“Mēs visu varam, ja pieliekam savas rokas”

Piektdien, 6.septembrī, Valsts prezidente apmeklēja Ziemeļkurzemes jūrmalu

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga pagājušajā nedēļā, 6. septembrī, apmeklēja divus Ziemeļkurzemes pagastus — Mērsragu un Roju, kur iepazinās ar piekrastes attīstības un tās teritoriālā plānojuma ietekmi uz vidi un saimniecisko dzīvi, apskatīja piekrastes tradicionālās saimniecības nozares — mazo ostu saimniecību un zivsaimniecību, pārrunāja tās problēmas un perspektīvas, kā arī iepazinās ar izglītības, kultūras un sabiedrisko dzīvi piejūras pagastos un tikās ar iedzīvotājiem.

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga apmeklēja Mērsraga ostu. Sarunā pārvaldnieks Jānis Budreiks pārstāstīja ostas attīstības iespējas, uzsverot, ka osta ir reģiona centrs un no tās atkarīga visa reģiona attīstība. Viņš arī analizēja potenciālus projektus, kuros būtu iespējams piesaistīt Eiropas līdzekļus turpmākai pastāvēšanai un attīstībai.

Pēc Mērsraga ostas apskates prezidente tikās diskusijā ar Mērsraga uzņēmējiem, pašvaldības vadītājiem, Ventspils reģionālās vides pārvaldes speciālistiem, meža speciālistiem, policijas inspektoriem un vides aizsardzības kluba vadību. Sākumā prezidente tika iepazīstināta ar Mērsraga pagasta teritoriālo plānojumu, esošo un plānoto teritorijas izmantošanu, pagasta vadība stāstīja par savām iecerēm tūrisma attīstībā, kur paredzēts izveidot stāvlaukumus, kempingus, veloceliņus, atpūtas namu, laivu nomu, rosinot privāto iniciatīvu tūrisma nozarē. Vides aizsardzības kluba viceprezidents Jānis Matulis informēja par pretrunu starp izstrādāto plānu un ilgtspējīgu attīstību, uzsverot lielo atkritumu problēmu, kāpās paredzēto jaunas teritorijas apbūvi, kā arī pašreizējo nelikumīgo apbūvi. Savukārt Ventspils reģionālās vides pārvalde informēja par savu vērtējumu izstrādātajam plānam. Iesaistoties diskusijā, zivju pārstrādātāji stāstīja par sava darba problēmām, darbaspēka trūkumu, uzsvēra grūtības, kādas viņiem ir, sadarbojoties ar institūcijām, kuras ir atbildīgas par attiecīgo nozari.

Prezidente uzklausīja arī VAS “Latvijas valsts meži” viedokli par situāciju Mērsraga pagastā. Pēc diskusijas prezidente aprunājās ar Mērsraga iedzīvotājiem, kas bija sanākuši pie kultūras nama.

Valsts prezidente, apmeklējot Kurzemes jūrmalu, apskatīja zivju apstrādes uzņēmumu “Kaltene VM”.

V.Vīķe–Freiberga aprunājās ar darbiniekiem un iepazinās ar zivju kulinārijas ražošanas procesu, apskatīja ražošanas telpas. Uzņēmuma vadība stāstīja par savām problēmām un grūtībām izejvielu ieguvē un pauda bažas par ražotnes likteni, ieviešot Eiropas standartus.

Valsts prezidente apmeklēja arī Rojas ostu. Ostas pārvaldnieks iepazīstināja prezidenti ar ostas vēsturi, tās aizsākumiem. Uzņēmēji, kas darbojas ostas teritorijā, informēja par saviem nodomiem un jau iesāktajiem darbiem, būvējot pasažieru terminālu, tāpat arī par jahtu ostas iespējām un veiksmīgo pagājušā gada sezonu, kad Rojas jahtu ostā iegriezās daudz vairāk jahtu nekā iepriekšējos gados, lai apmeklētu Rīgas astoņsimtgades svinības. Vaira Vīķe–Freiberga uzklausīja stāstījumu par veiksmīgu kuģu satiksmes projektu starp Roju un Roņu salu, kā arī perspektīvā plānoto līniju uz Sāmsalu Roja — Kuresāre vai Roja — Mintu izveidošanu. Tādējādi Rojas osta cenšas atgriezties starptautisko pārvadājumu tīklā.

Diskusijā ar Rojas uzņēmējiem, pašvaldības pārstāvjiem un sabiedriskās dzīves vadītājiem pārrunātas iespējas piesaistīt Rojai Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Zivju pārstrādātāji vērsa uzmanību uz jautājumiem par produkcijas noieta tirgu, kurā 92% veido eksports uz Krieviju, Kazahiju, Kirgīziju un Uzbekistānu. Runāja par riskiem, kurus zivju pārstrādātāji saskata, viņi minēja Baltijas jūras ekoloģijas problēmas, zivju resursu samazināšanos un līdz ar to nozveju kvotu samazināšanos. Kā ļoti negatīvu aspektu zivju pārstrādātāji minēja vāju sadarbību ar valsts pārvaldes institūcijām.

Eiropas sertifikāta ieguvušā uzņēmuma “Banga” pārstāvis informēja par uzņēmuma sekmēm un pašreizējo situāciju, uzsverot, ka visas darbības, lai iegūtu un paplašinātu tirgu ārzemēs, prasa ārkārtīgi lielus resursus, tomēr uzņēmums ir piedalījies septiņās starptautiskās izstādēs un saņēmis vairākus ārvalstu sertifikātus ASV, Kanādā, Beļģijā, Izraēlā, Austrālijā, lai uz turieni varētu eksportēt savu produkciju. Viņaprāt, starptautiskās izstādēs un citos pasākumos gan Latvijas zivju pārstrādātājiem, gan citiem pārtikas ražotājiem būtu jāpiedalās ar kopīgu Latvijas valsts atbalstu, nevis katram uzņēmumam atsevišķi, tas veicinātu atpazīstamību.

Prezidente aprunājās arī ar zvejniekiem, uzzinot par viņu darba specifiku. Rojā prezidente viesojās zvejnieku Haselbaumu ģimenes mājā.

Prezidente apmeklēja arī Rojas mūzikas skolu, kur noklausījās tās audzēkņu koncertu un iepazinās ar skolas panākumiem un aktualitātēm. Pēc mūzikas skolas apmeklējuma prezidente devās uz Rojas vidusskolu, kur tikās ar pedagogu saimi. Sarunā ar prezidenti skolotāji pauda bažas par vairākām reformām vispārējā vidējā izglītībā, par funkciju un finansējuma sadalījumu starp valsti un pašvaldībām sociālajā jomā, kā arī par plānoto dzīvesvietas pieraksta sistēmas atcelšanu. Pēc sarunas ar skolotājiem prezidente tikās ar Rojas pagasta iedzīvotājiem. Uzrunā iedzīvotājiem prezidente uzsvēra: “Mēs visu varam, ja pieliekam savas rokas, sirdi un prātu.” Atbildot uz iedzīvotāju jautājumiem, prezidente stāstīja par Latvijas panākumiem sarunās par iestāšanos ES. Iedzīvotāji stāstīja par mazo lauku skolu problēmām iegūt pietiekamus mācību līdzekļus — datorus un grāmatas, lai varētu sniegt skolēniem modernu izglītību, kā arī par, viņuprāt, nelīdzsvaroto funkciju un finansu resursu sadali starp valsti un pašvaldībām, īpaši sociālajā sfērā.

Valsts prezidenta preses dienests