“Katram jānodarbojas ar to, kas ir viņa funkcijās”

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Sergejs Dolgopolovs Latvijas Radio vakar

Intervija Latvijas Radio 9. septembra raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.10. Vada žurnālists Zigurds Ķeizars

— Pirmdienās parasti mūsu studijā ir Rīgas mērs Gundars Bojārs, bet viņš šonedēļ atrodas īslaicīgā atvaļinājumā, un līdz ar to šodien studijā mēra vietnieks Sergejs Dolgopolovs, labdien! Visvairāk pārrunātais temats šobrīd sabiedrībā laikam ir saistībā ar domi, nu, mēram piemērotais 150 latu sods par iespējamo interešu konfliktu, sākot mājas celtniecību sava padomnieka Guntara Kukula zemesgabalā Ādažos. Kāds ir jūsu viedoklis par šo jau diezgan daudz diskutēto jautājumu?

Sergejs Dolgopolovs: — Nu, godīgi sakot, tas jautājums labāk būtu uzdodams Gundaram Bojāram pašam, jo tas skar pirmām kārtām viņu. Līdz šai baltai dienai (es ar viņu runāju burtiski pirms pusstundas) viņš nav saņēmis nekādu paziņojumu par to, ka viņam uzlikts sods, bet, godīgi sakot, ņemot vērā visus tos atzinumus, kas bija līdz šim sniegti, un zinot, ka mums ir pietiekami spēcīgs juridiskais dienests, es esmu pārliecināts, ka tur tas pārkāpums varbūt ir piezīmēts. Jo tagad, kad tuvojas vēlēšanas, jebkurš moments tiek izmantots, tālāk dzīvosim — redzēsim, vai nu apstiprināsies vai ne.

— Tīri juridiski, ja Noziedzības un korupcijas novēršanas padomes, arī Valsts ieņēmumu dienesta Rīgas reģionālās iestādes direktora atzinums liecina, ka Rīgas mērs nav nonācis interešu konfliktā, nu tad Bojāra kungam ir pilnīgs pamats pārsūdzēt šo lēmumu.

S.Dolgopolovs: — Tieši to viņš arī darīs.

— Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komiteja šodien lemj par Rīgas pašvaldības bezpeļņas organizācijas “Mežaparks” prezidenta Valda Garozas atbrīvošanu no amata. Pilnvarnieka ārkārtas sapulcē darba līgumu nolemts nepagarināt. Viens no līguma nepagarināšanas iemesliem varētu būt Mežaparka ļoti sliktā finansu situācija un lielie nodokļu maksājumu parādi.

S.Dolgopolovs: — Tieši tā. Bet, cik es esmu informēts, nav runa par to, vai lauzt līgumu vai nelauzt līgumu, viņam beidzas termiņš, kas bija noteikts līgumā.

— Pagarināt vai nepagarināt?

S.Dolgopolovs: — Pagarināt vai nepagarināt, tā ir, bet tā ir pavisam cita lieta, un es domāju, ka šinī gadījumā viņš pildīs prezidenta pienākumus līdz tai dienai, kad būs izsludināts konkurss uz šo vietu, uz kuru viņš droši var arī pretendēt.

— Bet konkursu var izsludināt arī tad, ja vienkārši nepagarina?

S.Dolgopolovs: — Nē, es vēlreiz saku, viņš pildīs prezidenta pienākumus līdz tai dienai, kad būs izlemts, vai būs rīkots konkurss, vai būs iecelts ar pilnvarnieku sapulces lēmumu cits prezidents, bet šinī gadījumā viņš kā strādāja, tā arī turpina strādāt.

— Garoza pats presē paudis, nu, visiem zināmo, ka “Mežaparks” ir bezpeļņas organizācija, simtprocentīgi Rīgas pašvaldības uzņēmums, bet dome, lūk, liedzot “Mežaparkam” normāli funkcionēt, jo atstājusi to bez jebkura ieņēmumu avota.

S.Dolgopolovs: — Ziniet, daļēji es varētu piekrist teiktajam, bet tā vēsture ir ļoti gara, tā sākās jau padomju laikos, Mežaparka vēsture. Un, godīgi sakot, izveidojot pirms kādiem četriem vai pieciem gadiem akciju sabiedrību “Mežaparks”, diemžēl visi tie nolikumi un atbildības apjoms absolūti nesakrita ar tām iespējām, kādas vajadzētu ierakstīt šai akciju sabiedrībai. Protams, Garoza mēģinājis darīt visu, ko viņš varēja izdarīt, un, kā viņam tas izdevās, tas ir otrs jautājums, bet rokas viņam ir stipri sasietas, tā ir patiesība.

— Bet kas tad iniciēs šo nolikuma pārstrādi?

