Kad ir pamats Eiropas atbalstam

Viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai Latvija pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) saņemtu struktūrfondu finansējumu, ir — sagatavot precīzu un detalizētu Attīstības plānu, kurā definēta valdības stratēģija un prioritātes laika posmā no 2004. līdz 2006. gadam. Finansu ministrijas (FM), Zemkopības ministrijas (ZM), Labklājības ministrijas (LM), Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Ekonomikas ministrijas (EM) un citu valsts institūciju speciālistu, kā arī pašvaldību pārstāvju grupa darba pirmo posmu ir pabeigusi — ES atbalsta saņemšanai izstrādātais plānošanas dokuments vakar, 9. septembrī, tika nodots sabiedriskajai apspriešanai.

Attīstības plāns būs gan pamats, uz kā nākotnē tiks iesniegti projektu pieteikumi ES atbalsta saņemšanai, gan siets, kas ļaus atsijāt kvalificējamos un finansējamos projektus, preses konferencē norādīja īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberts Zīle. Viņš atgādināja, ka šis dokuments neaptver visu ES potenciālo atbalsta apjomu Latvijai. Attīstības plāns ir pamats struktūrfondu apguvei pirmos trīs gadus pēc Latvijas iestāšanās ES. Pašreizējie aprēķini liecina, ka trīs gadu laikā no ES struktūrfondiem vien Latvijai būs iespējams gūt 566,4 miljonus eiro. Pēc darba grupas aplēsēm potenciālais finansējums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda būs 339,85 miljoni eiro (60% no struktūrfondu līdzekļiem), no Eiropas Sociālā fonda — 118,95 miljoni eiro (21%), no Eiropas Lauksaimniecības un vadības garantiju fonda — 84,96 miljoni eiro (15%) un no Zivsaimniecības vadības finansu instrumenta — 22,66 miljoni eiro (4%). Ja sabiedriskās apspriešanas gaitā partnerinstitūciju vai nevalstiskā sektora pārstāvji pierādīs, ka šīs proporcijas ir jāmaina, tas tiks izdarīts, apliecināja R. Zīle.

Izvirzot Attīstības plāna prioritātes, darba grupa izmantoja tā saukto viena fonda pieeju, informēja ministrs. Vienīgais fonds, kura līdzekļu apguvē ir izvirzītas divas prioritātes, ir Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Ar tām iepazīstināja FM Reģionālās politikas un plānošanas pārvaldes vadītājs Ivars Gaters. Eiropas Reģionālās attīstības fonds ir izveidots, lai sniegtu atbalstu reģionālo atšķirību izlīdzināšanai, atpalikušo reģionu attīstības veicināšanai. Attīstības plānā definētās prioritātes ir, pirmkārt, reģionālās attīstības veicināšana, kuras sekmēšanā uzsvars likts uz tiem pasākumiem, ko valsts un pašvaldības veiks, sagatavojot infrastruktūru un veidojot uzņēmējdarbības vidi. Kā paraugu I. Gaters minēja projektu, kura īstenošanas rezultāts varētu būt publiski pieejamo interneta punktu izveide kāda rajona bibliotēkās. Otrkārt, ekonomiskās attīstības veicināšana, kuras ietvaros tiks sniegts atbalsts uzņēmējiem, piemēram, lai pārorientētos uz augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu, tādējādi veicinot uzņēmumu konkurētspēju. Ar nolūku veicināt ekonomisko attīstību plānots atbalstīt arī pētniecības, inovāciju un tehnoloģiju attīstību un citus pasākumus.

