“Pasaule ir pilna ar notikumiem”

Vakar tika atklāta LZA goda locekļa Ausekļa Baušķenieka gleznu izstāde

Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis Auseklis Baušķenieks personālizstādes atklāšanā Zinātņu akadēmijas izstāžu telpā 10.septembrī

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) goda locekļa Ausekļa Baušķenieka gleznu izstāde ar intriģējošu nosaukumu „Otas vēl nav pensijā ...un nav jau nekā jauna... bet, ja būs... ” kopš vakardienas, 2002. gada 10. septembra, atklāta LZA izstāžu telpā Augstceltnes otrajā stāvā.

Tajā skatāma rūpīgi izraudzīta pēdējos divos gados gleznotu 12 darbu izlase. Tiesa, viens no darbiem — „Mazais remontiņš” — datēts ar 1955. gadu, nāk līdzi kā liecība par to laiku, kad šādu gleznu neizstādīja. Brūns kolorīts, simpātiska, jauna, sievišķīga dāma sakārto zeķi un, protams, domā, ka to neviens neredz. Jaunākās gleznas — “Likumu grāmata”, ”Saglabāsim!”, „Klavierstunda”, „Pie dēla attēla” — datētas ar 2001. gadu, bet visjaunākā — „Vēstījums” — gleznota 2002. gadā. Mainījies gleznu kolorīts, tēmas, taču mākslinieka skats palicis iepriekšējais — viņš pamana pasaules negācijas un mūsu vājības, pamana, pasmaida par tām un liek padomāt. Pasmaida bez ļaunuma.

LZA prezidents profesors Jānis Stradiņš, atklājot izstādi, šajā rudenī un atvasaras gaišumā sveica svētkos mākslinieku, viņa dzīvesbiedri un pastāvīgo modeli Ņinas kundzi un visu Baušķenieku ģimeni. Prezidents atzina, ka, desmit gadus darbojoties LZA goda locekļa statusā, Auseklis Baušķenieks vienmēr bijis kā visjaunākais, vitālākais, viņa darbu izstādes vienmēr ir bijušas svētki. Var pamanīt mākslinieka evolūciju, bet pat mainoties mākslinieks ir palicis tāds pats kā bija — talantīgs, atjautīgs, ironisks, ironisks ar labsirdību.

Izstādes atklāšanā: Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekļi Auseklis Baušķenieks un Indulis Ojārs Ranka; LZA prezidents Jānis Stradiņš, Auseklis Baušķenieks ar kundzi Ņinu un Ingus Baušķenieks ar kundzi Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

LZA goda loceklis tēlnieks Indulis Ojārs Ranka, pēc iegūtās augstākās mākslas izglītības būdams gleznotājs un tikai vēlāk savā daiļradē pievērsies tēlniecībai, var novērtēt mākslinieku no profesionāļa pozīcijām: „Arī nesagatavojies cilvēks var teikt labus vārdus par Ausekļa Baušķenieka nevīstošo jaunību. Sešdesmitajos gados Ausekli izstādēs varēja ieraudzīt ar acs kaktiņu. Vienu laiku arī es pārņēmu punktuālismu, biju Ausekļa skolnieks. Kā dabūt kolorītu — lūk, tas ir interesants paņēmiens. Auseklis ir nemaldīgs un iet tikai uz priekšu.”

LZA goda loceklis rakstnieks Alberts Bels: „Vēsturisks ir katrs notikums. Kad Auseklis Baušķenieks parādījās izstāžu zālēs, tur sākās „bubināšana”. Tāda sākās arī „augšā”, bet oficiālā „bubināšana” bija cita — kas viņš ir, ko viņš grib teikt, kas tā par metodi? Katrs viņa audekls ir kā romāns. Auseklis nekad nav traģisks, bet optimistiski traģisks. Grūtos brīžos es pašķirstu žurnālus, paskatos viņa reprodukcijas, papriecājos — un pasaule kļūst pieņemamāka. Ir tāda sajūta, ka mēs visi esam izkāpuši no viņa gleznām un viņš te stāv kā mazs ķeizars. “

LZA prezidents Jānis Stradiņš, dodot vārdu LZA goda loceklei rakstniecei un literatūrzinātniecei Saulcerītei Viesei un apsveicot viņu ar jauniznākušo darbu par grāmatu un cenzūru, jautāja: varbūt māksliniekam vajadzētu pārcelties uz Mežaparku, lai ieraudzītu un attēlotu tur pašlaik notiekošo? Saulcerīte Viese atzina, ka Auseklis Baušķenieks tiešām noderētu Mežaparkā tagad, kad Mežaparks tiek gan postīts, gan celts un saudzēts, un saka paldies par prieku, ko dod šīs gleznas. „Labi, ka inteliģence nepazaudēja spēju smieties, un Auseklis nekad nav pakļāvies cenzūrai,” uzsvēra rakstniece.

Galavārdā izstādes autors, nesen augusta nogalē savu 92. dzimšanas dienu atzīmējušais Auseklis Baušķenieks teica: „Ar bildēm ir tā — viņas ir jātaisa. Tas prasa piepūli. Kad ir gatava, parādu kundzei, tuviem draugiem. Ja patīk — māksliniekam ir liels prieks. Te ir divpadsmit pēdējo gadu bildes, pēc satura vai formas dažādas. Liela nozīme ir nosaukumam — tas palīdz skatītājam. Pasaule ir pilna ar notikumiem. Izvēlējos divpadsmit un uzliku uz audekla. Gribu pievērst jūsu uzmanību bildei „Mazais remontiņš”. 1955. gadā to neatļāva izstādīt. Modelis ir te. Galvenais ir glezna un skatītājs. Patīk? Nepatīk? Uzmālēs citu. Gaišas acis jums un labu skatīšanos!”

Gaišas acis mums tiešām noderēs. Paldies māksliniekam par izstādi un rosinošo vēlējumu!

Dipl. hist. Ilga Tālberga — “Latvijas Vēstnesim”