S.Dolgopolovs: — Tas jau notiek pašlaik, jo principā Rīgas domē savā laikā, tas bija apmēram pirms gada, bija konceptuāli pieņemti divi attīstības veidi. Pirmais — jāizstrādā Mežaparka kā teritorijas attīstības plāns, kā to apsaimniekot, kā turpmāk izmantot, un galvenais šinī koncepcijā ir un paliek, ka Mežaparks ir vienota nedalāma Rīgas teritorija, kura paliek pašvaldības īpašums. Tagad notiek zemes jautājumu sakārtošana un tā tālāk. Otrs jautājums ir par saimniekošanu Mežaparkā, un šeit jautājums ir daudz sāpīgāks un daudz sarežģītāks, jo šeit arī ļoti daudz kas mantots. Visi iepriekšējie nomas līgumi un viss pārējais, kas tagad ir kā smags akmens piesiets pie kājām. Lai sakārtotu šo lietu, diemžēl galīgo risinājumu vēl nav, bet darbs notiek.

— Cik liela jau ir šī parādu nasta Mežaparkam?

S.Dolgopolovs: — Pēdējās informācijas diemžēl manā rīcībā pašlaik nav, bet, kad mēs skatījām Rīgas domē šo lietu, tad bija pāri par 100 tūkstošiem latu, tie ir nenomaksātie nodokļu parādi.

— Es saprotu, ka Mežaparka attīstības vīzijas pagaidām abas divas ir noraidītas …

S.Dolgopolovs: — Tās nav noraidītas, tās nav oficiāli skatītas domes sēdēs, līdz ar to nav ne akceptētas, ne noraidītas, bet pašlaik i vienā, i otrā virzienā notiek darbs. Es saprotu, ka vajadzētu varbūt to darbu drusku forsēt, jo situācija to diktē, bet, tā kā mums ir ļoti daudzi un dažādi ļoti finansiāli ietilpīgi projekti, šis jautājums diemžēl palika otrajā plānā.

— Un līdz ar to mums Mežaparks jābauda tāds, kāds nu tas ir.

S.Dolgopolovs: — Es negribu teikt, ka tur ir ļoti traģiski, tur notiek pasākumi, tur cilvēki brauc un atpūšas, viss tur notiek, bet, lai tomēr uzlabotu un noliktu uz stabilām kājām, dabiski ir jāpieliek pūliņi.

— Protams. Iepirkumu uzraudzības birojs šonedēļ plāno publiskot savu viedokli par projekta “e—Rīga” mārketinga pakalpojumu konkursa norises godīgumu, saistībā ar šo projektu saistāmas nopietnas investīciju summas un aizdomīgu vienīgo firmu — uzvarētāju — iesaistīšanās konkursos. Vai, jūsuprāt, vienkārši nav nepieciešama plašākas informācijas pieejamība gan par šo e— projektu vispār, gan investīcijām, gan šiem konkursiem, gan iesaistītajām firmām?

S.Dolgopolovs: — Te ir apburtais loks. No vienas puses, pirmais konkurss tieši ar to arī saistīts — ar sabiedrisko attiecību paplašināšanu un izskaidrošanu — kas un kā jāsagaida rīdziniekiem no tā, ka tiks ievests šis projekts. Bet, ja mēs runājam vispār par konkursiem, es neatceros tādu gadījumu, varbūt izņemot kādu nelielu objektu privatizāciju, ka konkursa rezultāti vai nu ir apšaubīti oficiāli, vai neoficiāli, bet vienmēr ap to ir ļoti liela ažiotāža. Bet tas neattiecas tikai uz Rīgas domi, tas attiecas arī uz citām pašvaldībām un uz valsts pasūtījumiem, kur notiek absolūti viens un tas pats.

— Tad jūs uzskatāt, ka šis e—projekts ne ar ko īpašu tādā ziņā neizceļas?

S.Dolgopolovs: — Ar saviem mērogiem, tas ir ļoti ievērojams un ļoti interesants projekts, jo šodien mēs tiešām esam spēruši soļus drusku tālāk nekā kaimiņu galvaspilsētas, un, kad es biju Stokholmā, tad man bija prieks tikties un iepazīties ar Stokholmas municipalitātes attiecīgās pārvaldes priekšnieku, kurš arī ļoti bija ieinteresēts, lai mēs varētu kopīgi strādāt pie šiem projektiem, jo te ir nākotne. Jo, ja mēs gribam efektīvi strādāt, mums vajadzīgas efektīvas un modernas pārvaldīšanas metodes.

— Jūs nupat bijāt arī Maskavā, bet par to mūsu sarunā vēlāk, vispirms tādi lietišķi jautājumi. Drošības un kārtības jautājumu komiteja akceptējusi jaunu sabiedriskās kārtības noteikumu projektu, kurš pēc būtības absolūti neatšķiras no iepriekšējā projekta, projektu virzīs izskatīšanai domes prezidijā. Kā tad ar daudzajiem priekšlikumiem, kuri izskanēja?

