:

21.1. apgādā darba vietu ar attiecīgu aprīkojumu, kā arī nodrošina tādu darba organizāciju, tehniskos paņēmienus un tehnoloģiskos procesus, kas nerada risku nodarbināto drošībai un veselībai;

21.2. nodrošina tehnoloģisko iekārtu, darba vietu un aprīkojuma regulāru apkopi;

21.3. norīkojot nodarbināto darbā ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem, ņem vērā nodarbinātā profesionālo izglītību, pieredzi, apmācības un sagatavotības līmeni darba aizsardzības jomā;

21.4. ierobežo to nodarbināto skaitu, kuri strādā ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem;

21.5. novērš iespējas nodarbināto saskarei ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem vai līdz minimumam samazina to iedarbības ilgumu un intensitāti;

21.6. nodrošina, ka darba telpās atrodas tikai konkrētā darba veikšanai nepieciešamais ķīmisko vielu un ķīmisko produktu daudzums;

21.7. plānojot un organizējot darba procesu:

21.7.1. nodrošina ķīmisko vielu un ķīmisko produktu pareizu glabāšanu, ņemot vērā to savietojamības, sprādzienbīstamības un ugunsdrošības īpašības;

21.7.2. atdala ķīmisko vielu un ķīmisko produktu noliktavu no darba telpām;

21.7.3. novērš ķīmisko vielu noplūdi, bet, ja tā notikusi, paredz tūlītējus pasākumus noplūdes seku likvidēšanai vai samazināšanai;

21.7.4. klasificē un marķē ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus, kā arī atkritumus, kas satur šīs vielas vai produktus, nodrošina to drošu un ātru savākšanu, uzglabāšanu, transportēšanu un utilizēšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

21.7.5. attiecīgi norobežo darba vietas un lieto normatīvajos aktos noteiktās drošības zīmes un uzrakstus;

21.7.6. izstrādā rīcības pasākumus iespējamām ārkārtējām situācijām;

21.7.7. nodarbināto atpūtai un sadzīves vajadzībām iekārto atbilstošas telpas, kurās novērsts ķīmisko vielu un ķīmisko produktu radītais risks.

22. Riska novēršanas un samazināšanas pasākumus veic šādā secībā:

22.1. ķīmisko vielu un ķīmisko produktu radītā riska novēršana vai maksimāla samazināšana darba vietā, izveidojot atbilstošu darba procesu un tehniskās uzraudzības sistēmu;

22.2. piemērota darba aprīkojuma, tehnoloģiju un materiālu izmantošana un darba vides kontrole bīstamo ķīmisko vielu izplatības novēršanai vai samazināšanai;

22.3. kolektīvās aizsardzības pasākumu izvēle un ieviešana tieši pie riska avota (piemēram, saskaņā ar projektu un aprēķiniem iekārtota vispārējā un, ja nepieciešams, vietējā nosūces ventilācija);

22.4. individuālo darba aizsardzības pasākumu, tai skaitā individuālo aizsardzības līdzekļu, izmantošana, ja ķīmisko vielu un ķīmisko produktu iedarbības ietekmi nevar novērst ar šo noteikumu 22.1., 22.2. un 22.3.apakšpunktā minētajiem pasākumiem.

23. Ja konstatēts, ka pārsniegtas ķīmisko vielu aroda ekspozīcijas robežvērtības (AER), darba devējs nekavējoties veic attiecīgus darba aizsardzības pasākumus.

24. Darba devējs veic tehniskus un organizatoriskus pasākumus nodarbināto drošības un veselības aizsardzības nodrošināšanai, glabājot, pārvietojot un atdalot nesaderīgas ķīmiskas vielas un ķīmiskus produktus, ņemot vērā konkrēto ķīmisko vielu un ķīmisko produktu fizikālo, ķīmisko un toksisko īpašību radīto risku, iekļaujot šādus pasākumus:

24.1. novērš viegli uzliesmojošu vielu uzkrāšanos vai ķīmiski nestabilu vielu (vielas, kas dažādu ārēju faktoru ietekmē savas īpašības nesaglabā ilgstoši) bīstamu koncentrāciju darba vietā un darba vides gaisā;

24.2. nodrošina ugunsdrošības un sprādziendrošības noteikumu ievērošanu un nepieļauj aizdegšanās avotu atrašanos darba vietās, kur tiek veiktas darbības ar sprādzienbīstamām ķīmiskajām vielām, ķīmiskajiem produktiem un viegli uzliesmojošām un ķīmiski nestabilām vielām vai to maisījumiem;

24.3. nodrošina pirmās palīdzības sniegšanu un citus pasākumus, kas mazina kaitīgo faktoru ietekmi uz nodarbināto veselību un drošību, ja noticis ugunsgrēks vai sprādziens, kas saistīts ar ugunsnedrošu vielu aizdegšanos, vai mazina citas sekas, ko radījušas ķīmiski nestabilas vielas vai to maisījumi;

24.4. nodrošina normatīvo aktu ievērošanu, kas attiecas uz sprādzienbīstamā vidē lietojamo iekārtu un aizsardzības sistēmu drošību.

25. Darba devējs nodrošina ķīmisko vielu iepakojuma, konteineru un cauruļvadu marķējumu un drošības zīmju izvietošanu darba vietās un marķējuma atbilstību iepakojuma, konteinera vai cauruļvada saturam atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

 

 

IV. Pasākumi ārkārtējās situācijās

26. Darba devējs saskaņā ar riska novērtējumu nodrošina pasākumu izstrādi, ko nodarbinātie veic iespējamos nelaimes gadījumos vai avārijās darba vietās, kur strādā ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem un kuras ir pakļautas avāriju riskam.

27. Nodarbināto teorētisko un praktisko apmācību par pirmās palīdzības sniegšanu un rīcību ārkārtējās situācijās (piemēram, ugunsgrēks, ķīmisko vielu noplūde) organizē ne retāk kā reizi gadā, ņemot vērā darba vietas specifiku un darbā lietojamo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu īpašības.

28. Ja radusies ārkārtēja situācija, darba devējs par to nekavējoties informē nodarbinātos un veic pasākumus ķīmisko vielu un ķīmisko produktu kaitīgās iedarbības novēršanai vai samazināšanai un stāvokļa normalizēšanai (piemēram, iekārtu atvienošana, nodarbināto evakuācija, uguns lokalizēšana, noplūdes kontrole, bīstamās zonas noteikšana un norobežošana).

29. Ārkārtējās situācijās bīstamajā zonā drīkst atrasties tikai tie nodarbinātie, kuri ir iesaistīti remontdarbos vai kuri veic noteiktus pasākumus ārkārtējās situācijas novēršanai un kuri ir īpaši apmācīti šādai rīcībai. Ārkārtējās situācijās bīstamajā zonā drīkst veikt tikai tos remontdarbus vai citus darbus, kas nepieciešami ārkārtējās situācijas radīto draudu un seku novēršanai vai samazināšanai.

30. Nodarbinātos, kuri strādā bīstamajā zonā, darba devējs nodrošina ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, speciālajiem drošības līdzekļiem un darba aprīkojumu, kas atbilst attiecīgajiem darba apstākļiem. Individuālos aizsardzības līdzekļus, speciālos drošības līdzekļus un darba aprīkojumu lieto līdz bīstamo faktoru pilnīgai novēršanai saskaņā ar šo faktoru riska novērtējumu un ražotāja instrukcijām. Ārkārtējās situācijās bīstamajā zonā aizliegts uzturēties personām bez attiecīgiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem.

31. Darba devējs nodrošina trauksmes un avārijas saziņas līdzekļu efektīvu darbību, nodrošinot katra nodarbinātā tūlītēju informēšanu par draudiem viņa drošībai un veselībai.

32. Darba devējs regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā, atbilstoši riska novērtējumam pārskata un aktualizē pasākumus, kas veicami iespējamās ārkārtējās situācijās, kā arī ārkārtējās situācijas novēršanai.

