Ir jābūt veiksmīgam sociālajam dialogam

Andrejs Požarnovs, labklājības ministrs, —  pirmajā preses konferencē

"Labklājības ministrija turpinās iepriekšējās valdības laikā iesāktās reformas, tādējādi nodrošinot pēctecību veiksmīgi iesāktajiem darbiem. Vienlaikus vēlreiz tiek izvērtētas prioritātes, visi iepriekšējās darbības plusi un mīnusi, jo koalīcijas līgumā ir precīzi noteikts — turpināt veiksmīgi iesāktās reformas. Jau tagad ir skaidrs, ka liela uzmanība tiks pievērsta sociālajam dialogam," iepazīstinot plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus ar svarīgākajām Labklājības ministrijas turpmākās darbības iecerēm un sava darba prioritātēm, uzsvēra labklājības ministrs Andrejs Požarnovs.

Būtiska valsts labklājības situācijas uzlabošana saistīta ar pietiekama finansējuma nodrošināšanu dažādu sociālo problēmu profilaksei un risināšanai. Tāpēc, kā skaidroja labklājības ministrs, svarīga ir valsts investīciju programmas koncepcijas izstrāde un prioritāšu noteikšana valsts investīciju politikā. Jau pavisam drīz, 30.maijā, valdībā paredzēts izskatīt šo jautājumu un noteikt valsts investīciju ilgtermiņa prioritātes līdz 2006.gadam. "Pie valsts investīciju programmas prioritāšu noteikšanas sāka strādāt jau iepriekšējā valdība, jo neapmierinoša bija situācija, kad investīcijas tika, burtiski runājot, izgrābtas, tās saņēma tie, kam bija kāda lielāka ietekme, labākas spējas pārliecināt par sava projekta vai programmas svarīgumu. Nebija nekādas pēctecības investīciju sadales mehānismā, vien princips — ja šogad dabū kāda viena nozare, nākamgad vairāk tiks citai," skaidroja A.Požarnovs. Viņš arī atgādināja, ka vienmēr ir bijis populārs sauklis, ka investīcijas nepieciešamas valsts infrastruktūras uzlabošanai, taču pašā jēdzienā — sociālā infrastruktūra — visbiežāk tiek ietverts itin viss, tikai ne iedzīvotāji, darbaspēks. "Ir kļūdaini domāt, ka Latvijas attīstībai nepieciešams vien ieguldīt līdzekļus iekārtās, tehnoloģijās, uzņēmumos, ceļos, sakaros utt., maz domājot par Latvijas cilvēku.

Bet tieši cilvēks ir ekonomikas augšupejas atslēga," ir pārliecināts labklājības ministrs. Pastiprināta tehnoloģiju un ražošanas attīstība, kas nav līdzsvarota ar darbību iedzīvotāju sociālā un intelektuālā potenciāla uzlabošanai, viņaprāt, var novest tikai pie sabiedrības nespējas dzīvot moderno tehnoloģiju pasaulē, pie tās noslāņošanās bagātajos un nabagajos, kuri būs jāuztur no sociālo palīdzības programmu līdzekļiem. "Tāpēc ir jāsaprot, ka jāinvestē līdzekļi tādās nozarēs kā veselības aprūpe, sociālā aizsardzība, nodarbinātība, vārdsakot, nozarēs, kas ir tieši Labklājības ministrijas pārziņā," teica A.Požarnovs un pauda arī apņēmību šo savu viedokli aizstāvēt Ministru kabineta sēdē, kurā tiks lemts par valsts investīciju programmas koncepciju.

Līdz šim valsts investīcijas atsevišķām nozarēm tikušas piešķirtas vai nu subsīdiju, vai kredītu veidā, atgādināja labklājības ministrs, norādot, ka daudzas ministrijas nelabprāt apguva Pasaules bankas piešķirtos kredītlīdzekļus, jo to saņemšana prasīja nopietnu darbu nozares sakārtošanā, kas apliecinātu, ka līdzekļi tiks izmantoti racionāli, kā arī rūpīgu projektu izstrādi. 2000./2001.gadā Labklājības ministrijas izstrādāto projektu realizācijai līdzekļi no valsts pamatbudžeta samazināti par 4,2 procentiem. Taču aizdevuma līdzekļus paredzēts palielināt par 90 procentiem — no 8 līdz 15 miljoniem latu. Kopumā no visām ministrijām paredzētajiem kredītlīdzekļiem tie ir 50,6 procenti. Komentējot šos faktus, A.Požarnovs aicināja apsvērt, vai nebūtu lietderīgāk kredītus piesaistīt ražojošām nozarēm, tām, kurām ir reālas iespējas tos atpelnīt un atdot. Viņaprāt, galvenajam finansu mehānismam, kas balstītu sociālo infrastruktūru būtu jābūt valsts subsīdijām. "Taču fakti rāda, ka pēdējos gados valsts investīciju piešķīrums Labklājības ministrijai nav bijis pietiekams, tāpēc tā ir sagatavojusi vairākus nopietnus projektus Pasaules bankas kredītu piesaistei un ir šos līdzekļus arī saņēmusi. Valdībai vajadzētu ļoti nopietni izvērtēt, vai valstij nebūtu jābūt tai, kas šos kredītus un to procentus atmaksā no sava budžeta? Ministrija jau tā ir veikusi lielu darbu, tā ir panākusi šo līdzekļu piešķīrumu. Vai nebūtu laiks sniegt palīdzīgu roku no valsts puses," savu nostāju skaidroja A.Požarnovs.