S.Dolgopolovs: —Visi priekšlikumi, kas ir izskanējuši, ir apkopoti tabulā, un, ja prezidijs uzskatīs, ka šis dokuments ir sagatavots izskatīšanai domes sēdē, bez šaubām, visa priekšlikumu tabula būs pievienota klāt, priekšlikumi tiks apspriesti publiski un tie, kuri būs ņemti vērā, būs akceptēti.

— Kad varētu dome skatīt šo jauno projektu?

S.Dolgopolovs: — Šo eturtdien, es domāju, ka mēs izkatīsim šo materiālu prezidijā un prezidijs lems — vai tā būs nākamā otrdiena, varbūt pēc divām nedēļām, grūti pateikt šodien, jo es vēl neesmu redzējis galīgo variantu, es varēšu ieskatīties tajā pirms prezidija sēdes.

— Šīsnedēļas domes sēdē daudzu jautājumu vidū ir tādi, kas man rada īpašu interesi, darba kārtībā paredzēta personu pārreģistrācija, lai saņemtu palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā.

S.Dolgopolovs: —Šis jautājums principā varētu būt dežūrjautājums, ja nebūtu divu “bet”. Pirmais “bet” ir tas, ka ar 1.janvāri ir stājušies spēkā grozījumi vairākos likumos, tai skaitā grozījumi Likumā par dzīvojamo telpu īri un par pašvaldības palīdzību šinī jomā. Otrkārt, šā gada 7.maijā tika pieņemti, vadoties pēc grozījumiem likumos, Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 27 — par personu, kurām nepieciešama pašvaldības palīdzība dzīvokļu jautājumu risināšanā, reģistrācijas un pašvaldības palīdzības sniegšanas kārtību, līdz ar to, lai realizētu to visu, drusku mainās reģistrācijas noteikumi, jo pēc esošajiem noteikumiem, kas bija spēkā līdz šim, katru gadu notika pārreģistrēšana. Līdz šim cilvēki mēģināja un darīja visu, lai būtu uzskaitē, un tā arī notika līdz šim. Bet šeit drusku mainās tās reģistra grupas saskaņā ar likuma prasībām, un līdz ar to bija nepieciešams pieņemt speciālu domes lēmumu, lai noteiktu jauno kārtību, ja dome to akceptēs, tas būs pieejams Rīgas domes vienas pieturas aģentūras filiālēs un informācijas dienestā.

— Tātad rīdziniekiem, uz kuriem tieši attiecas šī pārreģistrācija, aktīvi jāseko līdzi domes lēmumiem.

S.Dolgopolovs: — Bez šaubām, bet viņi arī to dara, un mēs, kad apspriedām projektu, arī domājām par tiem, kas nepaspēja izlasīt vai nezināja to, ka ir atstātas iespējas griezties arī pēc tā laika, kad reģistrācijai būtu jau jābūt pabeigtai.

— Par neizīrētu dzīvokļu, kas atrodas privatizācijā nodotajās mājās, izmantošanu.

S.Dolgopolovs: — Godīgi sakot, tas arī tāds dežūrjautājums, jo, kad parādās neprivatizējamie dzīvokļi, katrā atsevišķā gadījumā jāpieņem domes lēmums par to, ko darīt ar tiem, vai nu laist tos uz privatizāciju, vai izmantot kā papildu dzīvojamo fondu, piešķirot tiem, kam ir nepieciešama palīdzība dzīvokļu jautājuma risināšanā, vai kādā citā veidā. Tādus lēmumus pieņem absolūti katrā domes sēdē.

— Pirms neilga laika domes pārstāvji nolēma pārtraukt “Stokmann” centra celtniecību pie centrālās stacijas kanālmalā. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija jauno projektu nav saskaņojusi, jo tajā pilsētas kanāls nav saglabāts kā publiska telpa un nav izstrādāti kvalitatīvi ainavu arhitektūras risinājumi ap kanālu. Vides komiteja domā, ka objekta pasūtītājam vispirms jārīko sabiedriskā apspriešana. Tātad kas būs tālāk?

S.Dolgopolovs: — Godīgi sakot, man vienmēr likās un liekas arī tagad, ka katram jānodarbojas ar to, kas ir viņa funkcijās. Ar visu cieņu pret Vides komitejas darbībām es tomēr domāju, ka šinī gadījumā viņiem par to vajadzēja domāt un rīkoties pirms tam, kad bija akceptēti visi šie projekti. Pagaidām manā rīcībā nav informācijas, ka būtu anulēta būvatļauja, kas jau bija izsniegta tiem darbiem. Bet ir arī otrs moments. Labi, mēs tagad varam apturēt šo celtni, mēs varam izstrādāt perfektu plānu, kurš, godīgi sakot, ne ar ko neatšķirsies no tā, kas šodien ir, bet varbūt tas būs saskaņots ar Vides komiteju vai ar Pieminekļu inspekciju. Kas mainīsies? Mēs zaudējam laiku. Es gribētu atgādināt to situāciju, kas bija krastmalā, kur tā bedre stāvēja divus gadus, “krāšņojot” pilsētu, tikai tagad tur atsākti celtniecības darbi. Tur ir cita situācija, drusku savādāka, jo tur tomēr vajadzēja veikt arheoloģiskus pētījumus, un tas arī būtiski aizkavēja šo lietu, bet nu tomēr ir jārūpējas par to, lai būtu sakārtots pilsētas pats centrs, pati sirds.

— Un galu galā to redz jebkurš, kurš no tās puses iebrauc Rīgā. Varbūt īsumā rezumēsim jūsu Maskavas vizīti?

S.Dolgopolovs: — Ziniet, es esmu ļoti gandarīts ar to braucienu. Mūsu delegācija tika sagaidīta kā neviena cita delegācija, mēs bijām Maskavas domes un valdības viesi. Par to uzmanību, kas bija vērsta pret mūsu delegāciju, godīgi sakot, mums būs ļoti grūti revanšēties, ja varētu tā teikt.

— Bet 27.un 28.septembrī būs …

S.Dolgopolovs: — Nu, mēs mēģināsim darīt, jā, es runāju ar Lužkova kungu personīgi, es runāju vairākkārt ar Maskavas domes priekšsēdētāju, kurš arī plāno būt Rīgā šīs vizītes laikā. Tāpēc es domāju, ka tā delegācija būs ļoti tāda…

— Bet kā jums šķiet, kādēļ šāda īpaša uzmanība jums tika izrādīta?

S.Dolgopolovs: — Ziniet, es domāju, šeit pirmkārt laikam, ja mēs runājam par pilsētām postpadomijas telpā, man liekas, ka tas ir viens no retajiem piemēriem, ka attiecības attīstās pietiekami strauji un ļoti konstruktīvi. Jo šeit maz dekorāciju, jūs varat salīdzināt, teiksim, iepriekšējos gadus, kad skanēja no Maskavas puses un arī no mūsu puses visādi saukļi, aicinājumi, nosodījumi un tā tālāk un joprojām. Šinī gadījumā mēs runājam tikai par konkrētām lietām, par konkrētiem projektiem. Kultūras un biznesa centrs — tas ir pavisam konkrēts projekts. Es atbraucu uz šejieni tieši no objekta, es paskatījos, kā tur iet darbi, tas ir absolūti konkrēts ieguldījums pilsētas kultūras dzīvē.

— Runa ir par bijušo Dzelzceļnieku kultūras pili.

S.Dolgopolovs: — Jā, tieši tā, par to es runāju. Tā ir sadarbība, tai skaitā arī vides jomā, daudzi projekti tiek piedāvāti, kur varēs strādāt arī mūsu cilvēki — tie paši celtnieki, tie paši vides speciālisti, un tur pavisam konkrētas lietas, tur nav nekādu emociju, tikai prakse un pragmatisms.

— Vai šobrīd no Latvijas puses, gaidot šo vizīti, ir saņemta varbūt kāda īpaša vēlme no kāda — ar Lužkova kungu tikties un izmantot šo izdevību?

S.Dolgopolovs: — Interese ir ļoti liela, uzņēmēju vidē ir ārkārtīgi liela interese, visi grib parādīt un reklamēt arī mūs Maskavā.

— Un iespējas mums ir, tas jau nav tālu — 27.un 28.septembris. Un pašās beigās jautājums — kā vērtējat šo faktu, ka tieši Rīgā šobrīd pasaulslavenais Santa Klauss pirmo reizi pasaules vēsturē atklājis Ziemassvētku vecīša pārstāvniecību ārpus Lapzemes?

S.Dolgopolovs: — Ja man vajadzētu balsot par šādu lietu, es balsotu ar abām rokām par, jo es ar viņu esmu pazīstams, es pat dabūju zināmu balvu no viņa, tāpēc esmu ļoti gandarīts par šādu notikumu vispār tā ir ļoti laba un silta tradīcija, kas veidojas Rīgā.

— Ar kādu mērķi šī pārstāvniecība atklāta?

S.Dolgopolovs: — Es domāju, lai rīkotu attiecīgus Ziemassvētku pasākumus, lai tas nebūtu tikai viens kāds gājiens vai viens kāds pasākums, lai veidotu un paplašinātu tās tradīcijas un varbūt ne tikai Rīgai, bet arī citām pilsētām un ciematiem.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā