Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latvijas un Igaunijas kopīgajiem mērķiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.09.2002., Nr. 129 (2704) https://vestnesis.lv/ta/id/66198

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursi

Vēl šajā numurā

11.09.2002., Nr. 129 (2704)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Latvijas un Igaunijas kopīgajiem mērķiem

Vakar, 10. septembrī, pie Saeimas priekšsēdētāja Jāņa Straumes iepazīšanās vizītē ieradās Igaunijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Tomass Luks.

Saeimas priekšsēdētājs sveica vēstnieku jaunajā amatā un uzsvēra, ka Latvijas un Igaunijas divpusējās attiecības veidojušās ļoti sekmīgi. Viņš pauda pārliecību, ka abas valstis ne tikai sasniegs kopīgos ārpolitiskos mērķus — integrāciju ES un NATO, bet arī kopīgiem spēkiem atrisinās problēmas, ar kurām vēl saskarsies virzībā uz šīm organizācijām. Savukārt Igaunijas vēstnieks sacīja, ka viņa galvenais uzdevums būs atrast veidus, kā vēl vairāk padziļināt abu valstu labās attiecības. Viņš arī akcentēja ārpolitisko prioritāšu nozīmi, uzsverot, ka “2002. gads abu valstu vēsturē paliks kā būtisku sasniegumu laiks”.

T. Luks interesējās par Latvijas iekšpolitiskajām aktualitātēm — gaidāmajām 8. Saeimas vēlēšanām un pašreizējo parlamentāriešu vēl iecerētajiem darbiem likumdošanas jomā. J. Straume atzina, ka pēc neatkarības atgūšanas mūsu valstī ir izveidojusies no Igaunijas un Lietuvas atšķirīga prakse — īsi pirms vēlēšanām izveidojas jaunas partijas, kas gūst ļoti labus panākumus. Viņš arī izteica cerību, ka gaidāmo 8. Saeimas vēlēšanu rezultāti nemainīs valsts ārpolitiskās prioritātes, bet, atskatoties uz savu parlamentārieša pieredzi 5. un 6. Saeimas laikā, atzina, ka svarīgi, lai pašreizējā priekšvēlēšanu laikā “netiktu pieņemti likumi, kas rada problēmas valsts budžetam”.

Abas puses sīkāk pārrunāja ar integrāciju ES saistītos jautājumus — pašreizējo sabiedrības atbalstu dalībai ES, kā arī Latvijā un Igaunijā gaidāmo referendumu par iestāšanos šajā organizācijā. J. Straume akcentēja, ka liela nozīme sabiedrības atbalsta pieaugumam, tādējādi arī pozitīvam iedzīvotāju balsojumam referendumā būs tieši veiksmīgām sarunām par pēdējo sadaļu slēgšanu, kas skar budžeta un finansu, kā arī lauksaimniecības jomu. T. Luks piekrita, ka arī viņa valstī sekmīgi noslēgta lauksaimniecības sadaļa varētu palielināt atbalstītāju skaitu. Viņš arī pauda pārliecību, ka Igaunijā referenduma rezultāts būs pozitīvs.

J. Straume un T. Luks arī sprieda par Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes iespējamām strukturālajām izmaiņām nākotnē, kuras savas sanāksmes laikā šīs nedēļas nogalē Palangā plānojuši pārrunāt arī Baltijas valstu parlamentu vadītāji.

J. Straume akcentēja, ka šajā jautājumā ir dažādi viedokļi, tāpēc atrast vienprātīgu risinājumu būs grūti. Viņš arī atgādināja Ziemeļu padomes praksi, kas pierādījusi, ka skaitliski plaši pārstāvētu struktūru darbība nav efektīva. Savukārt T. Luks izteica pārliecību, ka pēc Kopenhāgenas galotņu apspriedē saņemtā uzaicinājuma iestāties ES vēl vairāk padziļināsies Baltijas valstu sadarbība ar Ziemeļvalstīm, tostarp Ziemeļu padomi.

 

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!