Eiropas Sociālais fonds ir finansu instruments Eiropas Nodarbinātības stratēģijas ieviešanai, informēja LM Darba departamenta vecākais referents Ritvars Briska. Šī fonda darbības mērķi ir izskaust diskrimināciju un nevienlīdzību darba tirgū, sniegt atbalstu cilvēkresursu attīstībai un sekmēt informācijas sabiedrības izveidi. Lai tos sasniegtu, tiek atbalstīti izglītību un tālākizglītību, nodarbinātību veicinoši un sociālo atstumtību mazinoši pasākumi. Tāpēc Attīstības plānā ir definēta prioritāte — cilvēkresursu attīstības un nodarbinātības veicināšana. IZM Profesionālās izglītības attīstības programmu aģentūras direktore Dita Traidās uzsvēra, ka atšķirībā no citiem Eiropas Sociālais fonds ir specifisks ar to, ka nefinansē infrastruktūru un kapitālinvestīcijas, bet gan apmācības un nodarbinātības pasākumus. Tā kā izglītības attīstībai valsts atbalsts ir neliels, Eiropas Sociālais fonds ir viens no instrumentiem, kā situāciju būtiski uzlabot, jo trīs gados izglītībā plānots investēt apmēram 45 miljonus eiro, sacīja D. Traidās. Atbalsts pārsvarā tiks sniegts augstākās un profesionālās izglītības, kā arī tālākizglītības attīstībai un strādājošo kvalifikācijas paaugstināšanai Latvijā.

Eiropas Lauksaimniecības un vadības garantiju fonda līdzekļu apguves prioritāte ir lauksaimniecības un lauku attīstības veicināšana. ZM Lauku attīstības departamenta direktora vietnieks Indulis Āboliņš pastāstīja, ka prioritātes ietvaros tiks finansēti dažādi pasākumi: investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos (piemēram, pamatlīdzekļu un dzīvnieku iegāde; būvniecība, rekonstrukcija un labiekārtošana), atbalsts jaunajiem zemniekiem, lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana, lauku attīstības veicināšana, mežsaimniecības attīstība u.c.

Valsts zivsaimniecības pārvaldes priekšnieka vietniece Aina Afanasjeva iepazīstināja ar Zivsaimniecības vadības finansu instrumenta apguvei definēto prioritāti — ilgtspējīgas zivsaimniecības attīstības veicināšana — un tās ietvaros potenciāli atbalstāmo pasākumu kopumu, kurā ietilpst zvejas intensitātes sabalansēšana, flotes atjaunošana un zvejas kuģu un zvejas ostu aprīkojuma modernizēšana, zvejas un akvakultūras produktu apstrādes un mārketinga uzlabošana un citi. Tā kā zivju resursu krājumi visos pasaules ūdeņos samazinās, galvenais fonda darbības mērķis ir veicināt ilgtspējīga līdzsvara sasniegšanu starp zvejas resursiem un to izmantošanu, uzsvēra A. Afanasjeva.

Attīstības plāns ir izsūtīts vairāk nekā simt institūcijām. Ar to var iepazīties arī Reģionālās politikas un plānošanas pārvaldes interneta mājaslapā: www.rppp.gov.lv Komentārus par dokumentu līdz 1. oktobrim var sūtīt uz FM Reģionālās politikas un plānošanas pārvaldi (Smilšu iela 1, Rīga, LV–1919), kā arī uz e-pasta adresi: attistibas.plans@rppp.gov.lv

Septembrī Attīstības plāna izstrādātāji — institūcijas, kas atbildīgas par katru no prioritātēm, — rīkos seminārus, kuros sniegs informāciju gan par dokumentu kopumā, gan par attiecīgo prioritāti atsevišķi. Pirmais konsultatīvais seminārs, kurā tiks iztirzāti reģionālās un ekonomiskās attīstības veicināšanas jautājumi, notiks 13. septembrī Finansu ministrijā. Nākamajā nedēļā semināru par cilvēkresursu attīstību un nodarbinātības veicināšanu plāno rīkot LM un IZM.

Oktobra sākumā plānota noslēdzošā sanāksme, kurā tiks apkopoti sabiedriskās apspriešanas laikā izteiktie papildinājumi, bet oktobra vidū pilnveidotais Attīstības plāns tiks iesniegts apstiprināšanai valdībā, lai līdz decembra beigām to varētu iesniegt Eiropas Komisijai. Attīstības plāns ir projekts Vienotajam programmdokumentam jeb Līgumam ar ES par struktūrfondu finansējuma saņemšanu un izlietojumu.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore