Grozījumi likumā “Par dzīvokļa īpašumu”

Saeimas dok. Nr.4839; likumprojekts Nr.1364

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta 2002. gada 13. augusta sēdē akceptēts

(prot. Nr.34, 2.§) un 27. augustā iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

Izdarīt likumā “Par dzīvokļa īpašumu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1.nr.; 1997, 4.nr.; 1998, 23.nr.; 2001, 24.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 1.panta pirmo daļu aiz vārda “dzīvokļi” ar vārdiem “neapdzīvojamās telpas un mākslinieku darbnīcas”.

2. Izteikt 3.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Uz kopīpašumā esošo daudzdzīvokļu mājas daļu attiecināmi Civillikuma 1067.panta, 1068.panta trešās daļas un 1069., 1070., 1071. un 1072.panta noteikumi.”

3. Izteikt 5.pantu šādā redakcijā:

“5.pants. (1) Dzīvokļa īpašumā ietilpstošo atsevišķo īpašumu un kopīpašumā esošo daļu vienu no otras atšķirti nedrīkst atsavināt, dāvināt, mantot vai apgrūtināt ne katrs dzīvokļa īpašnieks atsevišķi, ne visi dzīvokļu īpašnieki kopā, izņemot šā panta trešajā daļā noteiktos gadījumus.

(2) Dzīvokļa īpašniekam nav tiesību prasīt dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas nodalīšanu reālā daļā.

(3) Ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, ja tas pieņemts šā likuma IV1 nodaļā noteiktajā kārtībā, no nekustamā īpašuma var nodalīt zemes gabala daļu, atsevišķas kopīpašumā esošas ēkas vai ēku daļas, kuras var nodalīt kā atsevišķus dzīvokļa īpašumus, un nodalīto īpašumu atsavināt vai apgrūtināt.

(4) Vairākām personām (līdzmantiniekiem) mantojot dzīvokļa īpašumu, piemērojami Civillikuma 715., 716., 717., 718., 719., 720., 721., 722. un 723.panta noteikumi.

(5) Ja dzīvokļa īpašums ir nonācis vairāku personu kopīpašumā (mantojot vai citādā veidā), katrs kopīpašnieks var jebkurā laikā prasīt kopīpašuma dalīšanu. Strīdus izskata tiesa atbilstoši Civillikuma 1075.pantam, nelemjot par kopīpašuma dalīšanu reālās daļās.”

4. Izslēgt 6.pantā vārdus “daudzdzīvokļu mājā, kurā dzīvokļi pieder vairākiem īpašniekiem, un reģistrējusi šo īpašumu zemesgrāmatā”.

5. Papildināt likumu ar 7.1 pantu šādā redakcijā:

“7.1 pants. Dzīvokļa īpašniekam ir tiesības lietot daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošo daļu atbilstoši tās izmantošanas mērķim, ciktāl lietošanas ierobežojumus nenosaka dzīvokļu īpašnieku sabiedrības vai dzīvokļu īpašnieku kopības šajā likumā noteiktajā kārtībā pieņemtie lēmumi, kā arī savstarpēji noslēgtie līgumi.”

6. Aizstāt 8.panta otrajā daļā vārdus “savstarpēju līgumu” ar vārdu “līgumus”.

7. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

“12.pants. (1) Dzīvokļa īpašnieka pienākums ir segt izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas un kopīpašumā ietilpstošu komunikāciju un iekārtu pārvaldīšanu, uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, dzīvojamās mājas uzlabošanu un rekonstrukciju, nodokļu samaksu, kā arī ar zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma platībai.

(2) Nevar prasīt no dzīvokļa īpašnieka, lai dzīvokļa īpašnieks segtu tos dzīvojamā mājā ieguldītos līdzekļus, kuri pārsniedz Civillikuma 865.pantā noteiktos nepieciešamos un derīgos izdevumus, ja viņš tam nav piekritis.

(3) Uz dzīvokļa īpašnieku attiecas visi daudzdzīvokļu mājas un zemes gabala apgrūtinājumi, kā arī pienākums atmaksāt saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu vai savstarpējā līgumā paredzēto aizdevumu proporcionāli viņa dzīvokļa īpašuma platībai.”

