Atbrīvošanās no Latvijas okupācijas. 1989.—1991. gads

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — “Latvijas Vēstnesim”

Pirms dažiem mēnešiem “Latvijas Vēstnesī” publicētajā dokumentu kopā “PSRS tautas komisāra Latvijas okupācijas plāns un tā īstenošana” tika parādīts, kā 1940. gadā notika Latvijas militārā okupācija un kādā veidā, ar kādiem līdzekļiem tā tika nostiprināta.

Par PSRS militāristu gandrīz 50 gadus ilgās saimniekošanas postošajām sekām stāstīts Latvijas Valsts arhīva izdotā dokumentu krājuma “Izpostītā zeme” trijās grāmatās.

Šajā dokumentu kopā, kuri galvenokārt ir pirmpublicējumi, uzmanība pievērsta tam, kā aizsākās un izvērsās Latvijas demilitarizācijas process, kas reizē bija arī deokupācijas aizsākums.

Daudzus gadu desmitus PSRS militāristi Latvijā jutās un uzvedās kā “vienīgie un īstie saimnieki”, kuru prasības un iegribas ir jāizpilda bez ierunām, bet situācija radikāli sāka mainīties astoņdesmito gadu beigās. Ne latviešu tauta, ne tās vietējās un augstākās varas iestādes militāristu visatļautību un patvaļu turpmāk paciest vairs nevēlējās. Kaut arī sākumā prasības viņiem tika izvirzītas visai mērenas — pārvietot dažus kara aerodromus, mazināt radiācijas sekas, novērst vides piesārņošanu — tomēr arī tad nekādu pretimnākšanu militāristi neizrādīja. Visas iespējamās pārmaiņas militāristi cerēja atrisināt uz Latvijas Republikas un tās iedzīvotāju rēķina. Par laimi, viņiem tas neizdevās.

Pateicoties tautas gribai, vietējo tautas deputātu padomju, Ministru padomes un Augstākās padomes stingrajai nostājai, Latvijas demilitarizācijas un deokupācijas process izvērsās arvien plašāk. Tas bija vērsts uz to, ka PSRS bruņotajiem spēkiem no Latvijas ir jāaiziet. Pilnīgi. Un uz visiem laikiem.

 

 

PSRS Bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieka M. Moisejeva ziņojums par radiotehnisko objektu stāvokli Latvijas teritorijā

Latvijas PSR Ministru Padomes Nr. 312/4/16 ns

priekšsēdētāja vietniekam PSRS Bruņoto spēku

biedram J. Lanceram ģenerālštābs

Atbildot uz 1988. gada 22.12.

Nr. 12/b–12–4597–k 1989. gada 3. martā

 

Jūsu PSRS Aizsardzības ministrijai adresētā vēstule ir izskatīta.

Speciāla komisija, kurā piedalījās vietējo tautas deputātu padomju un Latvijas PSR valsts sanitārās uzraudzības orgānu pārstāvji, pārbaudīja PSRS Aizsardzības ministrijai pakļautībā esošos radiotehniskos objektus Latvijas PSR teritorijā.

Elektromagnētisko izstarojumu enerģijas plūsmas blīvuma mērījumu rezultātā ir konstatēts, ka apdzīvotajās vietās — Vaiņodē, Gulbenē, Skrundā, Pērkonē, kā arī četrās viensētās Tukuma rajona ciematā — ir pārsniegts izstarojuma galējais pieļautais līmenis, kāds ir noteikts iedzīvotājiem.

Mēs izskatām jautājumu par radiotehnisko apakšvienību, kuras ir izvietotas apdzīvotās vietās Vaiņodes un Gulbenes rajonos, pārvietošanu uz citām pozīcijām.

Līdz apakšvienību pārvietošanai ir pieņemts lēmums: apakšvienībā Vaiņodē samazināt RLS (radiolokācijas stacijas) izstarojumu jaudu par 50% un ciemata sektorā uzstādīt tīkla aizsargekrānus, kas ļaus samazināt izstarojumu līdz drošiem līmeņiem;

apakšvienībās Gulbenē un Liepājā aizliegt radiotehnisko līdzekļu darbu ar izstarojumu apdzīvoto vietu virzienā.

Turklāt līdz 1989. gada 1. maijam tiks uzstādītas aizsardzības ekrānu būves apdzīvotajās vietās: Pērkonē, Skrundā, Liebovšu, Draudzības, Avotu un Olu viensētās, kas ļaus pilnīgi novērst elektromagnētisko izstarojumu iedarbību uz iedzīvotājiem.

Visām karaspēka daļām un apakšvienību pavēlniecībām, kuras atrodas Latvijas PSR teritorijā un ekspluatē radiotehniskos līdzekļus, dots rīkojums līdz 1989. gada 1. jūlijam uzstādīt un saskaņot ar vietējām tautas deputātu padomēm un valsts sanitārās uzraudzības orgāniem — sanitāri aizsargājošās zonas ar apbūves ierobežojumiem ap radiotehniskajām pozīcijām.

Par komisijas darba rezultātiem ir informēts Latvijas PSR galvenais valsts sanitārais ārsts.

Ar cieņu ģenerālštāba priekšnieks armijas ģenerālis M. Moisejevs

LVA, 290.f., 11. apr., 463.l., 5., 6.,lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas

 

 

PSRS aizsardzības ministra D. Jazova ziņojums PSRS Ministru Padomei par kara aerodromu pārvietošanu

PSRS Ministru Padomei Slepeni, 312/0115

1989.g. 1. novembrī

 

Par kara aerodromiem, kuri atrodas apdzīvoto vietu tuvumā

PSRS Aizsardzības ministrija saņem lielu skaitu republikānisko, apgabalu (novadu), pilsētu partijas un padomju orgānu, PSRS Augstākās Padomes deputātu un atsevišķu pilsoņu iesniegumus par kara aerodromu pārvietošanu, kuri atrodas apdzīvoto vietu tuvumā, vai lidmašīnu lidojumu pārtraukšanu augstā trokšņu līmeņa dēļ. Tikai pēdējos divos gados ir izvirzīts jautājums par 17 aerodromu slēgšanu.

Sociālā saspīlējuma galvenais iemesls rajonos, kuros atrodas kara aerodromi, ir tas, ka vietējie varas orgāni pārkāpuši PSR Savienības Gaisa kodeksa prasības par aizliegumu būvēt dzīvojamās un ražošanas ēkas aerodromu tuvumā bez saskaņošanas ar kara apgabalu pavēlniecību.

Lai vissaspīlētākajos PSRS Bruņoto spēku bāzēšanas rajonos uzlabotu ekoloģisko situāciju, PSRS Aizsardzības ministrija PSRS Bruņoto spēku vienpusīgas samazināšanas gaitā ir izformējusi vai pārdislocējusi uz citiem aerodromiem vairākus aviācijas pulkus, kā arī pārstrādājusi agrāk spēkā esošās instrukcijas par lidojumu veikšanu.

Reizē ar to minētie pasākumi problēmu kopumā neatrisina. Pilnībā veikt aerodromu pārvietošanu ar PSRS Aizsardzības ministrijas spēkiem un līdzekļiem nav iespējams, jo šo darbu izmaksas ir vairāk nekā 2 miljardi rubļu.

Republikāniskie, apgabalu (novadu) un vietējie varas orgāni, kā likums, atsakās kompensēt šīs izmaksas un piedalīties jaunu aerodromu, dienesta un dzīvojamo fondu celtniecībā.

Lai sakārtotu jautājumu izlemšanu par kara aerodromu pārvietošanu no apdzīvoto vietu rajoniem, kuri atrodas aviācijas trokšņa darbības zonās, PSRS Aizsardzības ministrija iesniedz priekšlikumu izdot savienoto republiku Ministru padomēm jautājumus par kara aerodromu pārvietošanu izskatīt, ņemot vērā tās realizāciju ar šo republiku spēkiem un līdzekļiem.

D. Jazovs

LVA, 270.f., 9. apr., 248.l., 4., 5. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Atzīmes dokumentā:

Latvijas PSR Ministru Padomei

 

 

Izziņa par prasībām pārvietot kara aerodromus

Latvijas PSR Ministru Padomei PP—33586s

1989.g. 25. oktobrī

N. p.k.	Datums	Iesniedzējs, aplūkojamais aerodroms	Lūguma saturs	Pieņemtais lēmums
1.	30.3.88.g.	Latvijas PSR* MP priekšsēdētājs Kauņa	Par aviācijas daļu pārcelšanu no Kauņas uz Kazmelavas aerodromu	Pozitīvs
2.	21.9.88.g.	Latvijas PSR MP, Skultes aerodroms	Par Jūras kara aviācijas pārdislokāciju no Skultes aerodroma	Jautājums var tikt izlemts pēc tam, kad Latvijas PSR pieņems saskaņotu lēmumu par līdzvērtīga aerodroma celtniecību Aizsardzības ministrijai

Aviācijas ģenerālmajors J. Viharevs

LVA, 270.f., 9. apr., 248.l., 6.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

* kā tekstā

 

 

Latvijas PSR Valsts plāna komitejas informācija par atbildes projektu PSRS Aizsardzības ministram

Slepeni, Nr. 39/179 s

Latvijas PSR Ministru Padomei Latvijas PSR Valsts plāna komiteja

Atbildot uz 06.12.89. Nr. 801s 15.12.89.

 

Par Latvijas PSR Ministru Padomes Vēstules projektu

Latvijas PSR Valsts plāna komiteja izskatīja jautājumu par kara aerodromiem, kuri atrodas apdzīvoto vietu tuvumā (PSRS aizsardzības ministra b. D. Jazova 1989.g. 1. novembra vēstule Nr. 312 (0115), un šajā jautājumā iesniedz Latvijas PSR Ministru Padomes atbildes projektu.

Pielikumā: vēstules projekts uz 2 l., slepeni, uzskaites Nr. 377s.

Priekšsēdētāja vietnieks V. Leitāns

LVA, 270.f., 9. apr., 248.l., 7.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Atzīmes dokumentā:

D-35

4.01.90. nosūtīta vēstule PSRS Aizsardzības ministrijai ar Nr. 801/4s.

 

 

Latvijas PSR Ministru Padomes vēstule PSRS aizsardzības ministram D. Jazovam

Slepeni, Nr. 312/0115

Uzskaites Nr. 377s

PSRS aizsardzības ministram b. D. Jazovam Projekts

Atbildot uz 01.11.89.g. Latvijas PSR Ministru Padome

 

Par kara aerodromiem, kuri atrodas apdzīvoto vietu tuvumā

Godātais Dmitrij Timofejevič!

Latvijas PSR Ministru Padome izskatīja Jūsu vēstuli par kara aerodromiem, kuri atrodas apdzīvoto vietu tuvumā, un paziņo sekojošo.

1. Jautājuma izlemšana par aviācijas daļu izvešanu no Kauņas aerodroma uz Karmelavas aerodromu ir kļūdaini attiecināta uz Latvijas PSR Ministru Padomes kompetenci un tā izlemšana atrodas Lietuvas PSR Ministru Padomes kompetencē, jo tas teritoriāli atrodas Lietuvas PSR.

2. Ar PSRS Ministru Padomes 1989. gada 12. jūnija rīkojumu Nr. 981 rs lidlaukam “Rīga” ir piešķirts starptautiskā lidlauka statuss. Sakarā ar to, ka minētais lidlauks bāzējas kopā ar kara aerodromu Skulte, republikā tiek pieņemti mēri, lai veiktu attiecīgos papildpasākumus, kuri nodrošinātu šeit izvietotās kara aviācijas lidojumu nemanāmību. (Par šo jautājumu Latvijas PSR Ministru Padomē š. g. oktobrī tika noturēta apspriede.) Līdzekļu, lai PSRS Aizsardzības ministrijai būvētu jaunu aerodromu, republikai nav.

3. Uzskatām par nepieciešamu papildus izskatīt jautājumu par kara aerodroma pārdislokāciju, kurš atrodas Tukuma pilsētas tuvumā, tā dibināta 1445. gadā (pilsētas statuss piešķirts 1798. gadā).

Pacelšanās–nolaišanās josla ir virzīta uz pilsētas pusi, un lidmašīnu lidojuma laikā troksnis pilsētā dienā pārsniedz 18 decibelu normu, bet naktīs sasniedz 43 decibelus. Tāds trokšņa līmenis negatīvi ietekmē cilvēkus, it īpaši ar jūtīgu nervu sistēmu.

Starp aerodromu un dzelzceļa staciju atrodas produktu pārvads aviācijas degvielas pārsūknēšanai, kurā jau ir bijušas vairākas avārijas, kuru rezultātā ir piesārņots pazemes ūdens nesošais horizonts un daudzās akās parādījusies petroleja. Kara garnizona attīrīšanas iekārtas no to palaišanas brīža nedarbojas, un šo naftas produktu atkritumi bez jebkādas attīrīšanas tiek novadīti atklātos ūdens baseinos. Vairākkārtējā griešanās par šo jautājumu Baltijas kara apgabalā un kara prokuratūrā pozitīvu rezultātu nav devusi.