Kā vēl vienu problēmu, ar ko nākas saskarties Labklājības ministrijai, viņš minēja līdz šim nepietiekami aktīvo sociālo dialogu un informācijas izplatīšanu par plašus sabiedrības slāņus skarošu lēmumu pieņemšanu. "Eksperti īsā laikā var izstrādāt labu un ekonomiski pamatotu programmu vai likumu, to var raiti izskatīt valdībā un akceptēt Saeimā, bet ir svarīgi izzināt, vai sabiedrība šos lēmumus saprot, vai spēj tos pieņemt." Tāpēc labklājības ministrs uzsvēra, ka pastiprināta uzmanība ministrijas turpmākajā darbā tiks pievērsta plašu sabiedrības slāņu informēšanai, ne vien sarunām ar sociālajiem partneriem.

Kā piemēru veiksmīgam sociālajam dialogam, kas materializējies konkrētā dokumentā, A.Požarnovs minēja likumprojektu par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā. Šis likumprojekts paredzēts darba ņēmēju sociālo garantiju aizstāvībai un saskaņots ar sociālajiem partneriem, to akceptējusi arī valdība, bet Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, kas noteikta par atbildīgo, likumprojektu noraidījusi. Pēc labklājības ministra domām, šāda komisijas rīcība nav pieņemama. A.Požarnovs gan izteica cerību, ka politiķiem tomēr izdosies atrast vienotu valodu, un šis sociāli tik svarīgais dokuments iegūs likuma spēku.

Nepārvērtējama loma sociālajam dialogam ir arī pensiju jautājuma pozitīvā risinājumā. Valdība savā deklarācijā ir formulējusi apņemšanos veikt jaunus grozījumus pensiju likumā. Ar nākamo gadu paredzēts atcelt pensiju likumā noteiktos ierobežojumus strādājošajiem pensionāriem, taču vienlaikus izslēdzot priekšlaicīgas pensionēšanās iespēju un palielinot pensijas vecuma robežu. "Tas nozīmē, ka ir saliktas kopā trīs likuma normas — vienu sabiedrība noteikti atbalstīs, divas pārējās noteikti nebūs populāras," ir pārliecināts labklājības ministrs. Tāpēc īpaša nozīme piešķirama rūpīgai jauno grozījumu nepieciešamības izskaidrošanai un sabiedrības informēšanai gan par pensiju sistēmu un tās darbības principiem, gan par mūsu valsts demogrāfisko situāciju un tās radītajām sekām nākotnē, ko vismaz daļēji var novērst pensijas vecuma palielināšana. "Tāpat cilvēkiem ir argumentēti jāizskaidro, ka nevar pirmspensijas vecuma cilvēku nodarbinātības problēmas risināt uz sociālā budžeta rēķina, dodot viņiem iespēju priekšlaicīgi saņemt pensiju." Kā paskaidroja A.Požarnovs, valdībai šogad ir jāizstrādā jaunie pensiju likuma grozījumi, kam jāstājas spēkā 2001.gadā. Pēc labklājības ministra prognozes, valdība likuma grozījumus varētu izstrādāt līdz vasaras beigām, rudenī tiem vajadzētu būt pieņemtiem Saeimā. Reālais jauno grozījumu spēkā stāšanās laiks būs atkarīgs no tā, kādi tiks pieņemti pārejas noteikumi. "Šobrīd vēl ir pāragri spriest, vai tas būs 2001.gada janvāris, marts vai decembris."

Vēl kā svarīgu darbu, ko jau tuvākajā laikā iecerējusi veikt Labklājības ministrija, A.Požarnovs minēja nabadzības novēršanas koncepcijas papildināšanu ar konkrēti veicamo pasākumu sarakstu. Kā solīja ministrs, šāds dokuments tiks sagatavots un virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā kā konceptuāls jautājums.

Liena Pilsētniece,

"LV" iekšlietu redaktore

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV