Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieņemiet vietas! Sāksim rudens sesijas pirmo sēdi!

Pirms izskatām darba kārtībā iekļautos jautājumus, ir jālemj par iespējamām izmaiņām.

Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā sadaļā “Lēmumu projektu izskatīšana” kā pirmo jautājumu lēmuma projektu “Par piekrišanu Saeimas deputāta Edvīna Inkēna saukšanai pie administratīvās atbildības”. Iebildumu nav.

Pieci deputāti lūdz iekļaut darba kārtībā sadaļā “Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Vai ir iebildumi? Nav.

Desmit deputāti lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā sadaļā “Par saņemtajiem likumprojektiem likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Nav iebildumu.

Desmit deputāti lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata” kā nākamo aiz lēmuma projekta “Par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa ievēlēšanu” lēmuma projektus “Par deputāta Andra Šķēles atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas sastāva” un “Par deputāta Andra Šķēles ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijas sastāvā”. Iebildumu nav.

Sākam izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par 1971.gada 2.februāra Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi”” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baldzēna, Lejas, Salkazanova, Labanovska un Burvja iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāts Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (SDS). Labdien, augsti godātais Prezidij! Labdien, cienījamie deputāti! Vasaras brīvlaikā, ja tā var teikt, ka tas bija brīvlaiks, apbraukājot dažādas teritorijas, Latvijas nomales, katrā gadījumā rodas jautājums — kāda šajā valstī ir reģionālā politika attiecībā uz Latviju. Mēs zinām, kāda ir reģionālā politika attiecībā uz Rīgu, kāda ir reģionālā politika attiecībā uz Ventspili, bet, nenoliedzami, reģionālā politika attiecībā uz pārējo Latvijas teritoriju ir diezgan nosacīta.

Civilizētās demokrātiskās valstīs instruments, ar kuru tiek regulēta šī politika, parasti ir saistīts ar nodokļiem. Nodokļi regulē labvēlīgu situāciju vienā vai otrā virzienā, un šinī gadījumā piedāvātā redakcija runā par uzņēmumu ienākuma nodokļa diferencētu pieeju dažādām teritorijām. Uzņēmumu ienākuma nodoklis, valdošā koalīcija ir paziņojusi, ir jāsamazina. Arī mūsu viedoklis ir tāds, ka to varētu samazināt, taču nebūtu jārunā par to, ka Latvija ir viens reģions un šim samazinājumam būtu jābūt visā Latvijā vienādam. Lietderīgāk katrā gadījumā šo uzņēmumu ienākuma nodokli samazināt nevis visā Latvijā, bet atsevišķās teritorijās, depresīvajās teritorijās, kur uzņēmumu darbības vai darba vietu šodien ir ļoti maz, ir liels bezdarbs. Tādēļ arī piedāvātā redakcija dod iespēju samazināt uzņēmumu ienākuma nodokli šajās depresīvajās teritorijās maziem un vidējiem uzņēmumiem uz 10% un uzņēmumiem, kas ir pēc likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” pielīdzināmi lielajiem uzņēmumiem, samazināt šo uzņēmumu ienākuma nodokli līdz 12%. Tādējādi tiktu veicināta uzņēmējdarbības attīstība šajās depresīvajās teritorijās, tādējādi tiktu radītas iespējas uzņēmējam nākt uz šīm teritorijām, viņam būtu izdevīgi nākt uz šīm teritorijām, attīstīt uzņēmējdarbību, jo nodokļi to veicinātu.

Nenoliedzami, rastos arī situācija, ka sociālās problēmas, kas ir šajās teritorijās, samazinātos, tas ir jautājumā par bezdarbu, tas ir jautājumā par mazo skolu slēgšanu laukos. Visas šīs lietas katrā gadījumā izveidotu valstī reģionālo politiku, lai attīstītos ne tikai Rīga vai lielās pilsētas, bet attīstītos Latvija kopumā, un šis ir viens no instrumentiem. Jā, var diskutēt par to, kāda šeit ir metodika, bet šinī gadījumā pamatvērtība šim te piedāvājumam ir princips pēc būtības. Ja valdošā koalīcija piekrīt, ka uzņēmumu ienākuma nodoklis ir jāsamazina, tādā gadījumā to nevajadzētu samazināt visā Latvijā, bet to būtu jāsamazina atbilstoši tajās teritorijās, kur ir šīs te depresīvās teritorijas.

Tādējādi mēs samazinātu sociālo spriedzi laukos un atrisinātu problēmas, kas ir pakārtotas varbūt ar skolu slēgšanu un visām citām lietām. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt “pret”? Vai ir iebildumi? (No zāles deputāts V.Balodis: “Jābalso!”)

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 18, atturas — 30. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par atbilstības novērtēšanu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Komercdarbības atbalsta kontroles likums” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Koncesiju likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Reģionālās attīstības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās , vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par budžetu un finansu vadību”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Papildprotokolu Eiropas līgumam par juridiskās palīdzības pieprasījumu nosūtīšanu” nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1988. gada 10. marta Konvenciju par prettiesisku darbību pret kuģošanas drošību apkarošanu un tās 1988. gada 10. marta Protokolu par prettiesisku darbību pret nostiprinātu platformu drošību kontinentālajā šelfā apkarošanu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par cīņu pret pārtuksnešošanos/zemes degradāciju valstīs, kurās novērojami ievērojami sausuma periodi un/vai pārtuksnešošanās, jo īpaši Āfrikā” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Nav iebildes.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgumu par sadarbību ārkārtēju situāciju novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Papildprotokolu, kas paredz kārtību tirdzniecībai ar noteiktām zivīm un zvejas produktiem, Eiropas līgumam par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt vēlas deputāts Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (SDS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Iesniegtais likumprojekts par Eiropas līgumu par zivju un zivju produktu eksportu uz Eiropas Savienību, šis starptautiskais līgums tika izskatīts Ministru kabinetā 30.aprīlī ar visām ieinteresētajām pusēm, Zivsaimniecības konsultatīvā padomē jau ir apspriests 1999. un 2000.gadā. Jāsaka, ka Zemkopības ministrijas ierēdņu neizdarības pēc šis līgums nav ratificēts parlamentā un nenoliedzami ir radušās sekas. Sekas ir radušās 10 zivju apstrādes uzņēmumiem, kas eksportē produkciju uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, un sekas katrā gadījumā ir ļoti smagas. Līgums paredz, ka samazinātie muitas tarifi par vienu trešdaļu ļauj iespēju mūsu uzņēmējiem eksportēt mūsu zivju produkciju uz Eiropas Savienības valstīm. Šim līgumam jau bija jābūt ratificētam Saeimā pirms brīvlaika. Bija cerība, ka KNAB jautājumā mēs sasauksim ārkārtas plenārsēdi un, iespējams, šinī brīdī būs iespēja šo līgumu ratificēt, tādējādi mūsu 10 zivju pārstrādes uzņēmumiem būs iespēja palielināt eksportu uz Eiropas Savienības dalībvalstīm. Zivju produkcija ir kopumā viena no retajām Latvijas nozarēm, kur 90% no produkcijas tiek eksportēti ārpus Latvijas. Mēs ražojam daudzreiz vairāk, nekā mēs paši patērējam. Jā, no šīs produkcijas lielākā daļa aiziet uz NVS valstīm un tikai kaut kur 4% aiziet uz Eiropas Savienības valstīm. Pēdējā gada laikā šī eksporta apjoms uz Eiropas Savienības valstīm ir pieaudzis par 50%, un šis te līgums būtu tas, kas veicinātu vēl lielāku eksporta apjomu uz Eiropas Savienības valstīm, jo muitas tarifu politika būtu daudz izdevīgāka Eiropas valstīm.

Un šeit gribētos aicināt atbildīgās komisijas šo līgumu, ja tas ir iespējams, ratificēt parlamentā steidzamības kārtībā, ja tas ir iespējams, — kaut vai vienā dienā, jo zivju pārstrādes uzņēmumi, šie 10, šo dokumentu gaida jau gandrīz pusgadu. Un, atceroties to dienu, kad mēs ar Leiškalnu Kārli bijām Salacgrīvā, tikāmies ar zivju pārstrādes uzņēmumu vadītājiem, mēs vienojāmies, Kārli, ka šis dokuments aizies steidzamības kārtībā parlamentā, lai zivju pārstrādes uzņēmumi varētu pēc iespējas ātrāk eksportēt produkciju ar atvieglotiem noteikumiem uz Eiropas Savienības valstīm. Tāpēc aicinu atbildīgās komisijas, cik vien iespējams, ātri pieņemt. Mēs esam nokavējuši. Jā, tā nav parlamenta vaina, tā ir ierēdņu nolaidība Zemkopības ministrijā, kāpēc šis dokuments nav ienācis parlamentā savlaicīgi, bet vismaz no parlamenta puses darīsim visu iespējamo, lai zivju pārstrādātājiem būtu pēc iespējas ātrāk iespēja šos eksporta atvieglotos noteikumus piemērot uz Eiropas Savienības valstīm.

Sēdes vadītājs. Paldies! Viens ir runājis “par”. “Pret” neviens runāt nevēlas. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Antonam Seikstam!

A.Seiksts (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Tā kā šajā un nākamajā projektā apskatāmā problēma ir tiešā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas kompetencē, lūdzam nodot šo un arī nākamo mūsu komisijai. Komisijai nav iebildumu pret atbildīgo komisiju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs vēlas runāt. Lūdzu!

L.Bojārs (LSDSP). Labrīt, cienījamie kolēģi! Labrīt, Prezidij! Apsveicu jūs ar veiksmīgu atpūtu un novēlu labus panākumus rudens sesijā! Cienījamie kolēģi! Kārtējo reizi Saeimā ir iesniegts dokuments, kurš ir pilnīgi nesagatavots. Ministru kabinets ierosina Krimināllikumā par radio un televīzijas programmu raidīšanu ieviest visdažādākos sodus, un nopietnus — konfiscēt mantu, arestu līdz gadam, naudassodu līdz 20 minimālajām mēneša algām. Un tad rodas jautājums: kāpēc un uz kāda pamata ir radušās šīs izmaiņas, kas ir autors šim dokumentam, kur ir analīze par kādiem pārkāpumiem, kuri netiek uzrādīti šajā projektā, bet ir tikai uzrādīts, ka ir jāizmaina. Saeimā nav nekādu dokumentu, kur ir veikta analīze, kas tad notiek radio un televīzijas pārraidēs un kāpēc ir šis dokuments jāizskata. Un nav arī saprotams, kāpēc šis dokuments ir nonācis uzreiz sēdē, bet nav izskatīts Saeimā strādājošajās komisijās, kur to vajadzēja izanalizēt, kur vajadzēja būt speciālistiem, kas pierāda, ka tādas izmaiņas ir vajadzīgas, bet tas nav izdomāts Ministru kabinetā vai citā institūcijā, kura droši vien vēlas nobīdīt no darbības savus konkurentus. Un par cik pilnīgi dokuments nav sagatavots un tas ir domāts tik tiešām konkurentu izspiešanai no darbības sfēras, tad to pirmajā lasījumā pieņemt mēs nevaram. Un es aicinu jūs balsot “pret”, lai Ministru kabinets parastā kārtībā to nosūta, izskatām komisijā un tad varam pieņemt. Ar to dokumentu nav ko steigties, un Saeima nav tā organizācija kuru var izmantot konkurentu cīņā.

Es aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Bojāra kungs, jūs pa vasaru esat aizmirsis dokumentu aprites kārtību.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Krimināllikumā” nodošanu Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — 1, atturas — 1. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

“Pret” vēlas runāt deputāts Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP).Cienījamie kolēģi! Diemžēl arī šis dokuments ir parādījies Saeimā, un nav saprotams, kāpēc to ir tādā steidzamības kārtībā atsūtījuši. Jūs paskatieties 146.panta izmaiņā! Pārdošanu un realizāciju var veikt... Varētu atbalstīt, bet otrajā daļā ir mainīts tehniski pareizs nosaukums “elektromagnētisko lauku izstarošanas iekārtas”. Tie ir radioraidītāji. Toties ierosina, ka pārkāpuma izdarīšanas saistošus rīkus un priekšmetus. Ko nozīmē radioraidīšanā vai televīzijas raidīšanā rīks? Nu, tas ir kāds urbis vai kafijas dzirnaviņas, vai vēl kaut kas, un tas ir diezgan nenopietns priekšlikums, kuru te norāda, ka tas ir jāmaina.

Un nākamais ir atkal par naudas sodu uzlikšanu un visu pārējo. Diemžēl Saeimā arī nav dokumenti. Anotācijās mēs neredzam nekādus paskaidrojumus. Tikai ir kārtējais dokuments, kurš ir domāts pavisam citām vajadzībām, bet diemžēl ne mūsu televīzijas raidījumu vai radioraidījumu uzlabošanai. Tāpēc arī ar šo nav ko steigties. Un es domāju, ka Ministru kabinetam ir nopietnāk jāsagatavo dokumenti, kurus tas grib nosūtīt Saeimai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies!

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 1, neviens neatturas. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līguma Apvienotās komitejas lēmumu Nr.1/2001 “Grozījumi B protokolā”” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Straumes, Dobeļa, Jurdža, Rasnača iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Domājot par represētajiem Latvijas Republikas pilsoņiem, vienmēr prātā nāk viss tas ārprāts, ko mūsu latviešu tauta ir pārdzīvojusi. Visi ciešanu ceļi, kurus izstaigājuši latviešu leģionāri un nacionālie partizāni. Domas kavējas pie nobendētajiem un nomocītajiem komunistu slimīgajās smadzenēs izperinātajās koncentrācijas nometnēs. Vai Latvijas sabiedrība līdz šim ir spējusi godīgi novērtēt visu notikušo? Diez vai. Un ko mēs, politiķi, vai kas par tādiem tiekam uzskatīti, esam darījuši, lai kaut cik atlīdzinātu nodarītās pārestības? Jā. 14.jūnijā un 25.martā tagad pieņemts dažāda līmeņa amatpersonām grozīties un gozēties tur, kur tas vislabāk sanāk. Vēl jau var kaut ko kvēli asarainu pateikt tāpēc, ka tā vajag attiecīgajā laikā un vietā. Taču jau pati attieksme pret notikušo pagātnē ir klaji liekulīga. Jo, piemēram, 16.martā, kad būtu ar cieņu un godu jāatceras visvairāk represētos latviešu leģionārus, ir jūtams pamatīgs vēsums no citkārt asaraino amatpersonu puses. Vai arī dzirdam apnicīgo Maskavas pakalpiņu un trulo šovinistu iztapīgo muldēšanu par kaut kādiem tur leģionāru pastrādātajiem briesmu darbiem. Bieži šādi runātāji paši ir tieši vai netieši saistīti ar noziegumiem pret latviešu tautu.

Atšķirībā no šiem un daudziem citiem apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK vienmēr ir centusies cīnīties par leģionāru, nacionālo partizānu un citu politiski represēto Latvijas Republikas pilsoņu interesēm. Ne vienmēr mūsu priekšlikumi ir guvuši atbalstu. Diemžēl arī šeit, Saeimā. Protams, attieksme pret tiem mainās atkarībā no attiecīgajiem gadiem un mēnešiem. Ar aprēķinu — ir vērts vai nav.

Apspriežot šos mūsu piedāvātos priekšlikumus, jau dzirdami pārgudri izteicieni: nu, ko jūs, tuvojas taču vēlēšanas! Jā, šodien ir tieši viens mēnesis līdz 8.Saeimas vēlēšanām. Nu un tad? Vai tāpēc 7.Saeimai nav jāstrādā? Vai tad tāpēc nav jāmēģina vēl kādam palīdzēt? Un vai koncentrācijas nometnes un izsūtījumu no savas tēvzemes Latvijas izcietušie nav pelnījuši arī 7.Saeimas deputātu atbalstu? Jeb varbūt vienam otram pietiek ar dižošanos ar alus pudelēm Latvijas nacionālo partizānu saietā.

Mūsu priekšlikumi ir vienkārši un skaidri saprotami. Protams, priekš tiem, kas vēlas saprast vai ir spējīgi saprast. Dosim represētajiem pilsoņiem iespēju saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus ārpus rindas, nevis stāvēt vienā rindā ar tiem, kas paši piedalījušies represijās vai tās atbalstījuši.

Dosim arī iespēju risināt mantiska rakstura jautājumus, dzēšot kompensācijas sertifikātus. Tā būs mūsu labā griba. Kaut neliela iespēja atvieglot šo daudz cietušo cilvēku pašreizējo ne sevišķi vieglo ikdienu.

Šobrīd mēs piedāvājam uzsākt mūsu piedāvāto priekšlikumu izskatīšanu. Aicinu šo mūsu piedāvājumu atbalstīt un ceru, ka tie, kas savās reklāmās plātās ar savu lielo nacionālismu, šoreiz padomās, ka kārtīgs nacionālis atbalsta represētos vienmēr un visur. Paldies!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”. Vai kāds vēlas runāt “pret”? Vai ir iebildumi? Nav... (No zāles deputāts A. Šķēle: “Balsot!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 1, atturas — 49. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par policiju”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” vēlas runāt deputāts Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Protams, šādu Ministru kabineta priekšlikumu par grozījumiem likumā “Par policiju” Ministru prezidentam Bērziņa kungam parakstīt bija neērti, labāk, protams, ka paraksta kāds cits.

Ir priekšlikums Valsts policijai un Drošības policijai pirkt dzīvokļus, atsevišķas mājas vai celt mājas. Nosaka kompensācijas par dzīvojamo telpu īri un komunālajiem maksājumiem. Cienījamie pozīcijas deputāti! Šinī zālē jūs balsojāt par dzīvokļu, māju nodošanu visdažādākajām iestādēm, simtprocentīgo privatizāciju, pārdošanu un pārējo.

Rīgas domē Bērziņa kungs, kad bija Rīgas domes vadītājs, viņš deva svētību pašvaldības īpašuma privatizācijai un izpārdošanai. Īpaši tas attiecas uz mājām, un tās tika pārdotas par smieklīgi mazām cenām — 20 000 un 50 000, tika izpārdotas kopmītnes, dzīvojamās mājas un tajā pašā laikā arī dienesta dzīvojamās mājās. Un tā ir uzkāpts uz grābekļa.

Tagad visu to pienāksies atpirkt vai celt. Un diemžēl tas maksās 5—6 reizes dārgāk. Tātad katru gadu radīsies papildu izdevumi valsts budžetā 400 000—500 000 latu.

Un tagad, ja paskatāmies un salīdzinām šo summu, tad par šo summu tika izpārdotas 5—6 mājas. Jā... un kur tad bija loģika, realizējot un nerisinot valstiski jautājumu par dzīvojamā fonda un it sevišķi dzīvojamo telpu, kas bija paredzētas dienesta dzīvokļiem, izpārdošanu vai privatizāciju. Tas bija neprāts. Un loģikas tur nebija un tagad jau pietrūkst kopmītņu studentiem... Pārdeva Zemkopības ministrijas ēku un pat Ministru kabineta autobāzi. Tātad, lūk autobāzi... Tā totālā privatizācija novedusi jau pie strupceļa. Bet diemžēl plaši reklamētā privatizācija... Tagad mēs tikai redzam vēl tos maziņus asniņus, bet pēc 3—5 gadiem parādīsies ziedi, un tie norādīs to ēnu ekonomikas sastāvdaļu, ko mēs tagad ar lepnumu saucam par privatizāciju.

Un, cienījamie kolēģi, diemžēl šinī piedāvātajā risinājumā nav nekas pateikts, kā tad ir ar dzīvojamo fondu pilsētā Rīgā un citās pilsētās. Diemžēl nav pārvaldes, Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija un Privatizācijas aģentūra slēpj dzīvokļus un visdažādākā veidā tiek slēptas arī brīvas mājas, kuras var izmantot dienesta dzīvokļu vajadzībām. Tāpēc dokuments Ministru kabinetā ir jāizskata vēlreiz un ir jāiedod Saeimā ar visiem secinājumiem, bet ne tā, ka ieraksta iekšā, ka ir vajadzīgi kārtējo reizi no budžeta līdzekļi, kurus patiesībā, ja mēs... ja Ministru kabinets būtu rīkojies pareizi, tad tos nevajadzētu izspiest. Un tāpēc, protams, Drošības policijai, valsts policijas darbiniekiem ir vajadzīga dzīvojamā platība, ir vajadzīga atmaksa, bet arī valstij ir jādomā par to, ka naudas līdzekļi ir jāizlieto ekonomiski.

Tāpēc es ierosinu, lai Ministru kabinets tomēr detalizēti izskata šo jautājumu, kādā pilsētā kur kas ir vajadzīgs, bet ne tā — atsūtīt Saeimas deputātiem kārtējo reizi nesagatavotu dokumentu un ierakstīt, ka ir vajadzīga tikai naudiņa. Naudiņa ir visiem vajadzīga! Bet diemžēl vēl pirms tam ir jāpastrādā arī ar cipariem. Un it sevišķi ir jāpastrādā Ekonomikas ministrijai, kura nodarbojas ar visām šīm privatizācijām, un galu galā viņi bija vainīgi pie tā, ka mēs pazaudējām dzīvojamo fondu. Es jau nemaz nerunāju, kad aizgāja armija, palika desmitiem tūkstošu dzīvokļu Rīgā, bet rinda Rīgā uz dzīvokļiem nav sarukusi. Tad kur ir palikuši šie dzīvokļi? Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums runās “par”.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi!

Aizsardzības un iekšlietu komisija ir nopietni pētījusi jautājumus, kas saistās ar noziedzības apkarošanu, ar tādiem ekonomiskiem noziegumiem, kas skar, teiksim, dažādas iestādes, un kā pret šiem noziegumiem cīnīties.

Viens no veidiem, kā cīnīties, ir veidot rotāciju — augstu amatpersonu rotāciju dažādās atbildīgās institūcijās. Tā ir robežsardze, tie ir Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki, tie ir policijas darbinieki. Un šādā veidā mēs neatļaujam, nu, varētu teikt, veidoties tādai videi, kur varētu noziedzība plaukt, ja tā var tēlaini izteikties.

Tāpēc ļoti nepieciešams būtu veidot šo dzīvojamo fondu, un tas ir jāveic neatliekamā kārtībā. Par līdzekļiem, protams, šeit atbilstoši gan valstij, gan atbilstošajām ministrijām ir jādomā, un ir jādomā, kā veidot šo sistēmu. Un, es domāju, tas nav nekas sarežģīts, tas viss ir bijis un iespējams arī izdarīt tagad. Tā ka es uzskatu, ka noteikti šīs likumprojekts ir jāvirza tālāk un jāskata komisijās, un, manuprāt, tas maksimāli ātri jāatbalsta, lai varam sākt darbu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par policiju”” nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — nav, atturas — 3. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Prokuratūras likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” vēlas runāt deputāts Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts ir analoģisks likumprojektam “Par policiju”, un, protams, tas pats attiecas arī uz ugunsdzēsējiem, armiju, tiesu un citiem valsts iestāžu darbiniekiem, kuri ir jāapgādā ar dzīvokļiem. Viņi tiek pārvietoti strādāt citā pilsētā. Diemžēl atkal mēs runājam par to pašu “grābekli”. Visi dzīvojamie fondi, kas bija un kas bija speciālās dienesta mājas, tika izsaimniekoti. Un tagad mēs meklējam, kādā veidā tad izvietosim šos cilvēkus, kuriem ir jāstrādā un kuriem attiecīgi ir arī jādzīvo.

Var vēl atgriezties arī pie Saeimas vēstures. Savā laikā Augstākajai padomei bija uzceltas mājas, bija citas dzīvojamās telpas, kurām bija statuss, ka tās ir izlietojamas tikai uz to laiku, kamēr izpilda funkcijas deputāti, bet arī tas viss aizgāja un izzuda. Un tagad Saeimas deputāti ir spiesti staigāt, meklēt dzīvokļus, lai varētu uz savu darba laiku Rīgā kaut kādā veidā kaut kur izmitināties. Tā bija rupja kļūda, tā bija apzināta kļūda, un diemžēl republikas mērogā tā ir ļoti nopietna. Un arī šo dokumentu Ministru kabinets ir nometis Saeimai, lai risina Saeima, tajā pašā laikā viņi ir atgājuši no tā risināšanas. Dodiet tikai naudu! Bet, par cik tas attiecas uz prokuratūru, tad prokuratūrai ir desmitiem lietu par visdažādākajām mahinācijām, kas notika ar dzīvojamajām mājām, kas notika ar kopmītnēm, kas notika ar dienesta dzīvokļiem. Tāpēc, es domāju, prokuratūras darbinieki varētu mums piegādāt ļoti labu materiālu, lai, attiecīgi izskatot tādu jautājumu, mēs varētu Ministru kabinetam, Ekonomikas ministrijai un citiem valsts resoriem drusciņ likt pastrādāt, un lai viņi atceras, kur ir palikušas tās dzīvojamās telpas, kuras bija domātas dienesta izmantošanai. Tas ir pirmais.

Otrs. Cienījamie kolēģi, kāpēc kārtējo reizi uz Saeimu tiek atsūtīts nesagatavots dokuments? Mēs absolūti neesam informēti par stāvokli, cik tad dzīvokļu ir vajadzīgs, kādām vajadzībām un kādā veidā tas viss ir jāsagādā. Tāpēc arī šis dokuments ir nesagatavots no Ministru kabineta, un tas ir jāaizsūta viņiem atpakaļ. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam!

L.Muciņš (LC). Par cik prokuratūra ir tiesu varas sastāvdaļa, lūdzu nodot likumprojektu arī Juridiskajai komisijai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret to, ka var nodot arī Juridiskajai komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Prokuratūras likumā” nodošanu Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — 4. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Robežsardzes likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanas līgumu”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Mitrofanova, Cileviča, Solovjova, Lujāna un Maksimova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāts Jānis Urbanovičs. (No zāles: “Jāpieliek, Jāni, punkts!”)

J.Urbanovičs (PCTVL). Godātais Prezidij! Godātā Saeima! Aicinu atbalstīt šo likumprojektu. Anotācijā ir uzrakstītas atbildes uz iespējamiem blefīgiem jautājumiem. Pēc vēlēšanām divus mēnešus, proti, līdz decembrim, būs garas runas par to, kādos amatos, kuram no veiksmīgākajiem PR kampaņas veidotājiem kādā amatā iekrist. Vienalga, decembrī tad šis likums tiks pieņemts, ja ne tāds, ka uz beztermiņa laiku sertifikātus, kas manā skatījumā būtu daudz pareizāk, taču, ja mēs šo mēnesi, ko mēs reāli varam izdarīt, līdz vēlēšanām trijos lasījumos vai steidzamības kārtā pieņemtu šo normu, šo grozījumu, tad mēs atvieglotu tiem vēlēšanu kampaņas oratoriem taisnošanos vēlētāju priekšā — kāpēc kārtējo reizi Saeima un valdība lobē biržas spekulantus, kuri uz tā riska, ka var būt un var nebūt gadu mijā šis pagarinājums, sertifikātu cenu svārsta sev izdevīgā virzienā, proti, personīgajā kabatā, kas nedod nekādu labumu valstij, budžetam un kaitē mūsu valsts imidžam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies!

“Pret” runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 5, atturas — 51. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lauska, Ādamsona, Grīga, Barčas, Lāzo iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāts Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Mēs saskārāmies ar jautājumu, ka atbilstoši varbūt Eiropas Savienības direktīvām un normatīviem ir jāpārskata pievienotās vērtības nodoklis atsevišķām nozarēm, atsevišķiem pakalpojumiem, un pagājušā gada 22.novembrī parlaments arī reaģēja uz šo piedāvājumu. Bet, mūsuprāt, parlaments reaģēja diezgan vienkāršoti un daudzām patiešām ļoti jutīgām nozarēm automātiski pielietoja 9% vai 18% pievienotās vērtības nodokļa likmi, un tādā veidā varējām kā valsts atskaitīties Eiropas Savienībai, ka, redziet, mēs esam pareizā ceļā, pareizā virzienā. Kārtējā sadaļa ir aizvērta, un Latvija arī šajā jomā atbilst visiem tiem nosacījumiem, kas ir Eiropas Savienībā.

Es gribētu pateikt, ka tā ir patiešām diezgan vienkāršota pieeja. Pat mums, ejot uz Eiropas Savienību, ir jāsaskaras, ka pašā Eiropas Savienībā, tad, kad ir skatīts jautājums par pievienotās vērtības nodokli, mēs saskaramies ar nulles likmi, ar 1% likmi, ar 2% likmi, ar 3% likmi, ar 4% likmi. Daudzās vietās tas ir, to var minēt. Tiesu procentu jomā. Jā, to visu varam skatīties. Kāpēc mēs automātiski izgājām uz 9% un tikai? 18% un tikai. Mēs piedāvājam jums, 7.parlamentam, 7.Saeimai, beidzot izvērtēt darbu, uzņemoties atbildību vismaz par šo jomu vēl pašiem, nepārliekot šo atbildību uz 8.parlamentu. Lai 8.Saeima pati izskata, kā tā sakārtos jautājumu ar Eiropas Savienību, kas sagatavos referendumu cilvēkiem balsojumā un kā arī piedāvās tos jautājumus, lai arī šajā jomā likumdošana būtu sakārtota. Un kurai nozarei, kādam pakalpojumam pielikt pievienotās vērtības nodokli ar kādu procentu likmi, lai to dara 8.Saeima. Bet mūsu uzdevums, manuprāt, izdarīt to, ko mēs varam paši pašreiz, un dot cilvēkiem ļoti precīzas un skaidras atbildes. Un līdz ar to gan medicīnas pakalpojumiem, medikamentiem, kas ir apstiprināti pēc Labklājības ministrijas un Finansu ministrijas saskaņota saraksta, gan veterinārajiem medikamentiem, kuri saskaņoti ar Zemkopības ministriju un Finansu ministriju, gan siltajam un aukstajam ūdenim, kanalizācijai, apkurei, atkritumu izvešanai, gan specializētajiem produktiem zīdaiņiem, kurus apstiprināja Labklājības ministrija un Finansu ministrija, gan mācību un zinātniskā literatūra, Latvijā izdotā bērnu literatūra un oriģinālliteratūra ar darbiem, pirmizdevumiem latviešu valodā. Šie ļoti nopietnie jautājumi nav tie, kuri apliekami ar pievienotās vērtības nodokli. Mūsuprāt, šajās jomās pašreiz valstij nevajag pelnīt. Pašreiz daudziem cilvēkiem tās ir pirmās nepieciešamības preces, un ar to tāpat ļoti daudzi cilvēki tiek galā ar grūtībām.

Mēs piedāvājam 7.Saeimai beidzot pateikt, ka šajās jomās joprojām ir nulles procentu likme pievienotās vērtības nodoklim. 8. Saeimai būs laiks, varat ticēt, būs pietiekami daudz laika, lai ļoti izsvērti pateiktu, izanalizētu, tieši kāda pievienotās vērtības nodokļa likme pielietojama katrā no šīm jomām. Ja mēs to gribam darīt, tad vēl šī mēneša laikā mēs esam spējīgi pieņemt arī visus galīgos lēmumus. Paldies!

Sēdes vadītājs. “Pret” runāt neviens nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 6, atturas — 47. Likumprojekts komisijai netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

“Pret” vēlas runāt Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Protams, Administratīvo pārkāpumu kodekss ir jāsakārto. Vienīgi no paskaidrojuma var saprast, ka valdība vēlas robežsardzi pārvērst par pašfinansēšanās uzņēmumu, izmantojot naudas sodus. Robežsardzes priekšnieks var sodīt ar naudas sodu 10 000 latu apmērā. Pēc šī likumprojekta var secināt, ka tiesa Latvijas Republikā nemaz nebūs vajadzīga. Tiesu pilnīgi nomainīs priekšnieki vai zemāka ranga ierēdņi. Tiesiskā valstī, Latvijā, par ko mīl runāt mūsu augstākā ranga amatpersonas, tiesu sistēma tiek nomainīta ar ierēdņu pilnvarām, kuras varēs saņemt ar mūsu, Saeimas, palīdzību. Diemžēl nevaru tam piekrist, zinot Latvijas ierēdņu niķus. Zema kvalifikācija, augstas ambīcijas, neizpratne vai analīzes trūkums noved pie kļūdām. Kurš atbildēs par priekšnieku kļūdām? No likumprojekta izmaiņām mēs to neredzam. Kam varēs žēloties par soda pareizību vai nepareizību — mēs neredzam. Kā notiks naudas atgriešana cietušajam, kurš nepareizi bijis sodīts, arī mēs neredzam. Kura instance ātri izskatīs šo sodu uzlikšanas patiesību? Ja tā būs tiesa, tad tas vilksies 3—4 gadus, un tad tas cilvēkam, protams, apniks.

Un visu šo pozīciju, par kurām tiek runāts, diemžēl šinī dokumentā nav. Dokuments ir sagatavots pavirši, un 187. pantā par pasēm — sods līdz 100 latiem. Pilnīgs absurds. Kā cilvēks tīši bojās pasi! Tas ir izslēgts. Nu, ja cilvēks iekrīt, teiksim, ūdenī vai viņš pasaka, ka, izmazgājot savu drēbes gabalu ar pasi... viņš arī ir iekritis ūdenī... kas to pierādīs? Un kādā veidā tiks veikta analīze? Un ko nozīmē nolaidīga pases glabāšana? Speciālisti vai kabatas zagļi izvelk dokumentu no kabatas... Es domāju, ka varbūt arī starp mums ir cietušie... Vai tad tā ir pavirša glabāšana? Vai, teiksim, ir tagad ļoti izplatīta dzīvokļu apzagšana, tajā skaitā nozog arī dokumentus. Tagad arī mēs noteiksim par paviršu glabāšanu?

Tātad valdība steigā ir izveidojusi dokumentu, lai no cilvēkiem varētu iekasēt, kā vien var, vairāk naudiņas, diemžēl nepadomājot par to, kādas tam būs sekas. Un es domāju, ka mēs nevaram uz otru Saeimu pārlikt mūsu neizdarību... patiesībā Ministru kabineta neizdarību, ka ir tāds pavirši sagatavots dokuments, un it sevišķi kas attiecas uz robežsardzi. Jo sodi no 50 līdz 10 000 latiem — tie ir ļoti lieli sodi, un diemžēl tas ir jāiet caur tiesu.

Mēs tiesu sistēmu nevaram ignorēt, un mēs nevaram pieļaut, ka mūsu ierēdņi pārvērtīsies par tiesnešiem vai viņus aizvietos.

Tāpēc es aicinu atgriezt šo dokumentu mūsu Ministru kabinetam, kurš pat ir aizmirsis to, ka iesniegtajā dokumentā ir jāuzrāda, ka šis dokuments uz Saeimu ir atnācis 81. panta kārtībā. Diemžēl jūs šodien to nevarat nevienā dokumentā izlasīt, tas ir uztaisīts speciāli, lai mūs maldinātu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 1, atturas — 10. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts civildienesta likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ieguldījumu sabiedrībām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Hipotekāro ķīlu zīmju likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baldzēna, Burvja, Lejas, Labanovska, Salkazanova iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāts Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (SDS). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi!

Gribētu uzsvērt sekojošo, ka Sociāldemokrātu savienība visu šo vasaru, sākot no 26.jūlija, Latvijā ir sākusi plašu akciju par šo pievienotās vērtības nodokļa nepiemērošanu vai samazinātu piemērošanu, jo mēs uzskatām, ka tas tik tiešām ir ļoti nopietns jautājums, un, ja valdības partijas viennozīmīgi ir izšķīrušās iet uz Eiropas Savienību, tad mums ir jāizmanto visas iespējas, kā aizstāvēt un aizsargāt mūsu sabiedrības mazturīgākās daļas, kura ir sabiedrības absolūtais vairākums, intereses. Un tāpēc mēs arī šeit piedāvājam sekojošo lietu, ko vairākkārt ir arī atbalstījusi Latvijas Pašvaldību savienība, ka sabiedriskā transporta pakalpojumiem — vai tas skar autobusus, trolejbusus vai tramvajus, elektrovilcienus vai dīzeļvilcienus — būtu nepieciešama pievienotās vērtības nodokļa samazinājums no šīs maksimālās likmes 18% uz 9%. Tas attiecas arī uz autoceļu ikdienas uzturēšanas darbiem, jo ar vienu roku mēs dāsni dalām naudiņu, akcīzes nodokli palielinājām tieši ceļu fondam, no otras puses, mēs domājam maz par tiem, kas reāli brauc pa šiem ceļiem. Es gribētu uzsvērt to, ja šis sabiedriskais elektrotransports praktiski ir ekonomisks un draudzīgs pārvietošanās līdzeklis un ka to izmanto cilvēki, kuru pamatienākumi ir neliela alga vai pensija. Un tas ir principā pirmās nepieciešamības pakalpojums, un vairumā Eiropas valstu tas saņem valsts atbalstu. Praktiski reti kurā valstī ir 18% likme, tās ir 9 vai 5% likmes. Un es domāju, ka mūsu sabiedrība nav tik turīga, lai tik dāsni maksātu šo nodokli. Un būtu nepieciešams domāt arī par tehniskā parka atjaunošanu kā autobusiem, tā tramvajiem, trolejbusiem un tai skaitā arī, protams, elektrovilcieniem un dīzeļvilcieniem. Mūsuprāt, tas ir ļoti nopietns jautājums, un mēs esam to piedāvājuši arī novembrī, Sociāldemokrātu savienības deputāts Pēteris Salkazanovs to piedāvāja, un diemžēl valdības partijas to noraidīja.

Bet es gribētu parādīt to, ka, balstoties uz šādu diezgan augstu pievienotās vērtības nodokli, samazinās pasažieru skaits. Un tas ir pietiekami liels kritums gan pilsētas autobusos, gan tramvajos, trolejbusos, gan arī, teiksim, dzelzceļa, gan arī tālsatiksmes autobusos. Tas norāda uz vienu elementāru tendenci: cilvēkiem šie sociāli nozīmīgie pasažieru pārvadājumi ir nepieciešami, bet viņi tos bieži vien nevar atļauties. Un, no otras puses, pārvadātājiem ir nepieciešams atjaunot savu parku, jo ļoti liela daļa, piemēram, autobusu parku autobusu ir vecāki par 11 gadiem. Nu, salīdzināsim. 2000.gadā tādu bija 58,6%, bet trīs gadus senāk — tikai 32,3 procenti. Mēs redzam šeit vairāk nekā 25,3% pasliktināšanās tendenci tieši autobusu parkā. Un, ja mēs šo situāciju tādā veidā turpināsim, tad tik tiešām veidosies pietiekami katastrofāla situācija, it īpaši lauku un mazpilsētu teritorijās, kur šie pakalpojumi ir ārkārtīgi vajadzīgi un ļaudīm bieži vien nav nekādas alternatīvas, kā pārvietoties no vienas vietas uz otru. Tajā skaitā uz pašvaldību, tajā skaitā uz poliklīniku, tajā skaitā attiecīgi uz ārstu vai ambulanci.

Es gribētu uzsvērt arī sekojošo. Paskatīsimies, kāda ir Eiropas Savienības dalībvalstu pieredze. Un šeit ir jāatzīst uzreiz, ka tā ir pilnīgi pretēja tai pieredzei, ko mēs šeit, Latvijā, īstenojam. Paņemsim pavisam konkrētus skaitļus. Ja Latvijā šiem pasažieru pārvadājumiem mēs prasām 18%, tad Austrijā un Itālijā tie ir 10%, Somijā tie ir 8%, Beļģijā — 6%, Portugālē — 5%, Luksemburgā — 3%, Anglijā — 10%.

Paskatīsimies uz kandidātvalstīm. Čehijā tie ir 5%, Lietuvā tie ir 5%. Jā, mēs būtu diezgan gudri, ja mēs mēģinātu vismaz savu kaimiņu — Lietuvas — uzņēmumu pieredzi un valstsvīru pieredzi pārņemt un spētu pievienotās vērtības nodoklim noteikt samazinājumu. Tas nozīmētu ne tikai to, ka būtu lētāki šie pasažieru pārvadājumi, vairāk pieejami, bet tas dotu iespēju arī neveidot situāciju, ka pasažieru pārvadājumu jomā šis parks, kas sniedz šos pakalpojumus, tehniskais parks, nepārtraukti ir novecojis.

Mēs aicinām valdības partijas, tāpat opozīcijas partijas, atbalstīt Sociāldemokrātu savienības priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — nav, atturas — 47. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Burvja, Lejas, Labanovska un Salkazanova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāts Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (SDS). Godājamie kolēģi! Sociāldemokrātu savienība ir sagatavojusi veselu likumprojektu grozījumu bloku, un tas skar pievienotās vērtības nodokli. Un šeit katrā ziņā jautājums, kas skar komunālos maksājumus un apkuri, mūsuprāt, ir ārkārtīgi nozīmīgs, un mēs jau to piedāvājām maijā. Diemžēl valdības partijas tajā brīdī uzskatīja par neiespējamu atbalstīt Sociāldemokrātu savienības priekšlikumu. Es domāju, ka tagad būtu laiks šo viedokli mainīt un uzmanīgi skatīties, ko mēs varam darīt lietas labā. Tātad praktiski pašreiz mums jāapzinās, ka līdz 2003.gada 1.janvārim ir palicis maz laika un tieši regulatoram, kā minimums, lai jaunos tarifus pieteiktu, ir vajadzīgi trīs mēneši. Vēl ir jāpamato to izstrāde un konkrētās summas. Tāpēc tagad ir tas brīdis šajā mēnesī, kad mēs varam steidzamības kārtībā šo jautājumu atrisināt.

Ko tas nozīmē? Mēs pašreiz gribam aicināt samazināt šo nodokli uz 9% likmi un piemērot šo 9% likmi tikai no 2006.gada 1.janvāra, nevis no 2003.gada 1.janvāra. Mums šeit jāsaprot vienkārša lieta, ka mums ir tādas iespējas, jo Eiropas Savienības dalībvalsts mēs neesam. Un arī tad, ja mēs būtu, tad mēs varētu arī panākt sev pārejas periodu. Un kas ir šeit jāņem vērā— mūsu iedzīvotāju maksātspēja. Vairāk nekā 80% ģimeņu Latvijā uz vienu iedzīvotāju nesaņem iztikas minimumu, un šāds krass komunālo pakalpojumu vērtības pieaugums, kas skars pamatā laukus un mazpilsētas un it īpaši apkures ziņā, tas būs ļoti nopietns sitiens pa sabiedrības mazākturīgo daļu.

Šeit es gribētu minēt kaut vai Siltumapgādes uzņēmumu asociācijas, teiksim, faktus un datus, kas saka sekojošo, ka tarifu kāpumi par šo pašu apkuri, piemēram, Talsos, nozīmē 7,8%, Cēsīs — 8%, Grobiņā — 8,9%, Jelgavā — 5,2%, Jūrmalā — 3,8%, Limbažos — 8,6%, Kuldīgā — 8,4%, Saldū — 7%, Rīgā — 3,8%. Redzam, ka Rīga šeit mazāk cietīs, bet vairāk cietīs mazpilsētas un lauku apvidi. Reāli šis tarifs ir kaut kur 7—10% ietvaros. Tā ka zaudējumi šīm ģimenēm uz apkuri vien ir rēķināmi apmēram 10 miljonu latu apmērā.

Tas ir pietiekami nopietni. Es gribētu uzsvērt sekojošo, ka mūsu priekšlikums skar ne tikai apkuri, ne tikai šos komunālos maksājumus. Tas skar arī ūdens, tātad karstā ūdens un ūdens maksu, tas skar kanalizāciju, atkritumu saimniecību, tas skar arī zāles, medicīnas pakalpojumus, veterinārās zāles, veterinārās medicīnas pakalpojumus, tas skar mācību grāmatas, grāmatas, skar arī preses izdevumu piegādi, tas skar arī viesu mājas un tamlīdzīgi. Visos šajos gadījumos mēs piedāvājam šo samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi 9%, bet no 2006.gada 1.janvāra, nevis no 2003.gada 1.janvāra. Tas ir viens.

Es vēl gribētu atgādināt to, ka Latvijas Pašvaldību savienības kongresā skaidri un gaiši norādīja uz sekojošo lietu, ka apkure un karstais ūdens ļoti daudzās vietās Latvijā praktiski nav nodalāms. Pat praktiski nav nodalāms siltuma apgādes uzņēmumiem. Un, ja valdības partijas pašreiz ir pieļāvušas to, ka apkurei būtu 18%, siltajam ūdenim tātad būtu 9%, tas prasa vismaz veselu jūru jaunu skaitītāju ieviešanu, uzstādīšanu. Es domāju, ka tas ir arī viens no jautājumiem, kas neapšaubāmi parāda, cik sasteigti un cik nesagatavoti šis lēmums tika pieņemts. Mēs gribētu uzsvērt sekojošo, ka praktiski Sociāldemokrātu savienība ir savākusi vairāk nekā 11 000 parakstu par to, ka šis nodoklis tik tiešām būtu jāpārskata un jāsamēro ar mūsu iedzīvotāju maksātspēju. Un mēs šo akciju turpināsim līdz 15.septembrim. Un mēs ceram uz valdības partijas un arī opozīcijas partiju gribu atbalstīt mūsu priekšlikumu, jo uzskatām — bez šī priekšlikuma īstenošanas mēs krasi pasliktināsim no 2003.gada 1.janvāra mūsu iedzīvotāju maksātspēju, kura jau tā ir nepiedodami zema. Es domāju, ka tagad, pirmsvēlēšanu laikā, vajadzētu tomēr izvērtēt šo jautājumu pietiekami atbildīgi un rīkoties valstiski.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies!

Vai kāds vēlas runāt “pret”? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baldzēna, Burvja, Lejas, Labanovska, Salkazanova iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāts Pēteris Salkazanovs. Lūdzu!

P.Salkazanovs (SDS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Pirmkārt es gribu pateikt paldies par izpratni valdošās koalīcijas partijām, liels paldies, jo situācija tiešām ir ļoti sarežģīta, un šis ir pēdējais brīdis, kad kaut ko var vēl paspēt izdarīt, jo regulators un visas pārējās procedūras prasa trīs mēnešus iepriekš brīdināt iedzīvotājus par tarifu maiņu.

Attiecībā par nākamo pievienotās vērtības nodokļa grozījumu, kas skar lauksaimniecības preces, pārtikas preces gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem, gribas teikt, ka šī nodokļa grozījumu būtība vai šī priekšlikuma būtība skar vienlīdzīgus konkurences noteikumus Latvijas lauksaimniekiem ar citām kandidātvalstīm, ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo šāda diferencētā pievienotās vērtības nodokļa likme ir Eiropas Savienības direktīvā. Nekas aizliegts no Eiropas Savienības šeit nav. Vienkārši mums ir jāizmanto šīs direktīvas. Tā ir 6.direktīva, “H” pielikums, kas paredz, ka drīkst pielietot samazināto pievienotās vērtības likmi. Šinī gadījumā mēs esam par daudzām pozīcijām vienojušies, ka tie ir 9%, par dažām pozīcijām varētu būt arī samazinātā pievienotās vērtības nodokļa likme ne mazāka par 5%, ko nosaka direktīva. Šinī gadījumā tieši pārtikai un lauksaimniecības produkcijai mēs esam pielietojuši vismazāk pieļaujamo likmi, kādu ir noteikusi Eiropas Savienības direktīva, tas ir 5%.

Kādu apsvērumu pēc? Pirmkārt, tas ir saistīts ar to, ka vesela rinda Eiropas Savienības dalībvalstu jau šodien samazināto likmi pirmās nepieciešamības pārtikas precēm pielieto pat zemāku, kā viņu pašu noteiktā Eiropas Savienības direktīva. 2,2% — Francijā, 2,5% — Apvienotajā Karalistē, 3,3% — Īrijā. Tas ir zemāk, kā no mums prasa šī Eiropas Savienības direktīva. Eiropas Savienības dalībvalstis var atļauties zemāku, kā viņi paši ir noteikuši pārējiem.

Kas tad notiek kandidātvalstīs? Arī kandidātvalstīs reāli ir izdarīts solis uz priekšu, lai lauksaimnieki būtu konkurētspējīgi gan kandidātvalstu starpā, gan arī Eiropas Savienības valstu starpā. Bulgārijā pievienotās vērtības nodokļa likme pārtikas produktiem ir 5%, Polijā — 7%, Rumānijā — 9%, Slovākijā — 6%, Ungārijā — 12%, bet Latvijā tāpat kā visiem — 18%. Bet mēs skaidri zinām to, ka Eiropas Savienība subsīdijās un cita veida atbalstos piedāvā diskriminējošu normu — 25% no tā subsīdiju apjoma, ko paredz Eiropas Savienība saviem zemniekiem, viņi piedāvā Latvijas zemniekiem. Šī diskriminējošā normu mūsu pašu iekšienē ar mūsu pašu gribu tiek palielināta vēl diskriminējošāka, uzliekot zemniekiem maksāt 18% nodokli. Kāpēc mēs radām mūsu zemniekiem daudz sliktākus konkurences nosacījumus, kā to ir radījušas gandrīz visas kandidātvalstis saviem zemniekiem caur pievienotās vērtības samazinātā nodokļa likmi un kā ir izdarījusi Eiropas Savienība, visās Eiropas Savienības dalībvalstīs nosakot pārtikai un lauksaimniecības produkcijai samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi.

Ja arī šoreiz šis balsojums kārtējo reizi neizies cauri, es garantēju, cienījamie kolēģi, ka nākamajā Saeimā mums būs jāatgriežas pie šīs lietas, jo nevar būt nevienlīdzīgi konkurences noteikumi no divām pusēm. No vienas puses — 25% atbalsts, salīdzinot ar Eiropas Savienības zemniekiem, no otras puses — 18% paaugstinātā pievienotās vērtības nodokļa...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, laiks.

P.Salkazanovs . ... likme, ja Eiropas Savienībā tā ir samazināta. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. “Pret” vēlas runāt deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Augsti godātie Prezidija locekļi, godātie deputāti! Šī runa gan vairāk izskanēja kā priekšvēlēšanu runa, jo reālu labumu šie 5% pievienotās vērtības nodokļa likmes zemniekiem nedos. Jo zemnieki tāpat kā visi uzņēmēji pērk izejvielas, pērk gan degvielu, gan tehniku, gan rezerves daļas, minerālmēslus, sēklu un samaksā tirgotājiem 18% pievienotās vērtības nodokli. Nododot grāmatvedības atskaiti, viņi saņem kā priekšnodokļa atskaitījumu. Ja zemnieki maksās 5% nodokli, tad viņi grāmatvedības rezultātā būs tikai zaudētāji. Salkazanova kungs, jūs to labi zināt, jo lauksaimniecība ir tā nozare, kas strādā ar mazu peļņu.

Otra lieta. Visi tirgotāji, mazie uzņēmēji, būs spiesti atkal veikt jaunas uzskaites sistēmas, pārprogrammēt kases aparātus un ievadīt vēl trešo likmi — bez 18 un 9,5%, kas radīs lielas grūtības Valsts ieņēmumu dienestam ar šī nodokļa administrēšanu.

Treškārt. Ja pārtikas produkti vairāk nekā 60% tiek importēti no Eiropas Savienības valstīm, kāpēc mēs dotēsim valstiņām, kāpēc mēs dotēsim tās? Un nemaksās viņai šos 18%, bet tikai 5% Latvijas valsts budžetā.

Es ierosinu neatbalstīt šos grozījumus.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”, viens — “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 3, atturas — 49. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvokļa īpašumu”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1992.gada 24.marta Atvērto debesu līgumu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Dalībvalstu nolīgumu par tiesvedības nodošanu krimināllietās” nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Radio un televīzijas likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija.

“Pret” vēlas runāt deputāts Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (PCTVL). Cienījamo Prezidij! Godātie kolēģi! Apstiprinot Ministru kabineta piedāvātos grozījumus Radio un televīzijas likumā, mēs pieļaujam lielu kļūdu. Es mēģināšu pamatot savu un mūsu apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” pozīciju.

Pirmkārt, soda maksimālais apmērs, ko varēs ar šo likumu uzlikt Radio un televīzijas padome, ir 10 000 latu. Tātad padome vienlaikus varēs kā sastādīt administratīvo protokolu, tā arī izskatīt administratīvo pārkāpumu lietu un uzlikt sodu. Manā skatījumā, 10 000 latu ir pārāk liela summa, lai uzticētu vienai struktūrai sodīt tik bargi bez tiesas iejaukšanās. Grūti saprast, kur ir loģika. Ja policistam ar juridisko izglītību uz ceļa mēs pārkāpuma vietā ļaujam ņemt tikai 5 latus, tad šeit cilvēki, kas ir tālu no jurisprudences, manipulēs ar tūkstošiem latu.

Otrkārt, mēs ieliekam Radio un televīzijas padomes rokās diezgan spēcīgi ieroci. Ar šo pātagu padomei būs ļoti viegli bez novilcināšanas izrēķināties ar politiskajiem konkurentiem. Es domāju, ka neviens nestrīdēsies, ka padomes sastāvs ir apstiprināts Saeimā pēc politiskās piederības, un opozīcijai tur nav vietas. Sekas ir politiska cenzūra. Piederīgiem ir pieeja auditorijai un rādīšanai, citiem likumīgā veidā (protams, iekavās) — aizliegta. Tādas rīcības paraugi ir. Nesen atņemta licence veiksmīgi strādājošai radiostacijai “Bizness un Baltija”, padome vilcinās ar atļaujas piešķiršanu daudzām raidorganizācijām, īpaši Latgales reģionā, kas, pēc definīcijas, ir “sarkanas”. Ja tomēr parlaments nāks pie prāta un mēs uzticēsim raidorganizāciju sodīšanu tiesai un nemainīsim pastāvošo kārtību, tas ļaus izvairīties no neobjektivitātes, un mēs varam cerēt, ka tiesneši, kam ir lielāka pieredze, piemēros ne tikai Latvijas likumdošanu, bet arī Latvijai saistošus starptautiskos aktus, piemēram, Vispārējo cilvēktiesību konvenciju, kas daudzviet nesaskan ar Latvijas likumdošanu. Es nevaru pieņemt argumentus, un tādi argumenti ir, ka tiesas ir pārpildītas un jāuztic citām organizācijām sodīt un uzlikt administratīvos sodus, jo faktiski padome ļoti reti piemēro soda naudas uzlikšanu organizācijām un tas nekādā veidā neietekmēs kopīgo tiesu sistēmas darbu.

Es piedāvāju neatbalstīt un nevirzīt uz komisijām šo likumprojektu, kā arī nākamo likumprojektu — Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumus nevirzīt uz komisijām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 16, atturas — 12. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 14, atturas — 10. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lāčplēša, Kezikas, Zīles, Lībanes, Bunkša iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Muižnieces, Tiesneša, Goldes, Ābiķa, Zommeres un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie Saeimas deputāti! Ar iesniegto projektu Tautas partijas frakcijas deputāti ir atsaukušies uz iekšlietu ministra aicinājumu un sagatavojuši projektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Ir jāsecina, ka šobrīd Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētie sodi par gājēju pārejas šķērsošanu regulējošo noteikumu pārkāpšanu un par transporta līdzekļu vadīšanu alkoholisko dzērienu iespaidā ir izrādījušies neefektīvi. To pierāda satriecošie statistikas dati par ceļu satiksmes negadījumos cietušo personu skaitu. Un liela daļa minētajos negadījumos cietušo ir gājēji.

Ko tad rāda statistika? Statistika rāda, ka 2002.gada pirmajos septiņos mēnešos ceļu satiksmes negadījumu rezultātā traumas ir guvuši 215 gājēji, bet seši gājēji ir gājuši bojā. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu ievērojami ir pieaudzis uz ceļiem cietušo bērnu skaits. Un šī problēma ir ārkārtīgi saasinājusies, sākoties jaunajam mācību gadam. Es domāju, nevienu nevar atstāt vienaldzīgu fakti, ka 2002.gada 2.septembrī ceļu satiksmes negadījumos ir cietuši septiņi bērni vecumā līdz 14 gadiem, no kuriem trīs ir guvuši traumas tieši uz gājēju pārejām. Situācija prasa nekavējošu risinājumu.

Turklāt arī, kā liecina statistika, viens no galvenajiem ceļu satiksmes negadījumu cēloņiem ir transporta līdzekļa vadīšana alkoholisko dzērienu ietekmē. Un pie stūres alkohola ietekmē virs 0,5 promilēm šā gada septiņos mēnešos ir aizturēti 8126 vadītāji. Domāju, ka atšķirībā no tiem priekšlikumiem, kādus šajā sakarā Tautas partija ir iesniegusi jau agrāk, šis būs tas gadījums, kad mēs atradīsim pietiekamu kolēģu izpratni, un mēs nekavēsimies visi kopā, ne tikai Tautas partijas deputāti, šo problēmu risināt.

Es aicinu projektu atbalstīt, nodot to Juridiskajai komisijai, un aicinu arī komisiju šā projekta virzību neatlikt tālā plauktā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis runās “pret”.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Man liekas, ka neviens nešaubās, ka mums ir jācīnās par to, lai autovadītāji nelietotu alkoholu. Un tieši tāpēc man ir liels brīnums, ka mēs vispār vienmēr runājam kaut kā ļoti īpatnēji tad, kad pieskaramies kaut kādam tur promiļu procentam.

Vai nu to alkoholu lieto, vai nelieto. Un, ja tu to alkoholu esi lietojis, tad tev ne pie vienām promilēm nav tiesību sēsties automašīnā pie stūres! Vai tiešām tas nav skaidrs? Vai tiešām vēl tik muļķīgi ir jārunā, ka no tik promilēm līdz tik promilēm drīkst braukt, virs tik promilēm nedrīkst braukt. Šito liekulību izbeidziet vienreiz! Es saprotu, ka šinī brīdī ir ārkārtīgi skaisti politiski runāt par šādu jautājumu, ārkārtīgi skaisti politiski reklāmās bļaustīties par nacionālismu. Jūsu balsojums, cienītie kolēģi, visu jūsu balsojums, ka jums bija žēl represētajiem dot iespēju saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus ārpus rindas, jau parāda jūsu īsto seju! Tur nebija politikas! Tur bija jāpalīdz tiem cilvēkiem, kuru ar katru gadu kļūst arvien mazāk. Par to jūs neuztraucāties. Tagad jūs politiski bāžat iekšā šādu priekšlikumu. Jā, protams, mēs neprotestēsim pret principu. Nav par to runa! Bet izbeidziet šo liekulību un pasakiet skaidri un gaiši. Ja cilvēks ir lietojis alkoholu, viņam vispār nav tiesību sēsties pie stūres, nav svarīgi, cik viņam promiles, milimiles vai vēl kaut kas tur cits ir iekšā. Un tātad līdz ar to izbeigsim šeit liekulību. Nāciet šeit ar saviem konstruktīviem priekšlikumiem, bet nevis ar politisko pasūtījumu!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”, viens — “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 1, atturas — 2. Likumprojekts komisijām nodots.

Informēju jūs, ka pārtraukuma laikā starp sesijām Saeimas Prezidijs ir piešķīris bezalgas atvaļinājumu 27.jūnijā deputātam Ventam Balodim un deputātam Imantam Stirānam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai piešķirtu bezalgas atvaļinājumu šā gada 5.septembrī deputātam Borisam Cilevičam. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — 1, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta Edvīna Inkēna saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.4852. Mandātu un iesniegumu komisija ir izskatījusi valsts policijas Ceļu policijas pārvaldes iesniegumu un protokolu par administratīvo pārkāpumu, kuru ir izdarījis deputāts Edvīns Inkēns. Jums izdalītajos dokumentos jūs redzat arī administratīvā pārkāpuma protokola kopiju, kurā jūs varat redzēt pārkāpuma raksturu, un proti, tā ir ātruma pārsniegšana. Kā vienmēr, Mandātu un iesniegumu komisija, izskatot šādus jautājumus, aicina arī attiecīgo deputātu uz komisijas sēdi. Deputāts Inkēns informēja komisiju, ka piekrīt protokolā norādītajam un lūdz izskatīt jautājumu bez viņa, ko komisija arī ņēma vērā, iepazinās ar dokumentiem, novērtējot to, ka deputāts nav cēlis iebildumus par protokolā teikto, vienbalsīgi atbalstīja lēmuma projektu, kurš ir nodots jūsu vērtēšanai, un aicinu jūs atbalstīt projektu— piekrist deputāta Edvīna Inkēna saukšanai pie administratīvās atbildības.

Lūdzu jūs izteikt savu attieksmi balsojot!

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Piekrist 7.Saeimas deputāta Edvīna Inkēna saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu”. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — 1, atturas — 3. Lēmums pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, daži paziņojumi.

Informēju jūs, ka ir saņemts piecu deputātu jautājums Latvijas Republikas zemkopības ministram Slaktera kungam par lauksaimniecības gada ziņojumu. Jautājumu nododam ministram.

Vārds paziņojumam Antonam Seikstam.

A.Seiksts (LC). Es lūdzu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju tūlīt pat uz mūsu darba telpām.

Sēdes vadītājs. Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Atgādinu, ka mums ir tikšanās šajā starpbrīdī komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, šodien mēs sveicam apaļajās jubilejās mūsu kolēģus Vairu Paegli, Silviju Dreimani un Valdi Birkavu!

(Aplausi.)

R.Pīks (Saeimas priekšsēdētāja biedrs). Godājamie kolēģi! Mēs šodien sveicam arī Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi apaļā jubilejā!

(Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vēl viens paziņojums deputātam Valdim Ģīlim.

V.Ģīlis (TP). Sociālo un darba lietu komisijas sēde komisijas telpās tūlīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Modris Lujāns, Boriss Cilevičs, Imants Burvis, Jānis Leja, Andrejs Panteļējevs, Tadeušs Ketlers, Ņina Savčenko, Helēna Demakova, Raimonds Pauls, Romāns Mežeckis.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Sāksim izskatīt lēmuma projektu “Par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa ievēlēšanu”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā kāds vēlas runāt? Nevēlas.

Vārds Balsu skaitīšanas komisijas pārstāvim deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (LC). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Cienījamās deputātes! Balsu skaitītāji ir sagatavojušies darbam, ir izgatavoti visi nepieciešamie biļeteni balsošanas procedūrai. Pēc īsa brīža parastajā kārtībā jūs tiksiet uzaicināti caur šīm Saeimas plenārsēžu zāles durvīm uz balsošanas procedūru.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Pārtraukums

R.Ražuks (LC). Godātie deputāti! Balsošanas procedūra tuvojas noslēgumam, lūdzu visus nobalsot!

Pārtraukums

R.Ražuks (LC). Godājamie deputāti! Cienījamās deputātes!

Atļaujiet iepazīstināt jūs ar Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokolu nr.39 par balsošanas rezultātiem, ievēlot Centrālās vēlēšanu komisijas locekli 2002.gada 5.septembrī Rīgā, Saeimas namā, vēlēšanu zīme nr.38.

Kopumā izgatavotas 110 vēlēšanu zīmes, izsniegta 81 zīme. Sabojātu un nomainītu zīmju nebija. Dzēstas atlikušās 29. No vēlēšanu kastes izņemta 81 zīme, par derīgām atzītas 80, par nederīgu — viena. Pret visiem kandidātiem balsots 14 vēlēšanu zīmēs. Par kandidātiem nodotas balsis: par Andri Zariņu — 19, par Aiju Freivaldi — 3, par Maiju Kalnkaziņu — 28, par Sniedzi Sproģi — 16.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 26.panta 4.daļu, tā kā pirmajā kārtā neviens nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, par visiem kandidātiem jābalso otrreiz.

Balsu skaitītāju paraksts.

Tūlīt tiks sagatavoti atkārtotai balsošanai nepieciešamie biļeteni, un jūs parastā kārtā ar zvanu tiksiet uzaicināti uz balsošanas procedūru.

Sēdes vadītājs. Paldies!

R.Ražuks. Lūdzu savu pienākumu izpildīt visiem deputātiem!

R.Ražuks (LC). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Cienījamās deputātes!

Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokols nr.40 par balsošanas rezultātiem, ievēlot Centrālās vēlēšanu komisijas locekļus, 2002.gada 5.septembrī Rīgā Saeimas namā, vēlēšanu zīme nr.39.

Izgatavotas 110 zīmes, izsniegtas 80, sabojāto un nomainīto nav, dzēstas atlikušās 30. No vēlēšanu kastes izņemtas 80, kuras visas arī atzītas par derīgām.

Pret visiem kandidātiem balsots 14 vēlēšanu zīmēs. Par kandidātiem nodotas balsis: par Andri Zariņu — 23, par Aiju Freivaldi — 1 balss, par Maiju Kalnkaziņu — 25, par Sniedzi Sproģi — 17.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 26.panta 4.daļu, ja arī pēc otrreizējas balsošanas neviens netiek ievēlēts, vēlēšanas jāturpina, izslēdzot Aiju Freivaldi — kandidāti, kura iepriekšējā kārtā ieguvusi vismazāk balsu.

Balsu skaitītāji.

Tūlīt tiks sagatavots jauns biļetens, izslēdzot Aiju Freivaldi, vismazāk balsis ieguvušu kandidāti, un ar zvanu tiksiet uzaicināti uz nākamo balsošanas kārtu.

Sēdes vadītājs. Paldies!

R.Ražuks. Izpildīt savu pienākumu, kas vēl nav izdarījuši!

R.Ražuks. Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti, cienījamās deputātes! Saeimas Balsu skaitītāju sēdes protokols nr. 41. “Par balsošanas rezultātiem, ievēlot Centrālās vēlēšanu komisijas locekļus”. 2002.gada 5.septembrī, vēlēšanu zīme nr. 40.

Izgatavotas 110 zīmes, izsniegtas 82, dzēstas 28. No vēlēšanu kastes izņemtas 82, kuras visas atzītas par derīgām. Pret visiem kandidātiem balsots 14 vēlēšanu zīmēs. Par kandidātiem nodotas balsis: par Andri Zariņu — 23; par Maiju Kalnkaziņu — 28; par Sniedzi Sproģi — 17.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 26.panta ceturto daļu vēlēšanas jāturpina, izslēdzot turpmākajā kārtā Sniedzi Sproģi, kandidāti, kas šajā kārtā ieguvusi vismazāk balsu. Balsu skaitītāji.

Sēdes vadītājs. Paldies! Balsošanu turpināsim pēc pārtraukuma. Bet tagad lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Saeimas sekretāres biedram lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus! Bet, kamēr tie tiek sagatavoti, vārds paziņojumam deputātam Edvīnam Inkēnam.

E.Inkēns (LC). Cienījamie kolēģi! Eiropas lietu komisija tepat, Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Bartaševiča kungs!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Modris Lujāns, Boriss Cilevičs, Imants Burvis, Jānis Leja, Andrejs Panteļējevs, Ilmārs Geige, Tadeušs Ketlers, Helēna Demakova un Romāns Mežeckis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Lūdzu, ieņemiet vietas!

Vārds Balsu skaitīšanas komisijas vadītājam deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (LC). Paldies! Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Balsu skaitītāji gatavojas kārtējai balsu skaitīšanai. Uz šo procedūru jūs tiksiet uzaicināti ar zvanu.

Sēdes vadītājs. Paldies!

R.Ražuks. Balsošanas procedūra tuvojas nobeigumam. Lūdzu veikt šo pienākumu, kas vēl nav veikuši!

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Cienījamās deputātes! Saeimas Balsu skaitītāju sēdes protokols nr. 42 “Par balsošanas rezultātiem, ievēlot Centrālās vēlēšanu komisijas locekļus”. 5.septembris, Rīgā, vēlēšanu zīme nr. 41.

Izgatavotas 110 zīmes, deputātiem izsniegtas 70. Sabojātu un nomainītu nav. Dzēstas 40. No vēlēšanu kastēm izņemtas 70, kuras visas bija derīgas. Pret visiem kandidātiem balsoja 22 deputāti. Par kandidātiem nodotas balsis: par Andri Zariņu — 20 balsis; par Maiju Kalnkaziņu — 28 balsis.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 26.panta ceturto daļu vēlēšanas jāturpina, izslēdzot šajā vēlēšanu kārtā vismazāk balsu ieguvušo kandidātu Andri Zariņu. Balsu skaitītāji.

Tūlīt pat vēlēšanas turpināsim. Var zvanīt, mēs esam sagatavojušies. Lūdzu veikt balsošanu, kas to vēl nav paguvuši izdarīt.

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Cienījamās deputātes! Saeimas Balsu skaitītāju sēdes protokols nr. 43 “Par balsošanas rezultātiem, ievēlot Centrālās vēlēšanu komisijas locekli”. 5.septembrī, vēlēšanu zīme nr.42.

Kopumā izgatavotas 110 zīmes. Deputātiem izsniegtas 78 zīmes. Sabojāto un nomainīto nav. Dzēstas atlikušās 32. No vēlēšanu kastes izņemtas 78. Visas derīgas. Pret visiem kandidātiem balsots 49 vēlēšanu zīmēs. Par Maiju Kalnkaziņu nodotas 29 balsis.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 26.panta otro daļu Maija Kalnkaziņa nav ieguvusi nepieciešamo balsu skaitu, lai kļūtu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 26.panta piekto daļu jārīko jaunas vēlēšanas. Balsu skaitītāji.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pulksten 15.00, kad būs pārtraukums, es aicinu Prezidiju locekļus un frakciju pārstāvjus Sarkanajā zālē, lai kopīgi lemtu par tālāko procedūru, kā izvirzīt kandidatūras uz Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa amatu.

Bet tagad pārejam pie nākamā jautājuma. Lēmuma projekts “Par deputāta Andra Šķēles atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas sastāva”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 14, atturas — 13. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par deputāta Andra Šķēles ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijas sastāvā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 10, atturas — 16. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par deputāta Tadeuša Ketlera atsaukšanu no Aizsardzības un iekšlietu komisijas sastāva”. Lūdzu balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 2, atturas — 5. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par deputāta Ivara Godmaņa atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sastāva”. Lūdzu zvanu! Balsosim. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 11, atturas — 4. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par deputāta Ivara Godmaņa ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijas sastāvā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 2, atturas — 12. Lēmums pieņemts.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā tūlīt pēc 46. darba kārtības punkta lēmuma projektu “Par Arkādija Liepiņa atbrīvošanu no Rēzeknes tiesas tiesneša amata”. Iebildumu nav.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Šodien Saeimas Juridiskās komisijas sēdē mēs izskatījām minētā tiesneša iesniegumu un arī tieslietu ministres iesniegumu un aizklātā balsojumā vienprātīgi atbalstījām viņa lūgumu atbrīvot viņu no amata. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Arkādija Liepiņa atbrīvošanu no Rēzeknes tiesas tiesneša amata”. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Autortiesību likumā””.

Ir priekšlikums noteikt, ka par likumprojektu “Grozījumi Autortiesību likumā” atbildīgā komisija ir Juridiskā komisija.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — 2, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegtu pieprasījumu zemkopības ministram Slaktera kungam par likuma “Lauksaimniecības likums” izpildi.

Vārds motivācijai deputātam Gunāram Freimanim. Jūsu rīcībā 3 minūtes.

G.Freimanis (LSDSP). Šis pieprasījums tapa sakarā ar to, ka mums šķiet, ka zemkopības ministrs nedaudz aizrāvies ar savu labo darbu apjūsmošanu un novērsis uzmanību no tā, kas notiek lauksaimniecībā.

Kaut pirmo reizi šogad ir saņemts minimālais finansējums subsīdijām 3% no valsts budžeta, tomēr tā izlietojums rada šaubas. Piemēram, piena lopkopībā šo subsīdiju saņem tikai 3% zemnieku saimniecību, kuru īpašumā ir tikai 30% slaucamās govis. Pārējie nekādu atbalstu nesaņem. Tas vedīs uz to, ka liellopu skaits, tieši slaucamo govju skaits, turpinās samazināties. Un jau šobrīd Latvijā ir vismazākais govju skaits uz 100 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, salīdzinot ar visām Eiropas kandidātvalstīm. Piemēram, mums ir 8,4 govis, bet Slovēnijai — 44.

Tāpat Lauksaimniecības likums nosaka, ka ir jāpanāk ienākumu izlīdzināšanās lauksaimniecībā nodarbinātajiem un tautsaimniecībā citur nodarbinātajiem. Diemžēl šī starpība palielinās. Tā vidējā alga ir 159 lati, bet lauksaimniecībā ir tikai 66.

Tas pats sakāms par ienākumiem lauksaimniecībā, par šo te intervences mehānismu, kura galvenais uzdevums ir panākt cenu stabilitāti iekšējā tirgū, bet mēs redzam gluži pretējo — graudu cenas pēdējos gadus ir kritušās no 15 santīmiem kilogramā uz 5 santīmiem, bet griķu, piemēram, šajā gadā — no 125 latiem par tonnu uzreiz par 50 latiem par tonnu.

Netiek noslēgts līgums, kas paredzēts Lauksaimniecības likumā starp ražotājiem, pārstrādātājiem un tirgotājiem. Tas noved pie tā, ka tirgotāji terorizē pārstrādātājus un pārstrādātāji savukārt to attiecina uz zemniekiem.

Tāpat mēs redzam, ka lauksaimniecības attīstībā kopumā ienākumi samazinās. Ja 1995. gadā, salīdzinot ar 2001.gadu, ražošana samazinājās par 25%, tad ienākumi samazinājās par 50%. Un tas viss mums rada zināmas bažas par to, kas var notikt ar lauksaimniecību tuvākā brīdī, un tādēļ gribam precizēt šos jautājumus Pieprasījumu komisijā.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par iedzīvotāju ārstniecības nodrošinājumu valstī”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāte Aija Barča.

A.Barča (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi!

Aicinu strādāt ar dokumentu nr.4842. Tātad Sociālo un darba lietu komisija apkopoja iesniegtos priekšlikumus un ļoti cerēja, ka tie deputāti, kuri šā gada 20.jūnijā atteicās izskatīt šo lēmuma projektu otrajā lasījumā, solot iesniegt priekšlikumus, bet izmantoja šo iespēju tikai viens, tas ir, Arnis Kalniņš to izdarīja, pārējais ir palicis gluži tāpat kā tekstā 20.jūnijā.

Tātad 1.priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisija aicina šī lēmuma projekta nosaukumu nedaudz izmainīt, un atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. 2.priekšlikums — deputāte Aija Barča. Priekšlikums atbalstīts komisijas sēdē, mainot turpmāko punktu numerāciju. Bet vēlos lūgt atļauju piedalīties debatēs.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Diezgan savādi, lēmuma projektu, kurš tomēr ir paredzēts kaut kā uzlabošanai, lēmuma projektu, kur ir nopietna runa gan par likumprojektu izstrādi, gan par detalizētu analīzi, un tālāk atkal ir vairāki profesionāla rakstura punkti, kurus tiešām ir vērts izskatīt un par kuriem ir tiešām vērts runāt, lai tos precizētu, sākam mēs lēmuma projekta izskatīšanu ar ģeniālu (pēdiņās) priekšlikumu: “Saeima nolemj: Labklājības ministrijas darbību ārstniecības uzraudzībā atzīt par nepietiekamu.” Pat skolas bērnam ir labi zināms, ka vispirms ir jautājuma analīze, vispirms ir jebkuras problēmas izskatīšana ar visiem “par” un “pret”, ar visiem secinājumiem. Tikai pēc tam var runāt par vērtējumu. Šāda galīgi ačgārna pieeja ir izskaidrojama vairāk ar kaut kādu politikānistisku noskaņu, nevis ar patiesu vēlēšanos kaut ko izanalizēt un uzlabot. Tāpēc vairāk nekā savādi ir šādu te priekšlikumu redzēt. Jebkurā gadījumā, ja ir runa par Labklājības ministrijas darbības vērtēšanu, tad vajadzēja runāt tad, kad būtu izskatīts viss pārējais, un tad mēs varam spriest. Tad būtu pierādījumi kaut kādi, tad būtu kaut kāda “par” un “pret” analīze.

Tā ka es, cienītie kolēģi, nevaru atbalstīt šādu priekšlikumu un aicinu par šādu priekšlikumu nebalsot, bet to noraidīt.

Sēdes vadītājs. Aija Barča.

A.Barča (LSDSP). Godājamie kolēģi! Izmantoju Kārtības rullī man doto iespēju un izsaku savu attieksmi par savu priekšlikumu.

Nepavisam ne tā. Saeimas Kārtības rullis un Latvijas Republikas Satversme nosaka tādas tiesības un atļauj Saeimai izteikt vērtējumu. Un, ja kādam ir šaubas, tad, lūdzu, pārbaudiet, vai mēs to drīkstam darīt vai nedrīkstam, jo šai gadījumā Saeima saskaņā ar Satversmi nav iejaukusies izpildvaras funkciju izpildē. Ja mēs norādītu no Saeimas tribīnes, ka, lūk, Labklājības ministrijai jāizdara tas un tas, tad mēs rīkotos nepareizi. Tagad pašreiz gan juridiski, gan arī, es domāju, no mūsu darbības puses tas nav peļami. Jo, redziet, šodien bezmaz visas partijas, nedaudz klusāk tikai apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kuras biedru rokās ir uzticēta tautas veselības aprūpe jau no 1995.gada beigām, visi gaužas par sagrauto veselības aprūpes sistēmu, par mazām algām ārstiem, par medicīnas personāla zemajām algām, par Saeimas nevēlēšanos iedalīt vairāk budžeta līdzekļu un tā tālāk. Bet, kolēģi, briesmīga, manuprāt, ir tā lieta, ka šodien veselības aprūpē dominē tikai šie naudas jautājumi, algas jautājumi mediķiem. Labklājības ministrija ir satraukusies par to, ka tiek maksāts aploksnēs ārstiem, tās ir lielākās šausmas, bet aizmirsta jau ir tā pati pamatproblēma, tas ir, kā uzlabot tautas veselības aprūpi. Un man ir žēl par to.

Šodien, gatavojoties sēdei, es ielūkojos Valdības deklarācijā. Un es vēlos it sevišķi varas partijām, koalīcijai atgādināt, kas tad gala beigās ir rakstīts mūsu Valdības deklarācijā. Un tur stāv rakstīts: Nodrošināsim pieejamu, taisnīgu un solidāru veselības aprūpes sistēmu, kuras būtiskākās sastāvdaļas ir veselības veicināšana, slimību profilakse, ārstēšana, rehabilitācija un tā tālāk.

Nākamais. Es vēlos šodien jūsu uzmanību vērst uz to, ka Labklājības ministrija to, ko ir apņēmusies, kas ir noteikts Valdības deklarācijā, nav pildījusi. Nu kaut vai 10.3.2. punkts: “Harmonizēsim veselības aprūpes un sociālās drošības likumdošanu, izstrādāsim un iesniegsim Saeimā Veselības aprūpes organizācijas likumu. Un tā, lūk, Sociālo un darba lietu komisija, vaicājot Labklājības ministrijai: “Kad tad un kādi likumprojekti tiks iesniegti?” Un tas nepavisam nav tādēļ, ka tuvojas vēlēšanas, bet tādēļ, ka mūsu komisija un arīdzan es kā deputāte interesējos. Jau 2000.gadā oktobra mēnesī mēs saņēmām ļoti interesantu vēstuli, kurā ir rakstīts par to, ka tiks tik tiešām iesniegts Ārstniecības aizsardzības likumprojekts, tātad principu likums vai pamatlikums un ar šo saistītie likumprojekti. Valsts obligātās veselības apdrošināšanas likumprojekts, Pacienta riska apdrošināšanas likumprojekts, Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas likumprojekts un Pacienta veselībai nodarīto kaitējumu novērtēšanas un atlīdzības likumprojekts.

Godātie kolēģi! Ja visa šo likumprojektu pakete Saeima būtu iesniegta, tie būtu izskatīti un pieņemti. Es esmu pārliecināta, ka nebūtu tādā gadījumā daudzo tieslietu, nebūtu mums savstarpēji jāstrīdas. Un tādēļ vēlreiz atgādinu, ka tas notika 2000.gada oktobra sākumā. Un šodien es jums varu vēstīt, ka esam saņēmuši jau 8181 pacienta apliecinātu parakstu par to, ka viņi ir ļoti satraukušies, kas notiek mūsu valstī, jo par cilvēku, par pacientu netiek domāts. Un šeit veselības aprūpei ir pavisam citi kritēriju, pēc kuriem mums vajadzētu skatīties.

Es, kolēģi, aicinu arī Saeimu ar balsojumu atbalstīt 2.priekšlikumu un tik tiešām nolemt, ka Labklājības ministrijas darbību ārstniecības uzraudzībā atzīt par nepietiekamu.

Sēdes vadītājs. Viktors Jaksons — labklājības ministrs.

V.Jaksons (labklājības ministrs).

Augsti godājamais Prezidij! Augsti godājamie deputāti! Eiropas valstīs ir pieņemts uzskatīt, ka par labklājības sfēru, tas ir, sociālo drošību, veselības aprūpi, atbild ne tikai viena ministrija, bet par to atbild visa valdība un valdības vadītājs. Tas ir pilnīgi saprotamu iemeslu dēļ, jo grūti ir iedomāties valsti, kurā, pastāvot nabadzībai, pastāvot lielai sociālai nevienlīdzībai, reģionālām atšķirībām, bieži traucējošai ceļu infrastruktūrai un tā joprojām, kā šādā valstī var sasniegt izcilu izolētu sociālo drošību, augsta līmeņa iedzīvotāju veselību, nerisinot visus jautājumus kompleksi. Un tā tas notiek visā pasaulē. Varbūt ka Labklājības ministrija nekad nav interesējusies par to, ka šai labklājībai un veselības aprūpei ir jābūt prioritārai. Pagājušā gada maijā, gribu tikai atgādināt, Labklājības ministrija ar Eiropas Savienības speciālistu, ar Pasaules veselības organizācijas speciālistu un arī Saeimas deputātu spīkera vietnieka un Ministru prezidenta līdzdalību organizēja sabiedrības veselības forumu, kur vienbalsīgi tika pieņemta rezolūcija — atzīt par nepieciešamību atzīt sabiedrības veselību un veselības aprūpi par prioritāti. Līdz šim nekas tāds noticis nav. Un, kā jūs zināt, atbilstoši prioritātēm arī notiek darbības valdībā, gan veidojot budžetu, gan veidojot investīcijas. Un es gribu atgādināt, ka investīcijas veselības aprūpei pat absolūtos ciparos ar katru gadu ir samazinājušās. Ir pieauguši kredīti, kurus ņem veselības aprūpes iestādes.

Un šodien ir daudzas politiskās partijas, ieskaitot arī mūsu pašu dažādas partijas, un finansu ministrs ir atzinis, ka veselības aprūpei līdzekļi ir nepietiekami. Daudzi uzskata, ka tie ir jādubulto. Es gribu atgādināt, ka, stājoties pie savu amata pienākumu pildīšanas, ministrs Požarnovs Ministru kabinetu ļoti plaši informēja ar materiālu par to, ka veselības aprūpei 2002.gadā kā minimums ir nepieciešami papildus 46 miljoni latu. Mēs saņēmām 20 miljonus. Paldies! Tas tiešām arī bija ļoti ievērojams pieaugums, bet, ja mēs runājam par to, kas ir nepieciešams, tad cipari ir pretēji.

1999.gadā beidzot tika parakstīts veselības aprūpes reformas projekts ar Pasaules banku un tās līdzdalību. Pasaules bankas eksperti viennozīmīgi norādīja, ka reforma pati par sevi prasa papildu līdzekļus. Un otrs. Viņi arī iezīmēja kopā ar Labklājības ministriju, kādam ir jābūt līdzekļu ikgadējam pieaugumam, kādam ir jābūt pieaugumam investīcijās. Šādu attīstību mēs neesam saņēmuši.

Ja mēs runājam tomēr par to, kur tad palika nauda, es domāju, tabulas par to ir, kas ir gribējis painteresēties, redzējis pat masu medijos. Es gribu tikai ļoti tā redzami nosaukt dažus ciparus. 1996.gadā tā saucamā vidējā gultas dienas cena bija 6 lati. Šogad vidējā nosacītā gultas dienas cena ir pie 15 latiem. Vairāk nekā divkāršojies ir tas, ko valsts maksā pakalpojuma sniedzējam par sniegto pakalpojumu. Tās ir ļoti lielas summas. Tās pašas, es gribētu teikt, nelaimīgās algas. Es ceru, ka daudzi šeit sēdošie atceras, kādas algas māsiņām bija 1995., 1996.gadā. Nedaudz pāri par 50 latiem. Šodien tās ir pāri par 80 latiem, 84 kaut kur vidējais, un, protams, ir arī vietas, kur tās arī ir ievērojami augstākas. Es nesaku, ka tas ir pietiekami. Es saku, kur aizgāja nauda.

Ja mēs runājam par to, kas tad notiek ar aprūpes līmeni un kvalitāti, tad, protams, kas negrib redzēt, neredz. Bet paskatieties, kādas ārstniecības metodes tiek lietotas. Vispār tikai 1995.gadā praktiski, kā saka, lielos apmēros tika uzsākta invazīvā kardioloģiskās ārstēšanas metode, kura maksā milzu summas — pāri par 2000 latiem katra. Katra šāda procedūra. Saucamo cilmes šūnu pārstādīšana pie leikēmijas. Jūs atceraties šos strīdus presē, ka vajadzētu vēl piešķirt naudu daudzajām procedūrām. Beigu beigās bezmaksas, tā saucamie kompensējamie medikamenti, kurus uzsāka tikai 1995. gadā, līdz tam to vispār nebija, un kuriem šogad tiek tērēti 17 miljoni, un es gribu arī pateikt, ka, pateicoties tam, ka atrada iespēju palielināt finansējumu kompensējamiem medikamentiem, es gribu teikt, ka pēdējā pusgadā nav dzirdētas nopietnas sūdzības vai iebildumi par problēmām ar kompensējamiem medikamentiem. Šis ļoti jūtīgais jautājums ir sakārtots. Un, starp citu, rīt šeit ierodas Igaunijas un Lietuvas ministri, lai tieši iepazītos ar mūsu pieredzi, ko augstu novērtējusi Pasaules veselības organizācija.

Beidzot šajā gadā ir panākta vienošanās gandrīz ar visām pašvaldībām par to, kādi ir struktūru plāni, kādas slimnīcas tiks izvietotas valstī, kādos līmeņos un kādās vietās.

Un beidzot... par to, protams, varētu runāt daudz, bet es negribu velti tērēt jūsu laiku un uzmanību, es gribu pateikt to, ko tad arī ministrs ir izdarījis šajos mēnešos, ne viņš personīgi, bet viņa laikā, kuros viņš ir vadījis šo ministriju.

Tātad, ja jūs atceraties, bija solīts darboties ar pieejamību pie ģimenes ārstiem. Bija ļoti nopietna akcija, kurā tika izvērtēta pieejamība ģimenes ārstiem Rīgā, tika apzināti iedzīvotāji, tika strādāts ar Ģimenes ārstu profesionālo asociāciju. Pēc mana vērtējuma, tika atklātas pietiekamas darba organizācijas nepilnības, bet tās ir lielā mērā novērstas, un šodien mēs nesastopamies vai reti sastopamies ar nopietniem šādas pieejamības pārkāpumiem pie ģimenes ārstiem.

Tika runāts par to, ka tiks virzīti normatīvie dokumenti. Un te es vēršos pie Barčas kundzes, ka Finansēšanas likuma koncepcija aizvakar ir apstiprināta Ministru kabinetā.

Veselības aizsardzības likums ir pieņemts Ministru kabinetā. Psihiatrijas likums ir pieņemts Ministru kabinetā. Tur tie arī ir. Tie ir pieņemti. Un vēl gribu pateikt, ka, ja paskatās tajos plānos, kuri ir akceptēti Ministru kabinetā, tad visi šie likumi bija paredzēti izstrādāt un iesniegt Saeimā, laika periods norādīts — 2002.–2003.gads. Tā ka nokavēts nav nekas, un šie dokumenti ir sagatavoti un izgājuši cauri Ministru kabinetam atbilstoši koncepcijai par šo dokumentu sagatavošanas kārtību.

Šajā periodā ir izdarīta nopietna restrukturizācija Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūrā, kurā ir izveidota atsevišķi valde ar priekšsēdētāju un nodalīta no direktora, direktora rīkotāja. Mūsuprāt, šī struktūra strādā pietiekami veiksmīgi.

Es gribu arī vērsties pie šeit esošajiem, ka Labklājības ministrija pašreiz nav uzsākusi cīņu ar konvertiem un tamlīdzīgam lietām. Ar to ir uzsākuši cīņu, es nezinu, politiķi, demagogi vai kāds cits. Jau pirmajā paziņojumā es pateicu, ka es netaisos šajā brīdī cīnīties ar pateicībām. Es taisos cīnīties ar izspiešanu un ar ārstu bezdarbību vai darbībām, kuras var novest pie pacienta smaga, dzīvībai bīstama bojapdraudējuma un vai pat nāves. Tas viss ir... es gribu uzsvērt, tīši samaisīts. Un pašreiz, kad Paula Stradiņa klīniskajā slimnīcā nekas netiek darīts, lai kaut vai vadība painteresētos par to, kas ir noticis, ko domā piederīgie par daudzajām sūdzībām par šādiem pārkāpumiem slimnīcā, ka nekas netiek darīts... Otrādi, tiek protestēts pret to, ka normāli ministrija prasa, lai izstrādātu rīcības plānu trūkumu novēršanai, šajā brīdī būtībā tiek apturēta ministra darbība, lai radītu strukturālas izmaiņas, ar kuru palīdzību varētu uzsākt pacientu interešu aizsardzību Stradiņa klīniskajā slimnīcā.

Tāda ir situācija. Un pašreiz šodien no rīta es tikos ar Pasaules bankas projekta vadītāju Latvijā, kurš apliecināja, ka šajās nedēļās Vašingtonā ir bijusi augsta līmeņa bankas vadības sanāksme, kura ir pieņēmusi, ka ir izpildīti pirmās sagatavošanās fāzes — sistēmas radīšanas — indikatori un ka banka atbalsta no savas puses šī projekta otrās fāzes strauju virzību uz priekšu, ja to atbalstīs arī Latvijas puse.

Tādas ir tās lietas, kas ir izdarītas šajā laikā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi deputāti! Es gribētu nedaudz noprecizēt, kādas juridiskās sekas ir šim te konkrētajam punktam. Jo katrs jau pie sevis var secināt, ko grib, un katram var būt viedoklis vienāds vai otrāds par kādu konkrētu ministriju. Bet kas izriet no šī punkta, ja gadījumā Saeima to akceptēs?

Tātad šeit vajadzētu skaidri un gaiši ieviest skaidrību: atzīt ministra darbu vai ministrijas darbu par nepietiekamu. Šajā punktā ir rakstīts: “Atzīt ministrijas darbu.” Savukārt Civildienesta likuma 6.panta otrā daļa nosaka sekojošo (citēju): “Šā likuma izpratnē ministrijas valsts sekretārs ir uzskatāms par iestādes vadītāju.” Tātad ministrijas valsts sekretārs kā iestādes vadītājs. Ja mēs runājam par ministriju un par to ierēdniecību, kas tur strādā, es lielā mērā gribētu piekrist Barčas kundzei, ka tur ir ļoti daudz problēmu. Man bija divi gadi iespēja pastrādāt šajā ministrijā, un es šo posmu gribu sadalīt divās daļās.

Pirmais gads, kad var iepazīties ne tikai ar to oficiālo pusi, bet arī no neoficiālās puses, proti, kam kādi radinieki, kas kur kā strādā, kādā veidā tiek virzītas dažādas prioritātes un tā tālāk.

Un otrais gads, kas sākās ar līguma laušanu ar Rīgas novada slimokasi, un šis gads drīzāk manā atmiņā asociējas kā murgi vai kā lēkāšana pa tramplīniem. Jo pamatbūtība ir sekojoša: ierēdņi Latvijā nerotē. Ar gadiem viņi nodibina draudzīgas ekonomiskas saites ar pakļautībā un pārraudzībā esošajiem uzņēmumiem, aģentūrām, ar struktūrām, kas dala naudu. Bez tam viņi nonāk zināmā atkarībā, un tad jau, protams, tā uzraudzība ir diezgan grūti realizējama. Kad Rīgas novada slimokase vairākkārtīgi pretlikumīgi pārtērēja naudas līdzekļus un izlietoja ne tur, kur vajag, tika pieņemts lēmums pārtraukt līgumu. Un šis lēmums bija apmēram tāds pats, kā kad ar koku izjauc skudru pūzni, kur vecās taciņas, vecās aliņas tiek sajauktas un viss ir jātaisa no jauna. Un tad sākās vienkārši sabotāža un pretdarbība.

Pie mums darbojas Civildienesta likumā noteiktā kārtība, kādā veidā šī te uzraudzība un kontrole tiek noteikta. Civildienesta pārvaldei ir tiesības izskatīt visus šos jautājumus un raudzīties, kā notiek ierēdņu rotācija. Taču tas, ko es pieredzēju savā laikā, kad faktiski šī organizācija, šī iestāde nevis nodarbojās ar kvalifikācijas celšanu, uzraudzību, bet drīzāk ar piesegšanu, jo trīs dienesta izmeklēšanas tā arī nebeidzās ne ar ko.

Jāsaka tā, ka Labklājības ministrija nav vienīgā, kurā ir atsevišķas problēmas. Zemkopības ministrijā šodien mēs no rīta dzirdējām, Salkazanova kungs ziņoja sakarā ar to, ka ierēdņi nav savlaicīgi virzījuši ratifikācijai starptautisko līgumu, pašreiz mūsu uzņēmējiem ir ierobežojumi, viņi nevar pārdot uz ārzemēm zivis tik daudz, cik nepieciešams.

VARAM arī tieši tas pats. Makarova kungs ziņoja, ka viens ierēdnis ir izdevis pārāk daudz pretlikumīgas ciršanas licences, valstij nodarījis zaudējumus par vairākiem tūkstošiem latu, pēc tam izrādās, ka nevar atlaist, viņš visur tiek attaisnots. Valsts pārvaldes sistēma Latvijā ir sapuvusi, stagnējoša, galīgi satrunējusi. Un atsevišķi ierēdņi savos amatos ir aizsēdējušies pārāk ilgi. Bet tā sistēma — tā nav Labklājības ministrijas kompetence, par to ir atbildīgs īpašu uzdevumu ministrs Krūmiņš un Ministru prezidents kā pirmā persona, kas atbild par valsts pārvaldi. Premjers Bērziņa kungs ļoti, ļoti negribēja, ka es atbrīvoju no darba valsts sekretāri. Bet, ja mēs ņemam vērā Civildienesta likuma 6. panta otro daļu, ka valsts sekretārs ir arī iestādes vadītājs, ņemot vērā to, ka šādā veidā ir noformulēts šis balsojums, es gribētu arī “Latvijas ceļam” teikt, ka, ja tiek atbalstīts šis lēmuma projekts, tas nozīmē, ka ir izteikta neuzticība valsts sekretārei, un ir jādomā, ko darīt ar Ministru prezidenta protežē. Bet jebkurā gadījumā šajā ministrijā viss nav slikts. Jaksona kungs un Ziedonis Mauliņa kungs kā parlamentārais sekretārs darbojas ļoti profesionāli. Ko es gribu teikt par Jaksona kungu. Viņš tiek starptautiski atzīts par vienu no labākajiem veselības aprūpes ekspertiem, īpaši no Pasaules veselības organizācijas puses. Tā ka ministrijā darbojas arī labi cilvēki, tādēļ es pilnībā Barčas kundzi atbalstīt nevaru, es atturēšos šajā balsojumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! No šīs tribīnes diemžēl ļoti daudz runāts par medicīnas aprūpi Latvijā, kura dotajā momentā atrodas strupceļā. Jā, Eiropas Savienības valstīs tik tiešām atbild valdība, atbild Ministru kabinets un Ministru prezidents, bet Latvijā tas jau nav pieņemts. Latvijā ir pieņemts, ka neviens negrib atbildēt ne par ko.

Kas attiecas par līdzekļiem medicīnas aprūpei. Cienījamie kolēģi! Ir nepareizi, ka no gada uz gadu tie samazinās. Diemžēl tie palielinās, toties samazinās gultu skaits un slimnīcu skaits. Tātad patiesībā uz vienu gultu vai uz vienu slimo paliek vairāk naudiņas. Bet kas notiek ar to naudiņu tajā ceļā no valsts kases līdz tam slimajam? Un tas ir tas vissmagākais ceļš, kur diemžēl naudiņa aiztek tā kā ūdens smiltīs. Aprūpē, redziet, ja jau mēs paskatāmies, kā tad notiek tā medicīniskā aprūpe. Likvidē bērnu ārstu institūciju. Kas tad tagad ārstēs tos bērnus? Diemžēl it kā ģimenes ārsti. Nu bet, ja par ģimenes ārstu strādā bijušais vai nu acu ārsts, vai cits, tad viņam ir diezgan smagi ar to bērnu kaut ko darīt.

Likvidējām slimību profilaksi. Ko tas deva? Diemžēl tas dod to, ka lipīgās slimības palielinās un palielinās arī citas slimības, kurām varēja veikt kādu profilaksi, un to nebūtu.

Pārtikas aprite. Pārtikas apriti Labklājības ministrija mierīgi atdeva veterinārārstu rīcībā. Bet visā pasaulē par to pavisam citādi runā un citādi rīkojas. Diemžēl tagad veterinārārsti rūpēsies par cilvēku veselību. Viņi netiek galā ar saviem dzīvniekiem. Rindas uz operācijām aug ar katru dienu. Un tagad jau uz vienu otru operāciju slimajiem ir jāgaida divi, trīs vai pat vairāk gadu, un diez vai viņi to sagaidīs.

Paskatāmies uz invalīdu inventāru. Izveido visdažādākās firmas, kurām atdeva rīcībā valsts naudas līdzekļus, diemžēl viņi iepērk inventāru invalīdiem, kurš ātri iziet no ierindas. Viens.

Otrkārt, tas nav pielāgots inventārs priekš dotā invalīda.

Treškārt, pa divi, trīs gadi nosaka, ka invalīds var nēsāt speciālos apavus. Nu tā ir ņirgāšanās par Latvijas cilvēkiem!

Ja mēs paskatāmies par veciem cilvēkiem. Ar viņiem vispār neviens negrib runāt. Ģimenes ārstiem viņi neinteresē. Ja vecie cilvēki ir it sevišķi laukos, tad viņi vispār ir aizmirsti.

Un tagad paskatāmies, kāda ir cilvēku nogāde, ja no mājas izsauc ātro palīdzību, uz medicīnisko iestādi, kādi tur brīnumi notiek. Ģimenes ārstu darbība diemžēl ir zem katras kritikas. Varat iedomāties, 2000 cilvēku, un, ja starp viņiem ir kādi procenti 60 vecākās paaudzes cilvēku, kā tas ģimenes ārsts var ar visu tikt galā. Viņš nevar tikt!

Otrkārt. Visi jautājumi, kas bija saistīti ar naudas līdzekļiem, arī tur bija zili brīnumi. Ģimenes ārsti nesaņēma to naudu, ko viņiem vajadzēja saņemt.

Medikamentu apgāde. No šīs tribīnes un vispār presē ir rakstīts ļoti daudz. To nodeva pilnīgi divu, triju ārvalstu firmu rīcībā. Un Latvija ir pārvērsta par valsti, kur ir vieni no dārgākajiem medikamentiem ne tikai Eiropā, bet varbūt arī pasaulē. Un tie lētākie medikamenti, kuri bija, tie vispār tika izspiesti no aptiekām, un diemžēl aptiekas farmaceitiem, kas tās bija iegādājušies varbūt kā personīgo uzņēmumu, jau tiek atņemtas visdažādākā veidā.

Ārstu algas. Bet kas tad nosaka ārstu algas, un kāpēc Labklājības ministrija par to nerūpējas un patiesībā ārstus nolika uz tādas izdzīvošanas situācijas, ka viņam ir jāatrod, ko tad darīt tālāk. Vai strādāt medicīnā vai nestrādāt. Ja strādāt par tiem grašiem, par kuriem ķirurgam ir jāstāv pa 3–4 stundām pie operācijas galda un jāatbild par to pacientu, tad nu tik tiešām iznāk smieklīgi. Un tāpēc jau noved pie tā, ka sākās visas tās nejēdzības, par kurām Jaksona kungs runā. Bet vēl vairāk runā cilvēki, kas sastopas ikdienā, un ļoti nepatīkami ir lasīt presē.

Medicīniskās māsas, tās vispār ir aizmirstas. Tās vispār ir aizmirstas.

Sēdes vadītājs. Laiks!

L.Bojārs. Jā. Cienījamie kolēģi! Medicīnas aprūpe tik tiešām Latvijā ir nožēlojamā stāvoklī, un mans kolēģis Dobelis mēģina aizstāvēt, ka tur ir labi. Diemžēl tā nav. Un tāpēc...

Sēdes vadītājs. Laiks!

L.Bojārs.... mums ir jādara viss, lai mēs viņu noliekam uz tāda līmeņa, kāda viņa ir Eiropas valstīs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Žēl, ka šodien šīs ļoti nopietnās lietas tiek pasniegtas un pagrieztas ar kājām gaisā. Un nemaz nav gribas tās nolikt uz kājām. Nolikt uz kājām patiesību, kāda ir šodien. Barčas kundze! Jums arī, iesniedzot šo priekšlikumu, jau nu vajadzēja zināt, kāda ir patiesība. Vajadzēja zināt! Un pavisam cita lieta būtu, ja jūs būtu iesniegusi vai kāds cits šī priekšlikuma vietā apmēram šādu tekstu: “Atzīt, ka Saeima un valdības nav atzinušas par prioritāti medicīnu, medicīnas aprūpi un nav nodrošinājušas tās pietiekamu finansēšanu.” Lūk, tāds atzinums būtu pareizs. Bet šāds atzinums, kā jūs rakstāt, tā ir vienkārši patiešām priekšvēlēšanu kampaņa. Ļoti vienkārši. Ko jūs domājat? Jūs gribējāt, lai šajos gados medicīnā notiktu brīnums? Brīnumi šādās lietās nenotiek. Medicīnu vajadzēja atzīt par prioritāti. Ne velti pat jauniem cilvēkiem, nemaz nerunājot par vecākiem, dzimšanas dienā vai kādā jubilejā parasti visupirms vēl veselību. Un tikai pēc tam nāk labklājība visos veidos, izglītība un tā tālāk, un tā joprojām. Veselību! Bet kā var radīt šo brīnumu — veselību, ja nav naudas, es atvainojos? Jaksona kungs jau teica, un no šīs tribīnes mēs ne reizi vien esam teikuši, arī budžetu pieņemot, lai medicīnas aprūpi kaut drusciņ saglabātu, lai kaut ko varētu cilvēkiem sniegt, kādu palīdzību, šogad medicīnai vajadzēja piešķirt plus 46 miljonus. Plus 46 miljonus. Un tēvzemiešiem, iestājoties un aizkavējot budžeta pieņemšanu par veselu mēnesi, izdevās panākt 21 miljonu. Un tagad atrodas gudrinieki, pat savās priekšvēlēšanu reklāmās kuri saka: “Redziet, mēs iedevām milzīgu naudu Labklājības ministrijai!” Bet medicīnas aprūpe, nu tā un tā. Ko tad jūs gribējāt, lai rastos brīnums ar 21 miljonu? Ja medicīnai šodien vajadzīgs apmēram plus 150–200 miljonu. Tā ir patiesība. Tā ir visšķīstākā patiesība. Un to neļaus samelot ne Požarnova kungs, bijušais ministrs, ne šobrīd esošais Jaksona kungs. Un jūs prasāt no viņiem brīnumu. Brīnumu varējāt radīt jūs — Saeima, valdības, finansu ministrs, kurš bija ārkārtīgi nelaimīgs, ka mēs piespiedām, tēvzemieši, plus 21 miljonu novirzīt medicīnai.

Saprotiet... vienkārši šodien šīs lietas tiek pagrieztas ar kājām gaisā. Un galu galā vienalga — mediķis, skolotājs, ārsts — tam ir jāstrādā cilvēka labā. Un tagad, kad Jaksona kungs te sāka cīnīties pret šiem kukuļiem, pret izspiešanu mediķu vidū, tad sākās troksnis. Jebkuram jāstrādā bez šādas izspiešanas. Jo šodien nav nekāds pārsteigums, ka laukos tantiņa, lai glābtu savu, tā sakot, tuvāko cilvēku, pārdod pēdējo gotiņu, lai varētu samaksāt dakterim. Ir tā? Ir. Jūs zināt? Zināt. Nu tad ko tad?

Un tagad jūs mēģināt, tā sakot, no veselās uz slimo galvu vai otrādi nogāzt šīs vainas un priekšvēlēšanu kampaņā taisāt jokus. Jaksons neradīja brīnumu mēneša laikā, vai ne? Ak tu ārprāts, kā tad jūs tā, Jaksona kungs, neradījāt brīnumu un nesameklējāt 200 miljonus kaut kur no kāda laba onkuļa ārzemēs!

Lūk tā, draugi mīļie! Tikai tad, kad mēs paziņosim par prioritāti šeit, no Saeimas tribīnes, un iedosim naudu pusotra simta vai divsimt miljonu apmērā, un tad gaidīsim šos rezultātus, nevis rakstīsim šādas muļķības. Tāda ir patiesība, un patiesībai ir jāskatās acīs, nevis jānodarbojas ar šādām priekšvēlēšanu kampaņām.

Sēdes vadītājs. Laiks.

P.Tabūns. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies!

Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

Prezidija locekļus un frakciju pārstāvjus aicinu uz īsu apspriedi Sarkanajā zālē.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Turpināsim debates par 2. — deputātes Barčas priekšlikumu. Juris Vidiņš.

J.Vidiņš (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Ja jūs man varētu nosaukt vienu valsti, kur iedzīvotāji un arī Labklājības ministrijas darboņi būtu apmierināti ar finansējumu, es domāju, ja ar tīru sirdsapziņu, jūs teiktu, tad tādas valsts nav. Visur ir par maz finansējuma labklājības jomā.

Es gribētu jautāt: kāpēc mums tāda krīzes situācija it kā radusies? Ziniet, mēs bijām izsaukuši uz frakcijas sēdi finansu ministru un Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieku Sončika kungu, un mēs viņiem jautājām: kāpēc akcīzes nodokļa iekasēšana degvielai ir zemāka nekā 1998.gadā? Un tad viņš mums mēģināja paskaidrot, ka iedzīvotāji, jā, mašīnas pērkot, bet turot tās garāžā un ar tām nebraukājot vai pārgājuši uz gāzes apkuri, no kā akcīzes nodokli neiekasē. Bet, ja mēs ņemam kopējā kopprodukta pieaugumu, tad pa šiem gadiem mēs ik gadus nodokļu iekasēšanas dēļ esam zaudējuši 300 miljonus latu. Tie ir principā divi veselības budžeti. Tie ir aizgājuši tā saucamajā ēnu ekonomikā. Un, ja Šķēles kungs mums pārmet, ka mēs esam nekompetenti šīs nozares vadībā, tad es gribētu atgādināt Jaksona kunga vārdus, ka labklājības sfēra — par to nav tikai labklājības ministrs atbildīgs, bet ir atbildīgi pirmām kārtām valdības vadītājs un finansu ministrs. Un, ja Šķēles kungs saka, domā, ka novembra mēnesī, ejot koalīcijā ar PCTVL un “Jauno laiku”, varēs šo kompetenci uzlabot un, kā Repše sola, dos 350 miljonus latu, tad mums arī nebūtu nekādu problēmu.

Pēc visas šitās ažiotāžas un masu psihozes par labklājības tā saucamo krīzi parādījās “Dienā” Pļaviņa raksts, kurā viņš vispirms nogāna visu sasniegto Labklājības ministrijas jomā, labklājībā vispār un pēc tam sāk plātīties ar to, ka trīs gadu laikā Paula Stradiņa slimnīca ir izmainījusies līdz nepazīšanai. Tad, atklāti runājot: no kurienes šie līdzekļi ir nākuši? Vai no tām honorāru naudām, ko deva aploksnēs? Par to viņš neraksta, viņš raksta, ka to izlietojot tikai ceļojumiem un bibliotēkām. Tātad... un pēc tam vēl mums pārmeta, ka tā esot priekšvēlēšanu ažiotāža! Un, ja mēs, kā Barčas kundze teica ar, ka tas ir viens no mūsu priekšvēlēšanu trumpjiem — tā aplokšņu problēma... Mums tā nav, Barčas kundze! Ja mēs atceramies Krauzes ceļojumus pa ārzemēm tanī laikā, kad viņš it kā gulēja stacionārā, ja mēs atceramies Laventa neizārstējamās slimības, kas visu laiku jau atrodas Linezerā apcietinājuma laikā. Visinteresantākais bija, kad Birziņš piketēja par to, lai ārstiem nepaaugstina algu. “SM Segodņa”, ir tāds laikraksts Latvijā, jūs ziniet, rakstīja, ka tā ir kampaņa pret vienīgo krievu ārstu Paula Stradiņa slimnīcā. “Diena” savukārt atzīmēja to, ka mēs izmantojam Rubika vēlētājus savās interesēs. Vispār aiziet līdz kādam absurdam!

Kolēģi, es esmu pārmetis un tagad pārmetu kā Požarnovam, Makarovam, tā arī Jaksonam, ka viņi nav pietiekami cīnījušies ar šo naudas izspiešanu. Es saprotu, ja profesors Lazovskis Dombura raidījumā atzīstas, ka, jā, viņš ir saņēmis konvertus... Bet es tādam dakterim Strodam, Lazovskim, Skujam, Raibartei pēc sekmīgas ārstēšanas bez teikšanas pats no tīras sirds iedotu naudu, aploksni tā saucamo. Bet, ja nodarbojas ar izspiešanu, tad tas ir kriminālnoziegums, un to vajag sodīt, nevis taisīt kaut kādu ažiotāžu. Ir vēl viens citādāks izspiešanas veids. Un to mēs ar laikam visi labi zinām. Vispār neiet pie slimnieka klāt, un neiet pie slimnieka, kamēr neiedos kaut ko. Un to taču mēs visi zinām. Un tagad par to visi kaut kā klusē. Jā, ka tas neesot, ka tā ir kaut kāda vēlēšanu kampaņa un tamlīdzīgi.

Sēdes vadītājs. Laiks!

J.G.Vidiņš. Laiks, ja? Es cienītos deputātus aicinātu tomēr neatbalstīt Barčas kundzes priekšlikumu un vai nu atturēties, vai balsot “pret”. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Šodien mēs saskārāmies ar lēmuma projektu, kurš tapa tad, kad bija radusies objektīva nepieciešamība izvērtēt situāciju saistībā ar ārstniecības nodrošinājumu, kura rezultātā gan tika izdarīta analīze, gan arī tika izdarīti secinājumi. Un, manuprāt, šodien atziņa, ka Labklājības ministrijas darbs ir nepietiekams ir ļoti saprotama. Šis darbs bija nepietiekams vakar, aizvakar, un šis darbs ir nepietiekams šodien. Kāpēc mēs brīnāmies par to, ka rakstiskā veidā tiek konstatēts tas, kas dabā un dzīvē arī eksistē? Vienkārši ir jāpasaka, kurš tieši vairāk ir līdzatbildīgs par notiekošo un no kura tieši vairāk vajag prasīt, lai situāciju mainītu. Nevajag šodien skaldīt matus un mēģināt mazgāt spalvas, bet konkretizēt, tieši kādā veidā, kur ir valsts sekretāra atbildība, kur ir ministra atbildība, kur ir premjerministra atbildība, kur ir Valdības deklarācijā ierakstītās attieksmes pret labklājību, pret ārstniecības nodrošinājumu atbildība? Kur ir cēloņi, un kur ir sekas? Un, ja viena partija daudzu gadu garumā skatās, kādā veidā sakārtot šo nozari, bet visus šos gadus Valdības deklarācijā nekādā gadījumā šai nozarei nebija prioritātes jēdziens, vajadzēja padomāt, vai uz tādiem nosacījumiem šī partija ir gatava valdībā piedalīties.

Tik daudzus gadus vadīt ministriju un nesakārtot, lai valsts sekretārs darītu to, ko ministrs uzskata par pareizu. Nu par to ir jādomā!

Attiecīgs lēmuma projekts tika sagatavots tad, kad vadīja ministriju viens ministrs. Pagāja trīs gadi trīs mēneši, un vada otrs. Vai šis ministrs, kurš pašreiz vada, bija spējīgs trijos mēnešos sakārtot sistēmu un pateikt, ka lēmums par to, ka ministrijas darbs ir nepietiekams, attiecas arī uz viņu, vai tikai uz iepriekšējo, es domāju, uz šo jautājumu ir jāatbild.

Manuprāt, var pateikt sekojošo. Ja tik daudz laika ir pavadīts šajā ministrijā, tad, protams, pasakot, ka finansējums ir divkārt mazāks nekā blakusesošajām valstīm un par to atbild Ministru kabinets un premjerministrs, ir jāpasaka arī, ja šeit bija speciālisti, tad tomēr, vai ir jautājumi, kurus neatrisināja speciālisti paši. Vai ir jautājums, ja cilvēks ir nabadzīgs, tad viņam tomēr mutei ir jābūt nomazgātai. Varbūt ir jautājums, ka mājas priekšai ir jābūt noslaucītai. Vai pat šis darbs ir izdarīts pie attiecīgā finansējuma. Vismaz par diviem jēdzieniem. Vismaz, ja pašreiz vēlreiz tika darīta analīze par ģimenes ārstiem. Jautājums, vai viens un tas pats pacientu skaits ir pareizs, kas ir pierakstīts pie ģimenes ārsta, kas strādā laukos un lielpilsētā? Joprojām paliek tas spēkā? Vai joprojām paliek spēkā subjektīvais moments ar ģimenes ārstu, ka ģimenes ārsts bēg no sava pacienta? Un tas nav novērsts. Un tik daudz laika, vai bija vajadzīgs finansējums priekš tam? Vai ir atrisināts jautājums, kāpēc rodas šīs rindas uz operācijām, uz pakalpojumiem ārstniecības iestādēs? Tā ir ministrijas atbildība, tā ir ministra atbildība. Bet, protams, es gribētu saskarties, ka pagājušoreiz arī Požarnova kungs pateica, ka viņam premjers neļāva strādāt ar attiecīgiem valsts sekretāriem, kā viņš uzskatīja par pareizu. Un tur arī parādās premjerministra atbildība. Parādās atbildība tad, kad mēs saskārāmies jau pēc ārkārtas plenārsēdes ar ārstu pieteiktajiem piketiem, kad premjers pateica: “Mēs nodrošināsim jums algu pielikumu, bet ar nosacījumu, ka jūs nepiketēsiet, nestreikosiet!” Tā arī ir premjerministra atbildība.

Es domāju, ka šodien var runāt par kopējo atbildību. Es domāju, ka “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK nevajag apvainoties, ka tikai šoreiz viņus skar šis jautājums. Manuprāt, šodien mierīgi ir jāpasaka, ka jā, ministrijas darbs ir nepietiekams, lēmums ir jāpieņem, bet rīt un parīt pamēģināsim kopā paanalizēt, kurš vairāk ir atbildīgs par to un kuram vairāk uzdevumu ir izdarīts — valsts sekretāram, ministram vai premjerministram, un šo jautājumu mēs gribam atbildēt rīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs, otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Protams, neviens šodien nevar pateikt, kāpēc sociālā sfēra un tā visa aprūpe tika savienota ar medicīnu kopā. Tas bija pilnīgais neprāts, un par to, protams, vienam no Ministru kabinetiem ir jānes atbildība. Bet viņi jau ir aizgājuši projām un visi neatceras. Viens ministrs uz diviem krēsliem sēdēt nevar, un tā medicīnas aprūpes ministrija nebija lieka, bet tur bija citi iemesli. Un iemesli bija tie, ka vienas ministrijas rokās tiek nodoti 800 miljoni latu. Budžets uz gadu. Tā ir briesmīga naudas summa, un diemžēl viena ministrija ar to netiek galā.

Vēl 1999.gadā, redzot to absurdu, es ierosināju šinī zālē, ka medicīnas aprūpe ir jāatdala no šīs Labklājības ministrijas, un lai viņa strādā ar savu budžetu, un tur būs kāda kārtība. Diemžēl tad smējāties. Un tagad jūs redzat ziedus, bet būs vēl augļi. Tie būs drusciņ vēlāk — pēc diviem trijiem gadiem.

Otrkārt, protams, ka medicīnas nozare ir jāsakārto, lai tā nebūtu... lai tā būtu valstiska iestāde, bet nevis iestāde, kur izrīkojas tā, kā sava personīgā biznesa jautājumus kārto.

Un vēl viens. Atgriežoties pie slimajiem. Kas par viņiem rūpējas Latvijā? Neviens nerūpējas. Un nevajag te stāstīt brīnumus, ka par slimajiem kaut kas rūpējas. Kas domā par pensionāru medicīnisko aprūpi? Neviens nedomā! Bet šie 600 tūkstoši cilvēku saražoja tās materiālās vērtības, kuras 10 gadus zog un privatizē. Un tad vēl sadalīt nevar. Un tad tur notiek visi tie brīnumi. Invalīdi vispār ir aizmirsti. Ka ir 120 vai 130 tūkstoši invalīdu. Un kā viņi dzīvo, kāda medicīniskā aprūpe, tas ir izslēgts. Viņi neeksistē diemžēl ne priekš Ministru kabineta, ne priekš ministrijām.

Kas attiecas uz lauku cilvēkiem, tie arī ir aizmirsti. Pēdējos medicīniskos punktus, kur tur feldšeri strādā, tos arī aizver, un tad izdomā visdažādākos sertifikātus...

Sēdes vadītājs. Laiks!

L.Bojārs. Viņiem ir jāiepērk... vienu minūti! Jāiepērk aparatūra, kuru viņi nevar iepirkt, un tās pagastu valdes nevar iepirkt. Tāpēc, cienījamie kolēģi, šī nozare ir jāsakārto mums, 7.Saeimai, lai 8.Saeimai mēs neatstājam tās nejēdzības, kādas notikušas!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis — otro reizi.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Nu redziet nu, kā sanāk! Visi jūs, daudzie runātāji gan no pozīcijas, gan no opozīcijas, tikai nostiprinājāt manu pārliecību par to, ka lēmuma projektā vispirms bija jābūt rūpīgai izskatāmā jautājuma analīzei, lai dotu vērtējumu. Tas, kas tagad ir noticis, ir tikai viens nožēlojams fakts. Ja būtu rūpīgs analītisks vērtējums, tad tā būtu nopietna vēlēšanās kaut kam palīdzēt. Bet sākt lēmuma projektu ar negāciju, pateikt, ka tas un tas ir slikts cilvēks vai tā un tā iestāde ir slikta, par ko tas liecina? Tas liecina par vāju domāšanu. Tas liecina par pliku politikānismu. Žēl. Žēl, ka iesniedzējs vai iesniedzēja, viņš, viņa, vai pieci, vai desmit šeit galīgi nav domājuši ne par ārstniecības jautājumu, ne par tiem cilvēkiem, kuriem tas ir nepieciešams. Vēlējušies sevi parādīt žilbinošās pāva krāsās. Ļoti žēl, ka ar tādiem paņēmieniem mēs te nākam tribīnē un cenšamies kaut ko darīt. Precīzāk sakot — tēlot, ka mēs kaut ko darām.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (SDS). Godājamie kolēģi! Par ko ir diskusija? Diskusija ir par to, vai Labklājības ministrija, tās uzraudzība pār ārstniecību ir pietiekama.

Es domāju, ka mums ir pilnīgi skaidrs, ka šī pārraudzība nav pietiekama, jo pretējā gadījumā no šiem 20 miljoniem latu, kas tika izdalīti, tajā skaitā arī medicīnas māsām, viņu algām, nauda visa būtu aizgājusi līdz pašām medicīnas māsu algām.

Te nav runa par vainīgo meklēšanu “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK dārziņā vai “Latvijas ceļa” premjera dārziņā, vai citā dārziņā, bet ir pilnīgi skaidrs, ka šī pārraudzība ir nepietiekama un, neapšaubāmi, arī neapmierinoša. Un, lūk, par to mums ir jāizdara šis secinājums. Šeit nav mēģinājuma nomelnot vienu politisko partiju. Tā ir sistēmas krīze. Un es domāju, ka tas ir pats svarīgākais, ka mēs to apzināmies. Mums pašreiz nevajag spriest par visām tām lietām, kas izriet pirmām kārtām no tā, ka nepietiek naudas veselības aprūpei. Mēs varam skatīties, ka ir plānotās operācijas, ka ir garas rindas, bet pašreiz ir šāds finansējums. Bet, neskatoties uz šo finansējuma trūkumu, pašā sistēmā ir ļoti nopietni trūkumi, un par tiem mums ir jārunā.

Sociāldemokrātu savienība uzskata, ka mums šis finansējums — 3,4% no iekšzemes kopprodukta — ir nepiedodami zems. Igaunijā tas ir 6,2%, Lietuvā tas ir 4,8%. Tā ir taisnība. Un šajā jautājumā mums ir jārod skaidrība, ka būtu laiks reiz valdībām atzīt, ka sociālā politika un veselības aprūpe ir valdības līmeņa prioritātes. Diemžēl šādu situāciju nav panākusi neviena valdība, neviena valdības partija. Tas ir arī lielākais grēks, jo tieši tas nosaka mūsu atpalicību. Mēs varam skatīties uz citām valstīm, mūsu kaimiņvalstīm, un mēs redzam, ka viņiem ir daudz augstāks veselības aprūpes finansējums. Bet man nav nekādas pārliecības, ka šajā sistēmā, kas pašreiz ir, veidojot lielāku finansējumu, šī nauda aizies līdz savam mērķim. Un tā ir tā problēma, par kuru mēs runājam. Un tā ir jākonstatē. Šeit nav jārīko nekādas izrēķināšanās izrādes. Par visiem tiem trūkumiem, kādi ir kurai politiskajai partijai, izteiksies vēlētāji Saeimas vēlēšanās. Lai viņu balsojums arī būtu šis vērtējums. Subjektīvs vai objektīvs —tas ir otršķirīgs jautājums, bet mums pašreiz vajadzētu konstatēt to politiķu valstsvīru darbu, ka jā, šis ir nepietiekamas pārraudzības jautājums, jā, tas īstenībā ir pat neapmierinošs, jo pat algām izdalītā nauda neaiziet līdz savam adresātam.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs, otro reizi. Nevēlaties?

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāte Aija Barča.

A.Barča. Godājamie kolēģi! Komisijas vārdā varu jums arīdzan vēstīt, ka, lūk, ne tikai vien izskatot šo 2. priekšlikumu, komisija ļoti nopietni par to diskutēja, un nekādā gadījumā komisijas vārdā es šeit nevaru atbalstīt un piekrišanu dot Dobeļa kunga teiktajiem vārdiem, tad nu gan jau nu būtu interesanti, jo līdz šim brītiņam mani neviens par vāji domājošu vai arī visas komisijas locekļus, kuri ir balsojuši par šo 2.priekšlikumu, nebija nosaucis. Bet, nu, ko teikt, varbūt jāgriežas pie mediķiem un jānoskaidro, kā ir ar to vājo domāšanu. Paldies, Dobeļa kungs, ļoti jauki.

Bet es jums vēlos komisijas vārdā vēstīt vēl vienu lietu. Un arī tas liecina par Labklājības ministrijas uzraudzību ārstniecības jautājumos. Tikko starpbrīdī mēs saņēmām komisijā tādu interesantu vēstuli no Rīgas pilsētas Dzemdību nama, kura mums vēstī, ka uz 3.septembri šogad no slimokases neapmaksāts parāds Dzemdību namam ir 223 883 lati 63 santīmi. Tad kā to vēl nosaukt, ja ne par Labklājības ministrijas intensīvu pārraudzību vai Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras tādu īstu pārraudzību savā jomā? Jo, lūk, gan Ārstniecības likumā, gan Ministru kabineta 13.noteikumos par ārstniecības... par veselības aprūpes finansēšanu skaidri un gaiši ir norādīts, ka dzemdību palīdzība ir neatliekama palīdzība, un par to nu gan nekādā rindā uz apmaksu nevajadzētu stāvēt, un tā nevar tikt atteikta jebkuram pacientam, jaunajai māmiņai, kurai tā ir nepieciešama.

Tādēļ es aicinu, kolēģi, ļoti labi vēlreiz ielūkoties Sociālo un darba lietu komisijas atbalstītajā 2.priekšlikumā, kas pašos pamatos sniedz atbalstu labklājības ministram, lai viņš tiešām arī, balstoties uz Saeimas lēmuma projektu, varētu ieviest un ātrāk un stingrāk ieviest kārtību savā saimniecībā.

Es lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. — deputātes Aijas Barčas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 2, atturas — 14. Priekšlikums atbalstīts. Tālāk, lūdzu.

A.Barča. Paldies! 3.priekšlikumu izstrādājusi Sociālo un darba lietu komisija. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. 4.priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisija. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Barča. 5.priekšlikums — deputāte Aija Barča. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. 6.priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisija. Priekšlikums atbildīgajā komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Barča. 7.priekšlikums — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! 7. mūsu priekšlikums bija tāpēc, ka Ministru kabinetam ir jāpievēršas medicīnas un veselības aprūpēšanas finansēšanai. Kāpēc? Tāpēc, ka arī Ministru kabinets diemžēl nerūpējas par medicīnas aprūpi. Tā ir viena no galvenajām prioritātēm valstī, un valsts iedzīvotāju veselībai ir jābūt labai, labam finansējumam. Kolēģi pateica, ka, tik tiešām, starp Baltijas valstīm Latvijā ir viszemākais medicīniskās aprūpes finansējums. Tāpēc 7.priekšlikums, tas ir vērsts uz to, lai mēs uzlabojam medicīnas aprūpi, viens. Otrs. Mēs nevaram aizmirst ārstu, medicīnas māsu un citu darbinieku algas, kuras diemžēl ir nožēlojamas. Mēs nezin kāpēc vienmēr atrodam finansējumu visdažādāko resoru jaunveidošanai, ierēdņu korpusa palielināšanai un ļoti lielām algām. Un arī šodien tiks izskatīts jautājums, kur arī visi ģenerāldirektori, visi nezin kāpēc saņem naudas... algas pāri par tūkstoš latiem mēnesī, bet ārsts — tas ir nolikts sētnieka lomā.

Tāpēc es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

A.Barča. Es aicinu izteikt deputātus savu viedokli balsojot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. — LSDSP frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 4, atturas — 53. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Barča. 8.priekšlikums — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 4, atturas — 55. Nav guvis atbalstu priekšlikums.

A.Barča 9. priekšlikums — deputāte Aija Barča. Priekšlikums daļēji atbalstīts, iestrādājot 10. — atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 11. priekšlikums — deputāts Arnis Kalniņš. Priekšlikums daļēji atbalstīts, iestrādājot Sociālo un darba lietu komisijas izstrādātajā 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 11.priekšlikumu. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Šis varbūt tāds neliels jautājums, bet motīvs uzstāšanai ir tas, ka vienu brīdi, kad notika sēde par šo jautājumu iepriekš, Ģimenes ārstu asociācijas vadība nāca klajā ar kaut kādu paziņojumu vai kaut kādu informāciju, ka šāda lieta nemaz tik svarīga nav — ar to pienu krāmēties. Šajā nolūkā es lūdzu Latvijas Pārtikas centru, teiksim, autoritatīvi dot savu atzinumu par šo lietu, un Latvijas Pārtikas centrs, kas ir Labklājības ministrijas sistēmā, mums raksta sekojoši, ka skolas piena programmas realizācija nodrošinās sekojošo:

1) veidos, uzturēs un nostiprinās veselīgas ēšanas un dzeršanas ieradumus, daļēji aizstājot saldināto dzērienu lietošanu;

2) 200 miligramu piena vai citu piena produktu nodrošinās 1/4 nepieciešamās kalcija un fosfora dienas devas;

3) samazinās kariesa veidošanās risku.

Es gribu vēl piebilst tīri no ekonomiskā viedokļa, kā jūs visi redzat reklāmās, kā tiek reklamēti saldināti dzērieni, no vienas puses, kā tiek reklamēta zobu kopšanas tehnoloģija un tā tālāk, bet mēs nepietiekamu uzmanību pievēršam tam, ka visi no tā var izbēgt, šo abu procedūru pielietošanas, ja būtu veselīgāks uzturs, tajā skaitā izmantojot šinī gadījumā piena produktus. Un ir pētījumi, arī raksta šis Pārtikas centrs, ka daudzu pētījumu rezultātu kopsavilkums norāda uz to, ka piens neitralizē skābi, kas bojā zobus, un aizkavē kariesa veidošanos pretstatā atspirdzinošajiem saldinātajiem dzērieniem.

Es saprotu, ka ļoti izdevīgi ir tiem, kas ražo šos dzērienus, un tiem, kas ražo augstas tehnoloģijas zobu kopšanas līdzekļus, un arī, protams, zobārstnieki ir ieinteresēti, lai būtu šeit preču noiets un tā tālāk, bet tā nav pati pareizākā pieeja. Tas ir viens.

Otrs. Mēs, liekas, šo problēmu, ja jūs piekristu tādam pozitīvam balsojumam, varētu risināt vēl kvalitatīvāk. Tātad, piedāvājot vienkārši termiski apstrādāta piena lietošanu uzturā, šajā gadījumā bērniem, bet arī neapstrādāta piena. Un, lūk, ko raksta mums Pārtikas un veterinārais dienests, jo dažkārt bieži vien arī no Zemkopības ministrijas saka, ka tikai pasterizēts, termiski apstrādāts šis produkts ir lietojams, kam ir vismazākais risks. Bet šis dienests, veterinārais dienests raksta sekojošo: “Eiropas Savienības likumdošana paredz neapstrādāta piena un no šāda piena ražotu piena produktu realizācijas iespējas, nosakot stingrākas prasības pienam kā izejvielai un arī gatavajam produktam. Attiecībā uz neapstrādātu pienu un no šāda piena ražotu piena produktu ražošanu, realizāciju un kontroli Eiropas Savienības direktīva pieļauj dalībvalstīm papildus izstrādāt savas prasības, pamatojoties uz Eiropas Savienības noteiktajām minimālajām prasībām un piena iegūšanas higiēnas apstākļiem, piena kvalitātes rādītājiem konkrētas valsts mērogā.” Es domāju, ka šeit ir ejams ceļš Zemkopības ministrijas attiecīgajiem dienestiem, lai, konkrētā veidā paplašinot Veterinārmedicīnas likumā šo tehnoloģiju, līdz patērētājam, tajā skaitā arī līdz skolniekiem, nokļūtu pie stingras uzraudzības arī termiski neapstrādāts piens, kas ir bioloģiski vērtīgāks.

Un visbeidzot. Es gribu piebilst par tīri finansiālo pusi. Igaunijā, kur skolas piens ir jau ar pagājušā gada 1.janvāri, un lieto 1., 2. un 3. klases skolnieki, saņem, gadā izlietoja šim atbalstam 320 000 latu. Tas nozīmē, ka mūsu valstij tas prasītu pirmajā gadā aptuveni nepilnu miljonu latu, lai realizētu šo programmu.

Sēdes vadītājs. Laiks!

A.Kalniņš. Tātad rezumē. Vienkārši, ka, pieņemot šo lietu, mēs veicinātu skolēnu veselību un attīstību, tā būtu sociālā palīdzība arī nabadzīgajām ģimenēm. Un tā kā ierakstīts it kā komisijas slēdzienā šeit ir, ka pret kaut kādām slimībām, tas liekas mīksti teikts, bet lai nu arī tā tas paliek. Galvenais, lai būtu sperts pirmais solis, kā tas notiek daudzās pasaules valstīs, skolas piena programmām. Tajā skaitā arī Amerikā.

Sēdes vadītājs. Laiks!

A.Kalniņš. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es esmu spiests atkārtot tos vārdus, ko es nesen teicu. Un rīcība, kas patlaban ir redzama, pilnīgi tos apstiprina. Tātad, es gribētu uzsvērt, ka šoreiz, izstrādājot šo likumprojektu (Starpsauciens: “Lēmuma projektu!”), komisijas attieksme ir bijusi vairāk nekā jocīga. Es pat saku — vairāk nekā jocīga! Jā, varat izlabot stenogrammā — lēmuma projektu. Pilnīgi pareizi. Lūk, paskatieties, kā tad jūs, mīļie draugi, balsojāt par 8.priekšlikumu? Sākot ar komisiju. Sākot ar komisiju! Jūs gribat pieņemt likumprojektu, jūs gribat runāt par to. Bet tad, kad ir runa par finansējuma nodrošināšanu, tad nezin kāpēc ir bēdīga raudāšana un ir balsojums “pret”. Ne izslavētā komisija to ir atbalstījusi, ne arī plenārsēde to atbalstīja. Vienalga, no kurienes nāk šis priekšlikums — vai no pozīcijas vai no opozīcijas, tas bija saprātīgs. Jo tas paredzēja noteiktu piedāvājumu, finansējuma nodrošināšanu.

Tātad man ir jāsecina — visi tie, kas balsoja par 2.priekšlikumu, rīkojās liekulīgi. Rīkojās kā politikāņi! Tagad ir tas pats. Paskatieties, kas ir noticis ar 11.priekšlikumu. Šausmīgi gudrs risinājums. Nu es teikšu tā — nu ar to gudrību tā nu ir bijis, kā bijis. Ko tad jūs piedāvājāt 12.priekšlikumā? Jūs piedāvājāt ģeniālu, apmēram no Staļina laikiem aizņemtas domas — līdz 2003.gada 1.janvārim izvērtēt iespēju nodrošināt skolēnus. Un ja nu šīs iespējas nebūs? Tas nozīmē, ka skolēni nav jānodrošina. Būs pagājis laiks, būs izākstīšanās kārtējā, būs kārtējie bērnu mīlētāji uzstājušies un dažādi citi aizstāvji un mīlētāji. Kāpēc tad jūsu komisija nevarējāt vienkārši pieņemt deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu, kur ir skaidri pateikts — paredzēt finansējumu? Un nevis izvērtēt iespējas. Šī iespēju izvērtēšana ir daudzus gadus jau ilgusi. Tā ka nekā nevar darīt. Dzīve pierāda attiecīgās komisijas spējas izstrādāt kaut ko nopietnu. Jā, šodien mēs te tērējam diemžēl laiku, rotaļādamies ar visādiem skaistiem solījumiem un vārdiem, bet diemžēl mēs pieņemsim šeit pliekanu dokumentu, kas bija vajadzīgs viena otra vajadzību apmierināšanai. Un nevis nopietna vēlēšanās kādam palīdzēt.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Aija Barča.

A.Barča. Godātais Prezidija priekšsēdētāj! Prezidija locekļi un arīdzan kolēģi! Ņemot vērā, ka Dobeļa kungs savā runā atļāvās atgriezties pie 8.priekšlikuma, man komisijas vārdā nepieciešams sniegt paskaidrojumu. 8.priekšlikums, Dobeļa kungs, par kuru jūs nerunājāt, bet atgriezāties 11.priekšlikumā, runā par nodrošinātu finansējumu likumprojekta izstrādei, kur, kā no Labklājības ministrijas mums atbildīgas amatpersonas komisijas sēdē vēstīja, piecu pantu izstrādei paredzēts un pieprasīts 21 000 latu. Tā kā maķenīt, ļoti godātie “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pārstāvji, drusku tā kā par daudz! (No zāles deputāts J.Dobelis: “Tā nav!”)

Un tādēļ, lūk, komisija nolēma šo priekšlikumu neatbalstīt. Bet kas ir saistīts par 11. un 12. priekšlikumu... ja jau mēs lasām, kolēģi Dobeli, visu, tad izlasām līdz galam, jo tur stāv rakstīts par iespēju nodrošināt skolēnus ar bērnu slimību profilaksei nepieciešamajiem piena produktiem. Sociālo un darba lietu komisija ņēma vērā gan mediķu, gan arīdzan iedzīvotāju — bērnu vecāku un tā tālāk — ierosinājumu, ka ne jau visi bērniņi pie mums Latvijā vēlētos dzert pienu. Daudzi izvēlētos arī biezpienu, krējumu un tā tālāk, Dobeļa kungs. Tā ka esat tik laipns.

Un vēl vienlaikus komisijas vārdā man jums ir jāvēsta, ka Sociālo un darba lietu komisija, strādājot ar šo lēmuma projektu, vaicāja konsultāciju Saeimas Juridiskajam birojam. Un kādēļ šeit ir rakstīts — izvērtēt, nevis piešķirt, tas, Dobeļa kungs, jūsu zināšanai, ir saistīts ar to, lai mēs, rakstot lēmuma projektu, nepārkāptu Satversmi un ieklausītos Juridiskajā birojā un viņu rūgtajā pieredzē, aizstāvot Saeimas intereses Satversmes tiesas sēdēs.

Tā ka šeit nu gan nav nekāda nekārtība, un tas ir uzrakstīts atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai. Labprāt, Dobeļa kungs, bet diskutēsim varbūt tad divatā...

Es aicinu Saeimas priekšsēdētāju, ņemot vērā, ka komisija ir atbalstījusi deputātu Arni Kalniņu un iestrādājusi tālāk paplašinātā komisijas 12. priekšlikumā šo viņa domu, aicinu balsot par 12.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vispirms balsosim par 11.priekšlikumu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 11. — deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 1, atturas — 43. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Vai ir nepieciešams balsot par 12.priekšlikumu? Nav. Tālāk, lūdzu. Tiek atbalstīts.

A.Barča. 13.priekšlikums. Deputāte Aija Barča. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. 14.priekšlikums. Izstrādāts Sociālo un darba lietu komisijā. Atbildīgā komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Barča. 15.priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbildīgajā komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. 16.priekšlikums — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbildīgajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. (Starpsauciens: “Bet tas jau nav balsojams.”)

A.Barča. Ir balsojams...

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu.

A.Barča. 17.priekšlikums. Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums ir atbalstīts daļēji, iestrādājot 3.priekšlikumā, par kuru Saeima jau lēma pozitīvi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. 18. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts, iestrādāts 3.priekšlikumā, par kuru Saeima lēma pozitīvi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. Līdz ar to likumprojekts... lēmuma projekts otrajam lasījumam sagatavotais Sociālo un darba lietu komisijas sēdē ir izskatīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par iedzīvotāju ārstniecības nodrošinājumu valstī” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — nav, atturas — 14. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības piedalīšanos NATO vadītajos daudznacionālajos stabilizācijas spēkos bijušās Dienvidslāvijas teritorijā”.

Ministru kabineta vārdā neviens runāt nevēlas. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu!

Par — 61, pret — 1, atturas — 12. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Ir konstatēts, ka nav noticis balsojums par lēmuma projektu “Par deputāta Tadeuša Ketlera ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sastāvā”. Ir priekšlikums šo lēmuma projektu izskatīt tūlīt. Iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Tadeuša Ketlera ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sastāvā”. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — nav, atturas — 3. Lēmums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Jēkabs Sproģis.

J.Sproģis (TP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti!

Strādājam ar dokumentu nr.4795 — lēmumprojekta “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” trešā lasījuma redakciju.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatījusi un atbalstījusi sekojošus priekšlikums.

1.priekšlikumu iesniedzis deputāts Bojārs. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Diemžēl nezin kāpēc nav ievērots tas, ka dzeramais ūdens, dzērieni un košļājamā gumija — tik tiešām, tas ir jebkura... It sevišķi dzeramais ūdens — tas ir patiesībā jebkura produkta, kuru izgatavo vai kurš ir saņemts jebkurā veidā, sastāvā. Un arī visā speciālajā literatūrā dzeramais ūdens vienmēr ir uzskatīts, ka tas pieder pie pārtikas. Nezin kāpēc mēs to negribam darīt. Tas ir tāpēc, ka varbūt, kā sak, nevēlas, lai būtu mans priekšlikums, no vienas puses. No otras puses, tā ir tāda nepieļaujama kļūda, jo visā speciālajā literatūrā — vai tas ir Latvijā, vai tas ir Eiropas Savienības valstīs, vai citās valstīs — dzeramais ūdens vienmēr tiek uzskatīts. Kas attiecas par dzērieniem, tiem ir ļoti liela nozīme, un visi tie dzērieni, kas tiek izgatavoti vai ir saņemti kaut kādā citā veidā no mūsu zemes dzīlēm, minerālūdeņi, tie arī ir pārtikas produkti un tie ir jāuzskaita. Košļājamā gumija, par cik ir pārtikas apritē kā jauns tehnoloģiskais produkts, tas arī ir jāuzskaita. Un es arī jums varu atgādināt to, ka savā laikā pie pārtikas produktiem, kā ne jocīgi, tika pieskaitīti pīpmaņu lietojamie tabakas izstrādājumi visdažādākie — vai tie bija papirosi, cigaretes vai pīpējamā tabaka, vai vēl kādi.

Un tāpēc, cienījamie kolēģi, tomēr, lai būtu pilnīgi un lai pēc tam nesākas spekulācija ar ūdeni, tas ir jāatstāj tā, kā ir uzrakstīts šinī manā priekšlikumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

J.Sproģis. Cienījamais Bojāra kungs! Tā nav taisnība, ka komisija jūsu priekšlikumus nav atbalstījusi. Turpmākajos priekšlikumos ir redzams, ka arī komisija ir atbalstījusi jūsu priekšlikumus.

Lūdzu deputātu balsojumu par šo!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. — deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 7, atturas — 42. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

J.Sproģis. Kā nākamais priekšlikumu iesniedz deputāts Bojārs Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Jautājums ir par stingriem noteikumiem un kārtību, kas attiecas uz pārtikas piedevām. Pārtikas piedevas — tās ir visdažādākās aromatizētās, sintētiskās izstrādātās vielas, tie ir saldinātāji, un tie ir daudzi citi produkti, kuri diemžēl ienāk Latvijā visdažādākajā veidā, un tos neviens neuzskaita un neviens nereģistrē. Un pats galvenais, ka neviens nepārbauda, kādu kaitīgumu vai nekaitīgumu tie veic mūsu organismā. Tāpēc ir jābūt stingri noteiktai kārtībai, kādā lietojamas visas šīs pārtikas piedevas, jo tās nav viennozīmīgi nekaitīgas, neviens nezina ļoti daudzu to izcelsmi. Un neviens nezina, vai var tās lietot vai ne. Jūs paskatieties uz tiem visdažādākajiem saldajiem dzērieniem plastmasas pudelēs, kuras var nostāvēt saulē pat divus trīs mēnešus un ar tiem nekas nenotiek. Jūs varat iedomāties, kādi koagulanti un citi preparāti tiek lietoti, lai nenotiktu tur kaut kāds rūgšanas vai cits process. Tas ir viens.

Otrs. Kādā daudzumā tiek lietotas šīs pārtikas piedevas. Arī tas nav reglamentēts un noteikts mūsu dokumentos. Tāpēc tam ir ārkārtīgi liela nozīme. Un, lai neciestu mēs paši, mūsu bērni un Latvijas Republikas iedzīvotāji, tāpēc šī izmaiņa ir jāienes. Ja to negrib redzēt, tad tas nozīmē, ka mēs atbalstām to nelegālo ražošanu, kura Latvijā notiek. Vai tie ir gaļas produkti vai tie ir maizes produkti, vai citi produkti, kurus izplata pat skolās. Jūs varat iedomāties, ka skolēni izlieto konfektes un pēc tam viņu sejas ir notrieptas visdažādākajā krāsā, kura ir grūti atmazgājama. Tās nav augu veida krāsvielas. Tās ir ķīmiskās krāsvielas un kaitīgums ir ļoti liels. Tāpēc nav brīnums, ka skolēni cieš no tā, un parādās ļoti daudz saslimšanu ar kuņģi vai ar kādu zarnu kaiti. Tāpēc, cienījamie kolēģi, šis ir stingri noteiktā kārtībā, un daudzums, tas diemžēl ir jāieved šinī likumprojektā, jo tam ir ārkārtīgi liela nozīme.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 8, atturas — 46. Priekšlikums nav atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

J.Sproģis. 3. — deputāta Bojāra priekšlikumu — komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Sproģis. 4. priekšlikumu iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Sproģis. 5. priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Bojārs, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Sproģis. 6.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Bojārs, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Sproģis. 7.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Bojārs, komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Sproģis. 8.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Bojārs, komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 8.priekšlikumu. Leons Bojārs. Nevēlaties runāt par 8.priekšlikumu?

L.Bojārs (LSDSP) Cienījamie kolēģi! Pārtikas bagātinātāji. Tās ir arī vielas, kas tiek ievestas Latvijā. Tās te neražo. Diemžēl tie nav farmprodukti, tie nav arī pārtikas produkti. Kas tos kontrolē? Tie ir izgājuši absolūti no redzes kontroles, tos nekontrolē ne Veterinārais dienests, ne Labklājības ministrija tos kontrolē, un tātad mūsu uzturā un mūsu visdažādākajos konditorejas izstrādājumos tiek pievienoti produkti, kuru izcelsmi mēs nezinām, un mēs nezinām, kas notiek, kad tie nonāk cilvēka organismā. Diemžēl cilvēka organisms nav kaut kāds mehānisms. Tāpēc, cienījamie kolēģi, tas ir ļoti nopietns jautājums, un par šo es konsultējos ar sanitārārstiem, un es arī viņiem vaicāju, kā viņi skatās uz šo jautājumu. Viņi pateica, ka Labklājības ministrijā tas netiek izskatīts, tur bija kāda viena vai divas sanāksmes, un ar to viss beidzās. Tāpēc, cienījamie kolēģi, diemžēl šis labojums mums ir jāieliek šajā likumprojektā, jo citādi mums tā vai citādi varbūt 8.Saeimai pie tā nāksies atgriezties, diemžēl kaitējums iedzīvotāju veselībai būs nodarīts ļoti liels.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. — deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 13, atturas — 29. Priekšlikums nav guvis atbalstu. Tālāk!

J.Sproģis. 10.priekšlikums, ko iesniedza deputāts...

Sēdes vadītājs. 9.priekšlikums.

J.Sproģis. 9.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Bojārs, komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP) Cienījamie kolēģi! Jūs, protams, varat, nu tā, būt jautri un skatīties uz to. Diemžēl Ministru kabinetā Bērziņa kungs uzdeva jautājumu, kas ir jaunā pārtika. Kas uz to varēja ko atbildēt? Labklājības ministrija neatbildēja, vairāk nevienam nebija, kam atbildēt. Un mēs tagad pret šo jautājumu izturamies tā kā pret kādu spēli. Bet notiek visdažādāko sēklu introdukcija, tas ir, apstrādāšana, izmantojot rentgena starus un rentgena aparatūru, un tā ir pārvēršana, piedod produktiem pavisam citādas īpašības. Diemžēl arī tas organismam nav vienmēr vienaldzīgs, un Eiropas Savienībā un attīstītās pasaules valstīs pret jauno pārtiku izturas ļoti un ļoti piesardzīgi. Mēs te mierīgi smejamies un jokojam. Joku nekādu nav, jo to jauno pārtiku arī jūs saņemsiet, cienījamie kolēģi! Un jūsu bērni saņems, un saņems arī jūsu tuvākie radinieki. Tāpēc vismaz padomājiet par viņu veselību un pēc tam jokojiet. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 5, atturas — 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tālāk lūdzu!

J.Sproģis. 10.priekšlikumu iesniedza deputāts Gunārs Freimanis. Komisija atbalstījusi, nedaudz redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Sproģis. 11.priekšlikumu iesniedza deputāts Bojārs. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Sproģis. 12.priekšlikumu, ko iesniedzis Juridiskais birojs, komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Sproģis. 13.priekšlikumu iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Sprindžuks, komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Sproģis. 14.priekšlikumu arī iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Sprindžuks, komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Sproģis. 15.priekšlikumu iesniedzis deputāts Sprindžuks, komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Sproģis. 16.priekšlikumu iesnieguši deputāti Razminovičs, Sproģis, Salkazanovs, komisija daļēji atbalstījusi un ietvērusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas atbalstītā redakcijā

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Sproģis. 17.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Ir atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

J.Sproģis. 18.priekšlikumu iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Sproģis. 19.priekšlikumu iesniedzis Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Mauliņa kungs, komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 19.priekšlikumu. Gunārs Freimanis.

G.Freimanis (LSDSP). Tātad, kolēģi, kāda ir šī priekšlikuma būtība. Otrajā lasījumā mums kaut kā tīši vai netīši no likuma tika izņemts ārā jēdziens par uzņēmuma novērtēšanu. Bet tomēr, izdarot atzīšanu, tas uzņēmums tādi vai šādi ir jānovērtē. Un tagad ir izveidojusies situācija, ka Pārtikas un veterinārais dienests veiks it kā slēptu šo uzņēmumu novērtēšanu, bet to veiks cilvēki, kuri nav attiecīgi sertificēti. Un es negribu teikt neko sliktu par Pārtikas un veterināro dienestu, viņi ir centīgi un ļoti griboši strādāt, bet viņu varēšana šobrīd ir mazāka nekā viņu gribēšana. To mēs redzam kaut vai pēc tā, ka Ministru kabineta noteikumi par pārtikas uzņēmumu novērtēšanu un atzīšanu, un reģistrēšanu, kuri bija jāsagatavo uz 31.martu, nav sagatavoti vēl šobrīd, un nav arī atjaunota veco noteikumu darbība. Tā kā šajā gadā faktiski veterinārais dienests šos pienākumus nemaz nevarēja likumīgi veikt. Un tādēļ arī turpmāk mums pienācās pārcelt uz gadu šo pasākumu. Bet ir izveidotas institūcijas, kuras jau ir sertificētas, lai varētu novērtēt pārtikas uzņēmumus. Un šā priekšlikuma būtība ir tā, kamēr Pārtikas un veterinārais dienests savus darbiniekus apmāca un sertificē, tikmēr šis uzņēmums varētu darboties, un turpmākā gaitā būtu arī konkurence, kas, protams, ir ļoti veselīga. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij, godātie deputāti! Šajā likumprojektā mēs saskārāmies ar ļoti nopietnu problēmu, un saskārāmies arī ar daudzām institūcijām, kas šajā jomā strādā.

Un mēs nonācām pie secinājuma, ka ir pielaista kļūda iepriekšējā lasījumā, un zemkopības ministra parlamentārā sekretāra piedāvājums šo kļūdu labo. Un mēs piedāvājam arī šo priekšlikumu, lai arī parlaments, neskatoties uz to, ka Tautsaimniecības komisija neatbalstīja, tomēr plenārsēdē tiktu atbalstīts. Kur ir vēlreiz šī problēma?

Ir doma, ja tiek noņemta attiecīgajā tur pārtikas procesā ražošana, realizācija, novērtēšana, bet tikai atzīti divi jēdzieni kā atzīšana un uzraudzība, tas ir pietiekami, lai šo visu darbu darītu viens dienests. Kādreiz arī, gatavojot un strādājot šajā jomā, speciālistus gatavoja dažādi institūti. Tās ir ļoti nopietnas jomas. Un arī dažādas institūcijas bija atbildīgas par katru no šiem procesiem. Bet nekādā gadījumā nevar iznākt kā šoreiz, ka mums iznāk, ka viens dienests faktiski veiks gan uzņēmumu novērošanu, gan atzīšanu, gan arī uzraudzību.

Un pie iepriekšējās sistēmas, kas bija, bija speciālas firmas, kuras bija izgājušas sertificēšanas procesu, pierādīja Ekonomikas ministrijai, ka speciālisti ir gatavi novērtēt uzņēmumus, un Ekonomikas ministrijas dotā atļauja tālāk deva iespēju uzņēmumiem sākt ražošanu.

Šodien, ja mēs tiem speciālistiem pasakām paldies, jūs esat brīvi, bet visu dodam Pārtikas un veterinārajam dienestam un sakām, ka viņu prasmes tiek pārbaudītas, ka viņu izglītības līmenis tiek attiecīgajā jomā novērtēts un dodam iespēju to visu darīt, protams, tā, mūsuprāt, ir liela kļūda.

Faktiski mēs uzskatām, ka novērtēšana un atzīšana ir sinonīmi, vārdi — sinonīmi. Un to, ka mēs pasakām, ka novērtēšanas vairāk nav, bet ir tikai atzīšana, tas neko nenozīmē. Jebkurā gadījumā, ja Pārtikas un veterinārais dienests veic atzīšanu, tad nevar vienkārši balstīties tikai uz dokumentiem, tam ir, vienalga, jāsaskaņo ar visu to, kas balstās uz nepieciešamo noteikumu uzņēmuma atvēršanai.

Mēs piedāvājam šodien nesajaukt to sistēmu, kura eksistē, atbalstīt atbilstošo parlamentārā sekretāra piedāvājumu, un domāju, ka ar parlamenta balsojumu šī joma var tālāk strādāt. Un būs arī laiks Pārtikas un veterinārā dienesta visiem speciālistiem iziet to posmu, lai arī viņi varētu pasaulē būt atzīti un sertificēti, un pierādīt, ka arī viņu profesionālais līmenis atbilst un ir saskaņots ar izglītības līmeni. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (SDS). Augsti godātais Prezidij, cienījamie deputāti! Pusgadu atpakaļ mēs atvērām šo likumu, un atvērām ar vienu mērķi, jo iepriekšējā likuma redakcija, par ko šeit runāja, novērtēšana, atzīšana un reģistrācija, kas bija paredzēta visiem pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmumiem, tajā skaitā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, visiem veikaliem, vairākiem desmitiem tūkstošu uzņēmumu iziet šāda veida procedūru — tas bija kaut kas nenormāls. Tirgotāju un ražotāju asociācija vērsās pret uzņēmēju asociāciju, gaļinieki, pieninieki, zivjinieki vērsās pret, jo viena zivju vai gaļas pārstrādes vai piena pārstrādes uzņēmuma novērtēšanas procedūra maksā no 800 līdz 1200 latiem.

Eiropas Savienības direktīva neprasa šādu procedūru, kādu mēģināja ieviest likumā. Eiropas Savienības sertificētie uzņēmumi iziet novērtēšanu, atzīšanu, vienalga, kā to sauc, bet iegūst sertifikātu no Pārtikas veterinārā dienesta, jo Pārtikas un veterinārajam dienestam ir līgums ar Eiropas Savienības attiecīgo institūciju, lai iedotu sertifikātu eksportēt produkciju uz Eiropas Savienību.

Ja ir runa par to produkciju, kas ir jāeksportē uz Krieviju, uz Baltkrieviju, Ukrainu vai kādu citu valsti — Amerikas Savienotajām Valstīm, tad katra no šīm valstīm atrod Latvijā pilnvarotu institūciju, kas novērtē vai atzīst, vienalga, kā to nosauc, bet izdod dokumentus šim uzņēmumam eksportēt produkciju uz attiecīgo valsti. Amerikāņi brauc šeit paši un paši veic šo procedūru. NVS valstis pilnvaro bieži vien “Latsert”, “Baltsert” vai Pārtikas un veterināro dienestu veikt šo procedūru. Šāda novērtēšanas procedūra pilnīgi kategoriski nav nepieciešama nevienam veikalam, kā bija ielikts iepriekšējā likuma redakcijā. Un tāpēc arī principā šis likums tika atvērts. Tagad trešajā lasījumā atgriezties un izkropļot visa likuma ideju, tāpēc to atvēra un groza, lai vienkāršotu uzņēmējiem viņu uzņēmējdarbību Latvijā, izslēgtu no šīm nevajadzīgām procedūrām veselu rindu uzņēmējdarbības formu, kur nenotiek nekas cits kā saņemto pārtikas produktu tirdzniecība ar sertifikātu, kas ir iznācis no attiecīgā pārstrādes uzņēmuma, kas saražojis šo pārtikas preci. Ne tur to fasē, ne tur to apstrādā, tur nekāda papildu procedūra nav vajadzīga. Nevajag apgrūtināt ar valsts reketu mūsu valsts uzņēmējus! Tāpēc šie grozījumi tika veikti. Un šobrīd es kategoriski iebilstu pret šo te 19.priekšlikuma akceptēšanu, jo visas tās procedūras, kas saistītas ar līdzšinējo “Latsert” un “Baltsert”, un visādu citādu Pušmucānu un citādi veidotu institūciju darbību, ir saistītas tikai ar vienu — ja viņiem ir pilnvarojums no kādas citas valsts, uz kuru eksportē šo produkciju, arī šodien turpinās šo uzņēmumu piesaistīšana tiem uzņēmumiem, kas eksportē produkciju uz Sanktpēterburgu, kas eksportē produkciju uz Maskavu vai uz kādu citu NVS valsti. Bet, ja ir jāeksportē uz Eiropas Savienību, tad tajā gadījumā atzīšana un viss pārējais ir saistīts tikai ar vienu — Pārtikas un veterināro dienestu. Ja eksports ir uz Amerikas Savienotajām Valstīm, tad viņu pašu eksperti brauc un novērtē šo uzņēmumu. Un nevajag šeit apgrūtināt mūsu uzņēmējiem darbību Latvijā!

Sēdes vadītājs. Māris Sprindžuks.

M.Sprindžuks (TP). Es arī esmu par to, ka nedrīkst atbalstīt 19. — Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu, jo tas tomēr maina to koncepciju, par kuru bija panākta vienošanās gan Zemkopības ministrijā, gan arī Saeimas Tautsaimniecības komisijā. Un tātad līdzšinējā pozīcija tomēr ir, ka tātad šo te atzīšanu veic vienotā sistēmā Pārtikas un veterinārajā dienestā. un mēs, gan lai nodrošinātu labāku kontroli, gan arī lai to valsts veiktu finansētā sistēmā, un gadījumā nesadārdzinātu, ja to veic privātās institūcijas, mēs saglabājam šādu pieeju. Un nebūtu pareizi mums ik pēc kaut kāda laika lēkāt uz vienu vai uz otru modeli. Un faktiski šī te vienotā dienesta izveidošanas mērķis bija visu uzraudzību, tai skaitā arī reģistrāciju, atzīšanu, novērtēšanu, visus procesus veikt vienotas sistēmas ietvaros, lai nebūtu iespējams, nu, teiksim, kaut kādā veidā neievērot šīs normas vai dažādi interpretēt, un šis ir ļoti svarīgs likums, un šī ir ļoti svarīga norma. Un vajadzētu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Gunārs Freimanis — otro reizi.

G.Freimanis (LSDSP). Sprindžuka kungs, es brīnos, mums laikam ir dažādi likumprojekti. Šeit nekur nav rakstīts, ka Pārtikas un veterinārais dienests nevarētu būt tas, kurš veiks šo novērtēšanu. Šeit ir teikts, ka tai jābūt organizācijai, kura ir akreditēta un kuru ir atzinis Ministru kabinets. Tas var būt gan Pārtikas un veterinārais dienests, gan Pušmucānes un visas pārējās kompānijas.

Otrkārt, es pilnīgi saprotu Salkazonova kungu, viņš ir ļoti tālu no pārtikas, bet nu kādreiz ir ēdis, un varbūt ir gadījušies zivju konservi, kuri vienkārši nav lietojami Latvijā iekšpusē. Par Krieviju mēs zināsim, viņi par sevi pagādās, bet par Latvijas iedzīvotājiem — kurš pagādās? Un nevajag šeit saukt, ka primārais ir ražotājs, kuram vajag ērtības un peļņu, un patērētājs un viņa veselība — tā ir pēdējā vietā. Šis viss ir domāts uz to, lai arī Latvijā pārtika būtu kvalitatīva un lietojama. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis — otro reizi.

V.Lauskis (LSDSP). Šajā sakarā es gribētu pateikt arī vismaz divas lietas. Pirmā lieta. Jocīga padarīšana. Krievija, zinot, ka no kāda Latvijas uzņēmuma nāk produkcija uz turieni, pieprasa novērtēt Latvijas uzņēmumu un grib redzēt apstākļus, kādos produkcija tiek ražota. Amerika rīkojas līdzīgi. Ja kāda produkcija nāk no Latvijas uzņēmuma, Amerika pieprasa uzrādīt apstākļus un redzēt, kādos apstākļos tiek šī produkcija ražota. Latvija saka: “Latvijas iedzīvotājiem nav būtiski, kādos apstākļos tiek ražots un līdz ar to novērtēšana nav vajadzīga.”

Kas attiecas uz otru. Mani patiešām absolūti neinteresē, kurš novērtē, vai tā ir uzņēmējstruktūra, kura ir saņēmusi sertifikātu, vai jebkura cita institūcija, valsts institūcija, kura arī ir sertificēta un kura ir speciāli sagatavota šim darbam. Vienīgi drusku nepatīkamāk ir, ka nav šīs novērtēšanas, gan arī pārējais viss šis process Latvijas teritorijā tiek atstāts vienas valsts institūcijas rokās. Tā ir pretruna!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs — otro reizi. (Starpsauciens: “Pēter, mēs esam tavā pusē!”)

P.Salkazanovs (SDS). Cienījamie kolēģi! Nenoliedzami līdz šim svarīgākais, kas ir valstij bijis un valsts institūciju uzdevums svarīgākais ir nodrošināt kvalitatīvu pārtiku. Un neviens cits līdz šim nav atbildējis, neviena privāta struktūra nav atbildējusi valsts vietā par to, kādu pārtiku mēs lietojam. Vai tas ir skandāls ar salmenolozi, vai tas ir skandāls ar Tukuma pienu vai kādu citu produkcijas veidu, kas nekvalitatīvs ienāk tirgū, vienmēr par šo lietu ir atbildējusi valsts. Un arī Eiropā par šīm lietām atbild valsts. Attiecīgā valsts.

Kas attiecas par novērtēšanu. Nevajag jaukt divus dažādus jēdzienus. Novērtēšanas procedūru veic institūcijas, kur, ja notiek, šīs produkcijas eksports ārpus Latvijas, ir attiecīgi starpvaldību līgumi, vai nu valdība, kas saņem produkciju, uzticas Pārtikas un veterinārajam dienestam, vai paši novērtē šo uzņēmumu, vai — kā dažos gadījumos — slēdz līgumu ar neatkarīgajiem vērtētājiem, kas šo vērtējumu izdara. Atzīšanas procedūra notiek jebkuram uzņēmumam, tā neatšķiras nekādi.

Un līdz šim, ja Freimaņa kungs nezina, Pārtikas un veterinārais dienests ir vērtējis visus pārtikas uzņēmumus, izņemot tos uzņēmumus, kas pienāca vēl klāt pēc reformas, kad no Labklājības ministrijas vēl vesela rinda citu uzņēmumu klāt. Zivju uzņēmumi, gaļas uzņēmumi, piena uzņēmumi līdz šim tika vērtēti no Pārtikas un veterinārā dienesta. Speciālisti tur ir. Ja tādu trūkst par spirtu vai kādām citām pārtikas nozarēm, tos pieņems klāt. Bet katrā gadījumā pats svarīgākais nevis privātpersonai, bet valsti nodrošināt kontroli, pārtiku kvalitatīvupārtikas iedzīvotājiem, un atbildība šeit nekādā gadījumā nav trešajai personai, bet valstij.

Sēdes vadītājs. Māris Sprindžuks — otro reizi.

M.Sprindžuks (TP). Es gribu runāt tiešu valodu. Ja godīgi, te ir runa par naudu. Par to, kurš iekasēs naudu par šo uzņēmumu novērtēšanu. Un pats dīvainākais ir tas, ka Sociāldemokrātu strādnieku partija šoreiz ir labējāka nekā labējās partijas un piedāvā ļoti labēju modeli — atdot šo funkciju privātajam sektoram, kamēr mēs iestājamies par valsts vienotu uzraudzību. Nu, kā to saprast, vai tas ir ideoloģiski zīmēts, vai arī kāds vienkārši ir sakārtojis, jo tur tiešām spīd nauda. Lūdzu neatbalstīt!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Tikko bija pateikts, ka sociāldemokrāti atbalsta visdažādāko valsts iestāžu nodošanu privātās rokās. Diemžēl jūs kā valdību sastādošā partija, to darāt visu laiku. Un tik tiešām, nododat kontroli pār ļoti nopietniem objektiem un ļoti nopietniem procesiem privātpersonu rokās. Vai tā ir farmācija, vai tā ir veselības aprūpe, vai tā ir kontrole pār pārtikas produktiem. Un to jūs esat izdarījuši, un tā naudakāre, ar kuru tās jūsu firmas strādā, tas ir fantastiski. Jūs paskatieties, kā notiek sertificēšana augstākajās mācību iestādēs programmā. Kā no skolām plēš to naudu. Un tagad jūs sākat runāt, ka to dara sociāldemokrāti. Nevajag melot! Un nevajag cilvēkus ievest tādā nezināšanā par to, ko jūs darāt.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā — deputāts Jēkabs Sproģis.

J.Sproģis. Lūdzu deputātus balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 13, atturas — 37. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

J.Sproģis. 20.priekšlikums, ko iesniedzis Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs, komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Sproģis. 21.priekšlikums, ko iesniedza deputāts Gunārs Freimanis, komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Gunārs Freimanis.

G.Freimanis (LSDSP). Tātad šī priekšlikuma būtība ir līdzsvarot attiecības, kā ārzemnieki attiecas pret mums, ja mūsu pārtikas rūpniecības uzņēmumi ir kļūdījušies, un kā mēs attiecamies pret to, ja tiek ievesta pārtikai nederīga pārtika no ārzemēm. Līdz šim pastāv tāda situācija, ka mūsu Sprindžuka kunga dikti aizstāvētajam dienestam ir dotas tiesības sodīt vai nesodīt. Viņš var neko nedarīt un var atņemt sertifikātu. Bet nav noteikts minimālais sods, kaut ārzemēs mums faktiski to lieto vienmēr, minimālais sods ir novērst trūkumus, un sešus mēnešus neparādies! Šajā priekšlikumā es šoreiz esmu piedāvājis divus variantus, un priekšlikums balsot to pa daļām. Tātad minimālais sods ir par sešiem mēnešiem, tātad attieksme tāda pati kā ārzemnieki attiecas pret mums. Nu, bet ja mums ir ļoti lielas bailes no ārzemniekiem, tad otrs variants ir, ka vismaz uz diviem mēnešiem. Tātad maksimālais sods, ja ieved apritei nederīgu pārtiku, būtu licences atņemšana, sertifikāta atņemšana, bet minimālajā variantā — seši mēneši. Tātad lūdzu izšķirties, par ko mēs esam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Māris Sprindžuks.

M.Sprindžuks (TP). Cienījamie deputāti! Freimaņa kunga doma nav slikta, un tai nevajadzētu pretoties, bet es gribēju vienkārši pateikt, ka nevar atbalstīt šo priekšlikumu tā iemesla dēļ, ka jau šobrīd Pārtikas un veterinārā dienesta rīcība var būt stingrāka. Tātad, ja gadījumā uzņēmējs importē pārtiku, kas neatbilst nekaitīguma prasībām, vispār šo darījumu neatļauj un arī šim uzņēmumam var atņemt šo importa licenci. Tā ka rīcība var būt pat stingrāka nekā darbības aizliegšana uz diviem vai sešiem mēnešiem.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamais Sprindžuka kungs! Jūs runājat pilnīgu nepatiesību! Kā var Latvijā ievest tūkstošiem tonnu gaļas! Kas to pārzina? Kādā veidā tā nokļūst te? Kas to kontrolē? Un kur tā pēc tam nozūd? Vajag par to jums runāt, nevis te stāstīt kaut kādus brīnumus.

Kā Latvijā ieved tūkstoš tonnas gaļas? Tam ir vajadzīgi divi kuģi . Paskatieties, cik tas ir automašīnu! Bet cik tādas gaļas ir ievests pa desmit gadiem? Jūs par to klusējat, un tā kontrabanda un visa ēnu ekonomika iet caur Zemkopības ministriju. Jūs paskatieties... jūs pat savos dokumentos norādāt, ka nezināmas izcelsmes piens, nezināmas izcelsmes olas, nezināmas izcelsmes cukurs... (Starpsauciens: “Kas par olām?”) Kāpēc jūs nerunājat par spirtu ievesto iekšā, kur nodzirda Latviju, un Freimaņa kunga priekšlikums ir absolūti pareizs, un tas bija jāatbalsta. Bet, par cik ēnu ekonomikai jūs negribat pieskarties, tāpēc jūs to neatbalstāt. Un šis Freimaņa kunga priekšlikums ir jāatbalsta, lai mēs tiekam no tās sērgas vaļā un no tiem draņķiem, ar ko mēģina barot mūsu cilvēkus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Gunārs Freimanis — otro reizi.

G.Freimanis (LSDSP). Es gribu teikt Sprindžuka kungam. Nu nezin kāpēc jūs neizlasāt precīzi priekšlikumu. It kā tagad būtu ierobežots maksimālais sods. Nu maksimālais sods nav ierobežots. Ir ierobežota iespēja nesodīt, šajā gadījumā tā tiek ierobežota.

Un tie, kas runā un visu laiku aģitējas, ka aicināt tos Korupcijas apkarošanas likuma tēvus un mātes, un krustmātes, visus, kas pie tā ir... Šī ir korupcijas norma. Ja Pārtikas un veterinārajam dienestam ir iespējas nenoņemt un nesodīt neko, tad tā ir iespēja saņemt kārtīgu korupciju par šo gadījumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vispirms mums jālemj par to, vai balsosim pa daļām 21. — deputāta Freimaņa priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu balsot 21.priekšlikumu pa daļām. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 10, atturas — 43. Priekšlikums noraidīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. — deputāta Freimaņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 8, atturas — 44. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

J.Sproģis. Nākamo priekšlikumu, ko iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Sprindžuks, komisija ir atbalstījusi daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Sproģis. Un šī komisija uzlabojusi esošā priekšlikuma redakciju un sakārtojusi 23. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Sproģis. 24. priekšlikumu, ko iesniedz deputāts Bojārs, komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Sproģis. 25. priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Freimaņa kungs, komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Sproģis. 26.priekšlikumu, ko iesniedzis ministrijas parlamentārais sekretārs Sprindžuks, komisija ir daļēji atbalstījusi un ietvērusi 28. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 26., 27. un 28. priekšlikumu.

J.Sproģis. 29.priekšlikumu, ko iesniedzis parlamentārais sekretārs Sprindžuks, komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Sproģis. 30.priekšlikumu, ko iesniedzis parlamentārais sekretārs Sprindžuka kungs, komisija daļēji atbalstījusi un ietvērusi 31. — atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Sproģis. 32.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Bojārs, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

J.Sproģis. 33.priekšlikumu, ko iesniedzis parlamentārais sekretārs Sprindžuka kungs, komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Par šo priekšlikumu. Te ir izslēgt 9. panta 2.daļu. Par ko tad runā otrā daļā esošā redakcijā: “Ražotājiem ir jāgādā, lai tiktu ievērota laba ražošanas prakse. Laba ražošanas prakse, dokumentēts pasākumu komplekss, kurš nodrošina ražošanas atbilstību ražotāja noteiktam kvalitātes prasībām.”

Sprindžuka kungs ierosina šo izslēgt. Tātad mēs... mums var ražot visu, kā mēs vēlamies, kā vēlas ražotājs, un viņam nav nekas jādokumentē. Diemžēl tā nav laba ražošanas prakse. Tā ir slikta ražošanas prakse, un ar to ražo brāķi! Un, ja mēs paskatāmies uz citu valstu ražotājiem, viņiem ir absolūti vienmēr ievesta viņu dokumentos un kontroles dokumentos noteikti šī prasība — laba ražošanas prakse un dokumentēts tehnoloģiskais process. Mēs tagad to izslēdzam. Uz kāda pamata? Tas ir atbalstīt mūsu nolaidīgos ražotājus, tas ir viens. Un, otrkārt, tas nozīmē to, ka mēs degradējam mūsu ražošanu. To nevar pieļaut. Un tāpēc šis priekšlikums nav absolūti pieņemams, tas ir jāatstāj esošajā redakcijā, jo tad tas atbildīs tām prasībām, kuras mums izvirza Eiropas Savienība un kas izvirza arī prasību par kvalitatīvu produkcijas ražošanu, kas attiecas uz pārtikas produktiem. Diemžēl šajā dokumentā ir iestrādātas ļoti lielas kļūdas, par kurām pienāksies nākamai Saeimai runāt, un šo likumu pienāksies pārstrādāt, jo to pieprasīs jau ne mūsu iedzīvotāji, jo mēs jau iedzīvotāju prasības neņemam vērā. Mēs ņemam vērā tās prasības, kuras pieprasa viena vai otra firma vai vēl kam mēģina izdabāt. Tas ir pirmais.

Otrais. Mēs nevēlamies ieklausīties speciālistu domās. Diemžēl arī šis likumprojekts netika testēts ar speciālistiem sanitārajā higiēnā, tas ir viens, un netika pārrunāts arī ar speciālistiem, kas atbild par pārtikas ražošanu Latvijā un kas ir ar to saistīti. Tad arī ir izdomāts... mūsu Zemkopības ministrija, kura ne vienmēr ir sagatavojusi attiecīgus dokumentus, bet toties viņi ir ražojuši brāķi vairāk nekā vajag.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, es aicinu balsot pret šo priekšlikumu, jo tas neatbilst šī likuma prasībām, un atstāt esošajā redakcijā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Māris Sprinžuks.

M.Sprindžuks (TP). Dārgais Leon! Nu, vajag jau lasīt visu likumu, nevis to vienu pantu. 30.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Sprindžuks, saka, ka “pārtikas uzņēmumam ir jāgādā, lai tiktu ievērota laba higiēnas prakse un laba ražošanas prakse, dokumentēts pasākumu komplekss, kurš nodrošina higiēnas un ražošanas atbilstību ražotāju noteiktajām kvalitātes prasībām”. Vai ar to tev nepietiek? Vēl vairāk! Mēs esam iestrādājuši normu, ka atbildīgajos posteņos ar pārtiku saistītajos uzņēmumos ir jāstrādā cilvēkiem ar izglītību. Tas ir daudz stingrāk nekā mētāties ar šādiem vārdiem. Noraidīts.... Atbalstīts priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Kas bija strādājis pie šī likuma iepriekš, ja viņi bija ierakstījuši absolūti konkrēti, kā to pieprasa tehnoloģija. Dokumentēts pasākumu komplekss, tas nav tikai tas, ka paņemt un nosvērt vai veikt kaut kādu analīzi. Tas ir — kādā veidā notiek tehnoloģiskais process tajā vai citā produkcijas ražošanā. Process... ir obligāti jābūt tam aprakstītam. Un tā ir ne tikai mūsu prasība, bet tā ir Eiropas Savienības prasība. To, ko jūs esat ierakstījuši, tas ir pavirši, un tas neatbilst tām prasībām, kurām ir jābūt. Tāpēc tur bija labi ierakstīts — dokumentēts pasākumu komplekss, kurš nodrošina ražošanas atbilstību ražotāja noteiktām kvalitatīvām prasībām, jo ne tikai ražotāja kvalitatīvās prasības, bet arī tās prasības, kuras izvirza tā vai cita valsts institūcija, vai izvirza higiēnas vai citas prasības. Tā ka šis otrais ierakstītais apakšpunkts bija ļoti labs. Es nezinu, kāpēc to vajag izslēgt. Izslēgt vajag tāpēc, lai būtu sliktāka kontrole, un tad būtu tā kā Tukumā, kad bija slikts piens, un tur bija slimnieki, un tad pārvērta to pavisam citādā veidā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. — Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Māra Sprindžuka priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 2, atturas — 9. Priekšlikums atbalstīts.

J.Sproģis. 34. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Bojāra kungs, komisija nav atbalstījusi. 35...

Sēdes vadītājs. Debates par 34.priekšlikumu turpināsim nākamceturtdien.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Saeimas sekretāres biedram Aleksandram Bartaševičam lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Modris Lujāns, Boriss Cilevičs, Imants Burvis, Aija Barča, Jānis Leja, Andrejs Panteļējevs, Pēteris Apinis, Tadeušs Ketlers, Edvīns Inkēns, Helēna Demakova, Rihards Pīks un Romāns Mežeckis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta.

Pēc 2002.gada 5.septembra sēdes

— “Grozījums likumā “Par 1971. gada 2. februāra Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi””. (Reģ.nr.1331) (Dok.nr.4770; nr.4770A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām””. (Reģ.nr.1332) (Dok.nr.4771; nr.4771A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā).

— “Grozījums likumā “Par atbilstības novērtēšanu””. (Reģ.nr.1334) (Dok.nr.4790; nr.4790A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā).

— “Komercdarbības atbalsta kontroles likums”. (Reģ.nr.1335) (Dok.nr.4791; nr.4791A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā) un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

— “Grozījums Koncesiju likumā”. (Reģ.nr.1336) (Dok.nr.4792; nr.4792A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā).

— “Grozījums Reģionālās attīstības likumā”. (Reģ.nr.1337) (Dok.nr.4793; nr.4793A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi likumā “Par budžetu un finansu vadību””. (Reģ.nr.1338) (Dok.nr.4799; nr.4799A) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā) un Juridiskajai komisijai.

— “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””. (Reģ.nr.1339) (Dok.nr.4802; nr.4802A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā) un Ārlietu komisijai.

— “Par Papildprotokolu Eiropas līgumam par juridiskās palīdzības pieprasījumu nosūtīšanu”. (Reģ.nr.1340) (Dok.nr.4803; nr.4803A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Juridiskajai komisijai.

— “Par 1988. gada 10. marta Konvenciju par prettiesisku darbību pret kuģošanas drošību apkarošanu un tās 1988.gada 10.marta Protokolu par prettiesisku darbību pret nostiprinātu platformu drošību kontinentālajā šelfā apkarošanu”. (Reģ.nr.1341) (Dok.nr.4804; nr.4804A; nr.4804B) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par cīņu pret pārtuksnešošanos/zemes degradāciju valstīs, kurās novērojami ievērojami sausuma periodi un/vai pārtuksnešošanās, jo īpaši Āfrikā”. (Reģ.nr.1342) (Dok.nr.4805; nr.4805A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— “Par Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgumu par sadarbību ārkārtēju situāciju novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomā”. (Reģ.nr.1343) (Dok.nr.4808; nr.4808A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

— “Par Papildprotokolu, kas paredz kārtību tirdzniecībai ar noteiktām zivīm un zvejas produktiem, Eiropas līgumam par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses”. (Reģ.nr.1344) (Dok.nr.4809; nr.4809A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— “Grozījums Krimināllikumā”. (Reģ.nr.1345) (Dok.nr.4811; nr.4811A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā), Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

— “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ.nr.1346) (Dok.nr.4812; nr.4812A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā) un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

— “Par Latvijas Republikas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līguma Apvienotās komitejas lēmumu Nr.1/2001 “Grozījumi B protokolā””. (Reģ.nr.1347) (Dok.nr.4813; nr.4813A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— “Grozījums likumā “Par policiju””. (Reģ.nr.1349) (Dok.nr.4816; nr.4816A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā).

— “Grozījums Prokuratūras likumā” (Reģ.nr.1350) (Dok.nr.4817; nr.4817A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā) un Juridiskajai komisijai.

— “Grozījums Robežsardzes likumā”. (Reģ.nr.1351) (Dok.nr.4818; nr.4818A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanas līgumu””. (Reģ.nr.1352) (Dok.nr.4820; nr.4820A) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās””. (Reģ.nr.1353) (Dok.nr.4821; nr.4821A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ.nr.1356) (Dok.nr.4826; nr.4826A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā) un Juridiskajai komisijai.

— “Grozījums Valsts civildienesta likumā”. (Reģ.nr.1357) (Dok.nr.4827; nr.4827A) Nodeva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai (atbildīgā) un Juridiskajai komisijai.

— “Grozījums likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību””. (Reģ. nr. 1358) (Dok. nr. 4832; nr. 4832A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi likumā “Par ieguldījumu sabiedrībām””. (Reģ. nr. 1359) (Dok. nr. 4834; nr. 4834A) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— “Grozījumi Hipotekāro ķīlu zīmju likumā”. (Reģ. nr. 1360) (Dok. nr. 4835; nr. 4835A) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. (Reģ. nr. 1362) (Dok. nr. 4837; nr. 4837A) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— “Grozījumi likumā “Par dzīvokļa īpašumu””. (Reģ. nr. 1364) (Dok. nr. 4839; nr. 4839A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā) un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

— “Par 1992. gada 24. marta Atvērto debesu līgumu”. (Reģ. nr. 1365) (Dok. nr. 4841; nr. 4841A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— “Par Dalībvalstu nolīgumu par tiesvedības nodošanu krimināllietās”. (Reģ. nr. 1366) (Dok. nr. 4844; nr. 4844A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Juridiskajai komisijai.

— “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”. (Reģ. nr. 1367) (Dok. nr. 4845; nr. 4845A) Nodeva Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai (atbildīgā) un Juridiskajai komisijai.

— “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ. nr. 1368) (Dok. nr. 4846; nr. 4846A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā) un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

— “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. (Reģ. nr. 1371) (Dok. nr. 4853) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Reģ. nr. 1372) (Dok. nr. 4854) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā).

 

— “Par iedzīvotāju ārstniecības nodrošinājumu valstī”. (Dok. nr. 4842) Balsojums: 71 par, 0 pret, 14 atturas.

 

— “Par piekrišanu Saeimas deputāta Edvīna Inkēna saukšanai pie administratīvās atbildības” (Dok. nr. 4852) Balsojums: 74 par, 1 pret, 3 atturas.

— “Par deputāta Andra Šķēles atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas sastāva”. (Dok. nr. 4856) Balsojums: 37 par, 14 pret, 13 atturas.

— “Par deputāta Andra Šķēles ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijas sastāvā”. (Dok. nr. 4857) Balsojums: 52 par, 10 pret, 16 atturas.

— “Par deputāta Tadeuša Ketlera atsaukšanu no Aizsardzības un iekšlietu komisijas sastāva”. (Dok. nr. 4828) Balsojums: 66 par, 2 pret, 5 atturas.

— “Par deputāta Tadeuša Ketlera ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sastāvā”. (Dok. nr. 4829) Balsojums: 72 par, 0 pret, 3 atturas.

— “Par deputāta Ivara Godmaņa atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sastāva”. (Dok. nr. 4830) Balsojums: 60 par, 11 pret, 4 atturas.

— “Par deputāta Ivara Godmaņa ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijas sastāvā”. (Dok. nr. 4831) Balsojums: 60 par, 2 pret, 12 atturas.

— “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības piedalīšanos NATO vadītajos daudznacionālajos stabilizācijas spēkos bijušās Dienvidslāvijas teritorijā”. (Dok. nr. 4843) Balsojums: 61 par, 1 pret, 12 atturas.

— “Par A.Liepiņa atbrīvošanu no Rēzeknes tiesas tiesneša amata”. (Dok. nr. 4859) Balsojums: 72 par, 0 pret, 1 atturas.

 

— deputātu pieprasījumu zemkopības ministram A.Slakterim par likuma “Lauksaimniecības likums” izpildi. (Dok. nr. 4858)

 

— “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. (Reģ. nr. 1333) (Dok. nr. 4783; nr. 4783A) Balsojums: 26 par, 18 pret, 30 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””. (Reģ. nr. 1348) (Dok. nr. 4814; nr. 4814A) Balsojums: 33 par, 1 pret, 49 atturas.

— “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. (Reģ. nr. 1354) (Dok. nr. 4822; nr. 4822A) Balsojums: 26 par, 5 pret, 51 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. (Reģ. nr. 1355) (Dok. nr. 4824; nr. 4824A) Balsojums: 32 par, 6 pret, 47 pret.

— “Grozījums likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. (Reģ. nr. 1361) (Dok. nr. 4836; nr. 4836A) Balsojums: 36 par, 0 pret, 47 atturas.

— “Grozījums likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. (Reģ. nr. 1363) (Dok. nr. 4838; nr. 4838A) Balsojums: 35 par, 3 pret, 49 atturas.

Saeimas preses dienests