Šī aerodroma garnizona bezdarbība Tukuma pilsētā pasliktina ekoloģisko situāciju, un vietējiem iedzīvotājiem rodas pamatotas sūdzības.

Ņemot vērā augstāk sacīto, Latvijas PSR Ministru Padome lūdz Jūs izskatīt jautājumu par kara aerodroma pārdislokāciju no Tukuma pilsētas uz citu, daudz ērtāku vietu.

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks A. Čepānis

LVA, 270.f., 9. apr., 248.l., 8., 9.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Latvijas PSR Zvejnieku kolhozu savienības valdes priekšsēdētāja G. Zaksa informācija par zvejnieku militāro apmācību

Latvijas PSR Ministru Padomes lietu Slepeni, Nr. 32s

pārvaldnieka vietniekam biedram N. Vallem Latvijas PSR

Atbildot uz 1989.g. 29.12. Zvejnieku kolhozu savienība

Nr. 15.1.–20.V.–5595 24.04.1990.g.

 

Ar šo paziņojam, ka militārā apmācība (oriģinālā — jūras–kara sagatavošana. — J.R.) uz Latv. PSR Zvejnieku kolhozu savienības kuģiem notiek saskaņā ar Latvijas Kompartijas CK un Latvijas PSR Ministru Padomes 1979. gada 22. maija lēmuma Nr. 287–12, Nolikuma par PSRS civilās flotes jūras–kara sagatavošanu, PSRS civilās flotes kuģu jūras–kara sagatavošanas kursa, kopējās (Jūras kara flotes Galvenās pavēlniecības, PSRS jūras flotes ministra, PSRS zivsaimniecības ministra, KPFSR upju flotes ministra) direktīvas par PSRS civilo kuģu militāru sagatavošanu 1989.–1990.gadā prasībām, un citiem vadošajiem dokumentiem.

Vienlaikus jānorāda, ka lielais vairums Jūras kara flotes rezerves virsnieku Latvijā Zvejnieku kolhozu savienības sistēmā godīgi izpilda vadošo dokumentu prasības attiecībā uz militāro sagatavotību.

1989. gadā saskaņā ar izveidojušos situāciju militārās apmācības uzdevumu atstrādes laiks uz Latvijas Zvejnieku savienības kuģiem, kuri strādā Baltijas jūrā, tiks samazināts. (..) Turklāt saskaņā ar direktīvu kuģu kapteiņiem ir tiesības samazināt atkarībā no ekipāžas sagatavotības atsevišķu tēmu apguves stundu skaitu.

Pēc raksta “Zvejnieki pasludina boikotu” parādīšanās laikraksta “Latvijas Zvejnieks” 1989. gada 25. novembra numurā Latvijas Zvejnieku kolhozu savienības vadība pieņēma lēmumu 1989. gada 14. decembrī ar Latvijas Zvejnieku kolhozu savienības vietējās flotes kuģu kapteiņiem sarīkot apspriedi par tēmu “Jūras–kara sagatavošanas stāvoklis un organizācija uz vietējās flotes kuģiem”.

(..) Par šo pašu tēmu laikrakstā “Padomju Jaunatne” 1989. gada 29. novembrī parādījās jauns raksts “Rīkojas “zvejnieki”.”

1989. gada 14. decembra apspriedes laikā:

1. Jūras — kara sagatavošanas boikota organizators — kuģa MRTR—0273 kapteinis A. Ugainis Latvijas Zvejnieku kolhozu savienības vadībai iesniedza “Latvijas Zvejnieku kolhozu savienībai un Latvijas PSR Ministru Padomei paziņojumu — aicinājumu” no sešiem zvejnieku kolhoziem ar pievienotajiem parakstiem.

2. Uzklausīti 12 kuģu kapteiņu un kolhozu priekšsēdētāju vietnieku viedokļi par jūras–kara sagatavošanas organizāciju un laika samazināšanu uz vietējās flotes kuģiem.

3. Pieņemts lēmums (..) sagatavot jūras–kara sagatavošanas programmu divos trijos variantos, ņemot vērā laika samazināšanu saprātīgās robežās. (..)

Lai Latvijas Zvejnieku kolhozu savienības valdē pieņemtu pareizu lēmumu jautājumā par jūras–kara sagatavošanas jautājumu uz vietējās zvejas kuģiem, lūdzam Jūs paziņot, vai spēkā paliek Latvijas Kompartijas CK un Latvijas PSR Ministru Padomes 1979. gada 22. maija lēmums Nr. 287-12.

Valdes priekšsēdētājs G. Zakss

LVA, 270.f., 9. apr., 248.l., 43., 44., 45.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Izvilkums no Latvijas PSR kara komisāra J. Dūdas ziņojuma par pilsoņu iesaukšanas aktīvajā karadienestā 1989. gadā rezultātiem

Slepeni, Nr. 2/060

Latvijas PSR Ministru Padomes Latvijas PSR

priekšsēdētājam biedram V.E. Bresim Kara komisariāts

Rīgā 1990. gada 29. janvārī

 

Godājamais Vilni Edvīn Ģedertovič!

Informēju Jūs par pilsoņu iesaukšanas aktīvajā karadienestā 1989. gadā rezultātiem.

(..) Bažas rada neformāļu un masu informācijas līdzekļu nepārtrauktā PSRS Bruņoto spēku diskreditācija, kā rezultātā ir strauji palielinājies to jauniešu skaits, kuri izvairās no iesaukšanas. Pie tam republikas tiesībsargājošo orgānu absolūtā bezspēcība un bezdarbība vedina jauniesaucamo un dažāda ranga vadītāju Konstitūcijas, PSRS likuma “Par vispārējo karaklausību” un LPSR Kriminālkodeksa pārkāpumus.

Lielas grūtības rodas, risinot jautājumus par tehnisko darbinieku un autotransporta piešķiršanu, kas ir paredzēti PSRS likuma “Par vispārējo karaklausību” 32. pantā, jo uzņēmumu, iestāžu vadītāji atsakās piešķirt cilvēkus un mašīnas, atsaucoties uz saimniecisko aprēķinu.

Iesaku:

1. Uzdot ministrijām, resoriem, organizāciju, iestāžu vadītājiem stingri izpildīt PSRS likuma “Par vispārējo karaklausību” prasības.

2. Pieprasīt no tiesību sargājošiem orgāniem stingri un principiāli pieiet jautājumu izskatīšanai par pilsoņu saukšanu pie kriminālatbildības saskaņā ar Latv. PSR Kriminālkodeksa 75., 235.pantu.

3. Latvijas PSR Ministru Padomei, lai organizēti veiktu pilsoņu pierakstīšanu iesaukšanas iecirkņos, viņu iesaukšanu aktīvajā karadienestā un citus pasākumus, kuri ir paredzēti PSRS likumā “Par vispārējo karadienestu”, piešķirt nepieciešamo naudas līdzekļu daudzumu, lai apmaksātu ārstus, tehniskos darbiniekus, autotransportu, jauniesaucamo dzīvošanu apmācības laikā DOSAAF (Armijas un flotes brīvprātīgā veicināšanas biedrība — J.R.), sākotnējās militārās apmācības laikā u.c.

4. Atlikt Latvijas PSR likuma pieņemšanu par alternatīvo dienestu līdz attiecīga PSRS likuma iznākšanai:

Latvijas PSR kara komisārs ģenerālmajors J. Dūda

LVA, 270.f., 9. apr., 248.l., 50., 51. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

PSRS Bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieka M. Moisejeva vēstule attiecībā uz Tukuma kara aerodroma pārvietošanu

PSRS Bruņoto spēku Slepeni

Ģenerālštābs

1990. g. 17. februārī

Nr. 709/0340

Latvijas PSR Ministru Padomes

priekšsēdētāja vietniekam

Biedram A. Čepānim

Godājamais Alfrēd Kazimirovič!

 

Latvijas PSR Minstru Padomes lūgums par aviācijas pulka un apgādes daļu, kuras bāzējas kara aerodromā, kurš atrodas 8 km uz dienvidiem no Tukuma pilsētas, ir izskatīts.

Pēc klases un fondiem līdzvērtīga aerodroma celtniecībai būs nepieciešami 92,3 miljoni rubļu, kuru piešķiršana apstākļos, kad tiek samazināti asignējumi Bruņotajiem spēkiem, nav iespējama.

Ņemot vērā Latvijas PSR Ministru Padomes vēlēšanos pārdislocēt minēto aerodromu uz citu vietu, ir iespējams PSRS Aizsardzības ministrijas šā jautājuma pozitīvs risinājums tajā gadījumā, ja jaunā aerodroma celtniecība tiks veikta uz republikas līdzekļu rēķina.

Ģenerālštāba priekšnieks

armijas ģenerālis

M. Moisejevs

____________

LVA, 270.f., 9. apr., 248.l., 12.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

 

Turpinājums — seko