• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ārlietu ministrs: - tiekoties ar Francijas parlamenta deputātu - tiekoties ar Krievijas vēstnieku - starptautiskajā drošības konferencē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.05.2000., Nr. 180/181 https://www.vestnesis.lv/ta/id/6623

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Finansu ministrs: - tiekoties ar Pašvaldību savienības priekšsēdētāju - par galvojumu Ventspils brīvostas pārvaldei - par pensiju sistēmas sakārtošanu - par SVF papildu memorandu

Vēl šajā numurā

19.05.2000., Nr. 180/181

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Ārlietu ministrs:

— tiekoties ar Francijas parlamenta deputātu

Trešdien, 17. maijā, Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar Francijas parlamenta deputātu Žaku Miāru.

Tā kā Ž.Miārs ir Francijas Nacionālās asamblejas Eiropas Savienības lietu delegācijas loceklis, kuram uzdots sekot Latvijas iestāšanās ES procesa evolūcijai, sarunā galvenokārt tika skarti ar Eiropas Savienības paplašināšanās procesu saistītie jautājumi. Francijas pārstāvis pozitīvi novērtēja to atbalstu Latvijas integrācijai ES, ko pauž visi Saeimā ievēlētie politiskie spēki, kā arī Latvijas uzsāktās iestāšanās sarunas.

I.Bērziņš atzīmēja Francijas lielo lomu ES paplašināšanās procesa tālākā nodrošināšanā, īpaši ņemot vērā gaidāmo prezidentūru ES. Tika apspriesta iestāšanās sarunu ES procesa tālākā norise, kā arī Latvijas sasniegtais progress.

Sarunā tika skarti reģionālās sadarbības jautājumi, Eiropas Savienības un Krievijas sadarbības jautājumi un tās attīstības perspektīvas.

— tiekoties ar Krievijas vēstnieku

Trešdien, 17. maijā, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar Krievijas Federācijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Aleksandru Udaļcovu.

Krievijas Federācijas vēstnieks nodeva Latvijas ārlietu ministram Krievijas Federācijas ārlietu ministra Igora Ivanova apsveikuma vēstuli sakarā ar ārlietu ministra amata uzticēšanu jaunapstiprinātajā Latvijas valdībā. Vēstulē izteikta cerība, ka "attiecības starp Krievijas Federāciju un Latvijas Republiku attīstīsies labu kaimiņattiecību un sapratnes garā". Latvijas ārlietu ministrs atkārtoti apliecināja Latvijas vēlmi veidot konstruktīvu dialogu starp Latviju un Krieviju visos tās interesējošos jautājumos. Vēl tika runāts par gaidāmo Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankas pilnvarnieku sanāksmi Rīgā, uz kuru ieradīsies liela delegācija no Krievijas, kā arī jūnija sākumā plānoto organizācijas "Baltijas forums" rīkoto konferenci.

— starptautiskajā drošības konferencē

Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš 18. un 19. maijā piedalīsies starptautiskajā konferencē "NATO loma Eiropas mainīgajā drošības vidē". Šajā konferencē Viļņā galvenais apspriežamais jautājums ir NATO paplašināšanās. Konferencē piedalās NATO ģenerālsekretārs lords Džordžs Robertsons, kā arī NATO kandidātvalstu ārlietu ministri. Pasākumu rīko Lietuvas Ārlietu ministrija sadarbībā ar ASV NATO komiteju, kura ir viena no vadošajām un ietekmīgākajām nevalstiskajām organizācijām ASV, kas atbalsta NATO paplašināšanos.

Latvijas ārlietu ministrs I. Bērziņš konferencē teiks runu un uzsvērs, ka, lai tiktu pabeigta brīvās Eiropas apvienošana, NATO ir jāpaplašina, tajā jāiekļauj visas Eiropas valstis, kam ir kopīgas vērtības un kas ir izteikušas vēlmi iekļauties NATO. Savā runā I. Bērziņš aicinās visas kandidātvalstis un NATO dalībvalstis uz visciešāko sadarbību, lai nodrošinātu visu kandidātu gatavību dalībai NATO jau nākamajā paplašināšanās kārtā. Latvija uzskata, ka nākamajā paplašināšanās kārtā ir jāuzņem visas kandidātvalstis, kas ar saviem Rīcības plāniem ir pierādījušas, ka ir gatavas uzņemties alianses dalībvalsts saistības.

Latvija piekrīt, ka NATO paplašināšanās procesā nav vajadzīgs kandidātvalstu vidū izdalīt potenciālus līderus. Visu kandidātvalstu mērķi, tāpat kā NATO valstu mērķi, ir vienādi: tā ir drošības stiprināšana eiroatlantiskajā telpā. Tādēļ tikpat neauglīgi kā diskusijas par kādas Baltijas valsts uzaicināšanu pirms pārējām, būtu arī centieni priekšlaicīgi vērtēt kandidātvalstu potenciālos sasniegumus Rīcības plānu procesa ietvaros.

Ārlietu ministrijas preses centrs

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!