8. Papildināt likumu ar 12.1 pantu šādā redakcijā:

“12.1 pants. (1) Dzīvokļa īpašnieka pienākums ir norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, telpu un inženiertīklu lietošanu un apkopi, dzīvokļu īpašnieku sabiedrības vai kopības noteiktajā kārtībā.

(2) Ja saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku sabiedrības vai kopības lēmumu maksu par pakalpojumiem iekasē dzīvokļu īpašnieku sabiedrība (mājas pārvaldnieks vai cita persona), tā ir atbildīga, lai iekasētie maksājumi tiktu izlietoti paredzētajam mērķim.”

9. Izteikt 13. un 14.pantu šādā redakcijā:

“13.pants. Dzīvokļa īpašnieka pienākums ir:

1) saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo daudzdzīvokļu mājas daļu, kā arī ievērot telpu lietošanas noteikumus, sanitārās un ugunsdrošības normas;

2) uzturēt kārtībā viņa atsevišķajā īpašumā esošās mājas komunikāciju daļas un citu ar mājas ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi saistītu elementu daļas;

3) atļaut dzīvokļu īpašnieku sabiedrības, kopības vai pārvaldnieka pilnvarotām personām apsekot viņa dzīvokļa īpašumā esošās komunikāciju daļas un veikt darbības, lai nodrošinātu komunikāciju normālu funkcionēšanu;

4) nodrošināt, lai šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minēto ievēro personas, kuras dzīvo kopā ar viņu vai lieto viņa īpašumā esošās telpas uz līguma pamata.

 

14.pants. (1) Dzīvokļa īpašniekam ir tiesības pārplānot un pārbūvēt viņa atsevišķajā īpašumā esošās telpas bez saskaņošanas ar citiem dzīvokļu īpašniekiem tiktāl, ciktāl tas neskar kopīpašumā esošo daļu vai citu personu dzīvokļa īpašumus. Pārbūvē ievēro prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos, kuri regulē būvniecību.

(2) Ja pārbūve skar citu dzīvokļu īpašnieku intereses vai mainās kopīpašumā esošā daļa, pirms būvniecības pieteikuma iesniegšanas būvvaldē dzīvokļa īpašniekam jāsaņem citu dzīvokļu īpašnieku piekrišana šā likuma IV1 nodaļā noteiktajā kārtībā.”

10. Aizstāt 16.panta pirmajā daļā vārdus “valstij vai pašvaldībai, kuras īpašumā attiecīgā dzīvojamā māja bija līdz privatizācijai” ar vārdu “pašvaldībai”.

11. Papildināt likumu ar 16.1 pantu šādā redakcijā:

“16.1 pants. Ja dzīvokļu īpašnieku kopība ir nolēmusi ņemt aizdevumu daudzdzīvokļu mājas uzlabošanai un rekonstrukcijai šā likuma IV1 nodaļā noteiktajā kārtībā un aizdevuma nodrošinājums ir nekustamais īpašums, tad katrs daudzdzīvokļu mājas dzīvokļa īpašums tiek apgrūtināts ar hipotēku aizdevuma devēja labā tādā apmērā, kādā kopējā aizdevuma summa jāatmaksā attiecīgā dzīvokļa īpašniekam. Dzīvokļa īpašuma apgrūtinājuma reģistrācijas pieteikumu zemesgrāmatas nodaļā iesniedz dzīvokļu īpašnieku kopības vai dzīvokļu īpašnieku sabiedrības pilnvarotā persona. Pieteikumam pievieno kopsapulces protokola (kuru ir parakstījuši visi “par” balsojušie dzīvokļu īpašnieki) vai dzīvokļu īpašnieku savstarpējā līguma oriģinālu vai notariāli apliecinātu kopiju.”

12. Izslēgt 17.pantā vārdus “valstij vai”.

13. Aizstāt 20.panta pirmajā daļā skaitļus un vārdus “13.panta pirmo daļu un 14.panta pirmo daļu” ar skaitli un vārdu “13.pantu.”

