Lai ciešāk sadarbojamies veselības aprūpes sistēmā

Piektdien, 6.septembrī, Rīgā tikās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas labklājības ministri

Preses konferencē: Igaunijas sociālo lietu ministre Sīri Ovīra, Latvijas labklājības ministrs Viktors Jaksons un Lietuvas veselības ministrs Konstantīns Romualds Dobrovolskis Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Piektdien, 6.septembrī, triju Baltijas valstu ministri — Latvijas Republikas labklājības ministrs Viktors Jaksons, Igaunijas Republikas Sociālo lietu ministre Sīri Ovīra un Lietuvas Republikas veselības ministrs Konstantīns Romualds Dobrovolskis — parakstīja memorandu, kas turpmāk noteiks vienotus principus, veidojot medikamentu kompensācijas sistēmu Baltijas valstīs.

Memorands tapa kā turpinājums visu tajā iesaistīto pušu šā gada 26.aprīlī Viļņā parakstītajam līgumam par sadarbību veselības aprūpē un tajā noteiktajiem pamatprincipiem. Paredzēts, ka reāli darboties memorands sāks no 2003.gada 1.janvāra.

Memorandam ir vairāki mērķi, viens no tiem ir stiprināt Baltijas valstu sadarbību farmācijas nozarē. Paredzams, ka tam būs nozīmīga loma pacientu aizsardzībā un veselības aprūpes sistēmā katrā no valstīm. Bez tam ir paredzēta sadarbība informācijas apmaiņā par kompensējamajiem medikamentiem un to cenām, kā arī atbildīgo institūciju regulāras tikšanās.

Medikamentu ekonomiskā novērtēšana — farmakoekonomiskā analīze — tiek lietota, lai novērtētu dažādu alternatīvu zāļu izmaksas un to sniegto ārstniecības efektu. Jau kopš 1992. gada daudzās attīstītajās valstīs tika izstrādātas farmakoekonomisko aprēķinu veikšanas vadlīnijas un metodika. Arī Baltijas valstu pārstāvji jau vairākus gadus bija piedalījušies dažādās šīs jomas mācību programmās un pirms gada — 2001. gadā — tika izveidota darba grupa Baltijas valstu medikamentu ekonomiskās novērtēšanas vadlīniju izstrādei. Šo valstu līdzīgā sociāli ekonomiskā situācija ļāva salīdzināt farmaceitisko produktu tirgu un medikamentu cenu līmeni. Tas zināmā mērā sekmēja Baltijas valstu medikamentu ekonomiskās novērtēšanas vadlīniju izstrādes gaitu. Šīs vadlīnijas paredz konkrētā reģiona ietvaros lietot vienotu metodiku zāļu cenu un to izmaksu efektivitātes novērtēšanā. Tādējādi zāļu iegādes kompensācijas sistēmas būs vērstas uz izmaksu efektīvu piemērošanu zāļu sarakstu veidošanā. Zāļu ražotājs kopā ar pieteikumu jaunu medikamentu iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā sniegs izmaksu efektivitātes aprēķinus pēc vadlīnijās noteiktajām metodēm. Veidojot kompensējamo zāļu sarakstu, Zāļu cenu aģentūra veiks visu vienādās nozīmes medikamentu ekonomisko novērtējumu, kur viens no pamatnosacījumiem būs izmaksu efektivitāte. Latvijā šāda sistēma jau darbojas, un to atzinīgi novērtēja abu pārējo memoranda parakstītāju valstu ministri.

Pēc Latvijas Zāļu cenu aģentūras apkopotajiem datiem, sākot no 1998.gada, zāļu kompensācijas izdevumi, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, līdzīgi ir Lietuvā un Igaunijā, savukārt Latvijā tie ir ievērojami zemāki. Šī tendence minētajā laika posmā nav mainījusies. Igaunija 1999.gadā uz vienu iedzīvotāju šajā jomā salīdzinoši tērēja 15,4 ASV dolārus (USD), Lietuva — 21,63 USD, bet Latvija — tikai 5,46 dolārus. Savukārt šogad ir plānoti šādi izdevumi: Igaunijā — 36,02 USD, Lietuvā — 26,84 USD, Latvijā — 12,55 USD.

Aizvadītā gada dati par Baltijas valstu farmācijas tirgu liecina, ka Latvijā salīdzinoši vairāk atzīti ir vietējie, NVS valstu un rietumvalstu nepatentēto zāļu ražotāji. Igauņi un lietuvieši vairāk iepirkuši rietumvalstīs un kaimiņvalstu ražotāju piedāvāto produkciju.

Pēc memoranda parakstīšanas preses konferencē Labklājības ministrijas Farmācijas departamenta direktors Juris Bundulis uzsvēra: “Pirmo reizi eiroreģiona ietvaros trīs valstis paraksta šādu dokumentu, kas koordinēs darbības noteiktā jomā. Mazām valstīm tas ir būtiski, jo ļaus ekonomēt līdzekļus, līdz 19% samazinot izdevumus medikamentu iegādei. Tāpat informācijas apmaiņa un koordinācija ļaus valstīs izlīdzināt medikamentu izmaksu ekonomiskās efektivitātes pozīciju, kas kopumā būs ieguvums arī pacientiem. Jo medikamentu cenas tiks izlīdzinātas nevis ar cenas kāpumu, bet gan ar pazeminājumu, ja, piemēram, pacientam ir daļēji jāsedz valsts kompensējamā medikamenta cenas starpība.” J.Bundulis neslēpa, ka zāļu izgatavotājiem un pārdevējiem šāda memoranda ieviešana nav iepriecinoša. Turpmāk dialogs par iespējamo medikamenta cenas kāpumu būs citāds — izgatavotājam tas būs ekonomiski jāpamato un jāpierāda. Viņš norādīja, ka vienota trīs valstu kompensējamo medikamentu saraksta izveide ir grūts un sarežģīts darbs tā iemesla dēļ, ka ražotājam katrā teritorijā var būt citāda politika — kāds medikaments var netikt piedāvāts. Tomēr saraksts tiks veidots pēc noteiktiem principiem — ārstniecības salīdzināmām izmaksām. Uz jautājumu par vienotu Baltijas valstu zāļu tirgu J.Bundulis izteica cerīgu atbildi: “Agri vai vēlu tas būs. Iespējams, to sekmēs visu Baltijas valstu iestāšanās Eiropas Savienībā.”

Zaida Kalniņa, “LV” nozares redaktore