 

 

V. Konsultēšanās, informēšana un apmācība

33. Darba devējs nodrošina nodarbinātos un nodarbināto uzticības personas ar darba specifikai atbilstošu apmācību un nepieciešamo informāciju par attiecīgajiem darba aizsardzības pasākumiem, lai katrs nodarbinātais prastu aizsargāt sevi un citus nodarbinātos darba vietā. Darba devējs nodrošina pieeju rakstiskai informācijai:

33.1. par riska novērtējumu, kas veikts saskaņā ar šo noteikumu II nodaļas prasībām, ievērojot jebkuras pārmaiņas darba vietā, kas var mainīt riska novērtējuma datus;

33.2. par pasākumiem riska novēršanai un samazināšanai un par pārmaiņām riska novērtējuma datos;

33.3. par ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem darba vietā, to koncentrāciju darba vides gaisā, risku nodarbināto drošībai un veselībai, kā arī par ķīmisko vielu un ķīmisko produktu aroda ekspozīcijas robežvērtībām;

33.4. par drošības datu lapās sniegto ķīmisko vielu un ķīmisko produktu raksturojumu saskaņā ar Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumu;

33.5. par rīcību un pasākumiem ārkārtējās situācijās.

34. Darba devējs nodrošina to nodarbināto apmācību, kuriem ir vai ir iespējama saskare ar ķīmiskajām vielām vai ķīmiskajiem produktiem:

34.1. pirms darba uzsākšanas;

34.2. regulāri, ne retāk kā reizi gadā;

34.3. atkārtoti, ja darba vidē notiek pārmaiņas, kuras var ietekmēt nodarbināto drošību un veselību, saņemta jauna informācija par ķīmisko vielu un ķīmisko produktu īpašībām vai konstatēts, ka nodarbinātā zināšanu līmenis ir nepietiekams.

35. Nodarbināto, nodarbināto uzticības personu un viņu pārstāvju konsultēšanās un līdzdalība šajos noteikumos paredzētajos jautājumos notiek saskaņā ar Darba aizsardzības likumu.

 

 

VI. Īpaši ierobežojumi un aizliegumi ķīmisko vielu

un ķīmisko produktu ražošanā, izgatavošanā un lietošanā darba vietās, kā arī veicot citas darbības ar tiem

36. Īpašus ierobežojumus un aizliegumus, kas attiecas uz darbībām ar atsevišķām bīstamām ķīmiskajām vielām, reglamentē normatīvie akti par bīstamo ķīmisko vielu un bīstamo ķīmisko produktu lietošanas un tirdzniecības ierobežojumiem un aizliegumiem, izņemot šādus gadījumus:

36.1. zinātnisko pētījumu, testu un analīžu veikšana;

36.2. ķīmisko vielu un ķīmisko produktu – blakusproduktu vai ražošanas atkritumu – pārstrāde vai iznīcināšana;

36.3. ķīmisko vielu un ķīmisko produktu kā starpproduktu ražošana un izmantošana vienotā, nepārtrauktā procesā.

37. Šo noteikumu 36.punktā noteiktajos izņēmuma gadījumos darbības ar atsevišķām bīstamām ķīmiskajām vielām atļauts veikt, ja ir ievērotas šo noteikumu 38.punkta prasības un darba devējs pirms darbu uzsākšanas ir sagatavojis un iesniedzis kontroles institūcijām šādus datus:

37.1. izņēmuma pamatojums;

37.2. aprēķini par lietojamo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu daudzumu gadā;

37.3. to darbību (reakciju, procesu) apraksti, kurās tiek lietota attiecīgā ķīmiskā viela vai ķīmiskais produkts;

37.4. paredzamais nodarbināto skaits;

37.5. tehniskie un citi pasākumi, kas novērš vai samazina risku nodarbināto drošībai un veselībai.

38. Šo noteikumu 36.punktā minētās ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus drīkst ražot un izmantot tikai tad, ja ražošana un izmantošana notiek noslēgtā sistēmā (sistēma, kas nepieļauj nodarbinātā tiešu saskari ar ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu), no kuras ķīmiskās vielas izvada tikai tad, ja tas nepieciešams procesa kontrolei vai sistēmas apkalpošanai.

 

 

VII. Nodarbināto veselības uzraudzība

39. Nodarbinātajiem, kuriem darba vietā iespējama saskare ar ķīmiskajām vielām vai ķīmiskajiem produktiem, veic obligātās veselības pārbaudes normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

40. Ja ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti darba vietā rada vai var radīt risku nodarbināto drošībai un veselībai, ārstniecības iestādes sniedz informāciju nodarbinātajiem un darba devējam par veselības pārbaužu rezultātiem, nepieciešamo ārstēšanu un veselības stāvokļa papildu izmeklēšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

41. Ja nodarbinātajam darba vietā ir vai ir iespējama saskare ar ķīmiskajām vielām vai ķīmiskajiem produktiem, viņa veselības pārbaužu rezultātiem (attiecīgo dokumentu kopijām), ja nepieciešams, jābūt pieejamiem kompetentam speciālistam vai kompetentai institūcijai un Valsts darba inspekcijai saskaņā ar Darba aizsardzības likumu.

42. Nodarbinātajam, kuram darba vietā ir vai ir iespējama saskare ar ķīmiskajām vielām vai ķīmiskajiem produktiem, ir tiesības iepazīties ar veselības pārbaužu rezultātiem, kas attiecas tieši uz viņu.

43. Ja nodarbinātajiem darba vietā ir vai ir iespējama saskare ar ķīmiskajām vielām vai ķīmiskajiem produktiem, viņu veselības pārbaužu rezultātus ņem vērā, izstrādājot darba aizsardzības pasākumus konkrētajā darba vietā.

44. Ja veselības pārbaudē konstatēts, ka slimība vai veselības traucējumi nodarbinātajam radušies no saskares ar ķīmiskajām vielām vai ķīmiskajiem produktiem darba vietā vai ir pārsniegts bioloģiskās ekspozīcijas rādītājs (BER):

44.1. arodslimībās sertificēts ārsts informē nodarbināto un darba devēju par profilaktiskās apskates rezultātiem un sniedz norādījumus par nepieciešamajiem ārstniecības pasākumiem un nodarbinātā veselības stāvokļa papildu izmeklēšanu;

44.2. sertificēts arodslimību ārsts vai ārstniecības iestāde darba devējam piedāvā veikt papildu veselības pārbaudes citiem nodarbinātajiem, kas pakļauti līdzīgai iedarbībai;

44.3. darba devējs atkārtoti izvērtē riska novērtējuma rezultātus un darba aizsardzības pasākumus, kas novērš vai samazina attiecīgo risku atbilstoši šo noteikumu III nodaļai;

44.4. darba devējs ņem vērā sertificēta arodslimību vai arodveselības ārsta, darba aizsardzības speciālista, kompetenta speciālista vai kompetentās institūcijas ieteikumus, veicot darba aizsardzības pasākumus ķīmisko vielu un ķīmisko produktu radītā riska novēršanai vai samazināšanai, paredzot iespēju norīkot nodarbinātos alternatīvos darbos, kur nepastāv ķīmisko vielu un ķīmisko produktu iedarbības risks;

44.5. darba devējs nodrošina sistemātisku veselības uzraudzību un paredz atkārtotu veselības pārbaudi jebkuram nodarbinātajam, kurš ticis pakļauts līdzīgai ķīmisko vielu un ķīmisko produktu iedarbībai.

 

 

VIII. Noslēguma jautājums

45. Noteikumu 24.4.apakšpunkts stājas spēkā ar 2003.gada 1.jūliju.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Labklājības ministrs V.Jaksons

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 7.septembri.

 

Pielikums

Ministru kabineta

2002.gada 3.septembra noteikumiem Nr.399

 

Bioloģiskās ekspozīcijas rādītāji

Labklājības ministrs V.Jaksons