14. Aizstāt 24.panta sestajā daļā vārdus “īpašnieka īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā” ar vārdiem “īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā”.

15. Izslēgt 25.panta pirmo, otro un trešo daļu.

16. 27.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas ir grozāmas, pamatojoties uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, kas ir pieņemts šā likuma IV1 nodaļā noteiktajā kārtībā un ar kuru dzīvokļu īpašnieki ir piekrituši kopīpašuma domājamo daļu pārmaiņām, kā arī pamatojoties uz nekustamā īpašuma vērtēšanas dienesta izziņu par mainīto daļu lielumu.”;

papildināt trešo daļu ar vārdiem “pamatojoties uz dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarotās personas iesniegtu nostiprinājuma lūgumu, ja attiecīgs pilnvarojums dots šā likuma IV1 nodaļā noteiktajā kārtībā.”

17. Izteikt IV1 nodaļu šādā redakcijā:

“IV1 nodaļa

Daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopība

27.1 pants. (1) Daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopība sastāv no visiem daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašniekiem.

(2) Dzīvokļu īpašnieku kopība lēmumus pieņem dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē.

 

27.2 pants. (1) Dzīvokļu īpašnieku kopība lemj:

1) par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanas kārtību un apsaimniekošanas veidu (atbilstoši šā likuma 8.pantam), kā arī par daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotāja vai apsaimniekošanas formas maiņu;

2) par citiem jautājumiem, kas saistīti ar kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu;

3) par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas nodalīšanu, pārdalīšanu, palielināšanu, samazināšanu, apgrūtināšanu, kā arī par pilnvarojuma izsniegšanu ar to saistīto tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā;

4) par daudzdzīvokļu mājas uzlabošanai un rekonstrukcijai ņemamajiem aizdevumiem un to atmaksāšanas kārtību;

5) par aizdevuma nodrošinājumu;

6) par pilnvarojuma izsniegšanu ar aizdevumu saistītā apgrūtinājuma reģistrācijai zemesgrāmatā, ja aizdevuma nodrošinājums ir nekustamais īpašums;

7) par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas apdrošināšanu un par mājas apsaimniekotāja darbības civiltiesisko apdrošināšanu un tās nosacījumiem.

(2) Ja daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai ir izveidota dzīvokļu īpašnieku sabiedrība, dzīvokļu īpašnieku sabiedrības kompetencē paliek šā panta pirmās daļas 2.punktā paredzētie jautājumi.

 

27.3 pants. (1) Uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulci ne vēlāk kā nedēļu pirms sapulces rakstveidā uzaicināmi visi daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki. Uzaicinājumā norāda kopsapulces norises vietu, laiku un darba kārtību.

(2) Dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk par pusi dzīvokļa īpašumu.

(3) Ja uz kopsapulci neierodas noteiktais dalībnieku skaits, sasaucama atkārtota kopsapulce, kura ir lemttiesīga, ja tajā piedalās dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vismaz vienu trešdaļu dzīvokļa īpašumu.

(4) Dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē katra dzīvokļa īpašniekam ir tik balsu, cik dzīvokļa īpašumu ir viņa īpašumā.

(5) Dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmumam ir tiesīgi rakstveidā pievienoties arī tie dzīvokļu īpašnieki, kuri dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē nav piedalījušies.

(6) Izlemjot šā likuma 27.2 panta pirmās daļas 2.punktā minētos jautājumus, dzīvokļu īpašnieku kopsapulce pieņem lēmumu, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk par pusi dzīvokļa īpašumu.

(7) Lai pieņemtu lēmumu par šā likuma 27.2 panta pirmās daļas 1., 3., 4., 5., 6. un 7.punktā minētajiem jautājumiem, nepieciešams, lai “par” būtu balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vismaz divas trešdaļas dzīvokļa īpašumu.

 

27.4 pants. (1) Dzīvokļu īpašnieku kopsapulci sasauc dzīvokļu īpašnieku sabiedrības valde, mājas padome vai pārvaldnieks. Dzīvokļu īpašnieku kopsapulci ir tiesīgi sasaukt arī dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vismaz vienu desmito daļu dzīvokļa īpašumu. Dzīvokļu īpašnieku kopsapulci sasauc ne retāk kā reizi gadā.

(2) Dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē tiek ievēlēts sapulces vadītājs un protokolētājs, kas protokolē sapulces norisi. Kopsapulces protokolā ieraksta dalībnieku skaitu, tiem piederošo dzīvokļa īpašumu skaitu, balsu skaitu un kopējo dzīvokļa īpašumu skaitu. Kopsapulces protokolu paraksta kopsapulces vadītājs un protokolētājs.

(3) Ja kopsapulcē tiek lemts par šā likuma 27.2 panta pirmās daļas 3. un 6.punktā noteikto pilnvaru izsniegšanu, protokolu paraksta visi “par” balsojušie dzīvokļu īpašnieki.

 

27.5 pants. Ja dzīvokļu īpašnieku kopība nolemj slēgt līgumu par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, vienlaikus tā var izveidot mājas padomi, kuras skaitlisko sastāvu un pilnvaru apjomu nosaka dzīvokļu īpašnieku savstarpējā līgumā.”

18. Izteikt V nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“V nodaļa

Daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku sabiedrība”.

19. 30.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Sabiedrības statūtos norāda:

1) sabiedrības nosaukumu, atrašanās vietas adresi;

2) darbības uzdevumus;

3) pārvaldes un kontroles institūcijas, to ievēlēšanas kārtību, tiesības un pienākumus;

4) sapulču sasaukšanas un balsošanas kārtību;

5) sabiedrības pamatkapitāla veidošanas un mainīšanas kārtību;

6) vienreizējo un regulāro maksājumu noteikšanas un iekasēšanas kārtību;

7) kārtību, kādā izdarāmi maksājumi par pakalpojumiem;

8) sabiedrības līdzekļu uzkrāšanas un izlietošanas kārtību;

9) sabiedrības dalībnieku tiesības, pienākumus un atbildību;

10) sabiedrības reorganizācijas un likvidācijas kārtību;

11) citus ar sabiedrības darbību saistītus jautājumus.”

20. 31.pantā:

aizstāt pirmajā daļā skaitli un vārdus “27.2 panta pirmo daļu” ar skaitli un vārdu “IV1 nodaļu”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Nav tiesību izslēgt no dzīvokļu īpašnieku sabiedrības tās daudzdzīvokļu mājas dzīvokļa īpašnieku, kuru pārvalda attiecīgā dzīvokļu īpašnieku sabiedrība.”

21. 32.pantā:

svītrot pirmajā daļā vārdus “vai — sabiedrības statūtos noteiktajos gadījumos — pilnvaroto sapulce”;

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja dzīvokļu īpašnieku sabiedrībā ir 200 biedru un vairāk, ar dzīvokļu īpašnieku sabiedrības biedru kopsapulces lēmumu var sasaukt pilnvaroto sapulci, kurai kopsapulce var deleģēt visas savas funkcijas vai daļu no tām. Pilnvarotos saskaņā ar statūtos noteikto pārstāvniecības normu izvirza sabiedrības biedru sapulcēs, bet ievēl sabiedrības kopsapulce uz laiku, ne ilgāku par trim gadiem.”;

uzskatīt līdzšinējo otro daļu par trešo.

22. Izteikt 33.pantu šādā redakcijā:

“33.pants. (1) Dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieku kopsapulcē katram dalībniekam ir tik balsu, cik dzīvokļu ir viņa īpašumā. Ja sabiedrības dalībniekam pieder vairāk par pusi mājā esošo dzīvokļa īpašumu, sabiedrības dalībnieku kopsapulcē viņam ir ne vairāk kā 50 procentu balsu no kopsapulcē klātesošo dalībnieku skaita.

(2) Dzīvokļa īpašuma kopīpašniekiem dzīvokļu īpašnieku sabiedrības kopsapulcē kopā ir viena balss.”

23. Izteikt 34.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai ir tiesības prasīt no dzīvokļu īpašniekiem (arī no tiem, kuri nav sabiedrības dalībnieki) šā likuma 12.pantā paredzēto izdevumu attiecīgās daļas samaksu.”

24. Izslēgt 34.panta trešo un ceturto daļu.

25. Izslēgt 36.pantu.

26. Izslēgt pārejas noteikumu 1.punktu.

 

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Spēkā esošais likums vāji regulē jautājumus, kas saistīti ar dzīvokļu īpašnieku sabiedrību veidošanu, to pārvaldes kārtību; mājas kopīpašuma pārvaldīšanu, dzīvokļa īpašnieka pienākumiem, dzīvokļa īpašnieka atbildību attiecībā uz mājas uzturēšanai, remontam, rekonstrukcijai, labiekārtošanai nepieciešamo izdevumu segšanu; likumā nav reglamentēta parādu piedziņa no dzīvokļu īpašniekiem, kā arī nav noteikta apsaimniekošanas sabiedrības un tās dalībnieku un dzīvokļu īpašnieku atbildība pie kredīta ņemšanas un tā segšanas.

2. Normatīvā akta projekta būtība.

Likums ir nepieciešams, lai aktivizētu dzīvokļu īpašnieku sabiedrību veidošanos privatizētajās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, radītu iespēju saņemt aizdevumus privatizēto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju rekonstrukcijai un siltināšanai, izveidotu kredītspējīgas dzīvokļu īpašnieku sabiedrības, kā arī panāktu šo dzīvojamo māju kvalitatīvu uzturēšanu un apsaimniekošanu.

Lai iesaistītu visus vienas mājas dzīvokļu īpašniekus, neatkarīgi no tā, vai viņi ir dzīvokļu īpašnieku sabiedrības locekļi, dzīvojamās mājas ekspluatācijai svarīgu jautājumu izlemšanā, noteikta dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopība, par kuras locekli dzīvokļa īpašnieks kļūst automātiski līdz ar dzīvokļa īpašuma iegūšanu. Likumā noteikts, ka uz kopības locekli attiecas visi ar dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu saistītie jautājumi un saistības, precizēta viņa dalība lēmumu pieņemšanā, kā arī precizēta kopsapulces sasaukšanas kārtība un kompetence.

 

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi.

Likums šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Uzlabojoties daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apsaimniekošanai, kā arī paplašinoties iespējām veikt dzīvojamo māju siltināšanu un modernizāciju, pieaugs pieprasījums un līdz ar to attīstīsies arī uzņēmējdarbība kā būvniecībā, tā pakalpojumu sfērā.

3. Sociālo seku izvērtējums.

Likums pozitīvi ietekmēs indivīda īpašuma sakārtošanu un tā vērtības paaugstināšanu, taču atsevišķos gadījumos pašvaldībām būs jārisina palīdzības jautājumi trūcīgajām un maznodrošinātajām personām.

4. Ietekme uz vidi.

Likums orientēts uz dzīvojamo māju un pilsētvides sakārtošanu.

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

tūkst. Ls

Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			*)
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Nemainās	Nemainīsies	Nemainīsies	Nemainīsies	Nemainīsies
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Nemainās
3. Finansiālā ietekme	Nemainās	Nemainīsies	Nemainīsies	Nemainīsies	Nemainīsies
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Papildu izdevumi nav paredzēti
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Nevar būt
6. Cita informācija

 

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likums neietekmē spēkā esošo tiesību normu sistēmu.

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts?

Likums neskar Latvijas starptautiskās saistības.

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas.

Ar Latvijas Pašvaldību savienību, Dzīvokļu īpašnieku sabiedrību asociāciju.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija.

Nevalstiskās organizācijas ir piedalījušās projekta izstrādē un atbalsta tā tālāku virzību.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti, un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis.

Informācija par likumprojektu sniegta semināros, pašvaldībās, informatīvajās sanāksmēs, konferencēs, kā arī presē, TV, radio. Grozījumi ir nepieciešami, lai uzlabotu dzīvojamo namu apsaimniekošanu.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Notikušas konsultācijas ar Dānijas konsultantu, Pasaules bankas Tehnisko vienību.

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Likums neparedz jaunu valsts institūciju izveidošanu.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu.

Presē, VARAM interneta mājaslapā, semināros.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt civiltiesiskā ceļā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs